Eksperti

Kā Eiropas Savienības ieviestās finanšu sankcijas ietekmē Jūsu biznesu?

Jānis Ozoliņš, Deloitte Legal jurists, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula). Personu saraksts, pret kurām sankcijas tiek vērstas, ir papildināts vairākas reizes - pēdējo reizi 2014.gada 8.septembrī.

Ar Regulu ir noteikti finanšu ierobežojumi konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas izpaužas kā šo personu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums šīm personām darīt pieejamus finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Minētie ierobežojumi ir saistoši visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā un visām ES jurisdikcijā esošām personām. Par finanšu sankciju ievērošanu Latvijā ir atbildīga Finanšu un kapitāltirgus komisija (FKTK), kas uzrauga, lai kredītiestādes pildītu ar Regulu uzliktos pienākumus.

Šo sankciju sakarā komersantiem var rasties virkne jautājumu, tajā skaitā:

- Ko darīt, ja ar kādu no sankciju sarakstā iekļautajām personām pastāv darījumu attiecības un starp pusēm ir neizpildītas saistības?

- Vai drīkst turpināt veikt darījumus ar sankciju sarakstā iekļautajām personām?

- Vai sankcijas ietekmē darījuma attiecības ar sankciju sarakstā iekļauto personu saistītajām personām, piemēram, meitas sabiedrībām, kas reģistrētas ārpus Krievijas Federācijas?

- Kāda ir atbildība par ES noteikto sankciju neievērošanu?

ES sankcijas neliek šķēršļus saistību izpildei, kas radušās pirms personas iekļaušanas sankciju sarakstā.

Veikt pārskaitījumu no «iesaldēta» bankas konta («atsaldēt» līdzekļus), lai izpildītu saistības pret trešajām personām, ir iespējams tikai tad, ja šīs saistības ir radušās pirms personas iekļaušanas sankciju sarakstā, un ja ir saņemta dalībvalsts kompetentās iestādes (Latvijā FKTK) atļauja. Lai arī šāds maksājums ir iespējams, tomēr tas noteikti prasīs vairāk laika un papildus rīcību no maksātāja, pierādot bankai un FKTK veiktā maksājuma pamatotību, rašanās laiku, kā arī patieso līdzekļu saņēmēju. Savukārt kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē visi iesniegtie pierādījumi, lai konstatētu, vai pastāv pamats līdzekļus atbrīvot, kā arī jāapsver, vai pastāv jebkāds sankciju apiešanas risks. Kompetentajām iestādēm būtu jāveic jebkāda tālāka izmeklēšana, ko tās uzskata par nepieciešamu, tajā skaitā ietverot arī konsultācijas ar citām dalībvalstīm. Līdz ar to, nepieciešamais laiks šāda maksājuma veikšanai nav iepriekš nosakāms, jo atkarīgs no katra konkrētā maksājuma apstākļiem.

Veikt pārskaitījumus uz «iesaldētiem» bankas kontiem saskaņā ar Regulu drīkst tikai ar nosacījumu, ka maksājuma saistība ir radusies pirms personas iekļaušanas sankciju sarakstā, kā arī ar nosacījumu, ka visi pārskaitītie līdzekļi tiks «iesaldēti».

Pārskaitījumi no dalībvalstu kredītiestādēm uz sankciju sarakstos iekļautu personu banku kontiem, kuri nav iesaldēti, nav atļauti.

ES sankcijas aizliedz dalībvalstīm piederīgām personām veikt darījumus, kuru rezultātā sankciju sarakstā iekļautām personām tiek darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi.

Ar līdzekļiem jāsaprot jebkādi finanšu aktīvi un ieguvumi, tajā skaitā gan skaidra nauda, gan jebkādi citi maksāšanas līdzekļi.

Aizliegums darīt pieejamus saimnieciskos resursus noteikts, lai novērstu situāciju, kad sankciju sarakstā iekļautās personas tos izmantotu kā paralēlu vai aizvietotājvalūtu un tādejādi izvairītos no piemērotajiem ierobežojumiem. Līdz ar to, ir aizliegta darījumu slēgšana, kas varētu novest pie tā, ka sankciju sarakstā iekļautā persona iegūst pieeju noteiktiem līdzekļiem, precēm vai pakalpojumiem.

Kā minēts iepriekš, arī norēķināšanās par jaunām saistībām ar sankciju sarakstā iekļautām personām ir aizliegta.

Regula nosaka, ka sankcijas ir attiecināmas arī uz saistītajām personām.

Regulas 2.pantā ir noteikts, ka:

1) Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuras I pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, vai ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.

2) Netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi I pielikumā uzskaitītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.

No iepriekš minētā izriet, ka piemērojamās sankcijas būtu attiecināmas gan uz sarakstā iekļautajām personām, gan uz to saistītajām personām.

Tā kā Regulā nav stingri noteikts, kas uzskatāms par saistītajām personām, tad, minētie ierobežojumi varētu tikt attiecināti gan uz juridisko personu meitas sabiedrībām, gan arī juridiskajām personām ar vienu un to pašu kapitāldaļu īpašnieku, gan uz juridiskām personām, kuras ir saistītas caur fiziskām personām.

Šobrīd atbildīgās iestādes tomēr nepiemēro ierobežojumus sankciju sarakstos iekļauto juridisko personu meitas sabiedrībām ārpus Krievijas Federācijas, tomēr teorētiski Regula šādu iespēju pieļauj.

Par tīšu ES sankciju neievērošanu paredzēta kriminālatbildība.

Krimināllikumā noteikts, ka par normatīvo aktu, kuri regulē ES sankciju darbību Latvijā, tīšu pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem, taču par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pastāvot jebkādām darījuma attiecībām ar personām, kuras varētu būt saistītas ar «Ukrainas jautājumu», jāņem vērā, ka ne tikai Eiropas Savienība, bet arī valstis ārpus Eiropas Savienības (ASV, Kanāda, Japāna, Austrālija, Norvēģija u.c.) ir vērsušas savas sankcijas pret vairākām fiziskām un juridiskām personām, kas nav iekļautas Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Bez sankcijām, kuras vērstas pret konkrētām personām, pastāv arī sektorālās sankcijas, kuras vērstas pret konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm un tām ir citāda ietekme nekā iepriekš aprakstītās sankcijās. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd nav izslēgta arī turpmāka sankciju pastiprināšana, kuras ietekmi šobrīd prognozēt vēl ir pāragri.

Līdz ar to, pirms sadarbības uzsākšanas ar jaunu partneri no Krievijas vai Ukrainas, būtu nepieciešams pārliecināties, vai uz to kādā veidā neattiecas starptautiski noteiktie ierobežojumi, kā arī rūpīgi izvērtēt vai darījuma izpilde būs netraucēta un iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektoru Jāni Vālodzi

Lelde Petrāne, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektors Jānis Vālodze. Radisson Blu Rīdzene Hotel ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgas centrā ar 95 istabām un darbojas ar Radisson Blu zīmolu kopš 2010. gada 1. jūnija.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viesnīcas man ir šķitušas interesantas un patikušas jau no pašas bērnības, kad ceļoju kopā ar vecākiem, bet mērķtiecīgi uz to nekad neesmu gājis. Pēc vidusskolas beigšanas iestāšanos tūrisma skolā noteikti varētu raksturot kā nejaušību, jo tāda īpaša plāna, ko darīt, man nebija. Runājot par uzņēmumu, darbs starptautiskā viesnīcu tīklā, manuprāt, ir noteikti labākā izvēle profesionālā ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar modes zīmola deeply personal vadītāju Elīnu Vanagu

Lelde Petrāne, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele aicina nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien aicinājusi nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas.

Vienlaikus kanclere norādīja, ka jaunās sankcijas vienmēr var tikt atceltas, ja pamiers Austrumukrainā būs noturīgs.

Pašreizējās situācijas gaismā (..) mēs tagad aicinām publicēt sankcijas. Es ceru, ka mēs drīz to nolemsim," uzrunājot Vācijas likumdevējus, paziņoja kanclere.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, bet tās vēl nav ieviestas.

Sankcijas stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs publicētas ES oficiālajā žurnālā.

Merkele pauda pārliecību, ka ES ir jāpastiprina spiediens pret Krieviju, lai tā sekmētu konflikta noregulējumu Austrumukrainā.

Kanclere norādīja, ka sankcijas varētu tikt atceltas gadījumā, ja tiks ievēroti visi Ausrumukrainas pamiera vienošanās punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija gatavo jaunas atbildes sankcijas pret Rietumiem

LETA, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija nosodījusi Eiropas Savienības (ES) kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem, ceturtdien paziņojušas amatpersonas.

Maskava nodēvēja jaunās ES sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solīja atmaksāt.

Mūsu atbilde būs proporcionāla zaudējumiem, ko tās sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Maskava sagaida, ka Eiropas uzņēmumi lobēs pret šīm sankcijām, jo tās ir neproduktīvas, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs atklāja, ka Maskava jau izstrādājusi jaunas sankcijas pret Rietumiem, kas būs vērstas pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, daža veida apģērbiem.

Cik daudz es zinu, Ekonomikas attīstības ministrija jau ir izveidojusi šo preču sarakstu, viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nepaklausīgām valstīm Latvija varēs noteikt nacionālās sankcijas

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu mieru vai novērstu starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, kā arī cīnītos pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, un novērstu tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret minētajiem mērķiem, Latvija turpmāk varēs noteikt nacionālās sankcijas.

To paredz ceturtdien, 4.februārī, Saeimas trešajā galīgajā lasījumā pieņemtais Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums.

Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas, likuma projekta anotācijā norādījuši tā autori Ārlietu ministrijā.

Likums paredz, ka Latvija varēs noteikt finanšu ierobežojumus, civiltiesiskos ierobežojumus, ieceļošanas ierobežojumus, kā arī stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus un tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AS Nomo.lv vadītājiem: Reini Vaivaru un Māri Strodu

Lelde Petrāne, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Nomo.lv vadītāji un īpašnieki Reinis Vaivars un Māris Strods. «Nomo.lv šogad februārī nosvinēja 1 gada dzimšanas dienu un gada laikā daudz kas ir paveikts: mums ir 25 000 klientu, 40 darbinieki un nesen esam atvēruši arī savu pirmo fizisko veikalu Liepājā, kas ļauj arī klātienē apskatīt preces un uzzināt par nomas nosacījumiem,» stāsta abi vadītāji un piebilst. «Galvenais par mūsu uzņēmumu ir tas, ka darbojamies pilnīgi jaunā nozarē (preču noma ar izpirkuma iespēju) – attiecīgi Latvijā šāda veida pakalpojums līdz šim nav bijis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru

Lelde Petrāne, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Enefit ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģiju vairākiem tūkstošiem biznesa klientu.

Enefit bija pirmie, kas sāka pārdot elektroenerģiju atvērtajā tirgū - tieši tajā dienā, kad stājās spēkā likuma grozījumi.

Enefit šogad svin desmit gadu jubileju.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man kā vadītājam Enefit un Eesti Energia ir lieliska darba vieta, jo Baltijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kuru stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti šeit uz vietas, nevis kādā globālā centrālajā birojā. Pie tam būtiski, ka Eesti Energia atšķiras no citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem Baltijā, jo pēdējos 10 gados tam vienmēr ir bijis mērķis sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai Igaunijā vai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SAKRET OU vadītāju Igaunijā Kasparu Pacēviču

Lelde Petrāne, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumā noskaidroti 3 iemesli, kuru dēļ jūs atstāj klienti:

  • 9% nolemj izmantot konkurenta sniegtos pakalpojumus
  • 14% neapmierina produkts vai pakalpojums
  • 68% aiziet, jo viņus neapmierina klientu apkalpošana

2016. ir gads, kad klientu apkalpošana ir uzņēmuma labklājības noteicošais faktors – 89% uzņēmumu konkurē, pārsvarā balstoties uz klientu pieredzi. Lai gūtu panākumus, zīmoliem jāizveido stipras attiecības ar klientiem, kā arī jāsaprot, kas viņiem patīk un kas ne.

Šeit aprakstīti seši galvenie soļi, ko uzņēmums var spert, lai izveidotu stipras attiecības ar klientiem.

1. Izveidojiet spēcīgu zīmola identitāti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo

Lelde Petrāne, 17.10.2014

Pērn augustā, kāpjot lejā no Kilimandžāro, kas ir augstākais punkts Āfrikā un sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa. Fonā ceļojuma gids Leonards.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES lēmumu par sankcijām Krievijai varētu atlikt uz nākamo nedēļu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Žogu fabrikas valdes priekšsēdētāju Dmitriju Gorņevu

Lelde Petrāne, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Gorņevs. SIA Žogu fabrika dibināta 2009. gadā.

Aptuveni 40% no visas uzņēmuma ražotās produkcijas tiek eksportēti uz tādām valstīm kā Francija, Zviedrija, Somija, Islande, Igaunija, Lietuva u.c.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nodarbojos ar šo biznesu, jo man tas patiešām patīk! Dibinot SIA Žogu Fabrika, vēlējos Latvijā izveidot stabilu nozares uzņēmumu, kas spēj konkurēt ar Eiropas mēroga ražotājiem un apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pašu ražotu, augstvērtīgas kvalitātes metāla stiepļu žogu. Mana aizraušanās ar jaunākajām tehnoloģijām un iekārtu mehānismiem ir kopš bērnības – vienmēr esmu interesējies, kā tie darbojas un kādā veidā mehānismus iespējams uzlabot. Arī uzņēmuma ražotnē no vienkāršākām iekārtām pakāpeniski pārejam uz sarežģītākām. Bez tā attīstība biznesā nav iedomājama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru