Latvijas uzņēmēji Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) iesnieguši 70 projektus, kuros ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu vēlas attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un produktus, kas izmantojami gan civilajām vajadzībām, gan valsts aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai, informē CFLA.

Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas otrajā uzsaukumā 70 projektos plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 42,9 miljoni eiro, pieprasītais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums - 36,6 miljoni eiro.

Uzsaukumā pieejamais finansējums ir 15,5 miljoni eiro, tostarp ERAF finansējums ir 13,2 miljoni eiro, bet nacionālais finansējums - 2,3 miljoni eiro.

Atlasē pieteiktajos projektos plānota jaunu divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrāde aviācijas, sakaru, transporta, vides, medicīnas, pārtikas ražošanas, digitālo risinājumu un citās jomās.

ES fondu finansējums paredzēts rūpniecisko pētījumu, eksperimentālo izstrāžu un tehniski ekonomiskās priekšizpētes veikšanai, kā arī nozares ekspertīzei tirgus un tehnoloģiju izpētei, lai attīstītu jaunas vai būtiski uzlabotas tehnoloģijas un produktus, kā arī iegūtu patentus un citus nemateriālus aktīvus.

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum""("Altum") 11.martā plkst. 11 vebinārā informēs par jauno atbalsta programmu biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Vebinārā būs iespējams uzzināt vairāk par atbalsta instrumentiem un uzdot jautājumus "Altum" speciālistiem.

Jaunajā atbalsta programmā biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos būs pieejami 41,5 miljoni eiro. Jaunā valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēta tikai reģionu uzņēmējiem, un pieteikumus tajā "Altum" sāka pieņemt 9. martā.

Programmā atbalsts paredzēts trīs projektu veidiem - energoefektivitātes uzlabošanai ēkās un iekārtās, atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, kā arī jaunu produktu un procesu izstrādei, ja tie būtiski samazina resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā Dienas Bizness uzdeva jautājumus uzņēmuma dibinātājam un valdes loceklim Andrim Kezikam.

Kreditēšamas piedāvājumi nelieliem reģionāliem uzņēmumiem, lai arī retāk, bet ir atrodami. Pastāstiet par Fidemio, par piedāvājumu un ar ko tas atšķiras no tirgū jau atrodamā!

Fidemio ir šogad dibināts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt ātru, ērtu, saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstošu finansējumu Latvijas mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, mēs strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot savas ieceres, nodrošinot piekļuvi naudai brīdī, kad tā ir nepieciešama. Jau no idejas pašiem pirmsākumiem pieņēmām lēmumu fokusēties uz reģioniem, jo mūsu biznesam pēc būtības ir duāla daba – mēs noteikti vēlamies būt veiksmīgi un pelnoši, tomēr tikpat ļoti vēlamies veicināt iekļaujošu finanšu vidi Latvijā, kur mazajiem uzņēmējiem reģionos ir līdzvērtīgas iespējas ar vidēji lieliem un lieliem uzņēmumiem pilsētās. Arī pats nāku no Valmieras, tāpēc cenšos vairāk atbalstīt Latvijas reģionus.

Fiziskām personām atbalsta programmā videi draudzīgu automobiļu iegādei būs pieejami 40 miljoni eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) programma.

Ministrijā skaidroja, ka jaunā programma paredz atbalstu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto, kā arī ūdeņraža automobiļu iegādei. Atbalsta apmēri būs dažādi atkarībā no transportlīdzekļa veida un no tā, vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Jaunās atbalsta programmas finansējums plānots 40 miljonu eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kad būs izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Paredzēts, ka atbalsta apmērs viena transportlīdzekļa iegādei būs no 3000 eiro līdz 9000 eiro un tas būs atkarīgs no transportlīdzekļa veida un no tā, vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.

Vietējā banka Signet Banka jau ceturto gadu organizē bezmaksas izglītojošu projektu “Kapitāla tirgus akadēmija”, un šī gada pirmā akadēmija notiks 24. aprīlī Daugavpilī, Saules skolā, no plkst. 11.00 līdz 16.00, sniedzot uzņēmējiem praktisku ieskatu finansējuma piesaistē, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus.

Dalība akadēmijā bez maksas.

“Kapitāla tirgus akadēmija” ir vienas dienas mācību programma, kurā nozares profesionāļi un vietējie uzņēmēji, kas jau izmantojuši kapitāla tirgus finansējuma tālākai biznesa izaugsmei, dalās gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanās par to, kā sagatavoties finansējuma piesaistei un veiksmīgi darboties kapitāla tirgū.

“Uzņēmēju finanšu pratība Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām sastopami priekšstati, ka kapitāla tirgus finansējums ir pārāk sarežģīts vai laikietilpīgs, dārgs vai pieejams tikai lieliem uzņēmumiem un nav piemērots reģionu uzņēmējiem. Mūsu pieredze rāda, jo vairāk uzņēmēji iegūst praktisku informāciju un redz reālus piemērus, jo drošāk viņi pieņem lēmumus par uzņēmuma attīstību caur kapitāla tirgus finansējumu. Tāpēc mūsu mērķis “Kapitāla tirgus akadēmijā” ir skaidrot un parādīt, ka šie instrumenti ir pieejami dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā,” saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Iepriekšējā gada nogalē rakstījām par to, kā augsti LVM darbinieki, kas tieši bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par iepirkumu organizēšanu un nolikumu izstrādi valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži” pārgājuši strādāt pie viena no nozares uzņēmējiem, tai skaitā par kuru lēmuši, būdami valsts uzņēmumā, raksta portāls inc-baltics.com.

Taču šī nav vienīgā situācija, kas parāda, kā daži uzņēmēji saauguši ar ministriju un valsts uzņēmumu, radot iespēju uzņēmīgiem cilvēkiem saņemt naudu abās pusēs – gan valsts pusē, gan privātuzņēmumā, norāda portāls.

Šoreiz runa ir par Zemkopības ministrijas programmu “Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumu nodrošināšana Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna intervences ietvaros”.

Programma, kas ietilpst Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, paredz bezmaksas konsultācijas meža īpašniekiem par apsaimniekošanu, risku novēršanu un digitālajām tehnoloģijām. Kopējais finansējums – aptuveni 1,4 miljoni eiro uz trim gadiem.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

Uzņēmējdarbības videi šā gada lielākais izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas, jo pieredze liecina, ka pirms tām lieli lēmumi netiek pieņemti, bet uzmanība tiek pievērsta maznozīmīgām lietām, kas ļauj izcelties politiķiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

"Uzņēmējiem tas savukārt nozīmē, ka publiskajā telpā ir liels skaļums, bet rezultāta gandrīz nav," sacīja Zariņa.

Viņa norādīja, ka gan sarunas ar LTRK biedriem, gan dažādas aptaujas liecina, ka būtiskie izaicinājumi joprojām ir uzņēmējdarbības vides regulējums, birokrātiskais slogs, darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, kā arī finansējuma pieejamība. Vēlēšanu gads šos jautājumus atrisināt visdrīzāk nepalīdzēs.

Tāpat viņa prognozēja, ka fiskālā disciplīna visdrīzāk samazināsies, tādēļ ir žēl, ka pagājušajā gadā, strādājot pie 2026. gada budžeta, tomēr neizdevās panākt nozīmīgu izdevumu samazinājumu.

"Ja, piemēram, skatāmies uz budžeta izstrādi vai dažādiem taupības pasākumiem, par kuriem ilgtermiņā vajadzētu domāt savlaicīgi jau 2026. gada sākumā, visdrīzāk pirmsvēlēšanu gadā mēs redzēsim pretēju tendenci, ka tērēsim vairāk," prognozēja Zariņa.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā intervijā stāsta uzņēmuma dibinātājs un valdes loceklis Andris Keziks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Statistika liecina par sistēmiskām problēmām veselības aprūpē

Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija

Latvijā ir izcili saules enerģētikas apstākļi vasarā, bet ļoti slikti – ziemā

Saules elektrostacijas palielinājušas energoneatkarību

Statistika

Turpmāk CSP skaitīs smalki. Centrālās statistikas pārvaldes vadītājs Raimonds Lapiņš

Latvijas eksporta izcilības

No miltiem maizi cepu, klijas sāku eksportēt

Nodokļi

Igaunija nodokļos dabū vismaz par miljardu vairāk

Banka Citadele Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu ietvaros piešķīrusi vairāk kā 4,9 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmumam Nākotne”. Sadarbībā ar banku Citadele realizēti trīs LAD projekti.

Kopumā trīs LAD projektu ietvaros uzņēmums piesaistījis finansējumu 4,9 miljonu eiro apmērā: 2023./2024. gadā 1,5 miljonus eiro, 2024./2025. gadā 3 miljonus eiro, bet 2025./2026. gadā 0,4 miljonus eiro.

Investīcijas uzņēmuma attīstībai ieguldītas trīs virzienos. Pirmkārt, ir stiprināta uzņēmuma enerģētiskā un infrastruktūras neatkarība – izbūvēta katlu māja ar iespēju izmantot dažādus energonesējus (dabasgāzi, sašķidrināto gāzi un dīzeļdegvielu), uzstādītas modernas attīrīšanas iekārtas, izbūvēts otrs dziļurbums 260 metru dziļumā, kā arī izveidots saules parks ar 1 MW jaudu.

Otrkārt, ir attīstīta ražošanas infrastruktūra – būtiski paplašināta ražotne, kas nodrošina vietu jauno iekārtu izvietošanai un ļauj efektīvāk organizēt darba procesus.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Signet Banka, vietējā banka, kas fokusējas uz Latvijas uzņēmēju un uzņēmumu ilgtspējīgu finansēšanu, piešķīrusi 5 850 000 eiro finansējumu SIA Ventspils saules parks zaļās enerģijas projekta attīstībai.

Finansējums tiks izmantots saules parka izbūvei un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidei 12 hektāru platībā Krasta ielā 1, Ventspilī.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt saules elektrostacijas ar elektroenerģijas uzkrātuvi ar saules paneļu jaudu ne mazāku kā 10 MW un elektroenerģijas uzkrātuvi ar ne mazāku kā 20 MWh. Bateriju sistēma nodrošinās saražotās elektroenerģijas uzkrāšanu un nodošanu patērētājiem brīžos, kad elektrosistēmā rodas elektroenerģijas deficīts.

“Atjaunojamās enerģijas ražošana kombinācijā ar uzkrāšanas iespējām ir veids, kā stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un ilgtermiņā arī pazemināt elektrības cenas patērētājiem. Šāda veida un izmēra projektos kritiski svarīgs elements ir finansējuma piesaiste. Signet Banka ir sevi pierādījusi kā finanšu partneri, kas nebaidās finansēt inovatīvas idejas un sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, turklāt sadarbība ir profesionāla un uz rezultātu vērsta,” komentē Kaspars Rāzna, SIA Ventspils saules parks valdes loceklis.

Lai sabiedriskajā sektorā strādājošie varētu saņemt algu, nepieciešami nodokļu ieņēmumi, kurus vajadzīgajā apjomā jāspēj ģenerēt komercsektoram.

Tā ir valsts eksistences aksioma. Tas ir vienkārši. Proti, valsts pārvaldē strādājošajiem darba alga bankas kontā nerodas tāpat vien no zila gaisa, bet gan tieši no uzņēmēju un viņu darbiniekiem samaksātajiem nodokļiem valsts kasē. Tik vien vajadzētu saprast un pieņemt ikvienam Latvijā – ne tikai valsts pārvaldē, bet arī pašvaldībās un dažādās valsts aģentūrās strādājošajiem, bet jo īpaši tiem, kuri pieņem lēmumus visos līmeņos.

Kad ar ierasto aizņemšanos nepietiek

Valsts kase ir gluži vai panaceja visām demokrātiskas valsts vajadzībām. Ir ierasts, ka naudas visiem sabiedrībai svarīgajiem pakalpojumiem – veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai, kultūrai, zinātnei – pietiek, un, ja nepietiek, tad jāaizņemas, bet nupat ir skaidrs, ka pat ar ierasto aizņemšanās apjomu vairs nepietiek.