Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025, kas tika prezentēts pagājušajā nedēļā, parāda asimetrisku Latvijas kapitāla tirgus attīstību - spēcīgu obligāciju segmentā, bet ļoti vāju akciju tirgū.
Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25. martā sabiedrībai prezentēja Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025 (turpmāk – Barometrs). Barometra prezentācija notiek jau otro reizi. Pērn tika izveidots pirmais pārskats par periodu no 2018. gada līdz 2024. gadam, iezīmējot tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analizē 2025. gada dinamiku, kas parāda augstus rezultātus obligāciju segmentā. Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā.
Obligāciju segmentā realitāte apsteidz cerības
Pērn kapitāla tirgus attīstība bija tuva prognozēm – dinamika bija pozitīva, tomēr tikai obligāciju segmentā. Tika sasniegti lieliski rādītāji gan piesaistītā finansējuma apjomā, gan darījumu skaita jomā. 32 darījumos Latvijā piesaistīja pusotru miljardu eiro. Pērnā gada lielākais darījums bija Latvenergo obligāciju emisija 400 miljonu eiro vērtībā.Lai kapitāla tirgus radītu lielāku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, izšķiroša nozīme ir akciju tirgus (IPO) segmenta attīstībai, kur progress šobrīd ir ierobežots. Trūkst pārliecinošu vietējo uzņēmumu piemēru, kas demonstrētu kotācijas priekšrocības un palīdzētu veidot plašāku izpratni par šo procesu. Šādu piemēru trūkums kavē gan uzņēmēju lēmumu pieņemšanu, gan finanšu pratības attīstību šajā jomā.
Barometra rādījums audzis par 12%Barometra pērnā gada rādījums ir par 12% labāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot indeksa vērtību 226 (2018. gads = 100). Izaugsmi veicinājusi pieaugošā investoru aktivitāte un kapitāla tirgus aktualitāte informatīvajā telpā (+14% g/g), savukārt tirgus apjoms palielinājies par 5%. Investoru aktivitāte turpina pieaugt gan investīciju apjoma, gan darījumu skaita ziņā. Tirgus apgrozījums audzis par 24% g/g, bet darījumu skaits - par 10%. Tas liecina, ka vidējā investīciju summa vienā darījumā kļūst lielāka, privātpersonām arvien vairāk līdzekļu novirzot investīcijām un aktīvāk iesaistoties institucionālajiem investoriem.
Vienlaikus mediju interese par kapitāla tirgus tematiku saglabājas augsta – publikāciju skaits pieaudzis par 18% g/g, bet auditorijas apjoms - par 11%. Tirgus piedāvājuma pusē attīstība joprojām ir salīdzinoši gausa. Lai gan gada laikā Rīgas biržā nebija neviena IPO, esošo akciju cenu kāpums veicināja kopējās kapitalizācijas pieaugumu par 10% g/g. Obligāciju segmentā kopējā kapitalizācija saglabājusies stabila, pieaugot par 1% g/g.Signet Bankas investīciju analītiķis Valters Smiltāns norādīja, ka vietējā kapitāla tirgū pieprasījums aug un ir vieta jauniem dalībniekiem.
Pie izpratnes vēl jāstrādā
Jaunākie uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka 44% aptaujāto ir dzirdējuši par kapitāla tirgus iespējām (kritums par 7 procentpunktiem), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri kapitāla tirgu neizprot – 30% salīdzinājumā ar 24% 2025. gadā. Tas apliecina, ka galvenais šķērslis joprojām ir zināšanu trūkums – 23% uzņēmēju norāda uz nepietiekamu izpratni par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām.
VIEDOKLIS
Ir iespēja domāt ambiciozāk
Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons:
Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējas un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.Valsts loma kapitāla tirgus attīstībā ir būtiska. Latvijas valsts ir lielākais akcionārs ekonomikā, pārvaldot ievērojamo skaitu kapitālsabiedrību dažādās nozarēs. Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā kalpojusi kā katalizators tirgus attīstībai, veicinot investoru uzticību un tirgus aktivitāti. Latvijā līdzvērtīgu piemēru līdz šim nav bijis, un tas ietekmē arī privātā sektora gatavību pieņemt līdzīgus lēmumus. Rezultātā veidojas apburtais loks – valsts nerada pietiekami spēcīgu precedentu, privātais sektors nogaida, un akciju tirgus segments attīstās lēni.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
#1/2
