Lauksaimniecība

Kādēļ Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu ceļ tieši Aizkrauklē?

Dienas Bizness, 09.04.2015

Laba vēlējumus un monētas kapsulā ievietoja ikviens klātesošais. Attēlā — Sērenes pagasta z/s Pakalni īpašnieks Arvils Blūzmanis (no kreisās) un Pļaviņu novada z/s Iesalnieki —1 saimnieks Ansis Saliņš met monētas kapsulā, ko tur Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

«Vairākus gadus pētījām, analizējām, kuru vietu izvēlēties uzņēmuma turpmākai attīstībai, līdz izvēle krita par labu Aizkrauklei,» stāsta E. Ruža. «Būvdarbus veic uzņēmums Mītavas celtnieks, un viņi šobrīd sola, ka līdz augustam, kad kombaini sāks darbu druvās, būsim gatavi pieņemt graudus. Pilnībā kompleksu plānots pabeigt nākamgad.»

Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts piebilst, ka vietas izvēli noteica arī lielo zemnieku saimniecību skaits reģionā. Turklāt Aizkrauklē bija viens no obligātajiem priekšnoteikumiem kompleksa būvei — dzelzceļš. Graudus transportējot ar automašīnām, izmaksas tiek ievērojami palielinātas, lētāk ir izmantot dzelzceļu.

«Topošajā kompleksā notiks graudu pirmapstrāde — žāvēšana, tīrīšana, uzglabāšana. Te būs arī birojs, neliela noliktava lauksaimniecības ķīmijai, tiks veikta minerālmēslu pārkraušana,» stāsta ražošanas vadītājs. «Iespējams, nākotnē šeit pārdosim arī lauksaimniecības tehniku, jo esam vairāku Eiropas lauksaimniecības tehnikas firmu pārstāvji.»

Uzņēmuma filiālē Aizkrauklē paredzēts nodarbināt līdz desmit cilvēku, un tās vadītājs ir aizkrauklietis Igors Ribinskis. Būs vajadzīgi kaltes meistari, cilvēki darbam laboratorijā, vajadzēs strādniekus smagāku darbu veikšanai. «Darbiniekus vēl neesam sākuši meklēt, domāju, ka ar to nebūs problēmu,» teic M. Dauksts.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LATRAPS obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro

Db.lv, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS pirmajā etapā izdevies pārdot obligācijas vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā, un tuvāko nedēļu laikā obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro.

"Esmu gandarīts par mūsu biedru interesi par šo neparasto finansēšanas veidu. Aicinām biedrus turpināt pirkt obligācijas, kas nākotnē nodrošinās pilnu graudu realizācijas ķēdi un dos papildu finansiālus ieguvumus," teic LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

LATRAPS izvēlējusies Latvijas uzņēmējdarbības videi neraksturīgu finansējuma piesaistes veidu nozīmīgam darījumam, izsludinot piedāvājumu saviem biedriem iegādāties obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem plānots nopirkt 50% + 1 daļu vienā no Rīgas Brīvostas uzņēmumiem un tādējādi iegūt ostu, kas nepieciešama efektīvākai labības tirdzniecībai.

Latraps piederošais ASNS Investment apvienojas ar Alpha osta 

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"...

Alpha ostas vidējā iekraušanas jauda ir 9 tūkstoši tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu. Tās piestātnē var apkalpot visdažādākās kravnesības kuģus, ieskaitot PANAMAX izmēra ar kopējo ietilpību 70 tūkstoši tonnu. Līdz ar savas ostas iegādi kooperatīvās sabiedrības biedri iegūs gan iespēju ātrāk nogādāt graudus kuģos, gan uzglabāt tos ostā, gan papildus nopelnīt no ostas darbības.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS gadiem ilgi loloja sapni par savu graudu pārkraušanas termināli. Pateicoties ģeopolitiskām pārmaiņām, šobrīd ir radusies iespēja iegādāties kontrolpaketi ostas terminālī Rīgā, kas atbilst gandrīz visām kooperatīva vēlmēm - jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, PANAMAX kuģu dziļums, jaudīga kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, tālākas attīstības iespējas un liela pieredze darbā ar beramkravām.

Obligācijas pieejamas tikai LATRAPS grupas kooperatīvu biedriem un LATRAPS darbiniekiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro un tās var iegādāties uz trīs dažādiem termiņiem.

Šī ir jau trešā reize, kad kooperatīvā sabiedrība LATRAPS emitē obligācijas saviem biedriem projektu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps peļņa sarukusi 2,5 reizes

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj Latraps un SIA Latvijas Piens apvienošanos

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps gūt izšķirošu ietekmi iegūšanu pār SIA Latvijas Piens, informē KP.

Izvērtējot apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Darījuma ietvaros martā Latraps palielināja savu līdzdalību SIA Latvijas Piens un kļuva par 73,286% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, tādējādi saskaņā ar SIA Latvijas Piens statūtiem iegūstot negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir Latraps pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir tiesības jebkurus lēmumus bloķēt.

Konkurences likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama konkurences iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrē 118,3 miljonu eiro komercķīlu

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps pārjaunojusi komercķīlu, palielinot komercķīlas nodrošinātā prasījuma summu par 8,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kooperatīvs par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu savu mantu, un 17.oktobrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 118,3 miljoni eiro. Ar komercķīlu nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi pret «Latraps», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtajiem kredīta un kredītlīnijas līgumiem.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju dzēsta 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 110 miljoni eiro.

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādājusi ar apgrozījumu 222,646 miljonu eiro apmērā, kas bija par 20% jeb 37,141 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt kooperatīva peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,024 miljoni eiro, kas bija samazinājums par 26,8% jeb 375 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu.

2016./2017. finanšu gadā «Latraps» neto apgrozījums bija 185,505 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,399 miljoni.

«Latraps» apgrozījuma pieaugums 2017./2018. finanšu gadā saistīts ar pārdošanas apjomu kāpumu visos pamatdarbības veidos. «Būtisks pieaugums sasniegts rapšu raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā,» sacīts kooperatīva finanšu pārskatā.

«Latraps» pārskats liecina, ka gandrīz pusi jeb 110,1 miljonu eiro no kooperatīva ieņēmumiem veidoja graudaugu pārdošana, ieņēmumi no augkopības ražošanas izejvielu pārdošanas bija 49,1 miljons eiro, ieņēmumi no rapša pārdošanas - 33,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps vadītājs: Lauksaimniekiem ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu cenas šogad vairs nepieaugs

Dienas Bizness, 25.08.2015

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka uzņēmums dienā iepērk 2000 līdz 3000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā plānots iepirkt 120 000 tonnu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pilnā sparā rit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šā gada ražu gan zemnieki, gan graudu pārstrādātāji jau paguvuši nodēvēt par rekordražu, tajā pašā laikā atzīstot, ka agrajiem kviešiem kvalitāte ir zemāka nekā pērn, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku – graudaudzētāju – kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.

Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nordea palielina apgrozāmo līdzekļu finansējumu Latraps līdz 49,2 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Baltijas valstu Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps saņēmusi papildu finansējumu no Nordea bankas 5 miljonu eiro apmērā. Tādējādi, ņemot vērā šīs sezonas rekordaugstos ražas rādītājus, piešķirtais īstermiņa finansējums ar kopējo summu 49,2 miljoni eiro lielākoties tiks izmantots graudu krājumu finansēšanai.

«Šis ir īpašs gads, jo paredzam rekordaugstus ražas apjomus, tādēļ īpaši svarīgi ir graudus savlaicīgi novākt un realizēt. Šādos gados izšķiroša mēdz būt sadarbība ar partneriem, tostarp, banku, lai spētu operatīvi piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus,» saka Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

LPKS Latraps ir šobrīd lielākais graudu audzētāju kooperatīvs Latvijā un Baltijas valstīs, kas šobrīd apvieno vairāk kā 800 zemniekus no visiem Latvijas reģioniem. Tas attīstījies no neliela uzņēmuma ar 0,3 miljonu eiro apgrozījumu 2000. gadā līdz lauksaimniecības pakalpojumu sfērā ietekmīgam uzņēmumam ar 167 miljonu eiro apgrozījumu 2014. gadā. Šo apgrozījumu galvenokārt veido graudu/rapšu un augkopības ražošanas izejvielu pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atlīdzībās lauksaimniekiem Latraps un VH Latvija izmaksās pusmiljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par rūpnīcas Latvijas piens kontrolpaketes iegādi

LETA, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps noliktavu būvniecībā ieguldīs 3,065 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības kooperatīvs Latraps izsludinājis vairākus būvniecības konkursus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Latraps izsludinājis 2,44 miljonu eiro vērtu iepirkumu par graudu pieņemšanas un glabāšanas kompleksa būvniecību. Tāpat izsludināts iepirkums par graudu silosu būvniecību, kura paredzamā līgumcena ir 430 tūkstoši eiro, kā arī 195 tūkstošu eiro vērts lauksaimniecības noliktavas būvniecības iepirkums.

Paredzamais līguma izpildes termiņš visiem konkursiem ir šā gada 31.jūlijs.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 7. aprīlim.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

LPKS Latraps ir šobrīd lielākais graudu audzētāju kooperatīvs Latvijā un Baltijas valstīs, kas šobrīd apvieno vairāk nekā 800 zemniekus no visiem Latvijas reģioniem. Tas attīstījies no neliela uzņēmuma ar 0,3 miljonu eiro apgrozījumu 2000. gadā līdz lauksaimniecības pakalpojumu sfērā ietekmīgam uzņēmumam ar 167 miljonu eiro apgrozījumu 2014. gadā. Šo apgrozījumu galvenokārt veido graudu/rapšu un augkopības ražošanas izejvielu pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru