Nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina - lai arī, salīdzinot ar 2009.gadu, kad izredzes atrast labu darbu pozitīvi vērtēja vidēji 1% iedzīvotāju, bet negatīvi - 88%, patlaban sabiedrības vērtējums šai jomai ir kļuvis atzinīgāks, tas tomēr ir ļoti kritisks (2015.gada martā to pozitīvi vērtēja 5% aptaujāto, negatīvi – 64% aptaujāto).
2015.gada martā padziļināti pētot, ko tad sabiedrība saprot ar vārdiem «labs darbs», vērojams, ka 85% aptaujāto to saista ar labu atalgojumu (šis rādītājs bijis pat augstāks nekā 2012. un 2010.gadā, kad to par vienu no 3 galvenajiem kritērijiem atzina attiecīgi 79% un 74%).
Interesanti atzīmēt, ka augstāks atalgojums bijis arī visbiežāk (84%) atzīmētais kritērijs, kas cilvēkam ir svarīgs, izvēloties starp dažādiem darba piedāvājumiem. Salīdzinājumam - sociālās garantijas (t.sk. visu nodokļu nomaksa) starp 3 svarīgākajiem kritērijiem minējuši 44% aptaujāto (svarīgāks šis faktors šķitis cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem). Tās, protams, nav labas ziņas valsts budžetam (tā vācējiem un dalītājiem). Tiesa, citi faktori darba izvēlē aptaujas dalībniekiem ir šķituši vēl mazāk svarīgi – minot tikai dažus aspektus, darbavietas atbilstība specialitātei un zināšanām svarīga šķiet 27%, labākas karjeras iespējas – 23%, interesants darbs – 18%, augstāks amats 12%, bet iespējas iegūt jaunas zināšanas tikai 6%.
Uz šīs «labāk zīle rokā, nekā mednis kokā» stratēģijas fona nav pārsteigums, ka tikai 21%, izvēloties darbvietu, par vienu no 3 galvenajām lietām uzskata labākus darba apstākļus. Tai pašā laikā tikai 31% iedzīvotāju uzskata, ka darba drošība Latvijā ir labā līmenī, un, arī raksturojot savus darba apstākļus, tikai 18% strādājošo atbildēja, ka viņu darbā nav veselībai potenciāli bīstamu darba apstākļu, bet vairāk nekā puse atzina, ka viņiem pēdējo 5 gadu laikā ir bijušas kādas veselības problēmas, kas saistītas tieši ar darbu (iegūtas darbā). Turklāt tikai 18-24 gadu vecuma grupā vairākums strādājošo ir atbildējuši, ka viņiem nav bijis veselības problēmu, kamēr no gados vecākiem strādājošiem aptaujātajiem tā atbildējusi mazāk nekā puse. Protams, tas ir tikai pašvērtējums, bet, ņemot vērā kaitīgo darba apstākļu esamību (t.sk. 26% strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā, 19% pilda darba pienākumus savā brīvajā laikā – tātad arī atpūta ir nepilnīga), izskatās, ka Latvijas strādājošo apdraud ne tikai nabadzība.