Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Jānis Goldbergs,15.01.2026

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājs Latvijā

Foto: Kristaps Kalns, Dienas medji

Jaunākais izdevums

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Andris Grafs: Tā ir institūta iniciatīva. Institūts ir uzņēmēju organizācija, un šī tēma – kā mēs visi kopā varētu izbeigt valsts stagnāciju un rast risinājumus tās attīstībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai - ir aktuāla. Aptauja parāda vairākus būtiskus aspektus par to, ko iedzīvotāji kopumā vēlas. Latvijā cilvēki neatbalsta valsts parāda palielināšanu un atbalsta neefektīvu tēriņu mazināšanu. Tajā pašā laikā ik gadu, diskutējot par valsts budžetu, aktualizējās viens un tas pats jautājums – kur ņemt naudu svarīgiem pakalpojumiem izglītības un veselības jomā, aizsardzībai un citām vajadzībām?Esam palūkojuši, kā ar valsts kapitālu rīkojas mūsu kaimiņi – Lietuva un Igaunija. No tā daudz var mācīties, tajā skaitā par pārvaldību, spēju piesaistīt finansējumu no investoriem un sekmīgi attīstīt darbību ārpus ierastā mājas tirgus. Latvijas valstij pieder vairāk nekā 70 uzņēmumu - gan lieli, gan mazāki -, un to pārvaldība norit ar mainīgām sekmēm. Ja valsts katru gadu tērē vairāk par 1 mljrd. eiro, lai dotētu šo uzņēmumu darbību vai, vēl sliktāk, segtu zaudējumus, ir vērts padomāt, ko dara citās valstīs šādā situācijā. Viens no būtiskākajiem instrumentiem valdības rīcībā ir tieši valsts uzņēmumi. Ja komerciālie valsts uzņēmumi darbojas tikai vietējā tirgū, stagnē un valsts kā akcionārs neizvirza izaugsmes mērķus, tad šie uzņēmumi arī neaugs, nepalielinās savu vērtību un peļņu, neattīstīs darbību eksporta tirgos. Tātad valsts neizmanto valsts uzņēmumu potenciālu, tajā skaitā, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā no uzņēmumu sekmīgas darbības ārpus ierastā mājas tirgus. Neizbēgami pienāks brīdis, kad nodokļi būs atkal jāceļ, lai spētu finansēt, piemēram, aizsardzības izdevumus. Tāpēc jāizmanto valsts uzņēmumu potenciāls, lai celtu valsti, nevis nodokļus.

Iedzīvotāju redzējums? Ko aptaujā konkrēti noskaidrojāt?

Andris Grafs: Jautājums aptaujā bija, vai viņi redz valsts uzņēmumu izaugsmi. 87% saka, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, vairāk jāstrādā eksporta tirgos un jāpelna vairāk, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā un mazinātu nepieciešamību paaugstināt nodokļus. 62% atbalsta kapitāla tirgus izmantošanu uzņēmumu attīstībai - valsts uzņēmumu kotēšanu biržā, lielākā daļa ar nosacījumu, ka valsts saglabā kontroli šajos uzņēmumos. Un nav gluži tā, ka aptauja ir virspusēja. Mēs mēģinājām identificēt tās jomas, kurās iedzīvotāju atbalsts ir vislielākais. Pirmkārt, runa ir par uzņēmumu valdēm un padomēm, lai tur būtu profesionāļi! Otrkārt, liela daļa iedzīvotāju atbalsta valsts komercaktīvu pārvaldības centralizāciju, jo šobrīd katra ministrija vada savus uzņēmumus, un tas bieži rada nepamatotu politisku ietekmi un lēmumu pieņemšanu šaurās interesēs.. Treškārt, ir atbalsts valsts uzņēmumu kotācijai biržā. Proti, runa ir par konkrētiem soļiem, kurus cilvēki saskata kā reālu iespēju, taču kuri praksē līdz šim nav īstenoti. Ar šo iniciatīvu mēs cenšamies šos soļus skaidri iezīmēt un aktualizēt, parādot, ka tiem ir sabiedrības atbalsts.

Daiga Auziņa-Melalksne: Bieži vien valsts uzņēmumi tiek pozicionēti kā vistas, kas dēj zelta olas – ar domu, ka tās nevajag aiztikt, un tad viss būs kārtībā. Par to, vai tiešām olas ir no zelta, vai tās ir gana smagas, īsti ziņu nav. Ne visos valsts uzņēmumos situācija ir identiska. Tikai caur profesionālām valdēm un padomēm mēs varam veicināt to, ka šīs vistas tiek barotas ar adekvātu pārtiku un no viņām prasa arī pietiekami lielu ražīgumu atbilstoši ieguldījumam. Institūta iniciatīva pēc būtības aicina paskatīties uz valsts īpašumiem ar saimnieka acīm. Iespējams, ka šiem uzņēmumiem ir nepieciešams papildu kapitāls, un, ja tā ir, tad loģisks solis ir meklēt kapitālu biržā, emitējot obligācijas vai akcijas, nevis prasīt naudu no valsts budžeta. Šādi piesaistīts finansējums neprasa papildu līdzekļus no valsts budžeta, vienlaikus veidojot uzņēmumu, kas spēj attīstīties un augt. Rezultātā valsts līdzdalība uzņēmumā var būt mazāka, taču ikgadējais pienesums budžetam – lielāks.

Roberts Idelsons: Man ir daži komentāri par sabiedrības viedokli, kas noskaidrots aptauju veidā. Pieņemsim, ka esam sastapuši Latvijas vidējo iedzīvotāju un uzdodam viņam jautājumus. Pie pirmā jautājuma – vai vajadzētu privatizēt valsts uzņēmumus - atbilde neapšaubāmi būs, ka nevajag to darīt, jo tie tiek uztverti kā vistas, kas nes zelta olas. Vēl pēc pāris jautājumiem atklāsies, ka cilvēks saprot, ka saimniekošana valsts uzņēmumos ne vienmēr ir efektīva, pārvaldība klibo un rezultāti nav pārliecinoši. Tādējādi atbildēs parādās šķietama pretruna: pārdot nevajag, bet esošais sniegums arī neapmierina, un pārvaldību vajadzētu uzlabot. Šī pretruna rodas tikai tad, ja skatāmies uz diviem galējiem risinājumiem – uzņēmums ir valsts īpašumā vai arī ir pilnībā pārdots. Kotācija biržā ir risinājums, kas pat pie nelielas uzņēmuma daļas pārdošanas novērš lielu daļu problēmu. Šādā kontekstā sabiedrības pieprasījums kļūst loģisks un saprotams. No vienas puses, nav jāpārdod viss uzņēmums, no otras puses, iegūstam labu pārvaldību.

Nacionālā aviokompānija airBaltic kā uzņēmums gandrīz pilnībā pieder valstij, tikai neliela daļa ir privātā kapitāla. Tieši šī iemesla dēļ uz to nedarbojās valsts atlīdzības ierobežojumi un valdes priekšsēdētājs ilgu laiku bija vienīgā zināmā persona, kas algā saņēma aptuveni miljonu eiro gadā. Dažiem, pat ļoti daudziem sabiedrībā, patika trīt mēles tieši par šo faktu. Jūs piedāvājat biržā pārdod valsts uzņēmumu daļas, kas pavērs arī atalgojuma slūžas vadītājiem. Ir komentāri?

Roberts Idelsons: Šis ir naratīvs, kas medijos tiek bieži cilāts un nereti aizēno būtiskāko – diskusijai vajadzētu būt par darba radīto pievienoto vērtību, nevis tikai atalgojuma līmeni. Pavisam nesen Tesla Īlonam Maskam apstiprināja triljonu dolārus vērtu kompensācijas paketi, taču ASV presē mēs neredzam sašutuma pilnas diskusijas par to, ka kādam valstī ir tik lieli drošības spilveni.Runājot par uzņēmuma vadītāja atalgojumu, būtiskākais jautājums ir nevis tā lielums, bet gan vadītāja radītā pievienotā vērtība uzņēmumam. Ja vadītājs spēj tik būtiski palielināt uzņēmuma vērtību, ka tas ļauj izmaksāt atlīdzību triljonu dolāru apmērā, tad viss ir pamatoti. Akcionāri, sabiedrība un valsts ir apmierināti ar situāciju, un darba samaksa ir adekvāta. Problēma rodas, ja šīs pievienotās vērtības nav, bet algu maksā! Tieši šis jautājums arī bija airBaltic gadījumā. Nebija problēma, ka vadītājam maksāja miljonu gadā. Jautājums ir – cik lielu vērtību šis vadītājs uzņēmumam radīja? Kopumā pilnībā valstij piederošiem uzņēmumiem pastāv stingri darba samaksas ierobežojumi, kas nereti nozīmē arī ierobežotas vadītāja ambīcijas. Šobrīd mums ir nepieciešami uzņēmumi, kurus kāds spētu pacelt nākošajā līmenī. Uzņēmumam ir jābūt iespējai piesaistīt vadītāju, kurš spēj radīt jaunu vērtību. Iespējams, tas, ka valsts uzņēmumos nav pietiekami motivējošas atalgojuma politikas, var būt viens no stagnācijas iemesliem.

Daiga Auziņa-Melalksne: Lai saņemtu zelta olas, ir nepieciešams izvirzīt zelta mērķus. Nelaime ir tā, ka mēs šos uzņēmumiem izvirzītos skaidros un ambiciozos mērķus radīt zeltu neredzam. Caurspīdīguma par valsts uzņēmumiem izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem īsti nav, šo atskaitīšanos nodrošina tieši kotācija biržā. Ja mērķi ir izplūduši un to uzraudzība pavirša, tad iznāk tā, ka vadība var sākt nodarboties ar lietām, ar kurām tai nevajadzētu nodarboties. Valsts uzņēmumiem, kur īpašnieka intereses pārstāv ministrija, mērķu hierarhija ir ļoti izplūdusi. Te parādās politiķu iespējas ietekmēt uzņēmuma darbību, un bieži vien tas var nebūt ne uzņēmuma, ne sabiedrības ilgtermiņa interesēs.

Andris Grafs: Šeit vēlos paturpināt par privātā kapitāla piesaisti valstij piederošā uzņēmumā. Pieņemsim, ka biržā tiek pārdoti 25% uzņēmuma akciju un valsts saglabā 75% akciju plus vienu akciju. Šādā gadījumā, mazākuma akcionāriem apvienojoties, juridiski pastāv iespēja iegūt vienu vietu uzņēmuma padomē. Šobrīd var secināt, ka, valstij pārdodot pat ceturtdaļu no uzņēmuma, kontrole pār uzņēmumu pēc būtības netiek zaudēta. Runas par ietekmes zaudēšanu drīzāk izskan vidē, kur trūkst izpratnes par uzņēmuma darbības juridisko regulējumu. Līdz ar to šajā aspektā risku nav.

2025. gada nogalē Rīgas dome nolēma uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pilnībā pārdot. Pēcāk sekoja Rīgas domes priekšsēdētāja Edvarda Ratnieka krass pasākuma atsaukums. Kā šo paziņojumu ķēdi redzat?

Roberts Idelsons: Šis atsaukums un visa vēstījuma būtība bija grūti saprotama. Latvijas valstiskā mēroga īpatnība ir tāda, ka gandrīz vienmēr lēmumus nav iespējams pieņemt, jo vēl atrodas kādi precizējumi vai citi piedāvājumi. Ja atskatāmies vēsturē, redzam, ka pēdējie radikālie lēmumi tika pieņemti tikai tad, kad bija notikusi 2008. gada globālā finanšu krīze, kad draudēja valsts defolts un valūtas devalvācija. Tad sekoja lēmumi, jo citas izvēles nebija - bijām piespiesti pie sienas.

Daiga Auziņa-Melalksne: Kāpēc politiķi tā dara? Jo viņi tā var! Acīmredzami, ka vēlētājs vēl nav sapratis, ka nepieņemts lēmums arī ir lēmums un tam ir konkrēta cena un izmaksas. Vēlētāji to pieļauj, un tādēļ politiķi tā var atļauties darīt. Biznesā ir pavisam citādi - lēmumi ir jāpieņem, lai gan situācija nekad nav pilnībā skaidra un paredzama. Latvijas politikā lēmumus var nepieņemt gadiem, vilcināties pēc patikas, sniegt miglainus paziņojumus, un tas brīnumainā kārtā pat dod iespēju tikt pārvēlētam nākamajā reizē. Patiesība ir tāda, ka, jo mazāk politiķiem ir instrumentu, ar kuriem var ietekmēt uzņēmumus, jo labāk, jo mazāka ir iespēja gūt kādu politisku labumu no tiem. Plašāk raugoties, ministriju pienākums ir veidot nozaru politikas un veicināt konkurenci, nevis pārvaldīt dominējošos uzņēmumus. Skaidrs, ka veidot attīstošu un uz sabiedrības un uzņēmējdarbības ilgtermiņa interesēm balstītu nozares politiku ir daudz sarežģītāk, nekā būt viena dominējošā uzņēmuma īpašniekam. Tas ir daudz vienkāršāk.

Visu diskusiju lasiet 13.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Finanses

Signet Bankas Grupa audzējusi kreditēšanu un kapitāla tirgus finansējumu

Db.lv,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Kapitāla tirgus akadēmija šogad sākas Daugavpilī – Signet Banka aicina uzņēmējus uz bezmaksas izglītojošu programmu

Db.lv,20.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā banka Signet Banka jau ceturto gadu organizē bezmaksas izglītojošu projektu “Kapitāla tirgus akadēmija”, un šī gada pirmā akadēmija notiks 24. aprīlī Daugavpilī, Saules skolā, no plkst. 11.00 līdz 16.00, sniedzot uzņēmējiem praktisku ieskatu finansējuma piesaistē, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus.

Dalība akadēmijā bez maksas.

“Kapitāla tirgus akadēmija” ir vienas dienas mācību programma, kurā nozares profesionāļi un vietējie uzņēmēji, kas jau izmantojuši kapitāla tirgus finansējuma tālākai biznesa izaugsmei, dalās gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanās par to, kā sagatavoties finansējuma piesaistei un veiksmīgi darboties kapitāla tirgū.

“Uzņēmēju finanšu pratība Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām sastopami priekšstati, ka kapitāla tirgus finansējums ir pārāk sarežģīts vai laikietilpīgs, dārgs vai pieejams tikai lieliem uzņēmumiem un nav piemērots reģionu uzņēmējiem. Mūsu pieredze rāda, jo vairāk uzņēmēji iegūst praktisku informāciju un redz reālus piemērus, jo drošāk viņi pieņem lēmumus par uzņēmuma attīstību caur kapitāla tirgus finansējumu. Tāpēc mūsu mērķis “Kapitāla tirgus akadēmijā” ir skaidrot un parādīt, ka šie instrumenti ir pieejami dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā,” saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bankas grupai 2025. gada 1. pusgads bijis kārtējais veiksmīgais attīstības posms.

Grupa turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi, saglabājot pozitīvu attīstības tendenci. Būtiski audzis kredītportfelis, organizēts rekordliels vietējo uzņēmumu obligāciju emisiju skaits, izveidots jauns ieguldījumu produkts – Signet Baltic Bond Fund, kas ir pirmais šāda veida fonds Baltijas reģionā, kā arī pabeigtas stratēģiskas pārmaiņas meitas uzņēmuma Magnetiq Bank struktūrā un vadības komandā.

Pirmā pusgada rezultāti iezīmē Signet Bankas ilgtermiņa stratēģiju un ambīcijas – būt vadošajam finanšu partnerim vietējiem uzņēmumiem, investoriem un fintech segmentam.

2025. gada 1. pusgada beigās kredītportfelis pieauga par 44%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 255 milj. eiro. Grupas finanšu rādītāji turpināja uzrādīt pozitīvu izaugsmi vietējā tirgū. Kopējie pamatdarbības ienākumi sasniedza 23,6 milj. eiro (+31% pieaugums, salīdzinot ar 2024. gada 1. pusgadu), ko veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 11 milj. eiro un komisijas ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 9 milj. eiro. Grupas kapitāla apjoms palielinājās par 56% un sasniedza 49 milj. eiro. Kopējais klientu līdzekļu apjoms pārvaldīšanā un administrēšanā (AUMA) pieauga līdz 1,6 mljrd. EUR, vēl vairāk apliecinot grupas stratēģisko izaugsmi un veiksmīgo klientu aktīvu piesaisti un pārvaldību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group paziņo par plāniem refinansēt obligācijas, lai samazinātu finansējuma izmaksas, optimizētu kapitāla struktūru un atbalstītu Grupas turpmāko ilgtermiņa izaugsmi.

AS Grenardi Group ir saņēmusi saistošu piedāvājumu no Signet Bank AS refinansēt obligācijas ar kopējo nominālvērtību 12 000 000 eiro, ar fiksētu procentu likmi 10% gadā un dzēšanas termiņu 2027. gada 16. aprīlī (turpmāk – obligācijas), izmantojot jaunu bankas aizdevumu.

AS Grenardi Group gatavojas veikt obligāciju pirmstermiņa dzēšanu, saskaņā ar obligāciju pamatprospektu un emisijas galīgajiem noteikumiem. Pirmstermiņa dzēšana plānota nākamajā kuponu izmaksas datumā – 2026. gada 1. jūnijā, ar nosacījumu, ka refinansēšana tiks pabeigta. 2026. gada 29. maijs ir ieraksta datums, kurā tiks fiksēts obligāciju turētāju saraksts pirmstermiņa dzēšanai.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Banka aicina uzņēmējus uz bezmaksas izglītojošo dienu Kapitāla tirgus akadēmiju par kapitāla tirgus finansējuma priekšrocībām

Db.lv,23.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 mljrd. eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Kopš projekta sākuma 2023. gadā īstenotas 10 akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar Signet Bankas veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salienas teritorijā, Turaidas ielā, aktīvi tiek attīstīts dzīvojamo māju kvartāls ar parku – mazstāvu dzīvojamais komplekss ParkLife Apartments, un Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank piešķīrusi 3,1 milj. eiro finansējumu tālākai kompleksa attīstībai.

Pirmās ēkas būvniecība tika uzsākta 2023. gada nogalē. Šobrīd tiek būvēta trešā ēka, un to plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām. Kopējā kompleksa būvniecībā līdz šim ieguldīts ap 8 milj. eiro un tas tiks pabeigts līdz 2027. gada beigām. Līdz ar pirmajiem diviem namiem tika pabeigta arī parka izveide.

Dzīvojamā kompleksā ar 30 000 m² (3 ha) plašu parku atradīsies deviņas daudzdzīvokļu ēkas, ar 189 dzīvokļiem, katrā ēkā – 21 dzīvoklis ar platību no 49 līdz 105 m². Projekts izceļas ar inovatīvu pieeju pilsētplānošanā, kur prioritāte ir iedzīvotāju labsajūta, dabas tuvums un droša dzīves vide.

ParkLife Apartments projekts apliecina tendenci virzīties no automašīnām centrētas uz cilvēku un kopienu orientētu dzīves telpu. Dzīvokļu iemītniekiem tiks piedāvāts ne tikai mājoklis, bet dzīvesveids, kas balstīts uz dabas pieejamību, mieru un kopības sajūtu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides un restorānu uzņēmums Baltijā Apollo Group ar vienu miljonu lojālo klientu plāno doties uz biržu. Kā pirmo soli pēc obligāciju emisijas uzņēmums plāno iesniegt pieteikumu par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Tallinn regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā. LHV Bank būs emisijas organizators, bet Signet Bank būs emisijas izplatītājs Latvijā.

Apollo Group plašākai sabiedrībai Latvijā ir pazīstams ar ēdināšanas uzņēmumu Lido, kinoteātriem Apollo, restorāniem Vapiano, MySushi un ātrās ēdināšanas tīklu KFC.

Obligāciju emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību un kapitāla struktūru, kā arī nodrošināt finanšu resursus izaugsmei un investīcijām, kuru mērķis ir darbības efektivitātes paaugstināšana. Tas ļaus Apollo Group palielināt rentabilitāti un nostiprināt tirgus līdera pozīcijas Baltijā izklaides un viesmīlības sektoros.

2024./25. finanšu gadā Apollo Group konsolidētais apgrozījums sasniedza 227 miljonus eiro, kas ir par 6 % jeb 14 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Grupas EBITDA (konsolidētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pieauga par 12 %, sasniedzot 40 miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieši, kuri vēlas izaicināt sevi un attīstīt līderības prasmes, aicināti pieteikties izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” Līderu programmai – unikālam vienu gadu ilgam mācību ciklam, kas veicina uzņēmējspējas, attīsta kritisko domāšanu, projektu vadību un prasmi strādāt komandā.

Tā ir iespēja vidusskolēniem iegūt praktiskas zināšanas, izstrādāt sabiedrībai nozīmīgus projektus un mācīties no Latvijā atzītiem uzņēmējiem un citu jomu līderiem.

Pieteikšanās atvērta līdz 20. novembrim, aizpildot pieteikuma anketu “Junior Achievement Latvia” mājaslapā un iesniedzot CV un rekomendācijas vēstuli.

Programmā tiks uzņemti līdz 15 jauniešiem, un konkurss ir liels – vidēji 9 pretendenti uz vienu vietu. Atlasē tiks vērtēti potenciālā dalībnieka sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

“Aicinu pieteikties jauniešus, kuri jūt sevī līdera potenciālu un ikdienā gan skolā, gan ārpus tās uzņemas atbildību un iniciatīvu. Programmā ik gadu piesakās vidusskolēni no visdažādākajām Latvijas vietām un skolām, un tas apliecina, ka līderība nav atkarīga no dzīvesvietas vai mācību iestādes. Es mudinu būt drosmīgiem, skatīties tikai uz priekšu un nebaidīties spert pirmo soli, jo šī programma sniedz unikālu pieredzi un iespējas, kas būs vērtīgas nākotnē”, saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ekonomika

Apollo Group veiksmīgi noslēdz lielāko publisko obligāciju debiju Baltijā

Db.lv,18.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas izklaides un ēdināšanas uzņēmums Apollo Group šonedēļ ir veiksmīgi noslēdzis 50 miljonu eiro obligāciju emisiju, kas ir lielākā publiskā obligāciju piedāvājuma debija Baltijas kapitāla tirgus vēsturē.

Apollo Group emitēja 100 000 obligāciju investoriem. Kopumā emisijā piedalījās 4 468 institucionālie un privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. No kopējā pieprasījuma apjoma 80% veidoja investori no Igaunijas, 12% – no Latvijas un 8% – no Lietuvas. Privāto investoru pieprasījums tika izpildīts pilnībā, savukārt to institucionālo investoru, kuru pieteikumi bija vismaz 1 miljona eiro apmērā – 96,9% apmērā. Obligāciju gada procentu likme ir 7%, dzēšanas termiņš – 5 gadi.

Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel) norāda, ka institucionālie investori veidoja 59,8% no kopējā parakstīšanās apjoma. “Tas apliecina gan privāto, gan institucionālo investoru uzticību uzņēmuma izaugsmes stratēģijai un mūsu “eatertainment” biznesa modelim, kas apvieno izklaidi un ēdināšanu. Piesaistītais finansējums ļaus mums gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu, atvērt vairāk nekā 100 jaunus restorānus Baltijā un Somijā, kā arī turpināt stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību,” uzsver T. Tīvels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa” (Grupa), kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 6,5% un četru gadu dzēšanas termiņu.

Grupas mērķis šajā piedāvājumā ir piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro, savukārt kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju refinansēšanai un turpmākai izaugsmei Baltijā. Parakstīšanās periods ilgs līdz 11. novembrim, un gan privātie, gan institucionālie investori ir aicināti piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Obligācijas plānots kotēt “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū.

Šī ir “CleanR Grupas” otrā obligāciju emisija, bet pirmais publiskais piedāvājums. Esošie investori ir aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā. Kopumā investoriem pieejamas 15 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un četru gadu dzēšanas termiņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 16. martam arī iedzīvotāji Latvijā var pieteikties Apollo Group obligāciju iegādei, ieguldot uzņēmumu grupā, kurai pieder Lido, Apollo Kino un citi pazīstami zīmoli. Piedāvājums ir atvērts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem visā Baltijā, piedāvājot obligācijas ar piecu gadu termiņu un 7% gada procentu likmi.

Apollo Group apvieno kinoteātru, grāmatnīcu un restorānu biznesu un apkalpo vairāk nekā vienu miljonu lojālu klientu. Minimālais ieguldījums un obligāciju nominālvērtība ir 500 eiro. Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 50 miljoniem eiro, bet pārsniegta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības to palielināt vēl par papildu 20 miljoniem eiro.

Plānotais emisijas apjoms to ierindo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas paredzēts plašam investoru lokam, tostarp iedzīvotājiem.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību, dažādot kapitāla struktūru un atbalstīt grupas turpmāko izaugsmi. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināt darbības mērogu visās četrās valstīs, kurās tas jau darbojas – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Eksperti

Ģeopolitiskie riski biznesā jūtami, bet attīstības mērķi spēcīgāki

Valērija Lieģe, Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve,16.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Nekustamais īpašums

Vanagas Asset Management uzsāk otro obligāciju emisijas kārtu

Db.lv,12.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.