Foto: freeimages.com

Kapitāla izmantošanas stratēģijās jāparedz elastība, peļņas sadales pamatojums 

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji valstij piederošajos uzņēmumos.

Guntars Krols - EY partneris, 2019. gada 26. februāris plkst. 8:02

Proti, valsts kapitālsabiedrībām būs skaidri jādefinē sasniedzamie finanšu mērķi. Šī iniciatīva ir rezultāts tam, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir konstatējis gadījumus, ka valsts uzņēmumos nav stratēģiski noteiktu vai atbilstoši apstiprinātu finanšu mērķu. Attiecīgi, ja nav skaidrības par mērķiem, tad nevar veikt darbības novērtējumu. Šīs iniciatīvas loģika ir saprotama, taču uzņēmumu finanšu mērķtiecīga un vienotos principos balstīta plānošana var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli – dažādas uzņēmumu prioritātes, atšķirīga tirgus situācija, uzņēmumu tirgus pozīciju atšķirīgs briedums, naudas plūsmas, dividenžu un investīciju politikas var būt kardināli atšķirīgas. Piemēram, uzņēmumu dividenžu sadales vai kapitāla piesaistes politiku tieši ietekmē tā izaugsmes potenciāls – vai uzņēmumam ir, kur augt.

Viena mēraukla visiem nederēs. Tomēr jāatzīmē, ka kapitāla plānošanas izaicinājumi nav unikāli tikai Latvijā – EY pētījums parāda, ka 72% finanšu direktoru pasaulē atzīst, ka viņu pašu finanšu stratēģiskā plānošana būtu jāuzlabo.

Šajā kontekstā vēlos piedāvāt trīs vienkāršus, mūsdienu mainīgajai ekonomikas situācijai atbilstošus principus kapitāla plānošanai. Šie principi izkristalizējās nesenā EY pētījumā, kurā par uzņēmuma kapitāla stratēģijām aptaujājām vairāk nekā 500 finanšu direktoru visā pasaulē. Mūsu pētījums apkopoja galvenokārt privātā biznesa pārstāvju viedokļus, taču arī valsts vai pašvaldību uzņēmumiem šie kapitāla plānošanas pamatprincipi var būt noderīgi.

72% finanšu direktoru pasaulē atzīst, ka viņu pašu finanšu stratēģiskā plānošana būtu jāuzlabo.

Pirmkārt, uzņēmumu vadības līmenī jājautā, vai mēs spējam ātri un elastīgi reaģēt uz mainīgu tirgus situāciju, jaunām iespējām un jauniem draudiem? EY pētījums rāda, ka pasaulē tikai 40% finanšu direktoru uz šo atbild apstiprinoši. Šis jautājums, iespējams, ir sevišķi svarīgs tieši valsts uzņēmumu kontekstā, jo valsts kā akcionāra pozīcija reizēm var ietvert, piemēram, šāda veida mērķus – noteiktu daļu peļņas ilgtermiņā vienmēr sadalīt dividendēs. Taču vai šāds mērķis neierobežo uzņēmuma attīstību? Tāpat arī šī jautājuma ietvaros jāvērtē, vai uzņēmumā ir pietiekama risku tolerance un risku izpratne. Jebkura uzņēmuma kapitāla plānošanas izaicinājums ir atrast pareizo vidusceļu starp pārlieku piesardzību un nesamērīgu riska apetīti.

Otrkārt, jāpanāk, ka kapitāla plānošanas lēmumi tiek balstīti kvalitatīvos izejas datos, proti, kāds ir pamats domāt, ka tirgus un mūsu uzņēmums attīstīsies tieši pēc noteikta scenārija. Slikti dati vai nepietiekama spēja paskatīties uz savu uzņēmumu «no ārpuses» var novest pie tikpat sliktiem kapitāla izmantošanas lēmumiem.

Treškārt, kritisks ir jautājums par naudas līdzekļu izmaksāšanu akcionāriem, proti, vai peļņas tiek izmaksātas akcionāriem pareizajā laikā un pareizajā apjomā? Valsts uzņēmumu tāpat kā jebkura cita uzņēmuma vadības pienākums ir maksimizēt uzņēmuma vērtību akcionāriem, un tieši no šīs perspektīvas jānovērtē peļņas sadale. Vai uzņēmumam ir vieta izaugsmei; vai investīcijas patiesi ir nepieciešamas; kur un cik daudz nepieciešams investēt? Uzņēmumu galvenais eksistenciālais mērķis ir radīt un sadalīt peļņu akcionāriem, taču ir adekvāti jānovērtē, vai šis ir īstais brīdis peļņas sadalei. Taču tanī pašā laikā ir godīgi jāskatās, vai peļņas reinvestēšana patiesi ir ekonomiski pamatota. Reizēm labākais, ko uzņēmuma vadība var izdarīt ar brīvajiem līdzekļiem, ir tos sadalīt akcionāriem.

Šie trīs ir it kā vienkārši jautājumi kapitāla plānošanas procesā, taču tie lielā mērā nosegs galvenos izaicinājumus mērķtiecīgas kapitāla stratēģijas izveidošanā. Savukārt pareizi uzstādīti mērķi patiesi palīdzēs efektīvi izvērtēt arī valstij piederošo uzņēmumu darbības efektivitāti.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. maijs plkst. 11:41

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres...

2014. gada 07. oktobris plkst. 15:18

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība)...

2014. gada 08. janvāris plkst. 13:04

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām...

2014. gada 07. janvāris plkst. 7:32

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK...

2013. gada 19. decembris plkst. 15:17

Kamēr jaunā Ministru prezidenta meklēšanu vajā dažādas likstas, kāds pamanījies sludinājumu...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2019. gada 25. februāris plkst. 6:50

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī...

2019. gada 21. februāris plkst. 9:22

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti...

2019. gada 21. februāris plkst. 7:44

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un...

2019. gada 20. februāris plkst. 7:35

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:54

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:19

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un...

2019. gada 11. februāris plkst. 9:53

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

2019. gada 07. februāris plkst. 16:11

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un...