Eksperti

Kā eirozonas ekonomika pielāgojas tarifu spiedienam?

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Tomēr šis rezultāts jāvērtē piesardzīgi – dati liecina, ka tarifi diemžēl atstāj negatīvu ietekmi uz eirozonas rūpniecību, kas lielā mērā ir atkarīga no pasūtījumiem eksporta tirgos. Jūlijā rūpniecības ražošanas apjomu indekss saruka līdz 50,7 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo četru mēnešu laikā. Turklāt uzņēmumu aptaujas rāda, ka šajā mēnesī atkal tika fiksēts jauns eksporta pasūtījumu kritums.Šie aspekti liecina, ka nesenā eirozonas rūpniecības atkopšanās bijusi īslaicīga un lielā mērā balstīta uz eksportu uz ASV pirms paaugstināto tarifu ieviešanas. Tā kā eirozonas ražotāji jau ir piegādājuši preces ASV un piepildījuši noliktavas, tuvākajā laikā var sagaidīt ražošanas apjomu samazināšanos. Tas nozīmē, ka rūpniecību, visticamāk, gaida vēl viens pārejošs stagnācijas posms.

Pakalpojumu nozare uzrāda pozitīvas tendences

Pretēji rūpniecības nozarei, pakalpojumu sektors piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi. Jūlijā eirozonas pakalpojumu nozares noskaņojuma indekss pieauga līdz 51,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu mēnešu laikā. Tas norāda, ka iekšzemes patēriņš eirozonā pamazām atgūstas pēc ilgstoša krituma, kas iepriekš kavēja reģiona ekonomikas izaugsmi.Iekšējā patēriņa pieaugums, visticamāk, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, jaunākās aptaujas liecina, ka eirozonas patērētāju noskaņojums atkal uzlabojas. Mājsaimniecības ir jau pieradušas pie tarifu izraisītās nenoteiktības un vairs nereaģē uz to tik asi kā aprīlī. Otrkārt, Eiropas Centrālajai bankai samazinot bāzes procentu likmes un līdz ar to krītot arī Euribor likmei (3 mēnešu Euribor no 4 % maksimuma sarucis līdz 2 %), uzlabojas mājsaimniecību finanšu situācija.

Papildu atbalstu sniedz arī inflācijas samazināšanās. Šķiet, ka, par spīti eksportējošās rūpniecības vājumam, eirozonas iekšējais pieprasījums pamazām mostas no letarģijas – un tieši tas, visticamāk, tuvākajā laikā kļūs par galveno dzinējspēku reģiona ekonomikai.Šī ir būtiska ziņa Baltijas uzņēmumiem, kas eksportē galapatēriņa preces uz eirozonu vai sadarbojas ar ārvalstu partneriem, kuru darbība lielā mērā balstās uz iekšējo pieprasījumu. Šādu uzņēmumu eksporta pasūtījumu apjoms jau tuvākajā laikā varētu pieaugt, tāpēc ir svarīgi laikus sagatavoties arī finanšu ziņā – jānodrošina pietiekams apgrozāmais kapitāls, lai pasūtījumu pieauguma brīdī netrūktu apgrozāmo līdzekļu uzņēmējdarbības nepārtrauktībai.

Eirozonas ekonomikas attīstības izredzes

Baltijas valstu ražošanas uzņēmumiem, kas piegādā komponentes Vācijas rūpniecības eksportētājiem uz ASV, tuvākajā laikā, visticamāk, nāksies saskarties ar pasūtījumu samazinājumu. Tā kā Vācijas uzņēmumi jau ir piepildījuši noliktavas ASV tirgū, ražošanas apjomi Vācijā samazināsies. Tomēr šo lejupslīdi būtu pareizāk interpretēt kā pakāpenisku atgriešanos ierastajā ražošanas līmenī, nevis kā jaunas eksporta recesijas sākumu.Vienošanās starp ES un ASV arvien skaidrāk norāda, ka eirozonas rūpniecības palēninājums būs pārejošs, un tarifi būtisku triecienu reģiona eksportētājiem neradīs. ASV piemēros salīdzinoši mērenu 15 % muitas likmi importam no ES, izņemot tēraudu un alumīniju, kur attiecīgā likme sasniegs 50 %. Tomēr metāli veido tikai aptuveni 2 % no kopējā ES eksporta uz ASV, tādēļ šī izņēmuma ietekme būs ierobežota.

Vācijas „Kiel” institūta aprēķini rāda, ka 15 % tarifi eirozonas IKP pieaugumu samazinās par 0,1 procentpunktu — tas nozīmē, ka ietekme būs jūtama, bet relatīvi neliela. Ticami, ka šogad eirozonas ekonomika turpinās svārstīties starp stagnāciju un mērenu izaugsmi, taču 2026. gadā iespējama straujāka atkopšanās, kas varētu pozitīvi pārsteigt pat piesardzīgākos prognozētājus.Nākamgad Vācijas valdība plāno stimulēt ekonomikas izaugsmi, palielinot izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka 2026. gadā tiks uzsākti mērķtiecīgi ekonomikas atveseļošanas pasākumi.

Attiecīgi pastāv iespēja, ka eirozonas ekonomika būs spēcīgāka, nekā šobrīd tiek prognozēts – Eiropas Centrālā banka lēš, ka 2026. gadā reģiona IKP pieaugs par 1,1 %. Tirgus dalībnieki prognozē, ka trīs mēnešu Euribor likme varētu vēl nedaudz samazināties un 2026. gada laikā palikt 1.75 - 2.00 % apgabalā. Tomēr 2027. gada pirmajā pusē tā, iespējams, atkal varētu pārsniegt 2 % līmeni.

Tuvākajā laikā eirozonas ekonomikā gaidāmas pārmaiņas – lai gan rūpniecības sektoru var skart īslaicīga vājināšanās, to kompensēs iekšējā pieprasījuma pakāpeniska atkopšanās. Jau 2026. gadā ekonomika varētu uzrādīt būtisku izaugsmi un patīkami pārsteigt ar savu dinamiku. Tomēr spēcīgāks ekonomikas cikls var izraisīt inflācijas pieaugumu, kas varētu veicināt arī nelielu Euribor likmes kāpumu. Vienlaikus tirgus prognozes liecina tikai par mērenu likmes pieaugumu, kas faktiski nozīmētu Euribor atgriešanos šī brīža līmenī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam – EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro lielu finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem, tostarp zemākām procentu likmēm.

Vienošanās noslēgta InvestEU programmas ietvaros, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā.Kopumā Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz pat 100 miljoniem eiro. Savukārt mikrouzņēmumu (uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem) finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības.

„Esam gandarīti, ka mūsu atbalsts Baltijas valstu uzņēmumiem veicina jaunas investīcijas un nostiprina vietējo uzņēmumu konkurētspēju laikā, kad pasaules ekonomika saskaras ar nenoteiktību un izaicinājumiem starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas valstu sadarbība un pieejamāks finansējums var pavērt jaunas investīciju iespējas pat vismazākajiem uzņēmumiem," norāda EIF izpilddirektore Marjuta Falksteda (Marjut Falkstedt).

Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas izaugsme Latvijā apsteidz eirozonas vidējo līmeni

Db.lv,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele Leasing par 480 000 eiro finansējis jaunas tehnikas iegādi kravu transportēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “Transnoma”, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību.

SIA “Transnoma” nodrošina dažādus kravu transportēšanas un speciālās tehnikas pakalpojumus, kā arī tehnikas nomu klientiem Latvijā.

Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir transportbetona piegāde dažādos būvobjektos, ar ko nodarbojas uzņēmuma meitasuzņēmums SIA “JC Betons”. Tāpēc, turpinot mērķtiecīgi attīstīt savu tehnikas parku, piešķirtais finansējums izmantots, lai iegādātos betona pumpi Betonstar H58.16. Šāda tehnika šobrīd ir vienīgā Latvijā.

“Pumpja strēles sniedzamības garums ir 58 metri, kas ļauj ieliet betonu grūtāk aizsniedzamās vietās. Tāpat arī ir nepieciešams mazāk manevru tehnikas pārvietošanai darba laikā, līdz ar to var efektīvāk izmantot betona pumpja darbības laiku vienā objektā. Pateicoties tehniskajiem risinājumiem, mašīnai ir mazs pagrieziena un apgriešanās rādiuss, kas ļauj šo tehniku izmantot šaurās ielās un citās apgrūtinātas pieejamības vietās. Savukārt mūsu klientiem tas ir ļoti būtisks ekonomisks ieguvums. Turpināsim uzņēmuma attīstību, un jau tuvākajā laikā plānojam jaunas investīcijas autoparka paplašināšanā un nomaiņā, tā uzlabojot savu konkurētspēju Latvijas tirgū,” stāsta SIA “Transnoma” un SIA “JC Betons” valdes loceklis Arvis Šmits.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi privātmājas būvniecībai visbiežāk jeb 42% gadījumu iegādājas klienti vecumā no 35 līdz 45 gadiem, informē bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" sadarbības partneru attiecību vadītājs Artis Zeiļa norāda, ja tirgū nav piemērotas gatavas mājas, arvien vairāk ģimeņu izvēlas pirkt zemi un būvēt māju pašas. Pēc 2021.gada darījumu kulminācijas pieprasījums pēc apbūves zemes tirgū būtiski samazinājās, jo pieauga būvniecības izmaksas un kāpa EURIBOR likmes, bet šobrīd interese pakāpeniski atjaunojas.

Aptuveni 60% no visiem privātmāju apbūves zemes darījumiem Latvijā notiek Pierīgā un Rīgas tuvākajos novados - Mārupē, Ādažos, Ķekavā un Salaspilī. Pārējie darījumi līdzīgās proporcijās sadalās Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, visbiežāk lielāko pilsētu tuvumā.

Vietas izvēlē klientiem ir svarīgi divi aspekti - praktiskums un vide. Pieprasīti ir zemes gabali ar jau izbūvētām komunikācijām un sakārtotiem piebraucamajiem ceļiem, ko bieži nodrošina attīstītāji. Vienlaikus arvien pieprasītākās kļūst arī ainaviskas zemes teritorijas, īpaši pie ūdens tilpēm, piemēram, piejūras zonās.

Enerģētika

Par vairāk kā trīs miljoniem eiro finansē saules elektrostaciju būvniecību Talsos un Siguldā

Db.lv,10.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele piešķīrusi 3 585 000 eiro aizdevumu Lietuvas investīciju grupas uzņēmumiem trīs saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 9,56 MWp būvniecībai Talsu un Siguldas novados.

Finansējums piešķirts Eiropas Investīciju bankas atjaunojamo energoresursu programmas ietvaros, kā arī izmantojot Altum garantiju no Eiropas fondu resursiem.

Elektrostacijas vairāk nekā 17 ha platībā tiks būvētas Talsu novada Upeslejās un Ievkalnos, kā arī Siguldas novada Vecļugās. Plānots, ka spēkstacijas ar kopskaitā 13 650 saules paneļiem gada laikā saražos aptuveni 11 545 MWh. Pēc aprēķiniem tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju aptuveni 2900 mājsaimniecībām gadā un ietaupītu ap 4620 tonnas CO2. Būvniecības darbi spēkstacijās jau ir uzsākti, un plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijā tiks nodotas šī gada otrajā ceturksnī.

“Kopā ar profesionālo Citadeles komandu varam īstenot šo projektu ātri un gludi. Viņu pieredze un padziļinātās zināšanas atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī uz sadarbību vērstā pieeja ļāva ļoti viegli vienoties par finansējuma nosacījumiem. Esam gandarīti, ka šie projekti būs vēl viens solis uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā Latvijā, kas ir viena no līderiem atjaunojamo energoresursu jomā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā,” saka investīciju kompānijas LV PV direktors Domas Kačinskas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Citadele piešķir 4,4 miljonu eiro finansējumu Brands Only attīstībai

Db.lv,11.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 4,4 miljonu eiro aizdevumu SIA “Brands Only”. Lielākā daļa aizdevuma paredzēta uzņēmuma ikdienas darbības un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, savukārt atlikusī daļa tiks ieguldīta “A-BRANDS Cash & Carry” veikalu tīkla paplašināšanā.

Uzņēmuma biznesa modelis balstās uz starptautisku ikdienas patēriņa preču (FMCG) importu un plaša sortimenta pieejamību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.

“Mūsu prioritāte ir nodrošināt stabilus un pietiekamus preču krājumus, lai varētu ātri reaģēt uz tirgus iespējām un piedāvāt klientiem konkurētspējīgas cenas. Bankas Citadele piešķirtais finansējums ļauj elastīgāk veidot iepirkumus, strādāt ar lielākiem apjomiem, paplašināt sadarbību ar starptautiskajiem piegādātājiem un paātrināt veikalu tīkla attīstību. Tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju Baltijas ikdienas patēriņa preču tirgū un ļauj nodrošināt klientiem stabilu cenu piedāvājumu,” saka SIA “Brands Only” izpilddirektors Kristaps Sarma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz izaicinājumiem, 62% Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40%), efektivitātes uzlabošana (32%), darbinieku kompetences uzlabošana (30%) un ražošanas kapacitātes veicināšana (27%), liecina bankas Citadele veiktā uzņēmēju aptauja.

Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi investīciju plānos visvairāk akcentē darbinieku kompetenču uzlabošanu (attiecīgi 45% un 36%) un efektivitātes paaugstināšanu (37% un 32%), kam tikai pēc tam seko digitalizācija un tehnoloģijas (31% Lietuvā un 24% Igaunijā).

"Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji domā ļoti līdzīgi - abās valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz darbinieku kompetenču pilnveidi un efektivitātes paaugstināšanu. Tas liecina, ka uzņēmumi šajos tirgos redz cilvēkkapitālu kā būtiskāko priekšnosacījumu konkurētspējai un izaugsmei. Latvijā savukārt attīstības prioritātes ir citādas - te priekšplānā izvirzās digitalizācija un tehnoloģiju attīstība. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas uzņēmēji vairāk meklē risinājumus darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena mazināšanai, kamēr kaimiņvalstīs uzsvars tiek likts uz cilvēku prasmju pilnveidi un efektīvāku darbu ar esošajiem resursiem," saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eksperti

Kā banku nozare transformējas un ko tas nozīmē klientam

Edvards Rebane, bankas Citadele valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos,25.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais uzņēmums “Heavy Cranes” papildinājis tehnikas parku ar jaunu SANY ceļamkrānu. Tā iegādi, piešķirot 725 000 eiro, finansējusi banka Citadele. Šis solis stiprina uzņēmuma konkurētspēju un pozīcijas starp vadošajiem smagcelšanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļeiropā.

SANY SAC2500E ceļamkrāna celtspēja ir 250 tonnas, un tas ir piemērots plašam smagcelšanas darbu spektram – ēku un tiltu konstrukciju montāžai, vēja turbīnu uzstādīšanai, industriālajiem projektiem, kā arī specializētiem darbiem pilsētvidē un ostās.

Šis ir jau trešais šāda tipa ceļamkrāns “Heavy Cranes” tehnikas parkā.

“Jaunā SANY SAC2500E ceļamkrāna iegāde būtiski paplašina mūsu iespējas nodrošināt klientiem elastīgus un uzticamus smagcelšanas risinājumus. Tas ir universāls celtņu modelis ar plašu pielietojumu, kas nosedz lielāko daļu tirgū pieprasīto darbu un ļauj mums efektīvi strādāt gan standarta projektos, gan tehniski sarežģītos un liela mēroga objektos,” saka “Heavy Cranes” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas finanšu ministri tiksies Rīgā, Baltic Capital Markets Conference 2025

Db.lv,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" piešķir Igaunijā reģistrētam finanšu tehnoloģiju uzņēmumam "Esto" overdraftu 4,9 miljonu eiro apmērā, informē "Citadele" pārstāvji.

Overdrafta mērķis ir dažādot uzņēmuma finanšu struktūru un nodrošināt papildu elastību naudas plūsmas pārvaldībā, uzņēmumam turpinot paplašināties visā reģionā.

Šobrīd "Esto" apkalpo vairāk nekā 5500 tirdzniecības vietu visā Baltijā. Turpinot paplašināties, uzņēmums koncentrējas uz savu finansējuma avotu dažādošanu, izmantojot gan banku finansējumu, gan obligācijas un alternatīvus finansējuma veidus.

"Esto" ir izveidots 2017.gadā un ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos astoņos šī gada mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Baltijas valstīs pieaudzis patēriņa kredītu pieteikumu skaits un palielinājusies arī vidējā aizdevuma summa, liecina bankas Citadele dati.

Latvijā tā sasniedz aptuveni 4000 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji uzņemas vēl lielākas kredītsaistības. Aizvien biežāk patēriņa kredīts tiek izmantots mājokļa iegādei un remontam, kas apliecina pieaugošu tendenci investēt mājokļa uzlabošanā bez hipotekārā aizdevuma.

Ja pērn vidējā aizdevuma summa Latvijā bija aptuveni 3000 eiro, tad šī gada pirmajos astoņos mēnešos tie ir jau vidēji 4000 eiro, tomēr tas ir mazāk, nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā vidējā aizdevuma summa palielinājusies par 42 %, sasniedzot aptuveni 7500 eiro, bet Igaunijā par 8 %, pakāpjoties līdz vidēji 8000 eiro.

Kreditēšanas aktivitātes kāpumu reģionā nodrošina Lietuva un Igaunija, kur pieteikumu skaita pieaugums ir straujāks, Latvijā izaugsme ir mērenāka, taču joprojām pozitīva.

Eksperti

Jaunā realitāte darba attiecībās – kontrole vairs nestrādā

Anta Praņēviča, Citadele personāla vadītāja,20.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba snieguma pārrunas daudziem darba ņēmējiem nozīmē vienu sarunu gadā ar vadītāju, kurā tiek pārrunāts aizvadītais periods un saņemts vērtējums. Taču vai viena saruna spēj uzlabot darbinieka sniegumu un veicina attīstību? Arvien vairāk organizāciju no kontroles mehānisma pāriet uz pastāvīgu sarunu modeli, kas balstīts uzticēšanās kultūrā. Kāpēc šīs pārmaiņas ir nozīmīgas gan darba devējam, gan darba ņēmējam?

Gada pārrunas nav efektīvas

Darba snieguma vadības process organizācijās ir atšķirīgs. Dažviet tas ir neformāls un balstās vadītāja subjektīvā vērtējumā, citviet – strukturēta sistēma ar skaidri definētiem kvantitatīviem un kvalitatīviem mērķiem gan komandas, gan individuālā līmenī: klientu piesaiste, finanšu rādītāji, sadarbības kvalitāte, iesaiste procesu uzlabošanā utml. Arī šo sarunu mērķi var būt dažādi – tās var būt saistītas ar darbinieka atalgojuma pārskatīšanu, prēmijām vai izaugsmes iespējām. Tomēr pērn veiktās “Kantar” aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā 30 % darba ņēmēju uzskata – darba snieguma pārrunas nav jēgpilnas un efektīvas, un šis skaitlis gada laikā ir pieaudzis. Tas liecina, ka darbiniekiem ir būtiska vērtēšanas procesa kvalitāte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

Eksperti

Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?

Agnese Zvaigznīte, CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Bankas

Hipotekāro aizdevumu tirgus atdzīvojas: kreditē vairāk nekā pirms Euribor likmes kāpuma

Db.lv,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.