Transports un loģistika

Kālija parkam bijušas finanšu problēmas;tagad to noliedz

Ieva Mārtiņa, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

2010. gadā transporta nozares uzņēmums Kālija parks strādājis īslaicīgas, bet lielas naudas līdzekļu nepietiekamības apstākļos, tāpēc uzņēmums arī nav spējis laicīgi norēķināties ar apsardzes kompāniju TM security.

Tā liecina Db.lv rīcībā esošie dokumenti un Kālija parka finanšu direktora sarakste ar TM security. Jau vēstīts, ka Ventspils tiesa pērnā gada 28. novembrī pēc TM security pieteikuma ierosinājusi a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Pērnā gada 23.septembrī Kālija parka nosūtītie iebildumi pret TM security par nepamatotajiem prasījumiem 2,096 miljonu latu apjomā, kas adresēti arī tiesai, liecina, ka Kālija parks no vienas puses atzīst, ka tika parakstīti līgumi, rēķini akceptēti, panākta vienošanās par parādu, tomēr pašus parādus uzņēmums neatzīst, TM security prasību dēvējot par bezkaunīgu rīcību, kas robežojas ar reketu. Tāpat Kālija parks neatzīst arī vienošanos (ko Kālija parks nodēvējis kā atpirkšanos no TM security), kas paredz samazinātu parādu 133,9 tūkstošu latu un līgumsodu 97,6 tūkstošu latu apjomā.

Tikmēr saskaņā ar 2010. gada nogales saraksti Kālija parka finanšu direktors skaidro, ka Kālija parks nespēs šomēnes pildīt saistības saskaņā ar 2010. gada 2. septembra vienošanos par līguma izbeigšanu un uzkrātā parāda nomaksu, kas paredzēja, ka katru mēnesi līdz 7.datumam Kālija parks veiks maksājumu 20,55 tūkst. Ls apmērā, jo šobrīd KP atrodas īslaicīgos, bet lielas naudas līdzekļu nepietiekamības apstākļos. Finanšu direktors (Kālija parks tagad uzskata, ka finanšu direktors esot parakstījis līgumus, tos rūpīgi neizlasot) piedāvāja parādu sadalīt un nomaksāt pa daļām.

Jau vēstīts, ka Kālija parka padomē joprojām turpina strādāt padomes priekšsēdētājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja vietnieks - Gints Laiviņš-Laivenieks, kā arī padomes loceklis - Sergejs Iļjašenko. Savulaik TM security bija iesaistīta Ventbunkera konfliktā tā dēvētās Oļega Stepanova un Olafa Berķa nometnes pusē, kas tolaik konfliktēja ar R. Meroni domubiedriem. Vienīgais TM security īpašnieks ir Mārtiņš Tenbergs. Valdes loceklis ar paraksta tiesībām ir Mareks Varnelis.

Dokumenti:

Pamatotie iebildumi (TM Security)

Pieteikums maksātnespējai

Akti un rēķini

Vēstule no D. Treimaņa

Izlīguma piedāvājums

Izlīgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

TM Sercurity tiesā prasa Kālija parka maksātnespēju

LETA, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tiesa šodien pēc SIA TM security pieteikuma ierosinājusi transporta nozares uzņēmuma a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, par Kālija parka administratori izvēlēta Liena Krūce, taču viņa līdz rītdienas darba diena vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Kā liecina Firmas.lv informācija, ap 61,12% Kālija parka īpašniece ir Holandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V., 30,57% pieder SIA Mineral-Trans-Serviss, bet mazāk nekā 10% īpašniece ir Multinord AG. Tāpat kā daļu īpašniece reģistrēta Ventspils pilsētas dome.

Firmas.lv datubāzei par AS akcionāriem gan ir tikai uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kālija Parka peļņa sarukusi

Žanete Hāka, 13.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Kālija Parks pērn guvis 1,257 miljonu eiro peļņu, kas gan, salīdzinot ar 2012. gadu ir kritums par 17,3%, liecina Lursoft dati.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka pērn veiktas investīcijas uzņēmuma pamatlīdzekļos par vairāk nekā 676 tūkstošiem eiro, kā arī samazināts saistību apmērs par 818,151 tūkstošiem eiro, kas ir uzlabojis kopējo uzņēmuma finansiālo stāvokli.

AS Kālija Parks neto apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājās par 8,3%, nokrītoties no 8,502 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 7,794 miljoniem eiro pērn.

Uzņēmuma pamatdarbība ir kālija hlorīda un citu minerālmēslojumu pārkraušana Ventspils brīvostā. Pērn notikušas būtiskas izmaiņas kālija sāls tirdzniecības organizācijā – tika pārtraukta sadarbība tirdzniecībā starp Krievijas un Baltkrievijas kālija sāls ieguves uzņēmumiem. Uzņēmuma vadība norāda, ka gada griezumā būtiskā kravu apgrozījuma pieaugumā šīs izmaiņas nerealizējās un gada kopējais kravu apgrozījums sasniedza vien 1,572 miljonus tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltkrieviem neatslābst interese par Latvijas ostām

Egons Mudulis, 07.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Aivja Roņa vizītes laikā Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši vēlmi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora – dzelzceļa un ostu terminālu – iespējas, bet Latvijas uzņēmēji piedāvājumus vēl gaida.

Kaut arī oficiālais 31.augusta vizītes iemesls bija iepazīšanās ar jauno Baltkrievijas Republikas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku, tās laikā tikās arī laikā abu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji. Noprotams, ka pārrunātas iespējas palielināt kravu tranzīta apjomu palielināšanas iespējas gadījumā, ja Baltkrievija dēļ strīda ar Lietuvu par t.s. lācīšu desantu izlemtu pārvirzīt daļu kravu, kas šobrīd tiek nosūtītas caur Klaipēdu.

«Cilvēciski varu saprast Baltkrievijas iedzīvotājus,» kuri nav apmierināti ar to, ka ir pārkāpta viņu gaisa telpa, norādīja A. Ronis. «Es arī būtu neapmierināts, ja mūsu gaisa telpā ielidotu lidmašīna, no kuras tiktu izkaisītas aģitācijas lapas, kurās tiktu teikts, ka dzīvojam nepareizi,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos nesasniedz plānoto

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums astoņos mēnešos 16,4 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gaidāmas sīvas cīņas par maksas aprēķināšanas metodiku

Egons Mudulis, Vēsma Lēvalde, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķinu izmaiņām nav vienprātības, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Eiropas Savienības (ES) direktīvas (skat. DB 2015.04.01.) ieviešanai domāto Dzelzceļa likuma grozījumu stāšanās spēkā (vajadzētu 16. jūn.) līdztekus citām valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rosinātajām likuma izmaiņām asas diskusijas izraisīs vēl kāds ļoti būtisks jautājums, DB norāda procesā iesaistītās puses. ES direktīva (2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu) paredz lielāku brīvību tam, kāda var būt metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem. Tādēļ sagaidāma asa viedokļu sadursme iesaistīto pušu dažādo interešu dēļ. Proti, metodika ir būtiska ne tikai pārvadātājiem, bet arī ostu termināļiem, jo infrastruktūras maksa veido apmēram 40–45% no pārvadājumu tarifa. Izmaiņas gan nav gaidāmas tūlīt, visticamāk, jauna metodika tikšot izstrādāta divu līdz četru gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos mazāks nekā pirms gada

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija spēj sekot Pasaules Bankas ieteikumiem cīņai ar pārtikas krīzi

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā kravas turas pērnajā līmenī

Vēsma Lēvalde, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gada janvārī Ventspils brīvostā kravu apjoms bija gandrīz iepriekšējā gada janvāra līmenī un sasniedza turpat trīs miljonus tonnu.

2013.gada janvārī visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 1,6 miljoni tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 919 tūkstoši tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā pērn. Trešais lielākais kravu apjoms jau tradicionāli Ro-Ro kravām – janvārī to apjoms ir 139 tūkstoši tonnu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada.

Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis a/s Ventbunkers – par 42%, SIA Ventall Termināls – par 133% , a/s Baltic Coal Terminal – par 8%, a/s Ventspils tirdzniecības osta - par 4%, SIA Ventamonjaks serviss – par 19%. Savukārt sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada janvārī bija a/s Kālija parks – mīnus 76% , SIA Ventspils nafta termināls – par 5% mazāk, SIA Noord Natie Ventspils terminals – par 6%, SIA Ventplac – par 8%. A/s Ventspils Grain Terminal janvārī kravu apgrozījuma nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas sankciju rezultātā Ventspils ostas zaudējumi ik mēnesi – 500 tūkstoši; infrastruktūrā investēs 37 miljonus

Dienas Bizness, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā šogad pārkrauti 7,5 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada martā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir šī gada labākais kravu apgrozījuma rādītājs vienā mēnesī. Pirmajos trīs mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemberga lietā tiesa ķeras pie plāna B

Elīna Pankovska, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā bija plānojusi klātienē pratināt par cietušo atzīto uzņēmēju Aināru Gulbi. Tomēr viņš uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tāpēc tiesai bija jāķeras pie plāna numur divi.

Proti, iepriekš tika pieņemts lēmums, ja A.Gulbis uz tiesas sēdi neierodas, tad tiks uzklausīts zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps, kuram šajā lietā ir liecinieka statuss.

Viena no apsūdzētajiem Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs DB norādīja, ka arī viņam pagaidām nav zināms, kāpēc A.Gulbis nav ieradies. Viņš atzīmēja, ka uzņēmējs visu, ko ir vēlējies, iespējams, jau ir pateicis pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī advokāts pieļāva, ka beigu beigās tiesā tiks nolasītas A.Gulbja iepriekš sniegtās liecības.

Jāatgādina, ka uzņēmējs no Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlas piedzīt arī morālo kompensāciju 7,5 mljrd. Ls apmērā, jo A.Lembergs esot izteicis draudus A.Gulbja ģimenei. Kā arī viņš vēlas piedzīt mantiskos zaudējumus 6,5 milj. Ls apmērā, jo, pēc A.Gulbja domām, laika posmā no 1994. līdz 1995.gada maijam A.Lembergs no viņa izspiedis 38 a/s Kālija parks līdzīpašnieces Šveices kompānijas Multinord AG akcijas, kuru nominālvērtība bijusi tūkstoš Šveices franku par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā pieticīgāki rezultāti nekā pērn

Vēsma Lēvalde, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzņēmēji satraukušies par tranzīta nozares nākotni

Dienas Bizness, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli ar aicinājumu uzņēmējiem skaidrot jaunās valdības nostāju un plānotos pasākumus lielo ostu pārvalžu darbības efektivitātes uzlabošanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, informē BATL.

Ņemot vērā, ka valdības deklarācijā nekas nav teikts par valsts brīvostu attīstību un darbības uzlabošanu, uzņēmējiem ir nopietnas bažas par tranzīta nozares nākotni.

Uzņēmēji uzskata, ka ilgstoša valdības (valsts) nespēja iejaukties brīvostu darbībā, iespējams, ir novedusi pie mēģinājumiem slēpti palielināt ieņēmumus Ventspils brīvostā, plānojot manipulācijas ar ostu maksām. Uzņēmēji norāda, ka jebkāda ostu maksu paaugstināšana tiks vērtēta kā atklāta un apzināta kaitniecība, kuras rezultātā cietīs viss Latvijas tranzīta Ventspils ostas virziens. Vienlaicīgi tiek atgādināts, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz šim nav reaģējusi uz uzņēmēju izteiktajām bažām un aicinājumiem izvērtēt brīvostu izmaksu, investīciju lietderību un efektivitāti, tādējādi pakļaujot Latvijas tranzīta Ventspils virzienu sadārdzināšanās riskam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostā kravu apgrozījums pirmajos piecos mēnešos 11,8 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada maijā Ventspils brīvostā pārkrauti 1,9 miljoni tonnu kravu. Pirmajos piecos mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 11,8 miljonus tonnu, informē brīvostā.

2015.gada pirmo piecu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarucis kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvosta audzē kravu apjomu

Vēsma Lēvalde, 05.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gada septembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 43,5% lielāks nekā pagājušā gada septembrī. Kopā šogad līdz septembra beigām Ventspils brīvostā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Septembrī ostā pārkrauti 1,173 miljoni tonnu lejamkravu, 849 tūkstoši tonnu beramkravu un 213 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Lejamkravu apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 11,346 miljonus tonnu, kas ir par 901 tūkstoti jeb 9% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 7,951 miljoni tonnu, kas ir par 937 tūkstošiem jeb 13% vairāk nekā pērn. Tāpat turpina palielināties ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā – deviņos mēnešos to bija 1,915 miljoni tonnu, kas ir par 441 tūkstoti jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - deviņos mēnešos to apjoms bija 10,946 miljoni tonnu, kas ir par 1,081 miljonu tonnu jeb 11% vairāk nekā pērn. Lielāko daļu no šī kravu apjoma apkalpo SIA Ventspils Nafta termināls, kur kravu apgrozījums palielinājies par 32%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvosta pusgadā pārkrāvusi 16,3 miljonus tonnu kravu

Gunta Kursiša, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, bet pirmajos sešos mēnešos kopā kravu apgrozījums veido 16,3 miljoni tonnas.

Pusgadā apgrozīto kravu apjoms ir par diviem miljoniem latu lielāks nekā osta plānoja iepriekš, un tas varētu ostai dot papildus vienu miljonu latu, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš stāsta, ka papildus gūtie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo «tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē».

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums 49% apmērā bijis a/s Ventbunkers, a/s Ventspils tirdzniecības osta - 1% apmērā, SIA Ventamonjaks serviss - 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostas infrastruktūrā šogad plāno investēt 37 miljonus eiro

Dienas Bizness, 11.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BATL: Jāmazina transporta un loģistikas nozares atkarība no Krievijas un jāskatās uz Āziju

Žanete Hāka, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika (BATL) aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā, informē BATL.

BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā. Turklāt Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu un kļūt par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

Inga Antāne, BATL prezidente norāda, ka BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas - tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. «Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram strauji augošo Āzijas tirgu. Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 ietvaros. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās priekšrocības un mums ir jāizmanto visas iespējas uzņemties vadošo lomu šīs iniciatīvas īstenošanā,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tranzīta nozare no premjera sagaida skaidras atbildes

BATL prezidente Inga Antāne, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma kritumā vaino diskusijas ap ostu nodokļiem

Vēsma Lēvalde, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru