Starptautiski atzītais bērnu modes zīmols Paade Mode turpina augt, atklājot jaunu veikalu - radošo studiju Rīgā, Ģertrūdes ielā.

Zīmols nes Latvijas vārdu vairāk nekā 30 pasaules tirgos ar Latvijā ražotiem apģērbiem. Savukārt ar īpaši veidotu piedāvājumu un cenu politiku radošajā studijā Paade Mode tiecas kļūt vēl pieejamāka Latvijas klientiem.

Tāpat ar 2022. gada pavasara/ vasaras kolekciju "Noķert vēju" zīmols piedalās arī Rīgas modes nedēļā (Riga Fashion Week). Kolekcija "Ņokert vēju" radīta, pievēršot uzmanību katrai detaļai – no skicēm, audumu izvēles un piegrieztnēm, līdz ilgtspējīgai un ētiskai ražošanai. Kolekciju raksturo romantiskas ziedu apdrukas, smalki izšuvumi, pasteļkrāsas un maigs vieglums. "Ņokert vēju" neatņemama sastāvdaļa ir arī unikāla, Latvijā radīta, bezvīļu adījumu līnija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, spriež Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs.

Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert, domā A.Bāliņš, piebilstot, ka mūsu valstī ir arī pietiekami daudz saules. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti, atzīmē European Energy Latvijas biroja vadītājs, norādot, ka šobrīd elektroenerģijas cenu mūsu reģionā galvenokārt nosaka gāzes cenas, taču, palielinot saules un vēja jaudas, būtu iespējams izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Fragments no intervijas

Jūnijā apritēja gads kopš European Energy atklāšanas pasākuma Latvijā. Kā jums šī gada laikā ir gājis - kas ir paveikts?

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Vai naktīs nomoka bezmiegs, un no rīta sajūta muguras zonā ir tāda, ka desmit minūtes nepieciešams veikt stiepšanās vingrinājumus, lai sāktu normāli staigāt? Vai vismaz reizi nedēļā pamostaties nakts vidū bez jebkāda nopietna iemesla, dažkārt sviedros? Miegs uz nepiemērota pamata, vēl jo vairāk, uz nekvalitatīva matrača ir cieši saistīts ar sāpēm muguras un kakla apvidū, un, protams, rezultātā pasliktinās miega kvalitāte. Tomēr kāda veida matracis ir vispiemērotākais gulēšanai? Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu matraci? Sniedzam sešus padomus, kas palīdzēs izvēlēties jaunu matraci.

##Vai ir vērts izvēlēties atsperu matraci?

Pirmais jautājums, ko dzirdēsiet, apmeklējot matraču salonu, — kāda veida matraci meklējat. Pirms pirkšanas vienmēr ieteicams painteresēties par esošajiem matraču veidiem: ar ko tie atšķiras, kādi materiāli tiek izmantoti un kādas ir to īpašības. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām un uzskatiem, miega eksperti iesaka izvēlēties kvalitatīvus atsperu matračus.

Tirgū ir pieejami divu veidu atsperu matrači — Bonell un Pocket. Bonell veida matračiem ir raksturīgas savstarpēji savienotas atsperes — nospiežot vienu matrača vietu, blakus esošās atsperes arī reaģē. Bonell matrači parasti ir lētāki un var izturēt lielāku svaru, bet atsperes nav iestrādātas kabatās, tāpēc laika gaitā tās savstarpēji sāk saskarties un čīkstēt. Rezultātā tiek zaudēta sākotnējā matrača forma, un tiem ir īss kalpošanas laiks.

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003.gada, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Viņa norādīja, ka SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.

Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.

Tomēr SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.

Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanā lieto medikamentus, kas atrodas dažādās inhalācijas ierīcēs. Ar inhalatora palīdzību medikamentus ievada tieši elpceļos. Tas palīdz medikamentus nogādāt tieši vajadzīgajā vietā, kā arī samazina medikamentu blakus parādības.

Par pirmo inhalatoru var uzskatīt parastu bļodu, kurā ieliets karsts ūdens, un, apklājot galvu un bļodu ar dvieli, tiek ieelpoti tvaiki.

Inhalatoru veidi

Inhalatoriem ir 3 veidi:

Ar 911 Carrera T Porsche atdzīvina 1968. gada 911 T pūristisko konceptu: mazāka masa, «īsākas» pārnesumu attiecības ar manuālo pārnesumkārbu un aizmugurējā piedziņa ar aizmugurējā diferenciāļa mehānisko bloķēšanu uzlabotam sniegumam.

Jaunā modeļa izskats ir aizgūts no 911 Carrera dizaina, un tā motors nodrošina 272 kW (370 ZS) lielu jaudu. 911 Carrera T (Porsche gadījumā «T» apzīmē «Touring») lepojas arī ar vairākām citām aprīkojuma vienībām, kas nav pieejamas 911 Carrera modeļiem, ieskaitot standarta aprīkojumā uzstādīto PASM (Porsche aktīvās piekares vadības sistēmas) sporta šasiju, kas ir pazemināta par 20 mm, Sport Chrono pakotni ar optimizētu masu, īsāku pārnesumkārbas sviru ar sarkaniem pārnesumu apzīmējumiem un Sport-Tex sēdekļu vidusdaļu. 911 Carrera T papildaprīkojumā ir pieejama aizmugurējā stūrējamā ass, kas nebija pieejama 911 Carrera modeļiem.

Ikviens 911 Carrera T aprīkojuma elements ir atlasīts, lai nodrošinātu optimālu sportiskumu un vieglu konstrukciju: Aizmugurējais vējstikls un aizmugurējie sānu logi ir izgatavoti no īpaši viegla stikla, savukārt durvju apdarē ir iestrādātas atvēršanas cilpas. Lielā mērā ir samazināta skaņas izolācija, nav pieejami papildaprīkojuma aizmugurējie sēdekļi, un tiek piedāvāta iespēja atteikties no Porsche komunikāciju sistēmas (PCM). Rezultāts: Pateicoties 1425 kg pašmasai, divvietīgais modelis ir par 20 kg vieglāks nekā 911 Carrera ar līdzvērtīgu aprīkojumu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Mūsdienu finanšu pasaulē vienā sekundē var notikt ļoti daudz. Būtībā dažādi algoritmi sacenšas cits ar citu, lai jebkuru svarīgu informāciju gan iegūtu, gan apstrādātu pēc iespējas ātrāk.

Tas var nozīmēt, ka vienai šādai robotiskajai tirdzniecībai ir ātruma pārsvars pār otru, kas savukārt var izšķirt to, vai tā strādās ar peļņu vai zaudējumiem. Tādējādi arī saprotams, ka Volstrītas milži iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta attīstīšanā un algoritmisko programmu pilnveidošanā, kuras vienas sekundes laikā var pieņemt neaptveramu lēmumu skaitu.

Tehnoloģiju attīstība šajā jomā bijusi ievērojama, un viss liecina, ka limits šai sacensībai varētu būt vien gaismas ātrums. Financial Times izceļ Edinburgas Universitātes pētnieku teikto, ka 2011. gadā varētu būt bijušas nepieciešamas aptuveni piecas mikrosekundes (piecas miljonās sekundes daļas), lai algoritmu programma apstrādātu informāciju un veiktu darījumu. Savukārt šobrīd lietas notiekot jau aptuveni 60 reizes ātrāk, kas nozīmējot, ka darījums tiekot realizēts 84 nanosekundēs (miljardajās daļās no sekundes), liecina biržas Eurex dati. Salīdzinājumam - gaisma vienas nanosekundes laikā uz priekšu pārvietojas 30 centimetrus. FT piebilst – mūsdienās tādējādi finanšu censoņus sāk ierobežot fizika.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Lai mēs un mūsu ģimenes locekļi justos labi, nepieciešama kvalitatīva atpūta. Kad pēc dienas rūpēm apguļamies gultā, ir svarīgi labi atpūsties, atgūt spēkus un sagaidīt nākamo dienu enerģijas pilniem. Diemžēl nekomfortablu apstākļu dēļ – ja ir neērta gulta vai matracis, nepareizs apgaismojums vai nekvalitatīva gultas veļa – nereti mēs guļam slikti, bet pa dienu jūtamies miegaini un noguruši.

Kā savā guļamistabā radīt komfortablu vidi miegam, iesaka speciālisti no uzņēmuma LONAS, kam ir 25 gadu pieredze tirgū, ražojot rokām darinātus matračus, gultas, guļamistabas mēbeles un citus aksesuārus.

Kā pareizi izvēlēties gultu?

Bez šaubām, vissvarīgākais guļamistabas elements ir gulta. Tā ne tikai garantē kvalitatīvu miegu, bet arī kļūst par galveno istabas interjera akcentu. Šī iemesla dēļ visas LONAS meistaru gatavotās gultas tiek projektētas ar profesionālu dizaineru palīdzību, tādējādi nodrošinot, ka jaunā mēbele lieliski izskatīsies gan tūlīt pēc tās iegādāšanās, gan arī pēc dažiem vai pat vairāk nekā desmit gadiem.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.