Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian, PIKU.LV nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 11.04.2018

Zīmols «Mans Rajons» šobrīd piedāvā t-kreklu līniju ar īpašu dizainu vairāk nekā 50 Rīgas apkaimēm, tik tikko iznākusi arī džemperu līnija.

Uzņēmumu šobrīd vada 18 gadus vecs jaunietis, taču viņam ir lielas ambīcijas un mērķi. Uzņēmums «Mans Rajons» tika izveidots pagājušā gada rudenī, kad skolā bija iespēja izvēlēties zinātniski pētniecisko darbu aizstāt ar skolēnu mācību uzņēmumu. «Šī ideja par rajonu krekliem prātā ienāca, kad man pašam gribējās parādīt un izcelt to, ka dzīvoju Dreiliņos. Zināju, ka ir krekli un džemperi ar konkrētu pilsētu logo, taču manam rajonam internetā nekas nebija pieejams,» stāsta Krišjānis Ozoliņš, zīmola «Mans Rajons» vadītājs.

Sākums gan nebija tāds kā bija cerēts, jo pirms ieiešanas tirgū vairāku mēnešu garumā tika izstrādāta mājas lapa, kur gan tika piemirsts pats svarīgākais – mērķauditorijas piesaiste. Taču, saprotot to, zīmols «Mans Rajons» strauji sāka attīstīties. Šo zīmolu no sākuma pamanīja «Ghetto Games» un uzaicināja pastāstīt par šo ideju pasākumā «Mana!Rīga». Tas bija kompānijas atspēriena punkts, kurš palīdzēja vairāk attīstīt un popularizēt rajonu t-kreklus daudz plašākai auditorijai.

Uzņēmuma finanšu mērķis 2018.gadam ir katru mēnesi apgrozījumu palielināt 2 - 3 reizes.

«Kad pamanām kādu labu iespēju, kur mēs varētu iederēties – kādā tirdziņā vai lielākā pasākumā - visu enerģiju ieliekam šīs idejas realizēšanā, jo zinām, ka rezultāts būs tā vērts,» stāsta K.Ozoliņš.

Uzņēmums jau ir piedalījies dažādos konkursos, kuros ir saņemtas dažādas balvas, kontakti un labas atsauksmes.

Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka ne katrs spēj pareizi pasniegt savu ideju tirgum.

Šobrīd aktīvi tiek runāts ar pašvaldībām, kas palīdzētu attīstīt atpazīstamību zīmola «Mans Rajons» vārdam.

Foto: No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Zīmoli «Mans Rajons», «Mil», «PIPARMĒTRA», «The Words Of Latvian», «PIKU.LV» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.

Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 19.04.2018

Baiba Gulbe, «Fazer Bakery Baltic» komunikācijas direktore:

1. 1891. gadā izveidojās zīmols «Fazer». Uzņēmuma nosaukumā atpoguļojas dibinātāja uzvārds. «Fazer» uzņēmumi strādā astoņās valstīs un piederību katrai konkrētajai vietai norāda valsts. «Fazer Latvija» ir uzņēmums, kas strādā Latvijā maizes un saldumu tirgū.

2. «Uzņēmuma nosaukums ir daļa tā identitātes, tāpēc būtu svarīgi ņemt vērā to, kādā jomā uzņēmums strādās un kādi ir mērķa tirgi. «Fazer» pieredze apliecina, ka vienkāršs un labskanīgs nosaukums, kas ir viegli uztverams arī ārpus vienas valsts robežām, dod iespējas veiksmīgi strādāt un attīstīties dažādos tirgos un dažādos biznesos. Arī tad, ja sākotnēji ir doma strādāt tikai vietējā tirgū, būtu ieteicams padomāt par to, lai nosaukums būtu labskanīgs ne tikai latviski. Tāpat, būtu vērts papētīt, vai izvēlētais nosaukums latviski, citā valodā mērķa tirgū nav saprotams atšķirīgi,» komentē B.Gulbe.

Informācijai: Uzņēmuma mēneša apgrozījums ir aptuveni 2 miljoni eiro. Kopumā «Fazer» zīmols ir sastopams vairāk nekā 1200 Latvijas veikalos.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzzini, kā radušies uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu un kādus padomus tie dotu jaunajiem, topošajiem uzņēmējiem.

Atbildes lasāmas raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian,PIKU.LV nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" investīcijas Klīversalas kvartāla attīstībā varētu sasniegt kopumā 150-170 miljonus eiro, intervijā sacīja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka kopumā Klīversalas kvartālā plānotas 10 ēkas. Pašlaik "Pro Kapital" ir uzbūvējis divas ēkas - Kuģu ielā 26 un Kuģu ielā 28, kur atrodas "River Breeze Residence", kā arī tiek īstenots projekts "Blue Marine", kas būs trešā ēka.

Mikeloci stāstīja, ka "Blue Marine" projektam Klīversalā pašlaik tiek pabeigts tehniskais projekts, un drīzumā "Pro Kapital" plāno izsludināt iepirkumus būvdarbiem. Kopējās investīcijas "Blue Marine" projektam ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Klīversalu papildinās vēl viens daudzdzīvokļu nams 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine”...

Plānots, ka daudzdzīvokļu ēkai "Blue Marine" būs septiņi virszemes stāvi un 101 dzīvoklis - sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā.

Viņš piebilda, ka "Pro Kapital" domā arī par to, kā šajā vietā attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Tostarp Mikeloci informēja, ka Tallinā "Pro Kapital" līdzīgi attīstīja Kalarannas kvartālu.

"Mēs nevēlamies veidot slēgtu telpu. Mēs vēlamies izveidot vietu, kura ir atvērta pārējai pilsētai, un tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ mēs vēlamies, lai tur būtu kafejnīcas, restorāni, citi pakalpojumu sniedzēji. Mans viedoklis ir, ka komerctelpām, galvenokārt, vajadzētu būt pakalpojumiem, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā šajā reģionā. Tas paredz kafejnīcas, spa un skaistumkopšanas pakalpojumus," sacīja Mikeloci.

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Turklāt, tā kā Klīversalas kvartālā ir piekļuve ūdenim, "Pro Kapital" nākotnē plāno attīstīt arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar to. Tostarp iecerēts izveidot promenādi.

Mikeloci piebilda, ka Klīversalā būs arī biroji, bet uz tiem nebūs uzsvars, pamatā tomēr būs dzīvokļi un pakalpojumu vietas.

Jau ziņots, ka Klīversalas kvartāls ir jauns dzīvojamais rajons Daugavas un Āgenskalna līča krastos. Kvartāla kopējā teritorija ir 5,5 hektāri, un 10 gadu laikā tajā paredzēts uzbūvēt ēkas ar apmēram 600 dzīvokļiem. 2018.gada vidū ekspluatācijā tika nodota kvartāla pirmā ēka - "River Breeze Residence" ar 48 dzīvokļiem un kopējo platību 12 850 kvadrātmetru, kurā tika investēti 15,25 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" 2020.gadā strādāja ar 57,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019.gadā, kamēr kompānijas ieņēmumi veidoja 19,2 miljonus eiro, uzrādot samazinājumu par 65% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. "Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kapitālā 54,7% akciju pieder "Raiffeissen Bank International".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Investē savā sirdslietā - medicīnā

Kristīne Stepiņa, 29.10.2019

Plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Augstu laimi Latvijai!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde, 10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien apstiprināja, ka ir nomainījis savu galveno dzīvesvietu un pēc Baltā nama atstāšanas apmetīsies Floridas štata Palmbīčas pilsētā, nevis atgriezīsies tā sauktajā Trampa tornī Ņujorkā.

Tramps ceturtdienas vakarā tviterī ierakstīja, ka viņš mīl Ņujorku. Viņš gan piebilda, ka, «par spīti faktam, ka es katru gadu samaksāju miljoniem dolāru pilsētas, štata un vietējos nodokļos, gan pilsētas, gan štata politiskie līderi ir ļoti slikti izturējušies pret mani».

Laikraksts «New York Times» (NYT) pirms tam ceturtdien ziņoja, ka Tramps ir aizpildījis «dzīvesvietas deklarāciju», izvēloties par savu «dominējošo un galveno mājokli» viņam piederošo Maralago kūrortu Palmbīčā.

NYT vēstīja, ka attiecīgie dokumenti iesniegti Palmbīčas apgabala tiesā jau septembra beigās. Arī pirmā lēdija Melānija Trampa nomainījusi savu dzīvesvietu uz Palmbīču, iesniedzot analogus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS izveidojis biznesa klēpjdatoru sēriju ExpertBook, kas īsā laikā guvusi popularitāti koorporatīvo klientu vidū.

Biznesa klientiem ražotājs piedāvā gan plašu produktu klāstu jebkura uzņēmuma vajadzībām un iespējas veikt speciālas konfigurācijas pasūtījumus, gan premium garantijas programmas un augstas kvalitātes servisu. Artūrs Kadincovs, SIA Numbero APP vadītājs norāda, ka premium garantijas serviss un pieejamā cena bijuši vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izvēlējies iegādāties tieši ExpertBook sērijas klēpjdatorus.

Trīs gadu garantija

Dators mūsu biznesā ir ļoti nozīmīgs instruments, tāpēc mēs ar kolēģiem rūpīgi izvērtējām un ilgi analizējām tirgu, līdz nonācām pie lēmuma par konkrētā modeļa iegādi, atzīmē A.Kadincovs. “Šobrīd esam nopirkuši trīs ASUS ExpertBook B7 Flip klēpjdatorus, kas kopumā mums izmaksāja 3600 eiro. Jāsaka, ka līdzīgas konfigurācijas datori pie citiem ražotājiem maksāja krietni dārgāk, tāpēc, ņemot vērā šo faktu un manu iepriekšējo veiksmīgo pieredzi ar citiem ASUS modeļiem, izvēle bija diezgan pašsaprotama. Svarīgs aspekts bija arī premium garantija - ASUS bija vienīgais ražotājs, kas arī juridiskajām personām piedāvāja trīs gadu garantiju jau pamata cenā.. Citi ražotāji fiziskām personām, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parasti paredz divu gadu garantiju, bet juridiskajām personām - vien gada garantiju. Tas ir ļoti īss periods, jo iepriekš vairākkārt bijām saskārušies ar situācijām, kad, pāris mēnešus pēc garantijas beigām, dators salūzt un mums tas ir jāremontē par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka trīs gadus varam dzīvot bez liekām galvassāpēm, jo ražotājs ir par mums parūpējies - ja pat datoram kaut kas notiks, tas tiks saremontēts,” atzīmē A.Kadincovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotāja ASUS klēpjdatoru sērija ExpertBook īsā laikā guvusi korporatīvo klientu atzinību, sevišķi novērtēts ražotāju vidū ir militārās izturības standarts.

Ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem, aprīkotas visas ExpertBook sērijas ierīces. Kā norāda ražotājs, šis ir viens no galvenajiem aspektiem, kas atšķir šīs sērijas datorus no mājas lietošanai paredzētajiem. Tāpat ar papildu aizsardzību aprīkotas arī visas ieejas, izejas un eņģes, lai tās varētu izturēt biznesa darba vides slodzi ar lietošanas laiku 8-10 stundas dienā. Šo aspektu īpaši novērtējis arī SIA KVS, kas pirms pāris mēnešiem iegādājās savu pirmo ExpertBook sērijas datoru.

Izturīgs pret triecieniem

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 25 kompānijas, kuras vismaz 40 gadus pēc kārtas palielinājušas dividendes

Db.lv, 30.08.2018

1. Abbot Labs

Cik gadus pēc kārtas uzņēmums palielinājis dividenžu izmaksu: 46

Pēdējais pieaugums: 2017.gada decembris

Ienesīgums: 1,7%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori mīl dividendes, tās var palielināt atdevi no ieguldījumiem un tās var izmantot, lai uzlabotu dzīves apstākļus.

Pastāv vairāki ASV akciju indeksā Standard&Poor’s ietilpstoši uzņēmumi, kuri dividenžu izmaksas ir palielinājuši 25 gadus pēc kārtas vai pat ilgāk. Dažas kompānijas dividendes palielinājušas pat 40, 50 vai 60 gadus pēc kārtas.

Portāls 24/7 Wall St. izveidojis sarakstu ar 25 vidējas un lielas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri palielinājuši dividenžu ienesīgumu vismaz 40 gadus pēc kārtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras tās ir!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes Toyota RAV 4 ir kardināli mainījis savu imidžu. Tas ir kļuvis acīmredzami robustāks un utilitārāks, saturiski gan ir palicis uzticīgs tālākai modeļa hibridizācijas stratēģijai

Kompānija Toyota šobrīd ir t.s. pašuzlādes hibrīdu modes noteicējs autoindustrijā. Arī RAV 4 hibrīdu popularitāte turpina augt. Latvijā no visiem pārdotajiem RAV 4 vairāk nekā 50% bija ar hibrīdsistēmām aprīkotie modeļi. Eiropā šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks, proti, 85%. Visticamāk, ar jauno modeli šī tendence nemazināsies, jo videi draudzīgas tehnoloģijas vairs nav tikai modes lieta, bet jau tirgus nepieciešamība.

Toyota RAV 4 mūsu reģionā ir izteikts veiksminieks. To mīl un augsti godā. Modelim ir augsts lojalitātes koeficients, kas atspoguļojas faktā, ka daudzi klienti no paaudzes uz paaudzi izvēlas turpināt draudzību ar Toyota RAV 4 modeli. Nav brīnums, ka Toyota RAV 4 ir viens no populārākajiem modeļiem Baltijā un neapstrīdams līderis savā klasē. Neapšaubāmi, arī jaunākais modelis sekos savu priekšteču piemēram un būs populārs. Kā zināms, iepriekš klasiskais Toyota RAV 4 benzīnmodelis draudzējās tikai ar pilnpiedziņu, bet ar jauno modeli būs pieejams arī priekšpiedziņas izpildījumā, kas būtiski paplašinās RAV 4 pircēju rindas, jo priekšpiedziņa kopā ar 129 ZS jaudīgo benzīnmotoru būs lētāks pirkums. Reģionālais Toyota importētājs neizslēdz iespēju, ka, ņemot vērā priekšpiedziņas modifikāciju popularitāti Baltijā, jaunā RAV 4 sadalījums starp pilnpiedziņas un priekšpiedziņas modeļiem var sasniegt pat attiecību 50:50! Jāpiebilst, ka RAV 4 hibrīdmodeļu flangā būs gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas hibrīds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunieši rada biznesa riskus

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Putukrējums ar putukrējumu: Porsche Cayenne Coupe

Aldis Zelmenis, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche Cayenne Coupe nav tikai stāsts par Cayenne apakšmodeli ar slīpāku aizmugurējo daļu. Tā ir pašpietiekama personība, kas neatdarina, bet ir pati par sevi

Nav noslēpums, ka daudzi, uzlūkojot iznesīgo Porsche Cayenne Coupe stāju, uzskata, ka tieši tādam jau no sākuma bija jābūt trešās paaudzes Porsche Cayenne.

Noslīpinātā aizmugure pēc būtības ietver visas aizmugurējās daļas pārbūvi, ieskaitot jaunas aizmugurējās durvis, paplašinātas riteņu arkas, kā arī auto šķērsbāzes palielināšanu, kas vēlāk atbildēs uz jautājumu, kāpēc Cayenne Coupe brauc vēl atraisītāk un drošāk nekā klasiskais Cayenne. Redzamā sadaļa ir izbīdāmais spoilers, kas automātiski ieņems kaujas pozīciju, ja Cayenne Coupe pārsniegs 90 km/h lielu ātrumu. Otra svarīgākā atšķirība ir tā, ka Cayenne Coupe numura zīme no bagāžnieka vāka ir pārcēlusies uz bamperu. Vizuāli tas rada vēl bramanīgāku un kaujinieciskāku izskatu, signalizējot, ka Cayenne Coupe prot braukt labāk par klasisko Cayenne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics jauna izpilddirektore

Db.lv, 18.05.2023

Izpilddirektore Gunta Šulte (no kreisās), “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners, valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gunārs Ķirsons: Lido plāno celt cenas, bet Latvijas iedzīvotājiem tas tiks kompensēts

Lelde Petrāne, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru