Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programma "StartSchool" un biedrība "Riga TechGirls" īstenos programmu, kas sniegs uzņēmējiem iespēju piedalīties tiešsaistes darbnīcās, mentoringa sesijās un tīklošanās pasākumos kopā ar ASV biznesa jomas pārstāvjiem, informē "StartSchool" un "Riga TechGirls".

Programmas dalībnieki varēs apgūt zināšanas par biznesa mērogošanu, investoru piesaisti un stratēģisku izaugsmes plānošanu, vienlaikus veidojot ilgtermiņa sadarbības kontaktus ar ASV.

Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvji programmas īstenošanas laikā sešu mēnešu garumā piedalīsies tiešsaistes un klātienes pasākumos, kuros līdzdarbosies ASV jaunuzņēmumu pārstāvji, investori un politikas veidotāji.

"Riga TechGirls" vadītāja un "StartSchool" līdzdibinātāja Anna Andersone norāda, ka programma sniedz iespēju Latvijas jaunuzņēmumu kopienai iemācīties domāt plašāk, rīkoties drosmīgāk un izmantot ASV un īpaši Silīcija ielejas pieredzi, lai attīstītu savus uzņēmumus un idejas.

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

Domājot par darbinieku motivāciju un noturēšanu, visbiežāk uzņēmumi pievērš uzmanību atalgojumam un papildu labumiem, atstājot otrajā plānā vienu no praksē būtiskākajiem faktoriem – darba vidi.

Kā norāda “AJ Produkti” valdes locekle Zane Beķere, organizācijas joprojām nenovērtē, cik lielā mērā fiziskā darba vide ietekmē ikdienas darbu un darbinieku pašsajūtu. “Mēs paši to apzināti esam izvirzījuši kā prioritāti – sākot ar savu darba vidi un tikai pēc tam palīdzot to attīstīt citiem uzņēmumiem,” viņa uzsver.

Ergonomiska un motivējoša darba vide sniedz izmērāmus ieguvumus. “AJ Produkti” iekšējais darbinieku apmierinātības rādītājs šogad sasniedzis 97 no 100 punktiem. Tajā tika vērtēta darba vide, vadība, darba organizācija un uzņēmuma attīstības virziens. Kā atzīst Z. Beķere- rādītāji nav iegūti pateicoties tikai vienam risinājumam, tas ir sistemātiskas plānošanas rezultāts, kur vide tiek uztverta kā daļa no uzņēmuma attīstības virzītājiem.

Vairāk nekā 30 jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmas “StartSchool” absolventi jau uzsākuši darbu jaunuzņēmumos, tehnoloģiju uzņēmumos un publiskajā sektorā, radītas vairāk nekā 40 idejas un prototipi un vairāk nekā 10 risinājumi jau guvuši ieņēmumus.

Šobrīd programma uzsāk jaunu dalībnieku uzņemšanu, plānojot nodrošināt mācību iespējas 120 interesentiem. Šajā iesaukumā īpašs uzsvars tiks likts uz programmēšanas pamatu apgūšanu un zināšanu nostiprināšanu, mākslīgā intelekta rīku praktisku izmantošanu, kā arī jaunu produktu radīšanu ar skaidru mērķi - attīstīt tos līdz pirmajiem maksājošajiem klientiem un pelnoša uzņēmuma statusam.

Pirmajos divos iesaukumos saņemti 1500 pieteikumi, tāpēc 2026. gadā programma paplašinās un piedāvā 120 daļēji sponsorētas pilna laika mācību vietas, kas nodrošinātas ar industrijas partneru atbalstu. Uzņemšanas procesa laikā varēs pieteikties arī pilnai stipendijai. Programma sastāv no ASV radīta tehnoloģiju moduļa un Latvijas uzņēmēju veidota biznesa moduļa, kas pastāvīgi tiek pilnveidoti, pielāgojoties tehnoloģiju attīstībai, nozares izmaiņām un jaunuzņēmumu ekosistēmas tendencēm.

Ziema beidzot ir prom! Taču lai arī cik mēs nepriecātos par garākām dienām, augstākām temperatūrām, veidojot savu pavasara garderobi, mūs sugaida zināmi izaicinājumi. Stilisti šo gadalaiku sauc par starpsezonu. No rīta joprojām ir nepieciešams silts apģērbs, bet pēcpusdienas liecina par to, ka vasara sāksies pavisam drīz. Tieši sieviešu vestes ir tas ideālais starpslānis, kas nodrošina komfortu, neapgrūtina un ļauj pielāgoties laikapstākļiem, kas var mainīties tik pēkšņi.

Aicinām izlasīt noderīgus padomus, kas ļaus izvēlēties ideālas pavasara vestes sievietēm, kā arī saskaņot tās ar savu garderobi.

Pavasara sieviešu vestes - kādas tās ir?

Vestes var būt daudzas dažādas, taču pavasarī kā nekad ir aktuālas to funkcionālas īpatnības. Atšķirībā no ziemas vestēm, kas ir biezas un siltinātas, pavasara vestes ir daudz vieglākas, tās tiek ražotas no tādiem elpojošiem materiāliem kā kokvilna vai poliestera maisījumi. To vieglums nodrošina arī ērtu pārvietošanos – ja no rīta ir auksti, bet ap pusdienām kļūst par karstu, vesti varat atstāt mugursomā. Lai gan arī rudens tiek uzskatīts par starpsezonu, pavasara sieviešu vestes bieži vien ir pieejamas maigākās krāsās, atspoguļojot gadalaika svaigo un gaisīgo noskaņu.

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību un palīdzētu dibinātājiem pilnvērtīgi fokusēties uz savu produktu izveidi, IT un jaunuzņēmumu programma “StartSchool” radījusi jaunu investīciju iespēju, piedāvājot līdz 50 000 eiro perspektīvāko projektu attīstībai.

Šo iniciatīvu uzsāk latviešu tehnoloģiju uzņēmējs Jānis Berdigans, kurš apņēmies katru gadu ieguldīt vismaz 100 000 eiro.

Investīciju iespēja paredzēta projektiem, kas jau ir pārsnieguši idejas stadiju – dibinātājiem, kuri jau ir testējuši savus pieņēmumus, izveidojušas prototipus un pierādījuši spēju strādāt intensīvā režīmā.

“Labākais veids, kā sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir veicināt augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanu, kas nākotnē radītu tūkstošiem darbavietu. “StartSchool” sākotnējais mērķis nav mainījies – veicināt vismaz desmit vienradžu jeb kompāniju, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniegusi vienu miljardu dolāru, izveidi. Taču ikvienai jaunai idejai, lai tā nonāktu līdz realizācijai, nepieciešams kapitāls, tāpēc ir radīta šāda atbalsta iespēja, lai palīdzētu idejām ar lielāko potenciālu nonākt līdz tai attīstības stadijai, kad var sākt piesaistīt arī riska kapitāla fondus,” stāsta uzņēmējs, “Printify” dibinātājs un “StartSchool” ģenerālatbalstītājs Jānis Berdigans.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Inovāciju vadības uzņēmums “Helve” paziņojis par pievienošanos starptautiskajam konsultāciju uzņēmumam “Civitta”. Apvienošanos veicinājušas straujās izmaiņas Baltijas un Eiropas inovāciju vidē, kur mākslīgā intelekta (MI) integrācija uzņēmējdarbībā no konkurences priekšrocības ir kļuvusi par fundamentālu nepieciešamību.

Tā ir atbilde uz tirgus pieprasījumu pēc “vienas pieturas” inovāciju partnera, kas apvieno spēcīgu vietējo pieredzi tehnoloģiju jomā ar starptautisku pakalpojumu sniegšanas mērogu.

“Šī apvienošanās ir dabisks un aizraujošs attīstības solis. Pateicoties ciešajām saitēm ar jaunuzņēmumu ekosistēmu un spējai palīdzēt organizācijām orientēties strauji mainīgajā MI vidē, pēdējo desmit gadu laikā esam izveidojuši spēcīgu reputāciju. Apvienojot vietējos kontaktus un specializēto inovāciju kompetenci ar grupas starptautisko mērogu un plašo pakalpojumu klāstu, veidosim spēcīgu platformu turpmākai izaugsmei. Mūsu pienesums grupai ir tehnoloģiski progresīva un elastīga inovāciju pieeja, savukārt grupa nodrošina infrastruktūru un globālu klātbūtni, kas ļauj mūsu klientiem saņemt pilna cikla pakalpojumus, no jaunu inovāciju un tehnoloģiju identificēšanas līdz pat to ieviešanai un starptautiskai mērogošanai,” stāsta “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone, kura turpinās darbu apvienotajā uzņēmumā kā asociētā partnere.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Jau šonedēļ visā Latvijā svinēsim Mātes dienu, godinot māmiņas un izsakot pateicību par viņu rūpēm, mīlestību un darbu, kas ieguldīts bērnu audzināšanā. Šī diena ir arī piemērots brīdis, lai atgādinātu, ka darba tirgū aizvien pastāv nevienlīdzība un sievietes, kuras izvēlējušās kļūt par mātēm, zināmā mērā tiek “sodītas” ar zemāku atalgojumu.

Kas ir tā sauktais “mātes sods”, kāpēc tas joprojām pastāv Latvijas darba vidē un kā to mazināt?

Atalgojuma plaisa ar laiku pieaug

“Mātes sods” nozīmē, ka sievietēm karjera var virzīties lēnāk vai darba piedāvājums var būt ar zemāku atalgojumu tikai tāpēc, ka viņām ir bērni, par kuriem jārūpējas. Ar gadiem šī atalgojuma plaisa tikai pieaug. Karjeras sākumposmā atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm nav tik izteikta. Plaisa kļūst īpaši izteikta pēc 27 gadu vecuma. Tas sakrīt ar vecumu, kad Latvijā sievietēm vidēji piedzimst pirmais bērns – pēdējos gados šis rādītājs svārstās no 27,8 līdz 28,1 gadam. Aptuveni 26 gadu vecumā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir 11 %. Šie dati rāda kopējo atalgojuma atšķirību darba tirgū, nevis atšķirību par vienādas vērtības darbu. Sasniedzot 30 gadu vecumu, plaisa jau pieaug līdz 19 % jeb teju piektajai daļai. Kāpēc tā notiek?

Kleita ir viens no sieviešu iecienītākajiem garderobes elementiem. Piemēroti izvēlēts fason­s spēj izcelt siluetu, sakārtot koptēlu un nodrošināt valkāšanas komfortu visas dienas garumā. Polijas zīmola Reserved kolekcijās skaidri redzams, ka kleitu dizains balstās līdzsvarā starp estētiku un funkcionalitāti – tā, lai katra kleita būtu pārdomāta izvēle dažādiem gadalaikiem.

Sieviešu kleitas jau daudzus gadus ir viens no universālākajiem sieviešu garderobes elementiem. To spēks slēpjas vienkāršībā – pareizi izvēlēts fason­s ļauj izveidot saskaņotu koptēlu bez nepieciešamības to papildināt ar daudziem aksesuāriem. Reserved kolekcijas apliecina, ka kleita var būt ne tikai estētiska, bet arī ērta un piemērota dažādām situācijām.

Dažādi kleitu garumi – mini, midi un maxi ikdienas koptēlos

Viens no būtiskākajiem kritērijiem kleitas izvēlē ir tās garums. Mini kleitas lieliski iederas vasarīgos, pilsētai piemērotos komplektos, kuros svarīga ir viegluma un brīvības sajūta. Savukārt midi kleitas ir universālāka izvēle – piemērotas gan darbam, gan mazāk formālām tikšanās reizēm. To pārlaicīgais raksturs ļauj tās viegli saskaņot ar dažādiem aksesuāriem un virsdrēbēm. Maxi kleitas piedāvā īpašu komfortu un izteiktu siluetu, kas labi izskatās koptēlos, kuros nepieciešama lielāka saskaņotība un elegance.

Katru gadu, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai, atkal aktualizējas jautājums par sieviešu un vīriešu iespējām darba tirgū, t.sk. par vienlīdzīgu atalgojumu. Šis gads ir īpašs, jo no jūnija Latvijā spēkā stāsies ES darba samaksas pārredzamības direktīva (Labklājības ministrija izstrādā un pieņems nacionālo likumu šīs direktīvas ieviešanai).

Direktīva paredz stiprināt mehānismus, lai praksē nodrošinātu vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu un šogad šie principi Latvijā kļūs ne tikai par diskusiju objektu, bet par konkrētu pienākumu.

Nepielāgotā atalgojuma atšķirība 15,8%

Vidējais atalgojums vīriešiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 35 000 eiro gadā, savukārt sievietēm - 30 000 eiro. Starpība ir 15,8%. Kaimiņvalstīs atšķirība ir vēl lielāka - Lietuvā tā ir 17,8%, bet Igaunijā sasniedz 20,7%. Šie rādītāji ir pietiekami būtiski, lai radītu iespaidu par sistemātisku nevienlīdzību. Taču ir svarīgi saprast, ko tieši mēra šie skaitļi? 15,8% ir tā sauktais nepielāgotais atalgojuma atšķirības rādītājs. Tas atspoguļo kopējo ekonomikas struktūru, t.sk. nozaru sadalījumu, amatu proporcijas, darba slodzes atšķirības, mainīgā atalgojuma īpatsvaru. Šī atšķirība neveidojas tikai viena amata ietvaros. Tā veidojas karjeras attīstībā un profesionālajās izvēlēs, kur nozīme ir gan nozares specifikai, gan organizāciju struktūrai.

Latvijas organizācijas trīs gadu laikā piesaistījušas 8,1 miljonu eiro Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) finansējuma. Atbalstīti 215 jaunuzņēmumi, tostarp tādi zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi kā “Aerones”, “CellboxLabs” un “PrintyMed”, kā arī veicināja 22 inovatīvu produktu un pakalpojumu nonākšanu tirgū. Institūts apstiprinājis darbības turpināšanu Latvijā līdz 2028. gadam.

Vairāk nekā 3300 cilvēku piedalījušies EIT izglītības un mācību programmās. Kopienas aktivitātes Latvijā turpināsies, fokusējoties uz jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu piekļuvi institūta inovāciju un uzņēmējdarbības atbalstam, mācībām un izglītības iespējām studentiem, pētniekiem un uzņēmējdarbības komandām, kā arī Latvijas organizāciju piesaistei Eiropas partneriem un industrijai un Latvijas dalībai Eiropas Savienības inovāciju instrumentos.

“Atjaunotais mandāts ļauj mums stiprināt Latvijas novatoru, studentu un jaunuzņēmumu attīstību Eiropā un pasaulē, papildinot nacionālos atbalsta instrumentus, kā arī stiprināt Latvijas inovāciju ekosistēmas organizācijas, veidojot jaunas partnerības un nodrošinot piekļuvi finansējumam,” stāsta EIT pārstāvniecības vadītāja Latvijā Alina Dolmate, kura vadīs kopienas centra darbību.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Komunikācijas aģentūras Olsen+Partners veiktajā aptaujā noskaidrots, kuras sievietes Latvijas sabiedrība uzskata par mūsdienu izcilākajām līderēm biznesā.

TOP 10 biznesa sieviešu vidū lielākoties ir uzņēmējas, par populārāko biznesa sievieti Latvijā respondentiem atzīstot Lotti Tisenkopfu-Iltneri, AS “Madara Cosmetics” līdzīpašnieci un vadītāju.

Atbildot uz jautājumu, kura personība respondentiem asociējas ar mūsdienu izcilāko sievieti biznesa vidē Latvijā, atklājas, ka cilvēkus iedvesmo gan sievietes, kas biznesā darbojušās daudzu gadu garumā, gan uzņēmējas, kas sevi pieteikušas pēdējo gadu laikā.

Aptauja atklāj, ka TOP 10 biznesa sievietes Latvijā ir:

1. Lotte Tisenkopfa-Iltnere

2. Vija Kilbloka

3. Elīna Didrihsone

4. Ieva Plaude

5. Ieva Treija

6. Baiba Rubesa

7. Kristina Andža

8. Egija Gailuma

9. Santa Anča

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Lai sekmētu digitālo prasmju attīstību arī reģionos, palīdzētu satikt domubiedrus un veidotu iedvesmojošu vidi, biedrība “Riga TechGirls” nodibinājusi jaunu kopienu Zemgalē.

Viens no kopienas uzdevumiem būs mazināt aizspriedumus un bailes no tehnoloģiju pasaules, kā arī palīdzēt sievietēm, kuras vēlas uzsākt karjeru šajā jomā.

Kopienu vadīs mentore un jaunuzņēmumu dibinātāja Ilze Folkmane Gibbs.

“Pieredze citos reģionos rāda, ka izšķirošais faktors šādu kopienu attīstībā ir cilvēki. Tur, kur ir aktīvi, ieinteresēti cilvēki ar vēlmi rīkoties, rodas un aug arī šādas sociālas kustības. Kopienas Rīgā, Liepājā, Vidzemē un Latgalē jau ir pierādījušas, ka tās spēj radīt, drosmi mēģināt, satikt domubiedrus un noticēt tam, ka tehnoloģiju karjera ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas. Tas nav tikai stāsts par apmācībām – veidojas jauni sadarbības formāti, iniciatīvas un cilvēki, kuri kļūst par pārmaiņu nesējiem savā reģionā.

Kad uzņēmumos samazinās darba temps vai pieaug kļūdu skaits, uzmanība parasti tiek pievērsta cilvēkiem un procesiem. Tiek analizēta disciplīna, motivācija, KPI un darba organizācija. Taču viena no biežāk ignorētajām problēmām ir pati darba vide.

Daudzi uzņēmumi joprojām uztver nogurumu kā normālu darba dienas sastāvdaļu. Patiesībā nogurums bieži ir sistēmisks signāls, ka darba vide rada nevajadzīgu slodzi vēl pirms darbinieks ir paveicis savu reālo darbu.

Un tieši šī slodze ilgtermiņā ietekmē produktivitāti vairāk, nekā varētu likties.

Lielākā daļa efektivitātes zudumu nav dramatiski

Ražošanā, noliktavās un birojos efektivitāte reti sabrūk vienā brīdī. Tā samazinās pakāpeniski – simtiem mazu neefektivitāšu rezultātā.

Darbinieks sper dažus liekus soļus līdz instrumentam. Darba virsma ir nedaudz par zemu. Biežāk izmantotie materiāli novietoti neērtā zonā. Monitors atrodas nepareizā augstumā. Noliktavā kustību plūsma krustojas.