Pārtika

Kā atšifrēt marķējumus uz olām, lai zinātu, ko pērkam?

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

«Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo mūsu Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums,» teic A. Ērliha.

«Visās Eiropas valstīs patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir pat dažas valstis, kur faktiski nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. Ja mēs runājam par Latviju, viennozīmīgi vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt visaugstākos ražošanas standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā. Tas ir panākts ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju cilvēkiem izvēlēties vissvaigāko produkciju, jo nereti importētajām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi, kas liek nojaust, ka saņemam olas, kuras to izcelsmes valstu tirgos nav bijis iespējams realizēt laicīgi,» situāciju komentē SIA «Alūksnes putnu ferma» valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes. Iniciatīvas ietvaros asociācija un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.

Uz olām norādītie marķējumi (skatīt pievienoto attēlu) nozīmē:

Pirmais cipars - dējējvistu turēšanas metodi: 0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas.

Burtu kombinācija – LV, PL, LT - olu izcelsmes valsti.

Ciparu kombinācija - PVD piešķirto identifikācijas numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot piecus miljonus eiro, olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzsāk jauna graudu elevatora izbūvi graudu pieņemšanas punktā Iecavā.

Dējējputnu barības ražošanas paplašināšanai uzņēmums izveidojis biznesa struktūrvienību - Balticovo Feeds.

Pašreiz Balticovo graudaugus iepērk Bēnē, Iecavā un Madonā. Iecavā esošā elevatora pieņemšanas veiktspēja ir 60 tonnas stundā un kopējā ietilpība - 23 000 tonnas, kas ražas laikā nespēj nodrošināt vēlamo rezultātu, un zemniekiem nākas gaidīt rindā. Saspringtajā ražas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu.

Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems graudaugus līdz 360 tonnām stundā, un kopējā ietilpība plānota 53 000 tonnas.

No vietējiem zemniekiem iepirktos graudus Balticovo jau šobrīd izmanto dējējputnu barības ražošanai gan Balticovo putniem, gan vietējiem ražotājiem, no kuriem uzņēmums iepērk brīvos apstākļos turētu vistu olas, kā arī bio olas. Lai paplašinātu sadarbību ar mazajiem olu ražotājiem un graudkopjiem, Balticovo Feeds plāno pārdod gan vistu barību, gan graudaugus nelielos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Putnu gripa Polijā rada pamatotu satraukumu Baltijas valstīm

Anna Ērliha - Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā 

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Latvijā radīta jauna rotaļlieta bērniem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā lielie pārtikas veikalu tīkli "Tesco" un "Sainsbury's" noteikuši ierobežojumus pirkumiem, šādi reaģējot uz pircēju paniku, kas, bažījoties par koronavīrusa karantīnas režīmu, veikalu plauktus izpērk tukšus.

Premjerministrs Boriss Džonsons, kurš izpelnījies kritiku par pārmērīgo lēnību un piesardzību koronavīrusa krīzes apstākļos, otrdien sacīja, ka nav iemesla veidot lielus krājumus mājās un pārtikas rezerves ir drošas.

Tomēr lielos pārtikas veikalus visā valstī jau pārņēmusi panika. Viens pēc otra veikalu plaukti izpirkti tukši, bet dažos palicis vien saldējums un Lieldienu olas.

Arī trešdien pie daudziem veikaliem veidojās garas rindas, novēroja ziņu aģentūra "Reuters".

"Kļūst sliktāk," sacīja avots vienā no lielajiem veikalu tīkliem.

Lai savaldītu iepirkšanās paniku, "Sainsbury's" noteiks ierobežojumus pirkumiem.

"Tesco" dažas preces ļaus iegādāties tikai pa divām, arī makaronu, tualetes papīra iepakojumus, ilgtermiņa pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru