Vide

Kā tikt galā ar izčurāto ibuprofēnu

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 13.02.2019

Foto avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

Pētījumā, kas publicēts Environmental Pollution pirms četriem gadiem, atklājās, ka iztekošajos ūdeņos no 50 lielākajām attīrīšanas iekārtām ASV uzrādījās 56 aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas. Visvairāk tur bija antihipertensīvu (asinsspiediena zāles) un antipsihotisku zāļu. Pētījums gan fokusējas tikai uz visbiežāk lietotajiem medikamentiem, un to līmenis ir bijis ļoti zems. Somijā tika pētītas astoņu medikamentu atliekas 12 stacijās pirms un pēc attīrīšanas. Antibiotikas fluorokvinolons tika par aptuveni 80% attīrīts, savukārt karbamazepīna (antiepileptiskās zāles) līmenis ne tikai samazinājās, bet pat pieauga, un beta blokerus attīrīja par mazāk nekā 65%, turklāt dati atšķīrās dažādās stacijās.

«Visas šīs vielas, protams, ir ļoti mazos apjomos – mikrogrami vai pat nanogrami uz litru, bet ūdens organismi un cilvēki nonāk saskarē nevis ar vienu, bet veselu kokteili,» apstiprināja pētnieku grupa, kas rakstīja ziņojumu par Lielo ezeru stāvokli. Pēc šī ziņojuma visbiežāk attīrītajos ūdeņos uzrādījās herbicīds, antiepileptiskais medikaments, divas antibiotikas, antibakteriāls medikaments un pretiekaisuma medikaments. Zems attīrīšanas līmenis (25% iespēja attīrīt 75% vai vairāk) ir 11 no 42 ķīmiskajiem savienojumiem, ziņo Scientific American. Trīs gadus vecā latviešu pētījumā saldūdens gliemenēs, kas tiek dēvētas par ūdens sanitāriem, pētnieki atklāja augstu ibuprofēna līmeni. Tām visām sāpēja galva. Amerikāņu pētījumā no Makmāsteras universitātes, kas tika publicēts pērn, tām zivīm, kas dzīvoja pa straumei aiz attīrīšanas stacijām, ir par 30% smagāk jānopūlas, lai tikai izdzīvotu.

Visu rakstu Kā tikt galā ar izčurāto ibuprofēnu lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!