Jaunākais izdevums

Mūsdienās mūzika ir kļuvusi par teju katra uzņēmuma darbinieku ikdienas sastāvdaļu, neatkarīgi no tā, kādā nozarē vai amatā viņi ir nodarbināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijs atgādina, ka Latvijas atgūšanās no krīzes, kas izdzēsa teju piektdaļu no ekonomikas, radījusi viedokļu atšķirības ekonomikas analītiķu vidū. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans vairākkārt kritizējis ieviestos taupības pasākumus tajā pašā laikā, kad Eiropas līderi piesauc Latvijas taupību kā piemēru pārējam kontinentam, novērojis Bloomberg Businessweek.

«Pašlaik, kad Latvija ir atmaksājusi aizdevumu un SVF monitorings ir beidzies, valdība var iet savu ceļu,» skaidro Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags. Viņš atgādina, ka SVF ir iepriekš norādījis, ka valdības politika darbojas pret nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un bezdarbniekiem.

Medijs norāda, ka sociālo izdevumu samazinājums palielinājis nevienlīdzību, radījis straujāko emigrācijas vilni pēdējās desmitgades vēsturē un tajā pašā laikā radījis prognozes par to, ka ekonomikas pieaugums 2012. gadā varētu būt 5% apmērā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka sociālo pabalstu samazināšana tiek veikta, lai spiestu cilvēkus strādāt, raksta medijs. «Palielinās to cilvēku skaits, kas patiešām nevēlas strādāt,» norādīja A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomā, pirms papildini savu profilu sociālajos portālos, aicina žurnāls Bloomberg Businessweek. Lai arī tas šķiet pašsaprotami, darba meklētāji turpina rakt bedri paši sev, neizvērtējot, kādu informāciju varētu ieraudzīt potenciālais darba devējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investoru vidū audzis pieprasījums pēc eirozonas obligācijām

Žanete Hāka, 10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pieaugušas eirozonas valdību obligāciju cenas, nodzenot Īrijas, Itālijas un Spānijas 10 gadu obligāciju ienesīgumus līdz rekordzemiem līmeņiem, jo, reaģējot uz prognozēm, ka Eiropas Centrālā banka nākamnedēļ samazinās procentu likmes, audzis pieprasījums pēc parādzīmēm, raksta Bloomberg Businessweek.

Vairākas bankas, piemēram, Goldman Sachs un UBS Ag pārskatījušas savas prognozes par gaidāmo likmes samazinājumu, paredzot, ka ECB tās mainīs jūnijā.

Tāpat Spānijas un Itālijas obligāciju cenas pieauga pēc privātā sektora ražošanas apjomu datiem, kas liecināja par izaugsmi aprīlī. Savukārt Portugāles obligāciju cenas auga pēc tam, kad Standard&Poor’s mainīja valsts kredītreitinga perspektīvu no negatīvas uz stabilu.

Rezultātā Spānijas desmit gadu parādzīmju ienesīgums saruka par sešiem bāzes punktiem līdz 2,92%. Pirms tam ienesīgums samazinājās līdz 2,85%, kas ir zemākais līmenis kopš 1993.gada, kad Bloomberg sāka apkopot šos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Google apsver Izraēlas satelītnavigācijas startapa Waze iegādāšanos, kas tādējādi var izraisīt «vairāksolīšanas karu» ar Facebook, kas jau iepriekš izteica interesi iegādāties minēto kompāniju.

Interesi par Izraēlas iesācējuzņēmumu izrādījušas arī citas kompānijas, bet cena, kuru pasaules tehnoloģiju giaganti varētu maksāt par Waze iegādāšanos, var pārsniegt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg Businessweek.

Paredzmā cīņa par Waze, kas izmanto lietotāju sniegtus datus, lai uzlabotu braukšanas norādījumus, atspoguļo lielo kompāniju aizvien pieaugošo vēlmi saglabāt klientus laikā, kad mobilās ierīces sāk ņemt virsroku pār personālajiem datoriem un klēpjdatoriem.

Iepriekš publiski izskanēja Facebook plāns iegādāties Waze par vienu miljardu ASV dolāru. Tas licis rīkoties arī Google, norādījuši situāciju pārzinoši avoti. Tomēr neviena no kompānijām patlaban nav pietuvojusies sarunu noslēgšanai, un tās varot arī izgāzties, atzinuši avoti. Pastāv liela iespēja, ka Izraēlas iesācējuzņēmums, lai paplašinātu savu pakalpojumu, finansējumu varētu meklēt arī izmantojot citus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Simfoniskais orķestris vēršas pret izdienas pensiju reformu

Vēsma Lēvalde, 30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārie un harizmātiskie biznesa magnāti Sers Ričards Brensons vai Stīvs Džobss ir tikai pāris no virknes slavenu uzņēmēju, no kuriem mācīties vēlas vadītāji visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka iejaucas tirgū, lai bremzētu rubļa vērtības kritumu

Žanete Hāka, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka trešdien pārdevusi tirgū ārvalstu valūtu, lai balstītu rubli, atsaucoties uz bankas vadītāju Elvīru Nabulinu, raksta Businessweek.

Tādējādi tā ir pirmā Krievijas Bankas intervence tirgū pēdējo piecu mēnešu laikā.

Centrālā banka pārdevusi nedaudz vairāk kā 4 miljonus ASV dolāru. Ceturtdien rubļa vērtība pret bankas noteikto eiro/dolāru grozu pakāpās par 0,1% līdz 44,3197 rubļiem. Šonedēļ valūta tuvojās 44,4 rubļu līmenim, kuru iepriekš centrālā banka noteica kā iespējamo robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū, lai bremzētu valūtas vājināšanos.

Trešā ceturkšņa laikā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 14%, aizvadot sliktāko ceturksni kopš 1999.gada un piedzīvojot lielāko kritumu starp pasaules valstu valūtām, par ko datus apkopo Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukrainas grivnas vērtība sarūk līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim

Žanete Hāka, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim, savukārt obligāciju ienesīgums mainījās tikai nedaudz, raksta Bloomberg Businessweek.

Grivnas vērtība pret dolāru saruka par 1,3% līdz 11,8 grivnām.

Ukrainas valdības dolāru parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gada aprīlī ienesīgums turējās tuvu septiņu nedēļu augstākajai atzīmei – 10,82%. Pirms mēneša tas bija 8,68%. Pagājušajā nedēļā ienesīgums sasniedza 10,84%, kas ir augstākais līmenis septiņu nedēļu laikā.

Otrdien Ukrainas akciju tirgus indekss pakāpās par 1%, un noslēdza ilgāko zaudējumu sēriju kopš pērnā gada decembra sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn LaIPA atlīdzībās iekasējusi 880 tūkst. Ls; Latvijas mākslinieku artava – 30%

Sanita Igaune, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Hokeja federācijai mūzikas atskaņošana spēļu starplaikos nav pa kabatai

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Intara Busuļa mammas kafejnīcu apciemo pat tūristi no Krievijas

Monta Glumane, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Radīts Latvijā pirmais saksofona modelis

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru