Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Larss Rebiens Sērensens (Lars Rebien Sørensen) pametīs farmācijas kompānijas Novo Nordisk vadītāja amatu, ziņo thelocal.dk.

Dānijas uzņēmums paziņojis, ka Sērensens, kuru Harvard Business Review atzinis par pasaulē labāko uzņēmuma vadītāju, savu amatu atstās līdz 2016. gada beigām.

Viņu vadītāja amatā aizstās Lars Fruergārds Jorgensens (Lars Fruergaard Jørgensen).

Sērensens Novo Nordisk nostrādājis 35 gadus, bet pie uzņēmuma «stūres» atradies 16 gadus. Šajā laikā kompānija kļuvusi par pasaulē lielāko insulīna ražotāju, kontrolējot 47 procentus no insulīna preparātu pasaules tirgus.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Atcelta nākamnedēļ, 1.aprīlī, plānotā AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulce, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 9. janvārī AS «Olainfarm» valde, pamatojoties uz personu, kuras norādīja sevi kā AS «Olainfarm» mazākuma akcionārus un kuriem būtu tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, 2019. gada 4. janvāra pieprasījumu, izsludināja ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu 2019. gada 1. aprīlī.

«AS «Olainfarm» valde informē, ka, pārbaudot akcionāru sarakstus, ir atklājies, ka 2019. gada 4. janvāra pieprasījumam nav juridiska pamata, jo pieprasījumu parakstījušās personas nav AS «Olainfarm» akcionāri un neatrodas AS «Olainfarm» akcionāru reģistrā. Saskaņā ar Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu, AS «Olainfarm» valde neved savu akcionāru reģistru, to pēc pieprasījuma apkopo un izsniedz Latvijas Centrālais depozitārijs,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju tiesiskās aizsardzības procesos (TAP) un maksātnespējas procesos rīkot kreditoru sapulces attālinātā režīmā.

Ar plānotajiem grozījumiem minētās tiesības būs iespējams īstenot arī pēc 9.jūnija, kad iecerēts, ka varētu beigties valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka attālinātai kreditoru sapulces nodrošināšanai paredzēta iespēja noturēt kreditoru sapulces, izmantojot tos elektroniskos līdzekļus, kas ļauj pieslēgties tiešsaistē, piemēram, "Skype", "Microsoft Teams" un citus tādējādi nodrošinot iespēju piedalīties un balsot pilnībā attālināti.

Tāpat paredzēta iespēja administratoram noturēt kreditoru sapulces rakstveidā, iepriekš nosūtot darba kārtību un izlemjamos jautājumus kreditoru sapulces dalībniekiem, nosakot datumu, līdz kuram savs balsojums rakstveidā jāiesniedz administratoram.

A/s Latvijas Gāze nākamnedēļ, 4. jūlijā, akcionāru sapulcē lems par 2013. gada peļņas daļas 28 728 000 eiro apmērā izmaksu dividendēs, liecina uzņēmuma sagatavotie akcionāru sapulces lēmuma projekti, kas iesniegti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāzes kārtējā akcionāru sapulcē plānots apstiprināt sabiedrības 2013.gada peļņu 32 150 519 eiro apmērā, tajā skaitā sadalei nepieejamo peļņas daļu 2 546 017 eiro apmērā.

2013.gada sadalāmo peļņas daļu plānots sadalīt attiecīgi - 28 728 000 eiro izmaksāt akcionāriem dividendēs, bet 876 502 eiro iekļaut uzņēmuma statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Tāpat akcionāru sapulcē plānots ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "PricewaterhouseCoopers" par "Latvijas Gāzes" 2014.gada pārskata, ziņojuma, grāmatvedības un finansiāli saimnieciskās darbības revidentu, nosakot atlīdzību saskaņā ar slēgtajā cenu aptaujā saņemto konfidenciālo piedāvājumu.

Pirms metālapstrādes uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionāru sapulces pie uzņēmuma notika pikets, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, kas, visticamāk, ir uzņēmuma strādnieki.

Par a/s Liepājas metalurgs (LM) akcionāru padomes priekšsēdētāju jaunievēlētā padome apstiprinājusi Gunti Vilnīti. Kā sarunā ar presi minēja pats G. Vilnītis, viņš esot «plaša profila speciālists - no lauksaimniecības līdz metalurģijai». G.Vilnītis arī iepriekš darbojās LM padomē.

Savukārt padomē neiekļuvušais K.Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis pēc sapulces izteica šaubas par uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu, norādot, ka to traucē lielāko akcionāru, kuri ir aizdomās turamie krimināllietā, destruktīvā darbība. Otrs K.Lipmana pārstāvis Pāvels Rebenoks savukārt apšaubīja jaunievēlētās padomes pirmās sēdes tiesiskumu. Pirmā sēde notika 10 minūtes pēc akcionāru sapulces un tajā ievēlēja padomes priekšsēdētāju, bet valdē Iļju Segalu lēma aizstāt ar uzņēmuma juristi Antru Čirkši. Tā kā akcionāru sapulces darba kārtībā nebija paredzēta jaunas uzņēmuma padomes ievēlēšana, K.Lipmans uz akcionāru sapulci neieradās, bet pilnvaroja sevi pārstāvēt juristus. Sapulcē negaidīti tika ievēlēta jauna padome, kura uzreiz pēc akcionāru sapulces sasauca savu pirmo sēdi, bet padomes loceklis K.Lipmans tajā nevarēja piedalīties, skaidroja P.Rebenoks. LM padomē turpmāk nestrādās līdzšinējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un viens no lielākajiem akcionāriem Sergejs Zaharjins un viņa dēls Aleksejs Zaharjins, kā arī padomes locekļi Andris Deniņš un Māris Pomerancis.

Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

A/s Liepājas metalurgs ārkārtas akcionāru sapulcē no dienaskārtībā paredzētajiem četriem jautājumiem balsu skaits pietika tikai viena lēmuma pieņemšanai – padomes ievēlēšanai.

A/s Liepājas metalurgs (LM) padome tika ievēlēta tieši tādā pašā sastāvā, kā iepriekšējā akcionāru sapulcē, pirms Kirovs Lipmans paziņoja par atkāpšanos no padomes locekļa amata. Padomei tika izvirzīti un ievēlēti seši cilvēki – Kirovs Lipmans, Guntis Vilnītis, Egils Kupšis, Benita Imbovica, Genādijs Atujevs un Ainars Kreics.

Savukārt jautājumus par statūtu izmaiņām un pamatkapitāla palielināšanu neizdevās pieņemt, jo tam bija nepieciešams kvalitatīvs lēmums – vismaz 2/3 klātesošo akcionāru balsu. Tā kā balsu skaits nesasniedza 74% robežu, lēmumprojektus neizdevās pieņemt. Jāpiebilst, ka tieši pirms akcionāru sapulces lēmumprojekts par pamatkapitāla palielināšanu parādījās jaunā redakcijā – iepriekš publiskotais bija atbilstošs tiesiskās aizsardzības procesa plānam, savukārt pēdējā redakcija ieguldījumus aizdevuma veidā neparedzēja vispār, bet paredzēja iespēju nodrošinātajiem kreditoriem kapitalizēt viņu prasījumus, kā arī emitēt jaunas akcijas un piedāvāt tās trešajām personām jeb investoriem.

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Piektdien, 5. jūlijā uz kārtējās akcionāru sapulces laiku tiks apturēta tirdzniecība ar AS Latvijas gāze akcijām, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Tirdzniecību apturēs, pamatojoties uz AS Latvijas gāze iesniegumu, kurā uzņēmums lūdz biržu apturēt tirdzniecību uz kārtējās akcionāru sapulces laiku saistībā ar to, ka sapulcē ir paredzēts izskatīt būtiskus jautājumus.

Tirdzniecība tiks apturēta, sākot ar akcionāru sapulces sākumu plkst.9.

Tirdzniecība ar Latvijas gāzes akcijām tiks atjaunota nekavējoties pēc kārtējās akcionāru sapulces lēmumu iesniegšanas ar biržas informācijas sistēmas starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka A/s Latvijas gāze akcionāriem no pagājušā gada peļņas dividendēs plāno izmaksāt 19,95 miljonus latu jeb 50 santīmus uz vienu kompānijas akciju, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržai. Vēl vairāk nekā 1,4 miljonus latu plānots iekļaut uzņēmuma rezervēs.