EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos trijos mēnešos samazināta 1171 kredītam, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 12 678 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

Martā pievienotā likme samazināta 417 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 370 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 47 pārkreditējās.

Lai arī kredītu likmju samazināšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām ir vairākas reizes lielāka nekā pirms 2025. gada, piebilda Latvijas Bankā, vienlaikus norādot, ka martā aktivitāte bija kopumā nedaudz augstāka kā janvārī un februārī.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums martā sasniedza gandrīz 30 miljonus eiro un veidoja 0,55% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā. Savukārt šogad pirmajos trijos mēnešos kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, apmērs veidoja kopumā 81 miljonu eiro un aptuveni 1,5% no kredītportfeļa. Tajā pašā laikā kopš 2025. gada sākuma šādu kredītu summa veido 920 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 19% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos divos mēnešos samazināta 751 kredītam, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 12 258 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

Februārī pievienotā likme samazināta 381 hipotekārajiem kredītam, tostarp 332 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 49 pārkreditējās.

Lai arī kredītu likmju samazināšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām ir vairākas reizes lielāka nekā pirms 2025. gada, piebilda Latvijas Bankā.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums februārī pārsniedza 26 miljonus eiro un veidoja 0,5% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā. Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, apmērs veidoja kopumā 51 miljonu eiro un aptuveni 1% no kredītportfeļa. Tajā pašā laikā kopš 2025. gada sākuma šādu kredītu summa veido 890 miljonus eiro, kas ir gandrīz 19% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

Lai gan Latvijā priekšlaicīga hipotekārā kredīta atmaksa nav masveidā izplatīta, daļa iedzīvotāju šo iespēju izmanto regulāri, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR. Būtiski lielākā daļa kredītņēmēju jeb vairāk nekā 90 % ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa.

“Pēdējo divu līdz trīs gadu laikā interese par daļēju kredīta samazināšanu ir pieaugusi. Arvien biežāk klienti priekšlaicīgu atmaksu izmanto nevis tikai ikmēneša maksājuma samazināšanai, bet lai saīsinātu kredīta termiņu un mazinātu kopējo procentu slogu,” stāsta bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025".

Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

"Finanšu Pieejamības Pārskata 2025" secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad janvārī samazināta 370 kredītiem, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 11 875 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

2026. gada janvārī pie esošā aizdevēja pievienotā likme samazināta 327 gadījumos, bet 43 pārkreditējās.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums janvārī veidoja 25 miljonus eiro jeb 0,5% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā, kamēr summāri kopš 2025. gada sākuma tas sasniedz 860 miljonus eiro jeb vairāk nekā 18% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

Vidējais likmes samazinājums joprojām ir gandrīz 0,5 procentpunkti tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,7-0,8 procentpunktiem tiem, kuri pārkreditējās. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 350 eiro un 500 eiro gadā.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad deviņos mēnešos samazināta 10 018 kredītiem, kas summāri veido 15% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informēja Latvijas Bankā.

Septembrī pievienotā likme samazināta 663 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 551 to izdarīja pie esošā aizdevēja, bet 112 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas kopumā 10 018 mājsaimniecībām, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopumā.

Hipotekāro kredītu, kas lielāki par 50 000 eiro, īpatsvars, kuru pievienotā likme ir lielāka par 2%, ir samazinājies no 30% gada sākumā līdz 20% septembrī, kamēr eiro izteiksmē samazinājums ir no 25% līdz 16%.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums sasniedzis 730 miljonus eiro jeb 15% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vidējais likmes samazinājums ir virs 0,4 procentpunktiem tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,8 procentpunktiem tiem, kuri to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 350 eiro un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 3,4 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 44,7 miljonus eiro.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad astoņos mēnešos samazināta 9356 kredītiem, kas summāri veido 14% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informēja Latvijas Bankā.

Augustā pievienotā likme samazināta 644 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 548 to izdarīja pie esošā aizdevēja, bet 96 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas 9356 mājsaimniecībām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā sasniedzis gandrīz 700 miljonus eiro jeb teju 14% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Vidējais likmes samazinājums joprojām ir virs 0,4 procentpunktiem tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,8 procentpunktiem tiem, kuri to izdarīja pārkreditējoties. Tas ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji attiecīgi 350 eiro un 515 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 3,2 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 44,7 miljonus eiro.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.

Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.

Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā

Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.

BluOr Bank paplašina savu pakalpojumu klāstu un izziņo, ka uzsākusi hipotekāro kredītu izsniegšanu mājokļa iegādei.

Šis solis iezīmē jaunu posmu bankas attīstībā — līdzās jau ierastajiem pakalpojumiem biznesam, banka mērķtiecīgi paplašina savu klātbūtni arī privātpersonu segmentā.

Kredīts pieejams gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem visā Latvijā. Ienākot mājokļu kreditēšanas tirgū, BluOr Bank mērķis ir ne vien sava pakalpojumu klāsta dažādošana, bet arī pozitīvs impulss šī nekustamo īpašumu segmenta aktivizēšanai un konkurences veicināšanai. Konkurence šajā jomā nozīmē labākus nosacījumus un plašākas izvēles iespējas klientiem. Savukārt tas, ka šos pakalpojumus sniedz vietējā banka, nozīmē, ka ieņēmumi un investīcijas paliek Latvijā, stiprinot mūsu tautsaimniecību.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu.

Naftas cena fiziskajos darījumos pārsniedz 110 ASV dolārus par barelu (ap 94 eiro par 159 litriem), un nav zināms, kad atsāks kustēties tankkuģu armāda, kas sapulcējusies vienā no pasaules lielākajiem jūras “pudeles kakliem”. Tomēr jau tagad ir redzams – nekas neatrisināsies kā ar burvju mājienu.

Vēsturiskā pieredze rāda, ka līdzīgas krīzes var būtiski paātrināt inflāciju – pēc 1973. gada naftas krīzes inflācija Eiropā trīskāršojās, un arī šobrīd tā var pieaugt līdz aptuveni 6 %.

Eiropa un Baltijas valstis šajā situācijā ir īpaši ievainojamas, jo atšķirībā no ASV lielā mērā esam atkarīgi no importētiem energoresursiem un nespējam ietekmēt globālās cenas.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš norādīja, ka maijā pievienotā likme samazināta 979 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 921 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 58 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas jau 7246 mājsaimniecībām, kas ir pusi vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā. Aptuveni puse no šīm mājsaimniecībām ir piedalījušās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju programmās, kas liecina, ka likmes aktīvi samazina mājsaimniecības ar bērniem.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā pārsniedzis pus miljardu eiro jeb teju 11% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vilerts skaidro, ka vidējais likmes samazinājums joprojām ir ap 0,5 procentpunktiem tiem, kas likmi samazināja pie esošā aizdevēja un 0,8 procentpunkti tiem, kas to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 370 un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 2,5 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 36 miljonu eiro.

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Latvijā šā gada sākumā kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām bija starp straujākajiem eirozonā, pauda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.