Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Daudzas darba vietas joprojām vērtē darbiniekus, pamatojoties uz subjektīviem kritērijiem. Spēļošana nodrošina iespēju snieguma pārskatos izmantot patiesus un objektīvus datus, kas šķitīs daudz pārskatāmāks un taisnīgāks pasākums darbinieka acīs. Vēl viena priekšrocība - spēļošanas programmas nereti nodrošina monitorēšanas iespējas un reālā laika datus, proti, darbinieks var redzēt, kā viņam klājas, un aktīvi rīkoties, lai savu sniegumu uzlabotu. Tāpat menedžeris var proaktīvi palīdzēt.

Kā integrēt spēļošanas elementus darba vidē?

Lai efektīvi ieviestu spēļošanu savā darba vietā, jāpārliecinās, ka process ietver objektīvu atgriezenisko saiti, izvirza konkurences mērķus un padara darbu aizraujošāku. Svarīgi gan uzsvērt, ka dalībai spēlē nevajadzētu būt obligātai, - tā vietā vērtīgāk ir darbiniekiem uzsvērt spēles mērķi, ieguvumus un motivēt ar noderīgām balvām, kas vērstas, piemēram, uz darbinieku labsajūtas veicināšanu (baseina abonements, viedā aproce u.c.).

Atslēga veiksmīgai spēļošanai darba vietā ir saprast, ko jūs, pirmkārt, cerat sasniegt. Noteikti ieklausieties arī darbinieku unikālajās vajadzībās un motivācijā, lai jūs varētu nākt klajā ar pareizajām novērtējuma sistēmām, kuras ieviest spēlēšanas procesā. Darbiniekiem ir jāsaprot spēle, jāzina spēles noteikumi un jāuzskata spēle par godīgu. Svarīgi, lai sasniegumi un ieguvumi spēlē būtu balstīti uz prasmju pilnveidošanu, nevis tikai uz nejaušiem faktoriem vai laiku, kas pavadīts spēlējot.

Lai spēļošana patiešām darbotos jūsu labā, jāpievērš uzmanība arī tās pielāgošanai. Lielāko daļu spēļošanas platformu, piemēram, "Efectio", var pielāgot uzņēmuma īpašajām vajadzībām, stratēģijām un mērķiem. Tādā veidā darba komanda būs daudz labāk pazīstama ar vidi un spēles prasībām, kā arī apzināsies, kas no viņiem tiek sagaidīts, uzlabojot savas produktivitātes līmeni.

Spēļošanas priekšrocības biznesa vidē

Spēļošana kā inovatīva pieeja var palīdzēt uzņēmumā attīstīt vairākus aspektus, kas būtiski darbinieku produktivitātei, motivācijai un novērtēšanai:

  • Sacensību gars. Spēļošana veicina veselīgu konkurenci komandas vidū un motivē uzrādīt vienlīdz labus rezultātus, lai "neatpaliktu" no citiem kolēģiem, kas palīdz darbiniekiem citam citu iedvesmot. Piemēram, ja tiek izmantots reitings par paveiktajiem uzdevumiem, darbinieki centīsies veltīt laiku un pūles, kas viņiem palīdzēs uzkāpt topa augšgalā. Līderu saraksti var palīdzēt arī mērķu izvirzīšanā, kuri darbiniekiem jāsasniedz. Dalībnieki vai dalībnieku komandas var dalīties ar iespaidiem un salīdzināt savu sniegumu ar citiem, izmantojot virtuālu foto sienu, punktus un kopējos rezultātus, kas ļauj saglabāt iesaisti un motivē paveikt vairāk.

  • Jaunas zināšanas. Spēļošana ļauj veidot darbinieku apmācību programmas saistošākas, apvienot teoriju ar praksi, virtuālus uzdevumus ar reāliem un iekļaut dažādus multimediālus materiālus, tādējādi garantējot, ka darbinieks varēs labāk atcerēties apgūto un pielietot zināšanas dzīvē.

  • Komandas darbs. Dažādi radoši komandu uzdevumi, kas vērsti uz sadarbības prasmju attīstīšanu, kā, piemēram, kopīga kvestu risināšana vai palīdzība kolēģiem, uzlabos savstarpējo komunikāciju un veicinās darbinieku uzticēšanos savai komandai. Tāpat spēle komandas saliedēšanai veidos kopīgas atmiņas, veidojot emocionālo piesaisti savai darba vietai, kas ir tik nozīmīga darbinieku noturēšanā.

  • Iesaiste. Darbinieku iesaistīšana ir izaicinājums ikvienam uzņēmumam. Taču iespēja socializēties un laimēt balvas mudina cilvēkus piedalīties, ļaujot sajusties kā daļai no kopienas un labāk iekļauties uzņēmuma kultūrā. Spēļošana ne tikai palielina darbinieku iesaisti, bet arī sniedz personīgu pieredzi, kas vienlaikus veicina arī lojalitāti. Šī metode arī ir veiksmīgs risinājums, kā interaktīvā veidā atklāt uzņēmuma misiju un ambīcijas, kuras būtu labi jāpārzina ikvienam darbiniekam, lai visa komanda lūkotos vienā virzienā un sekmīgi īstenotu nospraustos mērķus.

  • Novērtējums. Materiālais novērtējums joprojām darbojas kā viens no spēcīgākajiem motivātoriem. Spēļošana ir lielisks veids, kā uzslavēt aktīvākos un iesaistītākos darbiniekus, atalgojot ar virtuālām un fiziskām balvām. Pat ja tas būtu kas neliels, ikvienam darbiniekam ir svarīgi sajusties pamanītam un novērtētam par ieguldīto laiku un pūlēm. Turklāt balvas rada pastiprinātu interesi par spēļošanas aktivitāti, kas var motivēt iesaistīties arī mazāk aktīvos darbiniekus.

Darbošanās biznesa jomā nebūt nenozīmē garlaicību vai radošuma zaudēšanu, ja vien tiek izmantotas pieejas, kas ļauj darba komandai un visam uzņēmumam attīstīties daudzpusīgi. Sekmīgi integrēta spēļošana var palīdzēt sasniegt visdažādākos biznesa mērķus un izmantot uzņēmuma resursus efektīvāk, kā arī nestandarta risinājumi sniedz iespēju uzņēmumam "izkāpt" no ierastās rutīnas un piešķirt lietām jaunu perspektīvu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par attālinātā darba izmaksu kompensēšanu

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētais graudu pirmapstrādes iekārtu ražotājs Preco iekārtu ražošanas modernizācijā investēs aptuveni 1,8 miljonus eiro.

Aptuveni 1,5 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Preco uzstādīs jaunu eksperimentālu augstas veiktspējas graudu kalšu komponentu ražošanas līniju, kas nodrošinās augstākās kvalitātes detaļu izgatavošanu, izmantojot jaunu vienotu metāla ielādes, štancēšanas, griešanas, ciršanas, locīšanas, formēšanas, sortēšanas un speciālo eņģu izgatavošanas tehnoloģiju.

Tas dos iespēju modernizēt ražošanas procesu, ievērojami palielinās jaudu, uzlabos izstrādājumu kvalitāti un nodrošinās gan tehnoloģiski sarežģītāku detaļu, gan jauna tipa caurplūdes graudu kalšu - ar inovatīvu centrbēdzes putekļu atdalīšanas sistēmu - ražošanu. Savukārt pieejamās brīvās ražošanas jaudas uzņēmums varēs izmantot, lai pievērstos arī ārpakalpojumu sniegšanai citiem metālapstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot savas zināšanas un pieredzi, Zanei Čulkstēnai pievienojas Pārsla Baško, kļūstot par konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partneri un veidojot Latvijā un Baltijā vēl nebijušu konsultāciju aģentūras piedāvājumu. Tajā apvienotas biznesa konsultācijas darba devēja ārējā tēla un konkurētspējas stiprināšanai ar konsultācijām uzņēmumu iekšējo personāla vadības procesu un produktivitātes uzlabošanai.

Lēmums par kompetenču un piedāvājuma paplašināšanu nācis līdz ar pēdējo gadu straujo ekonomikas izaugsmi, kas nu jau rezultējies rekordzemā bezdarba līmenī un palielinājis uzņēmēju interesi par efektivitātes un resursu optimizācijas jautājumiem.

Līdz ar komandas paplašināšanos ir plānots dubultot arī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu skaitu, pielāgojot to esošajam tirgus pieprasījumam un vajadzībām. "ERDA" ambīcijas līdz ar jauno piedāvājumu ir apgūt vēl plašākus ārvalstu tirgus un nodrošināt turpmāko biznesa izaugsmi tikpat strauji kā iepriekšējos gados.

"ERDA bizness katru gadu ir audzis par vidēji 60%. Nākotnē vēlamies turpināt straujo izaugsmi, paplašinot piedāvājumu, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Izjūtam to arī kā savu pienākumu – ne tikai palīdzēt Baltijas uzņēmumiem augt un kļūt produktīvākiem ierobežota darbaspēka apstākļos, bet arī mudināt sākt laicīgi gatavoties neizbēgamajām finanšu tirgus korekcijām nākotnē," par lēmumu paplašināt biznesa piedāvājumu stāsta "ERDA" dibinātāja un līdzīpašniece Z. Čulkstēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozē starptautisko biznesa pakalpojumu centru lomas pieaugumu

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.

Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētīs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka. Projekta kopējais finansējums ir 495 000 eiro.

"Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas," informē prof. I. Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru