Eksperti

Kāpēc pieaug degvielas cenas?

Aleksejs Švedovs, stratēģijas vadītājs, AS “OLEREX” / SIA “KOOL Latvija”,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Interesants fakts: kilograms tomātu vienā un tajā pašā tīklā (“Maxima”) Rīgā maksā gandrīz divreiz vairāk nekā Tallinā – 1,89 eiro pret 0,99 eiro, lai gan Latvijā PVN ir zemāks (21% pret 24%). Arī daži medikamenti Rīgā ir vairāk nekā par 20% dārgāki nekā Igaunijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Igaunija ir zemo cenu paradīze – piemēram, šī gada februārī cukini cena tur dažās dienās pieauga vairāk nekā 2,5 reizes.Atšķirība ir vienkārša: dārzeņiem ir alternatīvas, bet dīzeļdegvielai lētu aizstājēju praktiski nav.

Kā veidojas pašizmaksa

Degvielas pašizmaksa Latvijā sastāv no vairākiem komponentiem. Pirmkārt, nodokļi ietver akcīzi, PVN un degvielas stratēģisko rezervju nodevu. Pēdējo 20 gadu laikā akcīzes nodoklis degvielai Latvijā gandrīz dubultojies, bet PVN pieaudzis no 18% līdz 21%. Tieši tāpēc degviela šodien maksā vairāk nekā 2008. gadā, kad dīzeļdegvielas cena pirmo reizi pārsniedza 1000 ASV dolāriem par tonnu.Otrkārt, biokomponenta izmaksas. Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā šī ziema bija pēdējais periods, kad ziemas dīzeļdegvielai nebija jāpievieno biokomponents. No 1. aprīļa situācija mainīsies. Pavasarī un vasarā maisījumam izmantos RME, bet temperatūrām krītot zem –10 °C, būs jāizmanto aukstumizturīgāks HVO, kura piemaksas ir vairākas reizes lielākas.Ja šajā ziemā dīzeļdegvielā jau būtu bijuši 7% HVO, litra cena būtu aptuveni par 12–13 centiem augstāka.

Kas ietekmē degvielas faktisko cenu

Degvielas iepirkuma cena balstās uz Platts (S&P Global) kotācijām. Parasti tiek izmantota mēneša vidējā vai trīs dienu CIF NWE/ARA kotācija. Benzīnam tiek izmantota Gasoline 10 ppm, bet dīzeļdegvielai – ULSD 10 ppm.Tā kā pasaules cenas tiek noteiktas ASV dolāros, pašizmaksa ir tieši atkarīga no EUR/USD kursa. Papildus jāņem vērā transportēšanas, uzglabāšanas un izsniegšanas izmaksas. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji Latvijā lielāko daļu šo izmaksu komponentu neietekmē.Marža – tirgotāja lēmums augstas konkurences apstākļosMarža ir katra tirgotāja individuāls lēmums, taču tā tiek noteikta ļoti konkurējošā vidē. Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem degvielas uzpildes staciju skaitiem Eiropā.Degvielas tirdzniecība ir viens no zemākās maržas biznesiem Baltijā – vidējā neto marža ir tikai 1–2%. Salīdzinājumam – uzņēmumu “Latvenergo” vai “Conexus Baltic Grid” rentabilitāte ir ievērojami augstāka.

Vai augstas cenas ir izdevīgas?

Degvielas tirgotāji vienlaikus ir gan pārdevēji, gan pircēji. Ja pasaules cenas pieaug, uzņēmuma apgrozījums naudas izteiksmē var pieaugt, bet pārdoto litru skaits – samazināties. Tas nozīmē pieprasījuma kritumu un tirgus daļas risku.Turklāt, lai pārdotu degvielu, to vispirms jāiegādājas. Jo augstākas biržas cenas, jo vairāk kapitāla nepieciešams biznesa uzturēšanai. Straujš cenu kāpums palielina arī finansēšanas izmaksas.Tāpēc degvielas mazumtirdzniecība ir ne tikai zemas maržas, bet arī kapitālietilpīgs bizness. Pretēji populārām sazvērestības teorijām, degvielas tirgotāji Baltijā nav ieinteresēti uzturēt ļoti augstas cenas.

Kas notiks tālāk, un kāpēc cenas krītas lēnāk

Pašlaik valda liela nenoteiktība – nav skaidrs, kā attīstīsies konflikts Irānā, kuri enerģētikas infrastruktūras objekti varētu tikt bojāti un kad reģionā pilnībā atjaunosies droša kuģošana. Tāpēc precīzas prognozes veidot ir grūti. Var runāt tikai par cenu virzienu – un pagaidām tas ir augšupejošs.Pirmajā kara nedēļā Platts dīzeļdegvielas kotācijas pieauga par 408,50 USD/t (~54%), kas vietējā tirgū nozīmē aptuveni +38 centus litrā. Ja pirms kara cena bija 1,52 €/l, teorētiski tā varētu sasniegt ap 1,90 €/l pie nemainīgas maržas.“Bet jūs taču šo degvielu nopirkāt agrāk?” – tas ir biežs patērētāju jautājums. Tomēr, ja degviela tiek iegādāta pēc mēneša vidējās Platts cenas, precīza krājumu pašizmaksa kļūst zināma tikai mēneša beigās.

Tāpēc pastāv risks, ka mēneša sākumā pārdotā degviela vēlāk izrādīsies pārdota zem pašizmaksas.Arī SPOT darījumos pastāv risks, ka cenu svārstību dēļ degviela tiks pārdota lētāk nekā nākamā piegāde.Kāpēc cenas krītas lēnāk? Degvielas tirgū galvenais ir risku vadība. Ja cenas krīt mēneša sākumā, tirgotāji biežāk samazina cenas ātrāk. Ja kritums notiek mēneša otrajā pusē, cenu samazinājums var būt lēnāks, jo mēneša sākuma augstās kotācijas joprojām ietekmē vidējo cenu. Tāpēc cenu inerci bieži izraisa cenu formulas īpatnības, nevis tirgotāju “mantkārība”.

Raksta tapšanas laikā biržas kotācijas jau paspēja atgriezties pie 6. marta līmeņa, dodot zināmu cerību uz situācijas stabilizāciju.

Tirdzniecība un pakalpojumi

KOOL Latvija jauna vadība

Db.lv,09.12.2025

Par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija” valdē 9. decembrī notikušas būtiskas izmaiņas — par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone, informēja uzņēmumā.

J. Logina iepriekš vadījusi uzņēmuma mazumtirdzniecības segmentu un uzkrājusi būtisku stratēģiskās un operatīvās vadības pieredzi. Savā karjerā viņa strādājusi tādos nozīmīgos uzņēmumos kā “Tele2”, “Altum”, “Balta” un “Swedbank”, kur attīstījusi padziļinātas zināšanas klientu pieredzes veidošanā, biznesa procesu efektivitātē un komandu vadībā.

D. Grinsone iepriekš bijusi “KOOL Latvija” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Pirms tam strādājusi par privāto treneru vadītāju “MyFitness”, kas ir viens no lielākajiem sporta klubu tīkliem Baltijā, un šī pieredze sniegusi viņai vērtīgu izpratni par lielu uzņēmumu darbību un būs noderīga turpmākajā darbā “KOOL Latvija”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “KOOL Latvija”, mērķtiecīgi plānojot attīstību un optimizējot produktu un abonementu portfeli,ir pieņēmis lēmumu turpmāk piedāvāt tirgus situācijai atbilstošu kafijas piedāvājumu.

“Pēc jaunās valdes iecelšanas, uzņēmums ir uzsācis optimizācijas posmu, kurā tiek pārskatīts viss produktu un abonementu portfelis,lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību, kvalitāti un godīgu cenu klientiem ilgtermiņā,” pastāstīja “KOOL Latvija” valdes locekle Dace Grinsone.

D. Grinsone uzsver, ka atjaunotais kafijas abonements arī ar jauno cenu joprojām nodrošina būtisku ietaupījumu salīdzinājumā ar kafijas iegādi pa krūzei.

Vienlaikus uzņēmums pārskata abonementu piedāvājumu kopumā. Šī procesa ietvaros tiek pārtraukta degvielas abonementa piedāvāšana līdzšinējā formātā,kas paredzēja fiksētu atlaidi. Turpmāk degvielas atlaižu piedāvājumi tiks veidoti, balstoties uz tirgus apstākļiem, caurspīdīgu un ilgtspējīgu cenu politiku bez mākslīgas cenu samazināšanas.

Eksperti

Naftas cena diennakts laikā pieaug par 20%. Ko sagaidīt Latvijas patērētājiem?

Aleksejs Švedovs, AS “Olerex” un SIA “Kool Latvija” stratēģijas direktors,03.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

Eksperti

Solidaritātes maksājumu asi izjustu arī patērētāji

Jana Logina, SIA “KOOL Latvija” valdes priekšsēdētāja,17.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkls SIA “KOOL Latvija” turpina pārmaiņu virzienu, īstenojot dažādus uzlabojumus, tostarp pārceļoties uz jaunu biroju Mūkusalas ielā.

Tas ir loģisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros, kas vērsta uz darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, kā arī uz efektīvāku komunikāciju ar uzņēmuma partneriem. “Jaunās biroja telpas mums ir svarīgas tieši kā darba vide – vieta, kur komanda var strādāt efektīvāk, sadarboties un pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Mēs apzināti ieguldījām laiku un resursus, lai atrastu telpas, kas atbilst mūsu vajadzībām. Tas ir ieguldījums gan darbiniekos, gan uzņēmuma darbības kvalitātē kopumā. Vienlaikus mēs strādājam arī pie staciju pilnveides, procesu sakārtošanas un darbinieku darba apstākļu uzlabošanas visā tīklā,” uzsver uzņēmuma CEO Jana Logina.