Jaunākais izdevums

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Kad reģistrācija veikta, norēķinu konts atvērts (ja tāds nepieciešams) un pieteikums iesniegts, atliek vien gaidīt atbildi no aizdevēja. Piesakoties lielākām summām, atbildi var nākties gaidīt ilgāk, jo pieteikumu izskatīs kredītspeciālisti. Savukārt, aizņemoties salīdzinoši nelielu naudas summu, apstiprinājums (vai noraidījums) parasti tiek saņemts visai ātri, jo pieteikums tiek pārbaudīts automātiski, izmantojot datubāzēs esošo informāciju. Reizēm, lai pierādītu ienākumu apjomu un regularitāti, aizdevējs var likt uzrādīt bankas konta/kontu izrakstus, VSAA vai VID izziņu, kā arī citus ienākumus apstiprinošus dokumentus.

Kāds ir aizdevuma izvērtēšanas process?

Pirmkārt, aizņēmējam jāatbilst vairākiem automātiski izvērtējamiem parametriem. Viens no tiem – personai jābūt pilngadīgai. 18 gadu sliekšņa sasniegšana gan nenozīmē, ka kredīts būs pieejams – virkne aizdevēju savus pakalpojumus piedāvā no 20 vai 21 gadu vecuma. Lielākas naudas summas var nebūt pieejamas cilvēkiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, jo parasti ir noteikts arī maksimālais vecuma kredīta izsniegšanai.

Otrkārt, ļoti svarīgs faktors ir aizņēmēja kredītvēsture. Ar negatīvu kredītvēsturi saņemt kredītu ir diezgan sarežģīti un ne vienmēr iespējams. Izņēmums var būt atkarībā no kredīta veida, piemēram, tas ir iespējams patēriņa kredīta gadījumā vai gadījumos, kad kredītvēsture sabojāta vairāk nekā gadu atpakaļ.

Treškārt, vērtēta tiek personas maksātspēja, pievēršot uzmanību gan oficiālajiem ienākumiem un izdevumiem (un to regularitātei), gan esošajām kredītsaistībām, ja tādas ir. Būtiski, lai kredītsaistības kopā nepārsniegtu 40% no faktiskajiem ienākumiem. Uzmanība tiek pievērsta arī tam, cik daudz bērnu ir ģimenē, vidēji rēķinot, ka katram no tiem mēneša garumā nepieciešami aptuveni 200 eiro. Kredītdevēji vērā ņem arī to, vai potenciālais klients pārlieku bieži neizmanto ātros kredītus un azartspēles. Šādas aizraušanās var rezultēties ar augstākām procentu likmēm vai pat kredīta atteikumu.

Pirms aizņemšanās jāsalīdzina kredītiestāžu piedāvājums

Šobrīd finanšu tirgus ir ļoti daudzveidīgs – aizņemties iespējams gan mājokļa celtniecībai vai iegādei, gan ikdienišķu pirkumu vai pakalpojumu finansēšanai. Katru no pakalpojumiem (hipotekārais kredīts, patēriņa kredīts, overdrafts, kredītkarte, un daudzi citi) piedāvā virkne banku un nebanku aizdevēju, tāpēc ir svarīgi veikt visu kredītu salīdzināšanu. Ērts veids, kā to izdarīt – izmantojot Sortter platformu. Tajā atliek vien norādīt nepieciešamo naudas summu un termiņu, un sistēma atlasīs aizdevējus, pie kuriem attiecīgs aizdevums (vai cits finanšu pakalpojums) pieejams. Turklāt piedāvājumi tiek sakārtoti pēc procentu likmes apmēra, sākot ar izdevīgāko.

[1] https://www.cblgroup.com/lv/media/press-releases/2020/payments/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažāda veida aizdevumi, jo īpaši patēriņa kredīts, lieti noder, lai tiktu galā ar pēkšņiem un neplānotiem izdevumiem. Vai, gluži otrādi – veiktu kādu sen plānotu un lielu pirkumu, kam ar iekrājumiem nepietiek. Skanīgi reklāmas saukļi un vilinoši piedāvājumi atrodami daudzviet, taču, izvēloties kredītu, jābūt ļoti apdomīgam, jo saistības nereti ir ilgtermiņa, un tās ievērojami ietekmē finanšu stāvokli.

Seši nosacījumi, kas obligāti jāizvērtē pirms aizņemšanās

Liela daļa aizdevēju savos piedāvājumos mēdz izcelt kādu konkrētu priekšrocību, piemēram, zemu procentu likmi vai iespēju naudu saņemt dažu minūšu laikā. Taču, lai aizdevums būtu patiešām izdevīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nepieciešams saprast kopējo ainu, ņemot vērā sekojošus aizdevuma aspektus:

Procentu likme – visbiežāk tiek norādīta gada procentu likme (GPL), taču, lai to padarītu pievilcīgāku, daļa aizdevēja norāda mēneša vai vēl īsāka perioda procentu likmi;

Ikmēneša maksājums – svarīgi, lai tas nekļūtu par slogu tikt galā ar regulāri veicamajiem maksājumiem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" vērsies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē, aģentūrai LETA apliecināja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa pastāstīja, ka pieteikums iesniegts pagājušās nedēļas piektdienā, 29.janvārī, balstoties uz Satversmes 91. un 105.pantu.

"Apgādu Zvaigzne ABC" pārstāvošā zvērinātu advokātu biroja "Klotiņi & Serģis" advokāts Juris Balodis-Bolužs aģentūru LETA informēja, ka pieteikumā ST tiek apstrīdēta valdības noteiktā grāmatu mazumtirdzniecības klātienē aizlieguma atbilstība Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes pirmais pantā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 91.panta pirmajā teikumā minēts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", savukārt 105.panta pirmajā teikumā teikts, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu", bet šī paša panta trešais teikums nosaka, ka "īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

PayRay sadarbosies ar Altum uzņēmumu kreditēšanā

Db.lv, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: No vairāk nekā 800 000 Pfizer vakcīnām kāds lēma par tikai 97 500 iegādi

LETA, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties no lielākas "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams. "Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 "Pfizer" vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu," atzina premjers.

Kariņš atzina, ka par šo faktu notiek dienesta izmeklēšana, ko ierosinājis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un, ja kāds būs jāsauc pie atbildības, tad tas tiks darīts.

"Protams, sākumā jānoskaidro visi lietas apstākļi, lai gan šajā stāstā mani mulsina tikai tas, ka šāds lēmums pieņemts slepenībā. Jaunais veselības ministrs strādā savādāk, tāpēc tagad visi jautājumi par vakcīnu piegādēm tiek lemti valdībā," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Jelgavā šodien uzņēmējam Saulvedim Šalājevam par "aplokšņu algu" maksāšanu piesprieda īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatu uz vienu gadu, kā arī atstāj esošo drošības līdzekli - apcietinājumu, līdz spriedums stāsies spēkā, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors, apsūdzētais un aizstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Šalājevs savulaik bija Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors un Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks. Šalājevs arī vairākus gadus bija Jelgavas domes deputāts.

Neminot personas vārdu, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūru LETA iepriekš informēja, ka saskaņā ar apsūdzību kādas apsardzes firmas atbildīgā persona laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja "aplokšņu algas", tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jauni atvieglojumi uzņēmējiem Covid-19 seku pārvarēšanai

LETA, 18.03.2021

Grozījumi nosaka pienākumu pašvaldību iestādēm prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.

Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un neprognozējamu epidemioloģisko situāciju, šogad, 10. februārī plānotais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena nenotiks.

Ja vien tas būs iespējams, pasākums tiks pārcelts uz vēlāku norises laiku 2021. gadā, informē Ēnu dienas rīkotāji, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) pārstāvji.

“Šobrīd esam situācijā, kad uzņēmumi un iestādes nevar paredzēt iespēju uzņemt ēnotājus īsi pēc ārkārtas situācijas noslēguma datuma, un tas liedz mums pilnvērtīgi uzsākt Ēnu dienas organizēšanu. Ēnu diena attālināti šoreiz arī nebūs risinājums, jo šādā gadījumā netiks pārstāvētas virkne ik gadu ļoti pieprasītu profesiju. Ēnu diena notiks, tiklīdz epidemioloģiskā situācija uzlabosies un ēnot klātienē būs droši,“ stāsta “JA Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ēnu diena Dienas Biznesā 

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness"....

Interese par Ēnu dienu ik gadu nozīmīgi aug gan no skolēnu, gan darba devēju puses. Pagājušajā gadā Ēnu dienā 2020 piedalījās 1695 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 10 450 vakances. Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja 43 000 reģistrētu ēnotāju. Lielākā interese pagājušogad bija ēnot medicīnas nozarē strādājošos. Bet pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū bija programmētājs (441 pieteikumi), gaisa kuģa kapteinis, pilots (331), fizioterapeits (243), gaisa kuģa stjuarts (226), ugunsdzēsējs glābējs (220), arhitekts (193), televīzijas un radio raidījumu vadītājs (176), feldšeris (173), ārsts (160) un ķirurgs (156).

Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tūrismam nepieciešama jauna pozicionēšanās

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir apstādinājusi tūrisma nozari, tomēr vienlaikus tā sniegusi iespēju nozares restartam un jaunai pieejai.

Šobrīd visa Eiropa tūrisma nozare ir 0 punktā, visi ir vienlīdzīgi un tā ir unikāla iespēja sagatavoties, lai, atsākoties ceļošanai, visas iepriekšējās kļūdas būtu novērstas.

Laiks labot iepriekš pieļautās kļūdas

Neraugoties uz kritisko situāciju tūrisma nozarē, ir skaidrs, ka ceļošana atsāksies, tāpēc ir būtiski savlaicīgi saprast, ko Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvās ceļotājiem nākotnē? Šobrīd ir īstais laiks izmantot situāciju un radīt jaunu pieeju un plānu tuvākajiem diviem vai trīs gadiem, pilnveidojot līdz šim īstenotās stratēģijas un radītu jaunas.

Pasaule ir būtiski mainījusies

Šobrīd scenārijs tūrisma nozares atjaunošanai izskatās ļoti līdzīgs tam, kā bijis iepriekš, tomēr pasaule ir būtiski mainījusies. Nepieciešams saprast, kā pozicionēt Latviju plašākai mērķauditorijai un segmentēt klientus pēc viņu motivācijas. Mērķtiecīgas kampaņas izstrāde un īstenošana jāsāk jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. Pieeja - "Domāsim tad, kad varēsim ceļot" – var rezultēties ar atpalikšanu no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas negatīvā ietekme uz tūrisma biznesu nav bijusi šķērslis autosportista Reiņa Nitiša nodomam pievērsies viesnīcu biznesam - pērn rudenī viņš savā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī izveidojis viesnīcu "Rūmī hotel".

Pēc augstskolas absolvēšanas atgriežoties dzimtajā pilsētā un novērtējot esošo situāciju viesnīcu biznesā, R.Nitišs nolēma radīt kvalitatīvas naktsmītnes sportistiem, tūristiem un biznesa cilvēkiem, kas apmeklē pilsētu.

Ideja radās pērn rudenī, kad Jēkabpils pilsētas pašvaldība izsludināja konkursu uz iespēju īrēt viesnīcas ēku, kas iepriekš tika atjaunota, īstenojot Eiropas projektu. Izvērtējot to, ka Jēkabpils apkārtnē nav plašs viesnīcu piedāvājums un R.Nitišam ar komandu bija idejas par to, kādam šim pakalpojumam ir jābūt, tika nolemts rīkoties un piedalīties konkursā.

Ēkai, kurā šobrīd izveidota viesnīca, ir sena vēsture. Kādreiz tajā atradās Jēkabpils – Ilūkstes kara apriņķa pārvalde, Jēkabpils apriņķa kara komisariāts, policijas iecirknis, publiskā patvertne un 80. gadu sākumā arī poliklīnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu?

Jānis Šķupelis, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu monētas. Tas ir ne tikai ekoloģijas un ērtības jautājums. Tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Naudas inkasācija, kalšana, vadāšana šurpu turpu ir izmaksas arī videi. Šeit mēs nerunājam par cenu apaļošanu, bet par gala rēķina apaļošanu. Mēs arī Latvijā mudināsim diskusiju par to, vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu. Nākamā lieta ir skaidras naudas apgāde. Šobrīd tā ir atbilstoša – iedzīvotājiem skaidra nauda ir pieejama, un mēs gribam, lai tas tā ir arī nākotnē – bez būtiskiem pārrāvumiem. Protams, strādāsim pie digitālā eiro, lai gan tas nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," saka M.Kazāks.

Uzraut ekonomiku krietni augstākā līmenī 

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc...

Jautāts, ar ko uzņēmēji var rēķināties, ja ņem vērā to, ko var iespaidot Latvijas Banka, iestādes vadītājs teic: "Monetārās politikas ietvaros būsim atbalstoši. Eirozonas ietvaros centīsimies nodrošināt stabilu finansēšanas un bezstresa situāciju finanšu tirgos. Latvijā turpināsim sniegt savu analītisko skatījumu uz to, kā ekonomika attīstās, lai uzņēmēji tam var sagatavoties. Turpināsim konsultēt valdību un Saeimu attiecībā uz iespējamiem lēmumiem, kā balstīt ekonomiku un kā veidot nākotnes izaugsmes stāstu. Šeit cieši sadarbosimies arī ar uzņēmēju organizācijām. Veidosim aptverošāku maksājumu infrastruktūru. Piemēram, šogad zibmaksājumiem pieslēgsies Valsts Kase".

Runājot par ilgtspēju, M.Kazāks norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nav vienīgi ekonomikas zaļināšana, energoefektivitāte un tādas lietas. "Es mudinātu uz to skatīties plašāk – kā uz ilgtspēju trīs jomās. Pirmkārt, protams, kas notiek ar vidi, ekoloģiju un biodaudzveidību. Nākamā lieta ir sabiedrība – veselība, izglītība, iekļaujoša sabiedrība, ienākumu nevienlīdzība. Trešais ir uzņēmējdarbības vide. Tikai visas šīs lietas saliekot kopā, Latvijas ekonomiku var padarīt tiešām ilgtspējīgu, bagātu un strauji augošu. Šīs ir lietas, ko mēs iedarbinām arī Latvijas Bankā. Sākot ar vienkāršāko – šajā gadā Rīgas filiālē plānojam pilnveidot saules parku, lai daļu no savām energoizmaksām padarītu videi draudzīgākas," teica M.Kazāks.

Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija sākusi būvēt savu kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

"Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins sociālajā tīkla "Telegram" pavēstīja, ka jau sākta pirmā bāzes segmenta būvniecība.

Krievijas kosmiskās rūpniecības uzņēmumam "Energia" ir uzdots nākamo četru gadu laikā sagatavoties stacijas nogādāšanai kosmosā.

Krievija jau sen lolo plānus par savu kosmosa staciju, bet tikai nesen nolēma tos īstenot, ziņoja Krievijas mediji.

Ja Krievijai izdosies nogādāt orbītā savu kosmosa staciju, īsāks var izrādīties Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) mūžs.

Līdz šim Krievijai un ASV bija plāni finansēt un izmantot SKS līdz 2024.gadam, un vēl pavisam nesen Maskava lika noprast, ka varētu izmantot SKS līdz pat 2030.gadam. Tomēr svētdien Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs valsts televīzijā paziņoja, ka Krievija pārstās izmantot SKS līdz 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmumi ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu ražošanai

LETA, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas farmaceitiskie uzņēmumi - AS "Olainfarm", AS "Grindeks" un SIA "Pharmidea" - ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu pret Covid-19 ražošanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atklāja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Pharmidea" līdzīpašnieks Vitālijs Skrīvelis.

Pēc viņa paustā, Covid-19 ierobežojumu dēļ sabremzēta Latvijas tautsaimniecība, kas gan darīts, lai nepārslogotu slimnīcas. Taču, skatoties uz priekšu, pandēmija var atkārtoties, un "būtu noteikti gudri un svarīgi sagatavoties laikus".

"Vakcinācijas ziņā mēs, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, esam astē, jo mums vienkārši trūkst šo vakcīnu. Trīs Latvijas vadošie uzņēmumi "Grindex", "Olainfarm" un "Pharmidea" izteikuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai, ka īstenībā pienācis laiks, lai nākamajos piecos gados Latvijā uzceltu industriālo laboratoriju un arī rūpnīcu, kas būtu spējīga ražot vakcīnas te uz vietas ar iepirkto tehnoloģiju," skaidroja Skrīvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē, informē Saeimas Preses dienests.

Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski - lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, norāda Saeimas Preses dienests.

Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") izsniegusi gandrīz 2,5 reizes vairāk aizdevumu nekā iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu tā sauktajās "miera laika" programmās izsniegto aizdevumu apmērs audzis par trešdaļu, bet Covid-19 krīzes laikā ieviestā programma apgrozāmajiem līdzekļiem sasniegusi tādu pašu apmēru, kā visas "miera laika" programmas.

"Kopumā mēs esam turpat 2,5 reizes vairāk aizdevumu izsnieguši," teica Bērziņš, norādot, ka tādējādi Latvijā uzņēmējdarbība nav apstājusies.

Tāpat viņš minēja, ja krīzes sākuma periodā "Altum" vairāk saņēma pieteikumus īstermiņa projektiem, tad 2020.gada beigās bija arī daudz aizdevumu pieteikumu ilgtermiņa projektiem.

Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka aizdevumu atteikuma procents pandēmijas laikā ir līdzīgs tam, kāds tas bija "miera laikā", proti, tie ir apmēram 40-45%. Tostarp biežākie atteikuma iemesli ir neticība tam, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu, pieteikuma neatbilstība attiecīgās programmas nosacījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmantot iespēju – paņemt apgrozāmo līdzekļu grantu

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ekonomikas ministrs esmu uzklausījis daudzu uzņēmēju bažas un pārmetumus par to, ka Covid-19 apturēšanai pieņemtie ekonomiskās dzīves ierobežojumi rada zaudējumus biznesam, kas dažiem komersantiem tikai samazina apgrozījumu, bet citiem liek pat apsvērt domu par uzņēmuma slēgšanu.

Tādēļ vēlos atgādināt un aicināt izmantot piedāvātos valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas, eksporta garantijas, nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu, slimības lapas Covid-19 kontaktpersonām un citus. Mūsu tautsaimniecības noturēšanai šī brīža apstākļos ir pieejams vienkāršs un visaptverošs atbalsta rīks, kas var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas finanšu grūtību risināšanai – tas ir apgrozāmo līdzekļu grants jeb dāvinājums uzņēmumiem, kuri turpina plānot savu saimniecisko darbību, nodrošināt darba vietas un veicināt ekonomiskos procesus.

Kas to var saņemt?

Šogad apgrozāmo līdzekļu granta nosacījumi ir mainīti un paplašināti, lai finanšu plūsmas krituma kompensēšanai uzņēmumi var saņemt lielāku atbalstu. Nosacījumos atbalsta saņemšanai pamatā vērtē apgrozījuma kritumu pret 2020. gada rudens mēnešiem un 2019. gadu. Proti, atbalstu var saņemt, ja apgrozījums attiecīgajā mēnesī, par kuru vēlaties saņemt atbalstu, ir krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, un vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru