Kā uzlabot Latvijas investīciju klimatu? 

Katrs trešais uzņēmums vairs neizvēlētos Latviju kā vietu savām investīcijām

Līva Melbārzde, 24.4.2018

DB moderēta diskusija par to, kā uzlabot Latvijas investīciju klimatu.

Foto: Kaspars Garda

Tādi ir šī gada Vācijas Ārējās tirdzniecības kameras, arī Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

Pēc AHK uzņēmēju aptaujas rezultātu paziņošanas notika DB moderēta diskusija par to, kā uzlabot Latvijas investīciju klimatu. Eksperti izteicās par to, vai būtu svarīgi izvirzīt Latvijā atsevišķas prioritārās tautsaimniecības nozares, kā būtu risināmi darbaspēka piesaistes un izglītības jautājumi, un to, kā Latvijas vārds izskan aiz Latvijas robežām un vai tas veicina investīciju piesaisti.

«Es neesmu par to, ka Latvijai fokuss būtu jāliek uz konkrētu industriju, domāju, ka investīcijām daudz svarīgāks ir kopējais investīciju klimats un iespējas, ko konkrētā valsts investoriem ir gatava piedāvāt. Ja valsts spēj konkurēt ar nodokļiem, ar atbilstoši izglītotu darbaspēku un nepieciešamajiem resursiem, tad tā interesēs daudzus investorus. Protams, ja valstī ir kāda spēcīga un veiksmīga nozare, tā var palīdzēt piesaistīt konkrētā veida investīcijas vēl vairāk, taču būtiskāk ir radīt mehānismu, lai varētu piesaistīt investīcijas no dažādām jomām. Lietuvieši, piemēram, iet šo ceļu, cenšoties piesaistīt jebkādas investīcijas,» norāda Sebastinas Grēblinghofs, AS Latvijas Gāze valdes loceklis.

«Vācijas investori ir gatavi nākamgad Eiropā radīt 200 tūkst. jaunas darbavietas. Cik daudz no šīm darbavietām iegūs Latvija?» retoriski vaicā Florians Šrēders, Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors. «Svarīga ir komunikācija, jo no tās viss sākas. Es uzskatu, ka tas arī ir vislielākais Latvijas trūkums, jo nav svarīgi, cik laba ir šī valsts, ja tā vispār nav pazīstama. Jā, šeit ir arī vācu investori, taču to nevar salīdzināt ar to apjomu, kas ir, piemēram, Čehijā vai Rumānijā. Kā mazai valstij Latvijai bieži nav vairāk par dažām sekundēm, lai nosūtītu investoriem ziņu, jautājums ir, kas šajās sekundēs tiek pateikts. Tāpēc ir svarīgi uz kaut ko fokusēties; sakot, ka viss ir labs, tu it kā pasaki, ka runāt var par visu un tajā pašā laikā – par neko. Ja tiek pateikts, ka šeit ir biotehnoloģijas nākotne vai datu sabiedrība, tad tas jau ir kaut kas, ar ko var sākt. Taču, protams, nepietiek to pateikt vienreiz vai uz ļoti īsu laiku, tas ir jāturpina vidēji vismaz piecus gadus, ja ne desmit, jo starp pirmo reizi, kad investors ierodas kādā valstī, un brīdi, kad sākas reāla rūpnīcas būvniecība, paiet salīdzinoši ilgs laiks. Mēs redzam, kā tas notiek, piemēram, ar lielveikala ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā,» norāda F. Šrēders. «Mazām valstīm vienmēr ir grūtāk tikt sadzirdētām, jo tās savstarpēji konkurē. Ir jāiet, ir jārunā, un tikpat svarīgi ir piedāvāt investoriem nepieciešamo – darbaspēku, nodokļu režīmu, jo nav tā, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas cenšas ielēkt, piemēram, biotehnoloģiju vilcienā. Valdībai ir jārada nosacījumi, turklāt konkrētas nozares attīstībai jābūt sasaistītai ar universitātēm, » domu papildina S. Grēblinghofs.

«Nav svarīgi, kādas tieši investīcijas valstī nāk, un nav svarīgi kalt plānus, ka Latvija grib būt IT lielvalsts, ja šeit nav atbilstoši izglītota darbaspēka. To rāda arī investoru vērtējums par Latviju, ka prasmes un zināšanas neatbilst prasītajam un Latvijas darbatirgū ir arvien grūtāk atrast cilvēkus,» būtisku problēmu ieskicē Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs. «Mēs drīzāk esa

Visu rakstu Tikai 14% apmierināti ar nodokļu reformu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem uzskatot, ka bailes par...

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu...

Iznomāšanas komisija pirmdien, 26. februārī apstiprināja Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās...

Izveidotais rīks šo problēmu risina, un pasaulē līdzīga šobrīd nav.

Rīgas domes Īpašuma departaments no Rīgas Centrāltirgus pirmdien, 5. februārī savā valdījumā...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas...

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas...

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness...

Zaķusalas televīzijas tornis ir ne vien augstākā celtne Baltijā, bet arī augstākais...

Šobrīd turpinās PA «Ogres namsaimnieks» reorganizācijas process, kuram beidzoties, daļa pašreizējās...

Tirdzniecības centra «Galleria Rīga» apsaimniekotājs SIA «Patollo», kā arī tā īpašnieks SIA...

SIA «Inženierbūve» veiktās Zemitāna tilta kāpņu inspekcijas rezultāti uzrāda, ka kāpņu stāvoklis...

AS Valmieras stikla šķiedra un tās meitasuzņēmumu (Valmiera Glass Grupa) neto apgrozījums 2017.gadā...

Pirkumu atlīdzības vietne «Bonusway» apkopojusi klientu aktivitāti, secinot, ka «AliExpress»...