Pārtika

Kā top? Piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 30.08.2019

Raksta galerijā skatāms, kā top Elpas mīkstais siers ar dillēm, ķimenēm un garšaugiem

Elzas Zīvertes foto

Jaunākais izdevums

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražots Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers.

Piena pārstrādes uzņēmums Elpa ražo pienu, krējumu, kefīru, biezpienu, jogurtu un arī svaigo nenogatavināto sieru. Slaukumu iegādājas pārsvarā no zemniekiem, kas strādā 50 kilometru radiusā ap ražotni.

Lai arī siera plaukti veikalos ir gana gari, Elpas ražojumam Latvijā līdzinieku nav. «Katram ir savi noslēpumi,» saka uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Gundars Sisenis. Tradicionāli Kazdangā top trīs veidu sieri – ar ķimenēm, dillēm un garšaugiem. Savulaik bijis arī ar ķiplokiem, bet radušās problēmas ar izejvielas pieejamību.

Dilles speciāli Elpai audzē netālu esošajā Aizputes dārzniecībā, sagatavo arī ziemai sasaldējot. Ķimenes iepērk no liela zemnieka Lietuvas pierobežā. Pērtersīļu, seleriju un paprikas maisījums, ko izmanto garšaugu siera ražošanā, Latvijā nav pieejams, to iepērk Vācijā.

Ikdienā populārākais ir siers ar dillēm, bet, tuvojoties Līgosvētkiem, protams, pieaug pieprasījums pēc ķimeņu siera. Pirms vairākiem gadiem, pēc lielveikalu tīkla pasūtījuma, nedēļas laikā saražotas sešas līdz septiņas tonnas, šogad – ne tik daudz.

Mīkstais siers ļauj diezgan ātri reaģēt uz pieprasījumu, jo to iespējams nogatavināt 48 stundās. Tas nozīmē, ka nav vajadzīgas lielas noliktavas un naudas aprite notiek ātri. Puscietajiem sieriem, kā Holandes, Krievzemes, nogatavināšanas process ilgst vismaz 45 dienas. «Bieži vien jau uzņēmēji grēko. To var noteikt pēc tā, ka griežot pielīp pie naža un veļas,» stāsta G Sisenis. «Naudas lieta. Kāpēc turēt vēl piecpadsmit dienas? Tā ir iesaldēta nauda.»

Elpa savu produkciju realizē gan lielveikalos, gan valsts budžeta iestādēs un tiešās tirdzniecības vietās. Uzņēmumā strādā vidēji līdz pussimtam strādnieku – skaits atkarīgs no pasūtījumu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Labdarības veikalu tīkls Otrā elpa rīko mākslas priekšmetu izsoli

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem

Monta Glumane, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog" līdzīpašnieks Dainis Grūbe.

"Mēs apvienojamies un "precamies", lai no februāra sāktu jaunu kopdzīvi zem viena kopīga lozunga "Weekend Every Day". Jauns formāts, jaunas topošās atmiņas un viss tas labais, ko mēs kopā turpināsim sniegt kā līdz šim," sociālajā tīklā "Facebook" informē hotdognīca "Kadagi".

D.Grūbe pastāsta, ka esošās hotdognīcas "Kadagi" telpas Āgenskalnā līdz aprīlim ir slēgtas, bet pēc tam darbu turpinās ierastajā kārtībā.

"Ilgi meklējām Rīgas centrā vietu, kur atvērt "Kadagi", bet tas bija sarežģīti. Sanāca aprunāties ar līdzšinējo kluba "Piens" īpašnieku Ģirtu Upīti, kurš atzina, ka ir noguris un "Pienam" ir nepieciešama jauna elpa un restarts," stāsta D.Grūbe. Abi uzņēmumi ir vienojušies par abām pusēm pieņemamiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām?

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde, 10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru