Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Papildus tam, biznesa pakalpojumu nozare ir vērtējams kā viens no vadošajiem virzītājspēkiem pilsētu infrastruktūras attīstībā, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi iznomā vairāk nekā 20% no visas Rīgā pieejamās biroja telpu platības, ik gadu samaksājot vairāk nekā 15 miljonus eiro telpu nomā. Jāpiebilst, ka labi atalgoti speciālisti ir tā sabiedrības daļa, kas finansiāli spējīgi sildīt Latvijas ekonomiku, iegādājoties un īrējot dzīvokļus, apmeklējot kultūras pasākumus utt.

2018. gada sākumā tika parakstīts SBPC nozares memorands, piedaloties arī Rīgas mēram un ekonomikas ministram. Sadarbības memorands paredz 5 gadu laikā Latvijā radīt 10 tūkstošus jaunu darbavietu SBPC nozares uzņēmumos. Lai veicinātu ne tikai nozares, bet arī Latvijas ekonomikas izaugsmi, nepieciešams veikt virkni darbību ar mērķi sakārtot biznesa vidi, kur izšķiroši svarīga ir valsts iesaiste.Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija ir sagatavojusi un iesniegusi Latvijas valdībā ierosinājumus, lai palīdzētu radīt jaunas darba vietas dažādu profesiju speciālistiem un vadītājiem, tādā veidā aicinot latviešus nepamest valsti labāka darba meklējumos, bet, gluži pretēji - aicinot atgriezties arī tiem tautiešiem, kas mīt ārvalstīs:

Valsts subsidētas apmācības svešvalodu un digitālo prasmju apgūšanai

"ABSL Latvia" kā vienu no ierosinājumiem min nepieciešamību nodrošināt valsts subsidētas apmācības, rūpīgi izvērtējot tās profesionālās kompetences, kuras šobrīd ir nepieciešamas darba tirgū. Caur dažādām valsts subsidētām izglītības programmām (Mūžizglītības programma, NVA kursi bezdarbniekiem u.c.) tiek tērēts laiks un resursi, lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai apgūt plašu kompetenču klāstu, tomēr realitātē darba tirgū nepieciešamas ļoti konkrēts zināšanu kopums, kas palīdzētu uzņēmumiem augt un, savukārt, iedzīvotājiem saņemt konkurētspējīgu atalgojumu. Biznesa pakalpojumu centri ik gadu tērē aptuveni 10 miljonus eiro, lai vecinātu darbinieku kvalifikācijas celšanu tādās jomās kā IT, digitālās prasmes, angļu valodas un citu svešvalodu zināšanas. Turklāt, vērtējot informāciju tehnoloģiju nozares straujo attīstību, nepieciešamas valsts subsīdijas cilvēku pārkvalificēšanai darbam IT nozarē, pakalpojumu eksporta uzņēmumos. Jau šobrīd Latvijā iztrūkst vidēji 10-15 tūkstoši IT speciālistu un šo darbinieku trūkumu lielie uzņēmumi cenšas risināt paši, neskatoties uz to, ka tas primāri ir arī valsts interesēs, lai veidotu augošu un uz ilgtermiņu vērstu valsts ekonomisko attīstību.

Darbaspēka migrācijas jautājumi jāvirza kā prioritāte

Galvenais faktors, pēc kura SBPC nozares investori izvērtē dažādas lokācijas (valstis, to pilsētas) biznesa struktūrvienību izveidei, ir cilvēkresursu pieejamība ar noteiktām kompetencēm. Esošā darbinieku migrācijas politika valstī joprojām vērtējama kā neefektīva un laikietilpīga. Augsta līmeņa IT speciālists, kas ieradies Latvijā no Ukrainas, Indijas, Baltkrievijas vai jebkuras citas valsts, var radīt vismaz 12 jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, tos apmācot un instruējot darba izpildes procesā. Jāatzīst, ka tehnoloģijas, biznesa automatizācijas procesi pasaulē attīstās neiedomājamā ātrumā. Lai Latvija spētu tikt līdzi šiem jauninājumiem, ir jāveic būtiski uzlabojumi darba uzturēšanās atļauju piešķiršanas procesā - tas jāvienkāršo, nodrošinot darba devējiem iespēju to kārtot elektroniski. Nozares asociācija aicina Latvijai valdībai nodrošināt "zaļā koridora" principu biznesa pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kuri kārto darba atļaujas augsta līmeņa speciālistiem. Realizējot šādu migrācijas politiku, iespējams arī jēgpilni uzrunāt ārvalstīs dzīvojošos latviešus atgriezties dzimtenē, piedāvājot pievilcīgus darba apstākļus, iespējas pārkvalificēties darbam biznesa pakalpojumu centros.

Augsta līmeņa speciālistu piesaiste no ārzemēm

Eiropas un pasaules līmenī Latvija ir maz zināma un, jāatzīst, ne īpaši pievilcīga valsts augsta līmeņa speciālistiem. Lai uzrunātu attiecīgo jomu profesionāļus ārvalstīs pārcelties uz dzīvi Latvijā, kaut arī uz neilgu laiku, nepieciešams radīt atbilstošu valsts tēlu vai šajā gadījumā informatīvu vietni, kas palīdzētu apkopot informāciju par dzīvi Latvijā - dzīves dārdzība, kultūra, nekustamo īpašumu īres cenas u.c. Sekojot mūsu kaimiņu lietuviešu un igauņu piemēriem, arī Latvijai vajadzētu izveidot informatīvu vietni un kustību (LIAA, Rīgas domes) paspārnē, kas sekmētu augsta līmeņa speciālistu vēlmi pārcelties uz dzīvi Latvijā. Izšķiroši svarīgi ir arī valstiskā līmenī veicināt šo augsta līmeņa ārvalstu speciālistu pilnvērtīgu integrēšanu dzīvei Latvijā.

Finansējums investīciju piesaistes profesionāļu komandas izveidei

Tiek aicināts izvērtēt Ekonomikas ministrijas un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) realizēto investīciju piesaistes stratēģiju, kas nepietiekamo finanšu un cilvēkresursu dēļ, līdz šim nav nesusi vēlamos rezultātus. "ABSL Latvia" rekomendē noteikt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari par prioritāro valsts investīciju piesaistē, ne tikai formāli, bet arī nodrošinot adekvātu finansējumu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei, piešķirot 0.5 miljonu eiro finansējumu atsevišķas nodaļas (5 cilvēku profesionāļu komanda) izveidei LIAA paspārnē, kas strādātu ar investoru piesaisti biznesa pakalpojumu nozarē, pildot rūpīgi uzstādītus un izmērāmus mērķus. Darbinieku vidū, kas strādā ar investīciju piesaisti LIAA, novērojama augsta rotācija un labi zināms, ka praktiski neiespējami atrast augsti kvalificētus biznesa konsultantus par atalgojumu, ko pieļauj Latvijas likumdošana valsts institūciju darbiniekiem. Uzskatām, ka šāda prakse negatīvi ietekmē Latvijas vitāli svarīgo spēju piesaistīt investorus un kāpināt pakalpojumu eksporta apjomu uz citām valstīm. Biznesa pakalpojumu nozares attīstībai Latvijā ir izšķiroši nozīmīga loma, lai nodrošinātu augsta līmeņa, labi apmaksātas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem.

Aicina par šiem jautājumiem diskutēt tiešsaistes diskusijā 20.maijā

ABSL Latvia aicina uz tiešsaistes diskusiju 20. maijā, plkst. 13:00, kurā tiks runāts par to, kā piesaistīt Latvijai 10 tūkstošus darbavietu biznesa pakalpojumu nozarē. Diskusijā piedalīsies Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, ABSL Latvia valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs un Zane Čulkstēna, sociālās kustības "Latvija Strādā" idejas līdzautore.

Komentāri

Pievienot komentāru