Lai popularizētu konteinervilciena ZUBR maršrutu un sadarbotos vēl vairākās jomās, Ventspils brīvostas pārvalde ir vienojusies slēgt sadarbības līgumu ar Ukrainas valsts uzņēmumu Odesas jūras tirdzniecības osta.

Līguma parakstīšana plānota Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes ietvaros, Ukrainas-Latvijas biznesa forumā. Valsts prezidenta oficiālā vizīte Ukrainā norisinās šodien un rīt, 14.un 15.martā.

Latvijas delegācijas sastāvā ir arī 49 Latvijas uzņēmēji, tai skaitā Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka un Mārketinga un attīstības nodaļas projektu vadītājs Mārcis Nēliuss. Viens no vizītes konkrētajiem mērķiem ir īpaši akcentēt konteinervilciena ZUBR projekta perspektīvu, kurā Latvija saredz iespēju attīstīt transporta koridoru starp Baltijas un Melno jūru, tādējādi nodrošinot kravu plūsmu starp diviem ekonomiski aktīviem reģioniem. Perspektīvā Latvija saskata iespējas šajā projektā piesaistīt arī citas valstis, piemēram, Turciju un Skandināvijas valstis.

Islāma valstu tirgos Turcijas bizness sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem uztvertu kā iespēju, ne konkurenci, intervijā DB saka prezidents Abduls Gils, kurš ar uzņēmēju delegāciju ieradies vizītē Latvijā.

Latvijā Turciju reklamē kā vārtus uz islāma zemju tirgiem, tomēr mēs tajos esam arī eventuāli konkurenti. Cik nopietna ir šādas sadarbības iespēja?

Šai ziņā mēs jūtamies ļoti komfortabli, jo uzskatām, ka mūsu labās attiecības un vēsturiskās saites ar islāma pasauli tiešām ir mūsu priekšrocība. Nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem islāma zemēs ir liela mēroga biznesa projekti, un turki ir ļoti atvērti kopuzņēmumiem ar draudzīgu valstu kolēģiem.

Proti, ka Latvijas-Turcijas kopuzņēmums paver islāma zemju tirgu arī latviešu precēm vai pakalpojumiem?

Tieši tā. Jūsu investīcijas un bizness šādi var nonākt Irākā, Lībijā, Āfrikā vai Vidusāzijā, kur mums ir ļoti lieli projekti. Šādas partnerības ļoti labi varētu darboties tandēmā trešajās valstīs. Arī tādēļ es Latvijā ierodos kopā ar nozīmīgu uzņēmēju delegāciju, lai piedalītos biznesa forumā, un mans aicinājums Latvijas uzņēmējiem ir dibināt šādas partnerības ar Turcijas uzņēmējiem.

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena.

To Dienas Biznesam norāda Baltkrievijas transporta nedēļu Minskā apmeklējušie Latvijas komersanti, atsaucoties arī uz Baltkrievijas komersantu teikto. Izstādē «Transports un loģistika» Latviju pārstāvēja vairāk nekā 30 dalībnieku. Atsevišķi Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzteica Satiksmes ministrijas organizētos pasākumus, uzsverot, ka šoreiz bijusi iespēja ne vien piedalīties izstādē, bet arī auglīgās apaļā galda sarunās ar Baltkrievijas uzņēmējiem.

Diskusijas bija ne tikai par tradicionālo kravu, piemēram, naftas produktu pārvadājumiem, bet arī par Latvijas tranzīta koridora uzņēmumu plašāku sadarbību ar dažādiem baltkrievu ražotājiem, norāda satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens.

Konteinervilciens Zubr no Latvijas līdz Turcijai ir iespējams; jāsabalansē valstu intereses.

Šobrīd konteinerpārvadājumi no Turcijas ar prāmi pāri Melnajai jūrai uz Ukrainas ostām Odesu vai Iļjičevsku un tad tālāk pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Latvijas ostām, lai kravas ar prāmi nogādātu Skandināvijā, ir vairs ne tikai vēlmju domāšana, bet reāls projekts, DB norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Turki ir gatavi vest savas preces šādā veidā, izmantojot konteinervilcienu Zubr, Turcijā notiekošajā 11. Transporta, jūras lietu un komunikācijas forumā apstiprinājis Turcijas transporta, jūrlietu un komunikāciju ministrs Binali Jildirims. Turku kravu pārvadātāji būs ieguvēji, jo no Latvijas varēs 24 stundu laikā piegādāt kravas Baltijas valstīs, Helsinkos, Stokholmā, Varšavā, Minskā un Maskavā, kā arī 48 stundu laikā jebkurā vietā Ziemeļeiropā, norāda K. Ozoliņš.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, atzīst uzņēmēji, steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu. Spriežot pēc lielās uzņēmēju atsaucības, acīmredzot šādām vizītēm ir jēga, norādīja Valsts prezidents Andris Bēziņš, izvērtējot oficiālo vizīšu rezultātus uz Azerbaidžānu, Turkmenistānu un Kazahstānu.

Viņš uzsvēra, ka gan ministri, gan valsts institūciju darbinieki, gan viņš pats ir gatavs aktīvi iesaisīties uzņēmēju interešu aizstāvībā, risinot jebkādas vajadzības visaugstākajā līmenī. Tai pašā laikā Valsts prezidents aicināja Latvijas biznesa pārstāvjus izvērtēt, vai šķēršļi lietu virzībai nav meklējami nevis pretimnākšanas trūkumā konkrētajā valstī, bet pašu nevarēšanā.

Valsts prezidents Bērziņš oficiālajās vizītēs Kazahstānu, Turkmenistānu un Azerbaidžānu apmeklēja šā gada pavasarī. Visās vizītēs prezidentu pavadīja plašas uzņēmēju delegācijas.

Vizītē Azerbaidžānā piedalījušies 80 Latvijas uzņēmēji, Turkmenistānā - 46, bet Kazahstānā - 70, kas pārstāvēja galvenās Latvijas tautsaimniecības nozares, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Vislielākā interse Latvijas komersantu starpā bijusi par pakalpojumu un preču eksportu uz šīm valstīm, kā arī šo tirgu izpēti.

AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmums «LDz loģistika» pagājušajā gadā strādāja ar 13,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka par 10,1% - līdz 127 000 eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

LDz pagājušajā gadā no meitasuzņēmuma «LDz Cargo» iegādājās SIA «LDz Cargo loģistika», kas kļuva par LDz meitasuzņēmumu «LDz loģistika». Tā stratēģiskais uzdevums ir multimodālo pārvadājumu piedāvājuma mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Līdz ar šonedēļ notiekošo Latvijas amatpersonu un Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidenta vizīti Minskā, kurā pārrunāta turpmākā sadarbība ar kaimiņvalsts uzņēmumiem, 5.februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresvilciens maršrutā Rīga-Minska, informē LDz.

Pagājušā gada oktobrī LDz un Baltkrievijas dzelzceļš Minskā vienojās par ciešāku sadarbību, klientiem piedāvājot ātrāku un izdevīgāku kravu transportēšanu starp Rīgu un Minsku, kā arī apņēmās kopīgi izstrādāt jaunu piedāvājumu – kravas ekspresvilcienu Minska-Rīga, kas pēc klientu pieprasījuma kravu no vienas pilsētas otrā nogādātu 28 stundu laikā. Uzņēmumu vadītāju vienošanās paredzēja īstenot ekspreša vilciena Minska-Rīga pilotprojektu, kas tika īstenots, janvārī testa režīmā nosūtot vilciena sastāvu no Minskas uz Rīgu, bet šonedēļ – pretējā virzienā.

Uz Minsku šonedēļ devies jaukta tipa kravas ekspresvilciens, kura sastāvā ir 21 četrdesmit pēdu konteiners ar tekstilrūpniecības iekārtām, 13 vagoni graudvedēji un trīs vagoni ar metāla produkcijas izstrādājumiem. Būtiski, ka sastāvā iekļautie konteineri vesti no Indijas sadarbībā ar Vācijas loģistikas uzņēmumu RTSB GmbH un Baltkrievijas kravu pārvadājumu operatoru Belintertrans, līdz ar to apliecinot pirmos rezultātus iestrādēm jaunu partneru piesaistē Dienvidāzijas reģionā, jaunu kravu piegādes risinājumu attīstības perspektīvai un Latvijas transporta un loģistikas nozares iespējām.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.

Šī gada pirmajā pusgadā LDz Loģistika konteinerkravu maršrutos Zubr un Baltika-Tranzīts, kā arī pirmajā izmēģinājuma pārvadājumā no Rīgas ostas uz Ķīnas rietumu pilsētu Kašgaru pārvadāts 6764 divdesmit pēdu konteineru, kas ir par 29% vairāk nekā 2016.gada sākumā, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļā.

Kompānija patlaban īpaši koncentrējas uz konteinerpārvadājumu attīstību apzinoties, ka tas ir augošs tirgus segments ar arvien lielāku klientu pieprasījumu. Jūnijā parakstīts līgums ar DHL Global Forwarding, kas rada jaunas iespējas konteinerpārvadājumu attīstībai, bet patlaban notiek aktīvs darbs ar partneriem Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Ķīnā un Vācijā pie turpmākas šī segmenta attīstības.

Vienlaikus uzņēmums, tāpat kā citi tirgus dalībnieki, turpina strādāt ar tradicionālajām kravu grupām. Kopumā pirmajā pusgadā tādējādi pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadātāji transportējuši 24,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos.

Ceturtdien, 9.oktobrī, Baltkrievijas transporta nedēļas ietvaros notikušajā Baltkrievijas – Latvijas atpaļā galda diskusijā Baltkrievijas un Latvijas sadarbība transporta un loģistikas jomā satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja nepieciešamību aktīvi attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp Minsku un Rīgu, kā arī informēja par Latvijas ieinteresētību uzsākt darbu pie Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļu elektrifikācijas sistēmu savienošanas, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Satiksmes ministrs atzina, ka Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs - otrs lielākais aiz Krievijas - Latvijas sadarbības partneris dzelzceļa pārvadājumos, t.sk. uzticams sadarbības partneris pārvadājumos ar konteinervilcienu Zubr.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir uz eksportu orientēta valsts, kas šobrīd realizē tirdzniecības un loģistikas centru attīstības programmu, Latvija aicināja veidot infrastruktūras jaudas Latvijas ostās. Šajā sakarā Matīss izteica gatavību organizēt baltkrievu ekspertu vizīti Latvijā, lai rastu iespēju padziļināti iepazītos ar Latvijas tranzīta koridoru un tā infrastruktūru.

A. Matīss norādīja, ka šāda veida abu valstu transporta, tranzīta un loģistikas pārstāvju apaļā galda diskusija ir nozīmīga vieta, kur pārrunāt esošās un turpmākās attīstības iespējas. «Starp abām valstīm ir izveidojušās labas, lietišķas un konstruktīvas attiecības, turklāt regulāri notiek tikšanās dažādos formātos, gan valsts institūciju, gan asociāciju un uzņēmēju līmenī. Ceru, ka Baltkrievijas transporta nedēļas pasākumi un apaļā galda diskusija dos labu impulsu sadarbības paplašināšanai, gan kravu pārvadājumu palielināšanai, gan jaunu kravu piesaistei,» uzsvēra A. Matīss.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Arvien neatbildēti palikuši jautājumi par to, kas Latvijas ostās aizstās Krievijas enerģētiskās kravas

Sāksim ar statistiku. 2001. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 15 miljoni tonnu naftas, bet šā gada deviņos mēnešos – 0,1 miljons tonnu. Ventspilī reiz domāja, ka Krievija bez tās neiztiks. Taču austrumu kaimiņvalsts lēnām, bet neatgriezeniski realizēja savus ambiciozos ostu projektus (Primorska, Ustjluga), un naftas truba izsusēja. Par to, vai un cik lielā mērā situācija atšķirtos, ja par attiecīgo Ventspils termināļu īpašniekiem savulaik būtu kļuvuši kravu nosūtītāji, var tikai spekulēt, taču status quo ir kā pamācība šobrīd neuzkāpt uz grābekļa tiem Latvijas komersantiem, kuru labklājība atkarīga no Krievijas izcelsmes kravām.

«Gan no Latvijas, gan ārvalstu komersantu mutes izskan, ka Latvijas tranzīta koridors nebūt nav tik pievilcīgs, kādu politiķi vai ierēdņi to mālē. Baltkrievi noslēdz trīs gadu līgumu par naftas produktu pārvadājumiem nevis ar Latvijas, bet Lietuvas dzelzceļu, mūsu valsts dzelzceļa tarifu dēļ klibojot arī konteinervilciens Zubr. Tranzītam draudzīgāku muitas procedūru piemērošanas dēļ komersanti labprātāk strādā Klaipēdā vai Tallinā,» DB viedoklī raksta Egons Mudulis.

Lidmašīnas avārijā Vnukovas lidostā, Maskavā, naktī uz otrdienu dzīvību zaudējuši četri cilvēki, arī Francijas naftas uzņēmuma Total prezidents Kristofs de Maržerī.

Ziemas riepu cena ir galvenā mēraukla, pēc kā pircēji izvēlas savam auto atbilstošus ziemas apavus. Lielākie knauzeri Latvijā ir tie, kas brauc ar dārgiem auto.

arbOOz pierāda, ka sava vieta Rīgas saldumu pasaulē ir arī franču makaroniem un minikūciņām.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Cramo Group atsakās no darbības Latvijā un Kaļiņingradā, savu uzņēmumu SIA Cramo un Cramo Kaliningrad OOO akciju kapitālu pārdodot AS Storent Investments.

Šis darījums aptver visus uzņēmumu aktīvus un pasīvus, un tika noslēgts 2017. gada 1. augustā. Cramo līdzšinējie darbinieki – kopskaitā 43, turpinās darbu uzņēmumā.

Pašlaik aprīkojuma nomas segmenta ietvaros Cramo ir septiņi nomas punkti Latvijā un Kaļiņingradā. Tāpat arī Cramo uzņēmējdarbības apjomi moduļu telpu nomas tirgus daļā Latvijā ir nelieli.

Darījums pozitīvi ietekmēs Cramo Group trešā ceturkšņa darbības rezultātus, kuru apjoms ir apmēram 1,8 miljoni eiro. Savukārt gadu iepriekš – 2016. gadā, pārdošanas apgrozījums Latvijā un Kaļiņingradā bija 6,3 miljoni eiro, bet EBITA tas bija -0,8 miljoni eiro.

Cramo ir otrais lielākais nomas pakalpojumu uzņēmums Eiropā, kas specializējas celtniecības iekārtu un tehnikas nomā un ar to saistītajos pakalpojumos, kā arī moduļu telpu nomā. Cramo ir aptuveni 324 nomas punkti 15 valstīs. Cramo grupā ir aptuveni 2 600 darbinieku, un tās konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 712 miljonus EUR. Cramo akcijas ir kotētas Nasdaq Helsinki Ltd. biržā.

Austrumu kaimiņi veido jaunu enerģētisko loku un stiprina Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību

Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un aktīvi strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku un Kaļiņingradas apgabalā būvē termoelektrostacijas (TEC). Kā ziņo Krievijas mediji, marta sākumā Kaļiņingradā darbu sāka divas stacijas, kurām tuvākajā laikā pievienosies vēl divas, AS Augstsprieguma tīkls (AST) Krievijas rīcībā draudus nesaskata.

Kaimiņi ir informēti par Baltijas valstu ieceri atvienoties no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu, tāpēc jaunu elektrostaciju būvniecība Kaļiņingradā no viņu puses ir loģisks solis, skaidro AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Esošā divu 450 MW bloku elektrostacija ir pārāk neelastīga, lai regulētu Kaļiņingradas apgabala balansu,» pauž V. Boks, uzsverot, ka šobrīd nav nekādu signālu, ka infrastruktūras attīstīšana kaimiņos varētu apdraudēt Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu. Citās domās gan ir Lietuvas elektropārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Daivis Virbicks. Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā viņš norādīja, ka papildu ģenerācija Kaļiņingradas apgabalam tehniski ļaus kļūt pietiekami neatkarīgam, lai atslēgtos no Baltijas valstu tīkla.

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Pagājušajā gadā žāvētu augļu un riekstu tirgotāja SIA Alis Co apgrozījums samazinājies par 10,98%, līdz 8,227 miljoniem latu, savukārt peļņa bijusi teju trīs reižu mazāka, sarūkot līdz 79,5 tūkstošiem latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka finanšu rādītāju kritumu ietekmējis apgrozījuma samazinājums par 66% eksporta klientu segmentā.

Salīdzinot SIA Alis Co sasniegtos ekonomiskos rādītājus ar iepriekš nospraustajiem plāniem un Latvijas ekonomisko situāciju, uzņēmuma vadība pērnā gada sasniegto rezultātu novērtējusi kā negatīvu.

Kā pozitīvu faktu kompānijas pārstāvji min to, ka pērn SIA Alis Co izdevies dubultot pārdošanas apjomus tādos lielākajos Latvijas tīklos kā Rimi un SIA Iepirkumu grupa, kā arī uzlabot pārdošanas rādītājus IKI, Elvi un Stockmann veikalos. Uzņēmums arī uzsācis sadarbību ar jaunu vairumtirdzniecības kompāniju Kaļiņingradā, kas turpmāk ļaus SIA Alis Co palielināt tirgus daļu šajā reģionā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 16. aprīlī sāka lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas Rīga uz Hrabrovas lidostu Kaļiņingradā, informē aviosabiedrībā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka šajā vasarā Kaļiņingrada būs viena no 2018. gada FIFA Pasaules kausa futbolā spēļu mājvietām, tādēļ jaunais savienojums caur Rīgu piedāvās ērtas lidošanas iespējas tiem, kuri plāno apmeklēt šo čempionātu.

Sākot no 2018. gada 16. aprīļa, airBaltic no Rīgas uz Kaļiņingradu lidojumus veic sešas reizes nedēļā ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu. Lidojuma ilgums ir 55 minūtes.

#1/2

Publicitātes foto

#2/2

Publicitātes foto

Skatīties pārējos attēlus

«Pagājušajā gadā IKEA izvēlējās Viļņu kā sava pirmā atsevišķā veikala vietu Baltijā. Ko mēs viņiem piedāvājām? Mēs piedāvājām, ka visus vajadzīgos dokumentus un atļaujas viņiem nokārtosim visīsākajā laikā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis Viļņas mērs Artūrs Zoks.

«Ar vismazākajām birokrātiskajām problēmām un speciālu apkalpošanu. Mēs to saucam par biznesa klasi biznesam. Kad atnāk pie mums uz pašvaldību investors, mēs viņam piešķiram atsevišķu personu, konsultantu, kurš kļūst par viņa oficiālo lobistu mūsu sistēmas iekšpusē. Lai viņš varētu atvērt durvis tad, kad tas nepieciešams, nevis pēc procedūras,» skaidrojis pilsētas mērs.

Uz Dienas mudinājumu: «Pārlieciniet mani [kā investoru], kāpēc man labāk iet uz Viļņu, nevis Rīgu?» A. Zoks atbildējis: «Nu varbūt nav tā īsti smuki... bet, lai iet. Investorus mēs varam pārliecināt ļoti ātri. Vienkārši ir jāpaskatās apkārt. Ja mēs paskatāmies 300 kilometru rādiusā ap Viļņu, tad šajā riņķī dzīvo sešpadsmit miljonu iedzīvotāju. Šajā rādiusā ir pat četras galvaspilsētas - Viļņa, Minska, Kaļiņingrada un Rīga. Ja šajā pašā rādiusā apskatāmies ap Rīgu, tas būs uz pusi mazāk - tikai kādi septiņi ar pusi miljoni iedzīvotāju. No Viļņas jūs varat izvēlēties dažādas ostas savām precēm - caur Rīgu, caur Liepāju, caur Klaipēdu. Viļņa šobrīd ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotāju skaits ir stabils un pat pieaugošs. Bet Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās. Pilsēta ir liela pēc platības, dzīves kvalitāte laba. Mums ir salīdzinoši vienkāršas procedūras, un tāpēc mēs spējam investīcijas apkalpot pietiekami ātri.

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.