Ražošana

Kā top? Gofrētā kartona izstrādājumi SIA Skultes kartons

Žanete Hāka, 21.02.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā top gofrētā kartona izstrādājumi SIA "Skultes kartons". Uzņēmums ražo C markas (4 mm biezums) gofrēto kartonu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada uzņēmuma SIA "Skultes kartons" ražotnē, kur top gofrētā kartona izstrādājumi.

SIA "Skultes kartons" dibināts 2009.gada aprīlī, un patlaban savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs.

Kompānijas ražotās produkcijas klāstā ietilpst gofrētais kartons un dažādi iepakojumi no šī materiāla, piemēram, kastes mēbeļu ražošanas nozarei, transporta sektoram, pārtikas rūpniecībai un citām jomām, stāsta kompānijas valdes loceklis Aigars Bārda.

Starp kompānijas klientiem ir tādi Latvijā zināmi ražotāji kā "PNB Print", "Troll Smiltene", "Cosybed", kā arī vēl aptuveni 200 mazāki klienti, tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar starpniekiem, kas kastes tālāk pārdod citās valstīs, piemēram, Somijas uzņēmumam "Fiskars", latvieša radītajai alus darītavai Rovaniemi un citiem uzņēmumiem.

Kompānijas apgrozījums 2019.gadā sasniedza 1,3 miljonus eiro, no tiem aptuveni 30% veido eksports uz Somiju, Igauniju un Zviedriju. Uzņēmums pašlaik strādā, lai palielinātu apgrozījumu Somijā, tāpat nākotnē plānots paplašināt darbību arī Zviedrijā un citās Skandināvijas valstīs.

Savukārt Rietumeiropā konkurence ir liela un transportēšanas izmaksas pārāk augstas, turklāt starp Latviju un šo reģionu atrodas Lietuva un Polija, kuras spēj nodrošināt zemākas produkcijas cenas, jo transportēšanas attālums ir daudz īsāks nekā no Latvijas.

Pērn SIA "Skultes kartons" apgrozījums bijis nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, taču tas saistīts ar uzņēmuma cenu politikas izmaiņām, skaidro A. Bārda.

"Pērn necentāmies izpildīt visus pasūtījumus, bet gan noteicām savu cenu līmeni, un ražojām tikai tos produktus, kas rada peļņu, kā rezultātā peļņas rādītāju ziņā uzņēmums sasniedza vēsturiski labākos rezultātus," viņš uzsver. Ņemot vērā pērnā gada tendenci, šajā gadā plānots apgrozījumu palielināt līdz 1,5 miljoniem eiro, un turpmākos 3-4 gadus to kāpināt par 10-20% gadā.

A. Bārda raksturo, ka konkurence nozarē ir liela, jo pēdējo gadu laikā tirgū parādījies daudz jaunu uzņēmumu - kastes ražo aptuveni 20 uzņēmumi Latvijā. Tāpat Latvijā savu produkciju piedāvā Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas uzņēmumi, taču katrs atrod savu klientu un var piedzīvot izaugsmi.

"Mūsu niša ir vidējie un mazie klienti, un mūsu priekšrocība ir tāda, ka kastes saražojam ļoti operatīvi. Parastās transporta kastes izgatavojam 3-4 darba dienu laikā, sarežģītākiem projektiem, protams, nepieciešams ilgāks laiks," viņš stāsta.

"Ja klientam nepieciešams, ražojam arī vienu kasti, protams, loģiski, ka, palielinoties pasūtījuma apjomam, vienības cena būs zemāka. Tomēr mazajām kompānijām lielākoties nepieciešams neliels daudzums kastu, tādēļ mēs nākam pretī un ražojam tik daudz, cik nepieciešams. Daudzos lielajos uzņēmumos ir minimālais pasūtījumu apjoms, kas sasniedz tūkstoti kastu, bet mazākiem uzņēmumiem tik daudz kastu nav nepieciešams, tādēļ viņi meklē partneri, kas gatavs saražot tās mazākos apjomos," raksturo A. Bārda.

Kopumā uzņēmumā strādā aptuveni 23 cilvēki - četri birojā, bet pārējie - ražotnē. Kolektīvs ir stabils, vairums darbinieku strādā šeit jau daudzus gadus.

"Saviem darbiniekiem maksājam šajā reģionā konkurētspējīgas algas. Vairākus gadus jau esam saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta pateicības rakstus," viņš stāsta.

Galerijā augstāk skatāms, kā top kartona produkcija!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Pāvilostas SPA viesnīcas būvniecība iestrēgst tiesā

Zane Atlāce - Bistere, Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Satiksmes pārvadu Sarkandaugavā par 42,5 miljoniem eiro būvēs Binders, LNK Industries un Latvijas tilti

LETA, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pāvilostas SPA viesnīcas attīstītāja maksātnespējas prasījums noraidīts

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.janvārī atzinusi SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījumu pēc SIA "Aviao" maksātnespējas par nepamatotu un to noraidījusi, liecina Db.lv rīcībā esošais tiesas spriedums.

Db.lv pērn decembrī ziņoja, ka tiesa pieņēma SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu.

SIA "Aviao" attīstītā "SPA Hotel Otto" būvniecība Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzinusi, ka SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Tāpat tiesa uzlikusi SIA "Kuldīgas būvserviss" par pienākumu apmaksāt SIA "Aviao" tiesāšanās izdevumus, kas radušies, atspēkojot šo nepamatoto maksātnespējas pieprasījumu. Tiesa savā lēmumā norāda, ka SIA "Aviao" rīcībā esošie finansu līdzekļi vairākkārtīgi pārsniedz SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījuma apmērus, un ka pušu starpā esošais strīds nav risināms ar līdzīgām metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu tipogrāfija attīstībā ieguldījusi turpat ceturtdaļu miljona eiro.

Pirms desmit gadiem SIA "Talsu tipogrāfija" mainīja savu ražošanas virzienu, un nolēma koncentrēties uz kartona iepakojumu ražošanu. Īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, uzņēmums savā attīstībā investējis gandrīz ceturtdaļu miljona eiro, iegādājoties poligrāfijas nozarē vienu no modernākajām iekārtām - pilnībā automatizētu iepakojuma izciršanas-izspiešanas iekārtu -, jaunu iekārtu pirmo paraugu konstrukcijas izgatavošanai un līmēšanas iekārtas papildinājumu sešstūru, četrstūru un citu sarežģītu konstrukciju līmēšanai.

Jaunās iekārtas no Ķīnas atceļoja janvārī. Tagad, pēc iekārtu uzstādīšanas un tipogrāfijas darbinieku apmācīšanas, iekārtas sāktas izmantot pasūtījumu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Amoralle apģērbs

Ilze Žaime, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola "Amoralle" dabīgā zīda samta kimono "Vivid".

"Varbūt reti kurai tā ir ikdiena, bet pilnīgi noteikti tas ir iedvesmas avots," par saviem tērpiem saka Inese Ozola, uzņēmuma "Glamoralle" jeb zīmola "Amoralle" izveidotāja. Viņas darbs aug kopā ar klientu atbalstu un spēku, jo "Amoralles" pamatā ir sievišķība un mīlestība.

Šobrīd lielākais pieprasījums esot tieši pēc sievišķības apzināšanās, par ko zīmols dedzīgi iestājas. Tās ir gan sievišķīgas kleitas, plīvojoši zīda svārki, mežģīņu peņuāri, gan trenči, ar ko iedvesmot savu sievišķību un sagaidīt pavasari.

Zīmols jaunas kolekcija rada divas līdz astoņas reizes gadā. Papildus "Pavasaris/Vasara" un "Rudens/Ziema" kolekcijām top arī kapsulas kolekcijas limitētā daudzumā. Pēdējā no tām tapa sadarbībā ar veselīga dzīvesveida vēstnesi Annu Rozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs ilgāks; SIA "Mans peldkostīms" izmantotais audums ražots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem.

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot mobilā satura patēriņam, tehnoloģiju uzņēmums "Samsung" radījis jaunus TV modeļus, kas izceļas ne tikai ar dizainu, bet arī iespējām savienoties ar telefonu un sociālajiem tīkliem – "Serif" un "Sero".

"Viedtālruņu lietotāji ir pieraduši, ka ar mobilo ierīci var ērti mainīt ekrāna novietojumu no vertikāla uz horizontālu un otrādi, piemēram, pārslēdzoties no "TikTok" video uz seriālu "Netflix". Droši vien nav diskusiju par to, ka filmas un seriālus ir ērtāk skatīties uz lielāka ekrāna, bet dažkārt ir arī kāds "TikTok" video, kas jāredz visiem ģimenes locekļiem," stāsta "Samsung Electronics Baltics" sadzīves elektronikas biznesa direktors Baltijā Sergejs Kostjučenko.

"Sero" televizora modelis izceļas ar to, ka tā ekrānu ir iespējams vienkārši pagriezt vertikāli – tas ļauj ērti skatīt jebkuru fotogrāfiju vai video no sava viedtālruņa tieši uz TV ekrāna, turklāt televizors pats saprot satura orientāciju un tai pielāgojas. "Sero" nosaukums nav radies netīšām – korejiešu valodā tas nozīmē "vertikāli", atsaucoties uz jaunā modeļa izteiksmīgāko iezīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru