Mazumtirdzniecības SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs biznesa portālam db.lv skaidro svaigās pārtikas, kas ietver hotdogus, karstmaizes, salātus un citus produktus, mazumtirdzniecības cenu veidošanos.
A. Aleksandrovs skaidro cenu veidošanās principu, jo «tiklīdz tiek apskatīts kāds konkrēts produkts, tā ir komerciāli sensitīva informācija, kas var nesniegt vispārēju priekšstatu, turklāt produktu cenas atrodas nemitīgā dinamikā (mainās apgrozījums, produkta stratēģiskie mērķi, iepirkumu cenas u.tml.). Līdz ar to ir dažādi iemesli, kas ietekmē cenu veidošanos pat vienas produkta grupas ietvaros».
Svaigās pārtikas mazumtirdzniecības cenu veidošanās galvenie principi Narvesen tīklā:
Pirmkārt, tās ir preces izmaksas jeb cena, par kādu Narvesen no ražotāja vai piegādātāja iepērk sastāvdaļas. «Šobrīd lielākoties sadarbojamies ar Latvijā pazīstamiem un uzticamiem pārtikas ražotājiem, tāpēc loģistikas izmaksas nav tik lielas, kā tas būtu, ja mēs produktus importētu. Vienlaikus tas nozīmē, ka produkta cenu tiešā veidā ietekmē viss, kas skar Latvijas ražotājus, piemēram, izejvielu cenu svārstības nozarē u.tml.,» stāsta A. Aleksandrovs.
Otrkārt, pievienotās vērtības nodoklis.
Daļu cenas veido arī administrācijas un tirdzniecības vietu, kā arī servisa izmaksas, kas saistītas ar darbinieku algām, komunālajiem pakalpojumiem, maksājumu karšu apkalpošanu un citiem tehniskajiem izdevumiem.
Lai Narvesen turpinātu darboties ar stabilu peļņu un varētu attīstīties, preces cenā ir paredzēts arī neliels peļņas procents. «Piemēram, Narvesen rentabilitātes rādītājs 2016. gadā bija gandrīz 5%. Un citās nozarēs rentabilitātes rādītāji ir daudz augstāki nekā mazumtirdzniecībā,» saka A. Aleksandrovs.
«Kopumā Narvesen cenu veidošanās politika ir atkarīga no vairākiem mainīgiem faktoriem, piemēram, esošās tirgus un valsts ekonomiskās situācijas, savstarpējās konkurences, kas mūsu biznesā ir ļoti sīva,» viņš piebilst.
TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
