Jaunākais izdevums

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Par vienu no ietekmīgākajam šādiem personāžiem, kurš finanšu pasaulē spēj sakustināt jau veselus naudas kalnus, šobrīd kļuvis neviens cits kā elektroauto ražotāja Tesla šefs Īlons Masks. Viņa svaigākie izteikumi, piemēram, par bitkoinu šī veidojuma vērtību nosvieduši aptuveni par 20 tūkstošiem ASV dolāriem zemāk. Tāpat viņa izteikumi pēdējos mēnešos periodiski un pamatīgi bīdījuši vairāku mazāku uzņēmumu akciju vērtību. Rezultātā izskatās, ka ir tādi aktīvi, kur pats svarīgākais faktors, kas ietekmē to vērtību, ir vairāku spilgtu personāžu, piemēram, tā paša Maska viedoklis vai pat garastāvoklis, kas tiek komunicēts, piemēram, ar Twitter starpniecību. Jāteic, ka Ī. Masku gan drīzāk pat var mēģināt uzskatīt par atsevišķu mūsdienu finanšu tirgu daļu mesiju nevis par vienkāršu influenceri. Kopumā gan ir pietiekami daudzi mazāka kalibra mēģinājumi nodarboties jau ar "tradicionālāku" finanšu pasaules influenceru padarīšanām jeb biznesu.

Rezultātā dažkārt dzirdams viedoklis, ka sociālo mediju analīze kļuvusi par trešo vērtspapīru tirgus analīzes balstu (tradicionāli tā ir fundamentālā analīze un tehniskā analīze), kas ļauj saprast to, kā domā pūlis. Šādas analīzes veikšanu balsta arī tas, ka bieži tradicionālās ziņu vietnes vairs nav pirmās, kur tiek uzzināts par kādiem būtiskiem jaunumiem. Šobrīd gan politikas noteicējiem, gan ļoti ietekmīgiem investoriem, gan citiem šīs jomas profesionāļiem ir iespējams sekot, piemēram, ar tā paša Twitter starpniecību. Tādējādi ātri var gūt unikālu ieskatu par kādu problēmu, iespēju, vērtspapīru utt.

Faktiski galu galā sanāk tā - ja esi ikdienas vērtspapīru tirgonis, tad vienkārši nevari neņemt vērā to, ko Twitter ieraksta kāda sociālo mediju zvaigzne vai smagsvars. Tam ir savas pozitīvas puses - ierindas investoram tas ļauj mācīties un būt nosacīti tuvā saskarsmē ar šīs jomas iespējamiem guru un kas nav mazsvarīgi – tas var notikt par brīvu. Tomēr šādā gadījumā pastāv arī iespējamība, ka vairs netiek domāts ar savu galvu un notiek jau pārāk liela paļaušanās uz šādu personu teikto, lai gan patiesībā arī tie lielā mērā nebūt nezina to, kas notiks nākotnē. Tāpat arī kopaina, kā šīs lielāka vai mazāka mēroga slavenības patiesībā tiek pie savas bagātības, var izrādīties visai nepilnīga. Risks ir arī tas, ka, akli sekojot citiem, tu patiesībā nezini, kāpēc tev ieguldījumi portfelī vispār īsti ir kādi konkrētie aktīvi. Tas var nozīmēt, ka, piemēram, cenu samazināšanās rada lielu diskomfortu, kas mēdz novest pie nepareizu lēmumu realizēšanas.

Iespējams, zināmu līdzību var vilkt arī to brīdi, kad tiem ASV investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām (45 dienas pēc šī ceturkšņa beigām). Tad visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas profesionāļi. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei mēdz paraut līdzi arī citus. Te gan būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Kopumā tā, šķiet, ir viena no pandēmijas iezīmēm - mazie investori masveidā, paļaujoties uz kādu vairāk vai mazāk pārbaudītu informāciju, piemēram, sociālo mediju zvaigžņu viedokļiem, nododas vērtspapīru un citu patiesībā ļoti riskantu finanšu instrumentu uzpirkšanas priekiem, kam galarezultāts var arī nebūt tas pats labākais. Pandēmijā, daudziem cilvēkiem atrodoties mājās, akciju mīšana kļuvusi par jaunu hobiju. Tāpat ļoti palīdz tas, ka investēšana kļuvusi daudz pieejamāka un daudzos gadījumos – lētāka - masām ar dažādu mobilo aplikāciju, piemēram, Robinhood palīdzību. Rietumu pasaulē pandēmija sev līdzi nesusi arī ievērojamu cilvēku uzkrājumu palielināšanos.

Investēšana ir laba lieta, lai gan jārēķinās, ka tā mūžīgi nebūs vien nebeidzama cenu pieauguma pasaka. Arī, piemēram, Dot.com burbuļa rašanās (tūkstošgades mijā) procesi bieži vien tiek saistīti ar eksponenciālu vairāku pamatā niecīgu, nepelnošu kompāniju akciju izaugsmi, jaunizceptu investoru ordu aktīvu mīšanu uz baumu pamata par ļoti augstu cenu.

Bafetu nomaina Masks

Finanšu pasaule vienmēr pieviesusi uzmanību tam, ko saka veiksmīgākie un ietekmīgākie šīs vides pārstāvji. Tirgus dalībnieki tradicionāli gaida, ko par aktuālo situāciju un nākotni klāstīs, piemēram, leģendārais investors Vorens Bafets. Faktiski agrākie finanšu tirgus influenceri, ja tā var teikt, bija šīs jomas profesionāļi, kuru stūrētie, piemēram, fondi bija pierādījuši, ka ilgākā termiņā spēj pārspēt vidējo tirgus sasniegumu (tas ilgākā termiņā nebūt nav viegli). Tiesa gan, daudziem jauniem investoriem šādi personāži (tas ietver arī tradicionālos finanšu padomdevējus), iespējams, saistās ar kādu "veco ekonomiku" no kādas "pagātnes ēras".

Faktiski ierasts, ka, ja kaut ko minētais V. Bafets teica vai darīja, tad tirgus dalībnieki to mēģināja ņemt vērā. Tomēr tagad drīzāk kaut ko līdzīgu varētu attiecināt uz to pašu Masku. Arī, piemēram, Wall Street Journal izceļ to, ka agrāk finanšu tirgus dalībnieki uzmanību pievērsa pamatā tiem, kas paši pārvalda milzīgu aktīvu apmēru. Savukārt šobrīd šāda uzmanība drīzāk tiekot pievērsta spilgtām, cilvēku masai atpazīstamām un enerģiskām personībām (arī, piemēram, mūziķiem), kuras nav šīs nozares profesionāļi un kuri nav pārvaldījuši ievērojamu ieguldījumu portfeļu naudu. Bieži vien tie nenoliedzami ir šīs jomas entuziasti, lai gan šajā pašā laikā tie arī nevar lepoties ar to, ka ilgtermiņā būtu pārspējuši tirgu. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka šāda informācija ir automātiski slikta - sevišķi, ja tā ir uz izglītību vērsta. Lai nu kā – mazajam ierindas investoram tāpat būtu jāmēģina izsvērt, kādu šo informāciju viņš uzņem un kādiem padomiem viņš notic. DB jau rakstījis, ka investoru masu ar saviem ieguldījumu padomiem pēdējā laikā mēdz sakustināt arī, piemēram, miljardieris Marks Kubans, reperi - Snūp Dogs (Snoop Dogg) un Ja Rules un rokgrupas Kiss dalībnieks Džīns Simonss.

Uzpumpē un pārdod

"Tas, ko es esmu redzējis, ir ietiekumi cilvēkiem pirkt vienas vai otras akcijas. Tas ir mērķēts uz jauniem, iespaidojamiem vidusšķiras cilvēkiem, kuri grib uzlabot savu situāciju," Bloomberg klāsta, piemēram, psihologs Breds Kloncs. Tiek norādīts, ka rezultātā šādi cilvēki var būt upuri tā saucamajai "pump and dump" krāpniecības taktikai. Tās mērķis ir par kādiem, piemēram, sev vai "vajadzīgām personām piederošiem" agrāk lēti uzpirktajiem aktīviem radīt lielāku interesi un celt to cenu. Pelēkā zonā, kad kādi izteikumi un rekomendācijas ir viedoklis un kad – nelikumīga spekulācija – ir visai liela. Valdot šādam fonam, arī, piemēram, Finacial Times ziņo par simtiem gadījumu, kad sociālo mediju stimulēta pūļa tirdzniecība šogad skārusi, piemēram, nelielu ASV uzņēmumu akcijas.

"Sociālie mediji ir labi, lai cilvēkiem liktu padomāt par investēšanu. Tomēr tiem vajadzētu arī domāt pašiem. Viena no problēmām ar Twitter un TikTok veiksmes stāstiem ir tā, ka visi tajos prezentē vien savu dzīves labāko daļu nevis lietas, kas nogājušas greizi," savukārt teic First American Trust pārstāvji.

Jāpiebilst, ka influencei parasti gūst ienākumus no platformām, kurās tie ir populāri. Tāpat daudzos gadījumos tiem ienākumus nodrošina kādas kompānijas par attiecīgu produktu reklamēšanu. Finanšu pasaule var nebūt izņēmums. Katrā ziņā nebūt nav izslēgta situācija, kad sociālo mediju finanšu pasaules mini-slavenībām ir sava izteikta interese, kuru tās tieša vai pastarpinātā veidā arī reklamē.

WSJ arī piebilst, ka bieži vien šādu finanšu influenceru popularitāti nosaka tieši tas, ka tie it kā pretojas ierastajām finanšu pasaules normām. Savukārt lietotāju pūļa spekulācijas tad jau esot kaut kas vairāk līdzīgs sava veida dumpim pret pastāvošo kārtību. Problēma gan šajā gadījumā ir tāda, ka daudzi šādi mazie spekulanti-protestētāji pēc šī visa var kļūt nabagāki. Piemēram, miljardieru-influenceru gadījumā kādas to izslavētas likmes var būt vien maza daļa no to ieguldījuma portfeļa, kuru tās vienā mierā var atļauties zaudēt kaut vai nosacīti "laba joka" pēc. Savukārt maziem investoriem savu iekrājumu likšana riskantās pozīcijās, kas nav, piemēram, diversificētas, var būt ļoti postoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Īlons Masks interneta projektā Starlink plāno investēt līdz 30 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris un uzņēmējs Īlons Masks otrdien paziņoja, ka plāno investēt līdz 30 miljardiem dolāru (25,2 miljardiem eiro), lai attīstītu projektu "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Līdz šim "Starlink" kosmosā izvietojis vairāk nekā 1500 satelītus un līdz augustam tas būs spējīgs nodrošināt bezvadu internetu jebkur pasaulē, izņemot Ziemeļpolā un Dienvidpolā, Barselonā notiekošā mobilo tehnoloģiju pasākumā "Mobile World Congress" (MWC) ar video pārraides palīdzību sacīja Masks.

Masks norādīja, ka plāno "Starlink" investēt vismaz piecus miljardus dolāru un, iespējams, pat desmit miljardus dolāru, pirms šim projektam būs pozitīva finanšu plūsma.

Tad laika gaitā investīcijas var sasniegt 20 vai 30 miljardus dolāru, skaidro Masks.

"Starlink" šobrīd darbojas aptuveni desmit valstīs un tam ir nedaudz vairāk kā 69 000 lietotāju, taču līdz nākamā gada vidum Masks cer šim projektam piesaistīt aptuveni pusmiljonu lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks svētdien paziņoja, ka kompānija atsāks maksājumu pieņemšanu kriptovalūtā "Bitcoin", kad tā kļūs videi draudzīgāka.

"Tesla" martā oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par elektromobiļu iegādēm.

Taču maijā Masks paziņoja, ka uzņēmums ir pārtraucis pieņemt "Bitcoin" maksājumus vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

"Kad tiks saņemts apstiprinājums par saprātīgu (~50%) videi draudzīgas enerģijas izmantošanu ["Bitcoin"] rakšanā ar pozitīvām nākotnes tendencēm, "Tesla" atjaunos "Bitcoin" darījumus," svētdien tviterī rakstīja Masks.

"Tesla" ir nobažījusies, ka strauji pieaug fosilo degvielu, sevišķi ogļu, izmantošana "Bitcoin" rakšanai un transakcijām, iepriekš norādīja Masks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītājs Īlons Masks ir spilgts viedokļu līderis, kur viņa vārdu par kaut ko garantētu gatavs ņemt visai liels cilvēku pūlis.

Pēc pēdējo dienu izvērstās sociālo mediju tīrīšanas, kas paredz “nepareizo” viedokļu izteicēju atsijāšanu, ko, šķiet, simbolizējusi ASV prezidenta Donalda Trampa izmešana no sociālajiem tīkliem, Ī. Masks nāca klajā ar divu vārdu “tvītu”: “Use Signal” (lietojiet “Signal”).

Rezultātā vesela gūzma cilvēku metušies meklēt, kas tad īsti tas ir un sākuši iegādāties “Signal Advance” kompānijas akcijas.

Sekojot pēkšņai neierasti lielai investoru, interesei minētā uzņēmuma akcijas cena dažu dienu laikā palielinājusies par astronomiskiem 6,3 tūkst. procentiem, kas kompānijas vērtību katapultējis tuvu 500 miljonu ASV dolāru atzīmei.

Viss jau būtu labi, ja tas būtu tas “Signal”, par kuru runāja Ī . Masks. “Signal Advance” patiesībā ir ne pārāk liels (protams, ja vērtē tā kapitalizāciju pirms dažām dienām) medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. Savukārt Ī. Masaka izceltais “Signal” ir privāta organizācija, kurai ir līdzīgs ziņu apmaiņas pakalpojums kāds tas ir Facebook piederošajam “WhatsApp”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā "Bitcoin" vides aizsardzības apsvērumu dēļ, trešdien paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks.

Kompānija ir nobažījusies, ka strauji pieaug fosilo degvielu, sevišķi ogļu, izmantošana "Bitcoin" rakšanai un transakcijām, tviterī pavēstīja Masks.

"Kriptovalūta ir laba ideja daudzos līmeņos, un mēs ticam, ka tai ir daudzsološa nākotne, bet tas nevar notikt, ja tā dārgi maksātu videi," rakstīja Masks.

"Tesla" martā oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par elektromobiļu iegādēm.

"Tesla" jau februārī paziņoja, ka drīzumā plāno "Bitcoin" pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm. Vienlaikus uzņēmums iegādājās "Bitcoin" aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Vides aizsardzības aktīvisti jau ilgu laiku ir kritizējuši "Bitcoin" par lielo elektroenerģijas patēriņu šīs kriptovalūtas rakšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien nokritusies par vairākiem tūkstošiem dolāru saistībā ar ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" lēmumu pārtraukt maksājumu pieņemšanu šajā valūtā.

"Bitcoin" vērtība sarukusi par vairāk nekā 15% - līdz 48 000 dolāru.

"Tesla" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien paziņoja, ka uzņēmums ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā "Bitcoin" vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

Tesla pārtrauc norēķinus kriptovalūtā vides aizsardzības dēļ 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā...

Kompānija ir nobažījusies, ka strauji pieaug fosilo degvielu, sevišķi ogļu, izmantošana "Bitcoin" rakšanai un transakcijām, tviterī pavēstīja Masks.

"Kriptovalūta ir laba ideja daudzos līmeņos, un mēs ticam, ka tai ir daudzsološa nākotne, bet tas nevar notikt, ja tā dārgi maksātu videi," rakstīja Masks.

Tesla vairāk nopelna no bitkoiniem nevis no auto 

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu...

"Tesla" martā oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par elektromobiļu iegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kolorītiem paziņojumiem interneta sabiedrību turpina priecēt elektroauto ražotāja "Tesla" šefs Īlons Masks. Viņš savu oficiālo amata nosaukumu līdz ar šo pirmdienu nomainījis uz "tehnokaralis" (technoking).

Savukārt uzņēmuma galvenā finansista amats, kuru ieņem Zeks Kirkhorns, nu oficiāli sauksies "master of coin", ko varētu apzīmēt kā karalistes naudas maciņa turētājs.

I. Masks mūsdienās uz internetu bāzētājā pasaulē dažkārt tiek saukts par ļoti ietekmīgu trolli, kas regulāri ar visai interesantiem tekstiem bagātina šo vidi. Viņš pats šo visu raksturojis tā: "Tas, kas kontrolē mīmus, kontrolē visumu." Nelielam skaidrojumam – interneta mīms ietver darbības, tēlus, jēdzienus, populāras frāzes vai citus elementus, kas no personas uz personu ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu izplatās tiešsaistē.

Pirms laiciņa Ī. Masks ziņoja, ka tā stūrētā Tesla iegādājusies bitkoinus 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā un pieņems tos savu produktu iegādei. Katrā ziņā viņš visai aktīvi sociālajos tīklos pēdējā laikā slavinājis virtuālās valūtas. Ņemot vērā savu ietekmi un milzīgo sekotāju armiju sociālajos tīklos, viņš spēj kustināt tirgu un no tā gūt arī labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu miljardieris Ričards Brensons svētdien devās savā pirmajā kosmosa lidojumā, kura laikā vairākas minūtes pavadīja bezsvara stāvoklī, bet pēc tam atgriezās uz Zemes.

Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity 22", kurā bija divi piloti un četri pasažieri, viņu vidū arī 70 gadus vecais Brensons, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā apmēram plkst. 17.40 pēc Latvijas laika.. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ starts notika vairāk nekā pusotru stundu pēc paredzētā laika.

Kad lidmašīna bija sasniegusi aptuveni 15 kilometru augstumu, no tās tika palaists kosmosa kuģis, kurš dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas un tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Pēc tam kosmosa kuģis sekmīgi atgriezās kosmodromā Ņūmeksikā. Nolaišanās notika apmēram plkst. 18.40 pēc Latvijas kaija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" trešdien oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"Jūs tagad varat iegādāties "Tesla" ar "Bitcoin"," ierakstā tviterī paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks.

Tagad "Tesla" ASV mājaslapas apmeklētājiem aplūkojot maksāšanas iespējas, viņi var izvēlēties maksāt ar "Bitcoin".

Masks norāda, ka "Tesla" spēj "Bitcoin" maksājumus pieņemt pa tiešo, un samaksātās summas tiks saglabātas kriptovalūtā, nevis pārvērstas papīra valūtā.

"Tesla" jau februārī paziņoja, ka drīzumā plāno "Bitcoin" pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm. Vienlaikus uzņēmums iegādājās "Bitcoin" aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.

Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.

Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.

Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki no bagātākajiem amerikāņu miljardieriem dažus gadus nav maksājuši ASV ienākuma nodokli, liecina otrdien publicēts Ņujorkas žurnālistu bezpeļņas organizācijas "ProPublica" ziņojums.

Tas publicēts laikā, kad ASV administrācija izskata jaunus priekšlikumus, kā vērsties pret turīgāko indivīdu un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem.

Saskaņā ar šo ziņojumu kompānijas "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss nav maksājis ienākuma nodokli 2007. un 2011.gadā, bet uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks izvairījies no tā maksāšanas 2018.gadā.

Starp citiem miljardieriem, kas dažus gadus nav neko samaksājuši ASV Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), ir ziņu industrijas magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, investīciju miljardieris Karls Aikāns un finansists Džordžs Soross.

Daži no bagātākajiem amerikāņiem "maksā mazu ienākuma nodokli salīdzinājumā ar savu milzu bagātību - dažreiz pat nemaksā neko", vēstīja "ProPublica", neizpaužot, kā tā ieguvusi konfidenciālos nodokļu datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma "Līcis-93" valdes loceklis, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru