Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Graudi ir stabilāka vērtība par naftu?

Pilnīgi noteikti! Mēs dzīvojam Dieva zemītē. To jau mūsu tautasdziesmas saka priekšā. Dzīvojam vietā, kur ir labi klimatiskie apstākļi. Mums mēdz būt brīži, kad ir par sausu vai par slapju, bet kopumā mēs iegūstam stabili labas ražas un mums ir laba zeme. Tā ir liela vērtība, tā ir paliekoša vērtība atšķirībā no naftas, kas izsīkst. Nezinu, vai tā ir priekšrocība vai trūkums, bet mūsu Latvijā ir maz un kļūst aizvien mazāk, līdz ar to samazinās vietējais pārtikas patēriņš, taču vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības īpaši nesamazinās. Līdz ar to saražotais un eksportējamais apjoms arvien pieaug.

Raugoties no eksporta viedokļa, šī tendence ir saistīta ar lauksaimniecības eksporta pieaugumu.

Mēs apgūstam aizvien vairāk zemes lauksaimnieciskajai ražošanai, kas pēckolhozu periodā tika aizlaista un aizauga. Bet vietējā tirgū visu izaudzēto nevar pārdot, jo tik daudz nespējam patērēt. Kopumā pašreizējā attīstības tendence ir priekšnoteikums lauksaimniecības produktu eksporta apjomu pieaugumam.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS top jauna rūpnīca?

Mēs strādājam pie jaunas rūpnīcas izveides. Tas ir nākamais solis. Šobrīd gan LATRAPS biedri, gan citi Latvijas lauksaimnieki graudus izaudzē, un pēc tam tie tālāk tiek pārdoti pasaules tirgos, galvenokārt Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Tur kāds maļ, kāds taisa makaronus, kāds cep plāceņus vai maizi. Pat ražo bioplastmasu un degvielu, bet mēs šeit Latvijā ražojam izejvielu, lai kāds kaut kur citur uzražotu un pievienotu graudam vērtību. Mūsu iecere ir attīstīt šeit vietējo pārstrādi, lai mēs pasaulē netirgotu graudus kā izejvielu, bet pārdotu augstas pievienotās vērtības produktu. Piemēram, Dobeles dzirnavnieka produkcija ir nopērkama daudzviet pasaulē, pat Āfrikā. Pārstrādātie produkti ar augstu pievienoto vērtību nestu valstij valūtu, celtu mūsu ekonomiku kopumā un stabilizētu lauksaimniecības nozari.

Visu interviju lasiet "Dienas Biznesa" zīmola izdevumā TOP 500 - tas nopērkams atsevišķās tirdzniecības vietās, iegādājams elektroniski www.dbhub.lv vai nopērkams DB lasītāju servisā, iepriekš sazinoties pa tālruni +371 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latraps strādā pie Alpha osta investīciju un biznesa plāna

LETA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps atbalsta aizliegumu ES importēt Krievijas lauksaimniecības produkciju

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LATRAPS obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro

Db.lv, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS pirmajā etapā izdevies pārdot obligācijas vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā, un tuvāko nedēļu laikā obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro.

"Esmu gandarīts par mūsu biedru interesi par šo neparasto finansēšanas veidu. Aicinām biedrus turpināt pirkt obligācijas, kas nākotnē nodrošinās pilnu graudu realizācijas ķēdi un dos papildu finansiālus ieguvumus," teic LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

LATRAPS izvēlējusies Latvijas uzņēmējdarbības videi neraksturīgu finansējuma piesaistes veidu nozīmīgam darījumam, izsludinot piedāvājumu saviem biedriem iegādāties obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem plānots nopirkt 50% + 1 daļu vienā no Rīgas Brīvostas uzņēmumiem un tādējādi iegūt ostu, kas nepieciešama efektīvākai labības tirdzniecībai.

Latraps piederošais ASNS Investment apvienojas ar Alpha osta 

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"...

Alpha ostas vidējā iekraušanas jauda ir 9 tūkstoši tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu. Tās piestātnē var apkalpot visdažādākās kravnesības kuģus, ieskaitot PANAMAX izmēra ar kopējo ietilpību 70 tūkstoši tonnu. Līdz ar savas ostas iegādi kooperatīvās sabiedrības biedri iegūs gan iespēju ātrāk nogādāt graudus kuģos, gan uzglabāt tos ostā, gan papildus nopelnīt no ostas darbības.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS gadiem ilgi loloja sapni par savu graudu pārkraušanas termināli. Pateicoties ģeopolitiskām pārmaiņām, šobrīd ir radusies iespēja iegādāties kontrolpaketi ostas terminālī Rīgā, kas atbilst gandrīz visām kooperatīva vēlmēm - jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, PANAMAX kuģu dziļums, jaudīga kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, tālākas attīstības iespējas un liela pieredze darbā ar beramkravām.

Obligācijas pieejamas tikai LATRAPS grupas kooperatīvu biedriem un LATRAPS darbiniekiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro un tās var iegādāties uz trīs dažādiem termiņiem.

Šī ir jau trešā reize, kad kooperatīvā sabiedrība LATRAPS emitē obligācijas saviem biedriem projektu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps vadītājs: Lauksaimniekiem ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produktu cenas piedzīvojušas milzīgas svārstības

LETA, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Latraps" gājis bojā vīrietis, iekrītot graudu elevatorā, informēja LPKS "Latraps" pārstāve.

Vakar, 30.jūnijā, Elejā 1976.gadā dzimis vīrietis, pildot darba pienākumus, iekrita graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri.

Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr šodien ziņots, ka vīrietis miris.

Šāda situācija uzņēmumā bijusi pirmo reizi. Neoficiāli ziņots, ka tas ir bijis nelaimes gadījums darbā. Pagaidām secināts, ka ir bijusi atvērta vaļā lūka, vīrietis nav bijis nekur uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbiniekus apsekojis šo lūku un, cik zināms, pats atvēris to.

Uzņēmums "Latraps" šobrīd sadarbojas ar visām iestādēm, ka arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu, kas tieši precīzi notika. Oficiāla slēdziena vēl nav ne no policijas, ne darba inspekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ražošanas viedokļa varam būt droši, ka Latvijai pārtikas krīze nedraud, stāstīja lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" bijušais valdes priekšsēdētājs un SIA "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš norādīja, ka rudens ir bijis labvēlīgs, lai savlaicīgi paveiktu nepieciešamos lauku darbus, un ziemāji ir labi sazēluši, lai pārziemotu. Tāpat ražošanas izejvielas tiek gādātas un uz nākošo ražu lauksaimnieki skatās gan ar optimismu, gan lielām bažām par tirgiem un globālo politisko stabilitāti.

Vienlaikus Ruža stāstīja, ka, neskatoties uz nepieredzētām cenu svārstībām un neziņu par nākotni, graudkopības nozarē 2022.gadu no saimnieciskā viedokļa var vērtēt kā salīdzinoši veiksmīgu.

"Minerālmēslu cenas pieauga pat pieckārši un bija pamatotas bažas, vai vispār pietiks barības vielu, lai izaudzētu ražu. Ļoti ātri izdevās atrast jaunus izejvielu piegādātājus, pārorientēt loģistiku un savlaicīgi piegādāt vitāli nepieciešamos produktus," pauda Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu

LETA, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies par apmēram pusgadu, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš arī norādīja, ka zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība vēl nav sākusies.

"Projekts ir liels un sarežģīts, ir ļoti daudz tehnoloģisku nianšu. Jāatzīst, ka šo projektu ir ietekmējis Covid-19, jo komunikācija ar partneriem, iekārtu ražotājiem ir bijusi sarežģītāka, lēnāka un grūtāka. Mēs bijām plānojuši, ka šā gada vasaras sākumā mēs jau sāksim būvniecību, taču pašlaik mēs orientējamies uz rudeni. Par apmēram pusgadu projekts ir iekavējies," sacīja Ruža.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Viņš arī pastāstīja, ka projekts ir sadalīts trijās kārtās, un 2023.gada sākumā plānots pabeigt rūpnīcas pirmo kārtu. Kopējā rūpnīcas pārstrādes jauda plānota 130 000 tonnu, tostarp pirmajā kārtā plānotā jauda ir 30 000 tonnu. Otrajā kārtā paredzēts pārstrādāt arī pupas. "Pašlaik mums notiek sarunas ar stratēģisko partneri, kas ir globāla mēroga pārtikas nozares uzņēmums," piebilda Ruža.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka zirņu rūpnīcas projekts ir solis virzībā uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz papildu pievienotās vērtības radīšanu gan lauksaimniekiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Tāpat Ruža norādīja, ka bez zirņu rūpnīcas projekta, kooperatīvs strādā arī citos virzienos - tiek būvēti pirmapstrādes kompleksi lauksaimniekiem un ir iegādāta "Alpha osta".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu eksporta cenas ir nervozi svārstīgas

Jānis Goldbergs, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro

Anda Asere, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru