Jaunākais izdevums

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Mani informācijas avoti pieļauj iespēju, ka arī tā saucamajā «Rimšēviča – Martinsona» krimināllietā figurējošais kukulis, iespējams, ir bijis tieši «par savu administratoru» Trasta komercbankā. Šajā Latvijas politisko varu un maksātnespējas administratoru mafiju vienojošajā procesā iezīmējas arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš ar darba kabineta biedru Ilmāru Krūmu. Te kopā ir praktiski visa «nacionālā maksātnespējas mafija».

Viena no lielākajām mīklām ir tā, kā Trasta komercbankas «Sprūda periodā» lēmumi tiek «dabūti cauri» FKTK. Jo zinātāju vidū tiek teikts, ka FKTK ir «Vonsoviča rokās», par kura «cilvēku», savukārt, tiek uzskatīts padomes loceklis Gvido Romeiko – FKTK «ilgdzīvotājs» un «pelēkais kardināls». Tas liek domāt, ka maksātnespējas jomā vienmēr ir pastāvējušas vēl kaut kādas jumta vienošanās un naudas plūsmas arī starp «nacionāļu» un «Vienotības» grupējumiem. Par to liecina, piemēram, arī ātrā NA deputāta Imanta Parādnieka pārmešanās pie Mārtiņa Bunkus, tiklīdz viņa patrons Sprūds tika iesēdināts aiz restēm.

«Sprūda shēmas» laikā, kad Trasta komercbankas administrators bija Krūms, iespējams, pamatojās uz to, ka bankas klienti pārsvarā bija nerezidenti, kurus «uzmest» varēja, vienkārši sākot prasīt «reālus papīrus», proti, ar dokumentiem pamatot naudas izcelsmi. Tādējādi Trasta komercbankas klienti tika motivēti noslēgt līgumus tiem norādītajā formā, ja viņi gribēja saglābt kaut daļu no savas naudas. Šis modelis ir pamatā tam, kādēļ prokuratūra šīs rīcības apsūdzētajiem tagad inkriminē kā izspiešanu.

Taču nez kāpēc nepamanīts paliek tas, ka pēc Ilmāra Krūma atcelšanas un «Vienotības» lobētā Armanda Rasas iecelšanas iepriekšējās shēmas ir nevis tikušas izbeigtas, bet gan, iespējams, tālāk formalizētas. Būtībā ar to pašu, kas Mārim Sprūdam tika inkriminēts kā izspiešana, turpināja nodarboties Mārtiņš Bunkus, iekasējot naudu «par juridisko palīdzību», ieskaitot karaliskos 30% jau kā līgumā noteiktu administratora atlīdzību. Visticamāk, «Vienotības mafija» arī šodien Trasta komercbankā turpina nodarboties ar to pašu, par ko «NA mafijai» ir krimināllietas.

Kā tas ir iespējams? Atbilde, visticamāk, atkal ir meklējama pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča lomā, kas, iespējams, jau no sākta gala ir galvenā loma. Kad tika gatavota ABLV Bank afēra, aizkulisēs tika saukts šis uzvārds. Kad tika nošauts Bunkus, tika teikts, ka viņš strādāja tieši uz šo uzvārdu.

Taču visi tie bija tikai pieņēmumi un runas līdz brīdim, kad Aldis Gobzems un pietiek.com publiskoja dokumentus, kas saistīti ar Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma Symbol Wood Limited sūdzību, proti, oficiālu pilnvaru, ko Vonsovičam izsniedzis Trasta komercbankas likvidators un tiesas prāvas dokumentus.

Kāpēc tāds klusums medijos? Ak, tās esot tikai pirmsvēlēšanu atklāsmes! Bet vai tad arī «oligarhu lieta» sabiedrībai nekļuva zināma, tikai pateicoties priekšvēlēšanu atklāsmēm? Kāda nozīme tam, kas ir Aldis Gobzems, ja fakti, ko viņš atklāj, ir patiesība? Un zīmīgi, ka tiek apšaubīti nevis šie atklātībā nākušie fakti, bet uzbrukts personām, kas tos ir uzdrīkstējušās publiskot.

Kāpēc? Kā raksta Gobzems, «redzams, ka par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts Romualds Vonsovičs. Mājsaimnieces Baibas Strautmanes, Ilzes Jaunalksnes draudzenes, vīrs. Vonsoviča birojā bieži viesi ir bijuši Ingus Bērziņš, Delfi galvenais redaktors, LTV un ReBaltica žurnālistes Ingas Sprinģes bērna tēvs, arī Nekā personīga komanda un vēl daži. Tas nodrošināja pilnīgu klusumu par Bunku un Vonsoviču faktiski visos lielajos medijos».

Klusumu, kas atļauj zagt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 5054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 4900 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 154 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,56 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,376 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 62 822 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā - 50 251 eiro. Atlīdzība administratoram un administratora palīgam jūnijā bija 12 343 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā arestēts miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu Trasta komercbankā

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators augustā atguvis 52,4 tūkstošus eiro

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad augustā atguvis 52 408 eiro, kas ir 6,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūts 323 681 eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem augustā atgūti 4574 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 300 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem atgūti 47 534 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,931 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,752 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 91 137 eiro, tostarp atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav maksāta, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 90 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātiskos Trasta komecbankas aktīvus turpmāk pārdos citādi

Māris Ķirsons, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas kreditoriem martā plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro

LETA, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators Armands Rasa martā bankas kreditoriem plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro, pavēstīja likvidators.

Rasa norādīja, ka martā paredzēts veikt izmaksas kreditoriem, jo pēdējos mēnešos sekmīgi izdevies atgūt naudas līdzekļus no debitoriem, kā arī realizēta «Trasta komercbankas» manta, noslēdzot 2018.gadā sāktus darījumus - kopumā pēdējo triju mēnešu laikā realizēti trīs būtiski darījumi, atgūstot līdzekļus, kas ļaus kreditoriem izmaksāto summu palielināt līdz 77% no prasījumu kopsummas.

«Esam realizējuši lielus un sarežģītus darījumus, gan pārdodot nekustamos īpašumus, gan sekmīgi atrodot pircējus prasījumu tiesībām. Ir veikts nozīmīgs pasākumu kopums, lai »Trasta komercbankas« maksātnespējas procesā spētu apmierināt pēc iespējas vairāk kreditoru prasījumu. Visu likvidācijas un maksātnespējas procesā veikto pasākumu laikā, tostarp pēdējo mēnešu laikā veikto darījumu rezultātā, būs segtas vairāk nekā trīs ceturtdaļas parasto kreditoru prasījumu,» sacīja Rasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankā garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krūms apstrīdējis maksātnespējas administratora sertifikāta izbeigšanu

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolaidībā apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms ir pārsūdzējis Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) (iepriekš Maksātnespējas administrācijas) lēmumu izbeigt Krūma administratora sertifikāta darbību, aģentūra LETA noskaidroja MKD.

Savukārt pats Krūms aģentūrai LETA norādīja, ka «šis jautājums ir sens» un plašākus komentārus nevēlējās sniegt.

Lieta rakstveida procesā tika skatīta 12.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka nolēmums lietā būs pieejams 26.oktobrī pēc plkst.14.

Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) pagājušā gada nogalē lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām, tostarp bijušajiem maksātnespējas procesa administratoriem Māri Sprūdu un Krūmu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu.

VP paziņojumā presei norādīja, ka pēc tam, kad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nokļuva informācija par iespējamiem pārkāpumiem «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika sākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu Trasta komercbankas akcionāru iesniegumiem

LETA, 29.06.2018

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum paraksta nodomu protokolu par līdzdalību miljarda eiro investīciju fondā infrastruktūras attīstībai

Db.lv, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru