Jaunākais izdevums

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) šodien dodoties divu nedēļu atvaļinājumā, premjera pienākumus šonedēļ uzņemsies tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Premjers atradīsies atvaļinājumā līdz 2.augustam.

Kā uzsver premjera birojs, arī atvaļinājuma laikā Ministru prezidents turpināšot aktīvi sekot līdzi epidemioloģiskai situācijai valstī un nepieciešamības gadījumā pārtraukšot atvaļinājumu, lai nekavējoties atgrieztos pie amata pienākumu pildīšanas.

Kariņa prombūtnē Ministru prezidenta pienākumus no šodienas līdz 26.jūlijam uzņemsies Bordāns.

Savukārt no 27.jūlija līdz 2.augustam premjera pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi".

"Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers akcentēja, ka, pateicoties mūsu kopīgai sadarbībai, izdodas turpināt kontrolēt Covid-19 gaitu. "Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, mēs ļoti labi izskatāmies. Tas ir pateicoties visu kopīgai sadarbībai. Mūsu pūles nes zināmus augļus," vērtēja politiķis.

Kariņš piekrita, ka daudzus interesē jautājums par to, kā pasaule un valsts spēs iziet no Covid-19 radītās krīzes. Tāpēc politiķis uzdevis Krīzes vadības padomes sekretariātam rīt valdībā nākt ar scenārijiem, ceļa karti, kā iziet no krīzes.

"Sagaidām ceļa karti turpmākajām rīcībām. Jaunnedēļ tad būtu jāpieņem arī konkrēti lēmumi, lai visi varētu saprast, kas notiks pēc 12.maija," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Idejiski vienojas" atbalstīt viesmīlības, tūrisma un kultūras nozares

LETA, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Covid-19 krīzes skartās tūrisma, viesmīlības un kultūras nozares, pēc koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pauda, ka koalīcija arvien vairāk pievēršas ekonomikas jautājumiem, raugoties uz to, kas būtu jādara, lai iekustinātu tautsaimniecību.

"Vienojāmies idejiski par divām lietām - ir nozares, kas visplašāk skartas - viesmīlības, kā arī kultūras industrija. Tās plaši skartas, jo cilvēkiem bija liegts pulcēties, bija ceļošanas aizliegumi. Mēs idejiski vienojāmies, ka abām nozarēm jāsniedz papildu atbalsts," teica premjers.

Francija nodrošina 18 miljardu eiro glābšanas plānu tūrisma nozarei 

Francijas valdība ceturtdien paziņoja par 18 miljardu eiro vērtu glābšanas plānu, lai...

Kariņš pauda, ka līdz nedēļas vidum notiks darbs pie risinājuma izstrādes.

Ekonomikas ministrija (EM) trešdien, 20.maijā, prezentēs konkrētu rīku tūrisma nozares glābšanai, norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Valdību veidojošās partijas ir devušas mandātu EM izstrādāt šādu plānu.

Līdz 20.maijam paredzēts tikt skaidrībā, vai palīdzība tūrisma nozarei tiks sniegta ar vaučeriem, vai kādā citā veidā, piebilda ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosinās sociālās iemaksas visos nodokļu režīmos maksāt vismaz no minimālās algas

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas visos nodokļu režīmos strādājošajiem maksāt vismaz no minimālās algas, intervijā Latvijas Radio sacīja valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Ja deklarētā alga būtu zemāka par minimālo, vienalga šī sociālo iemaksu starpība būtu jānomaksā. Vēl gan ir diskutējams, vai to darīs tikai darba devējs vai piedalīsies arī paši darbinieki. Viņa norādīja, ka šāda sistēma jau sen ir ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur darbojas tikai tāpēc, lai aizsargātu darba ņēmējus viņu nākotnes vārdā.

Muižniece uzsvēra, ka varēs noteikt izņēmumus, piemēram, tie varētu būt cilvēki ar invaliditāti un tie, kas darba gaitas sākuši pirmreizēji. Tomēr izņēmumiem ir jābūt saprātīgiem, viņa piekodināja, piebilstot, ka, iepriekš lemjot par šo jautājumu, šis aspekts arī sagādājis problēmas.

Viņa pieļāva, ka arī uz pašnodarbinātajiem šis risinājums varētu neattiekties, tomēr tas vēl ir risināms jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstus nodarbinātajiem, kuru uzņēmumus skārusi "Covid-19" pandēmija, plānots sākt izmaksāt jau šonedēļ, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

24.martā valdībā tiks uzklausīta informācija par to, kā sokas ar dīkstāves programmas izstrādi.

"Šonedēļ plānotas pirmās izmaksas saistībā ar šo programmu," pavēstīja premjers, uzsverot ka, iespējams, otrdien būs arī ierosinājumi, kā paplašināt krīzes skarto nozaru loku.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sacīja, ka ar katru dienu bezdarbnieku rindas palielinās. Lai saglabātu darbiniekus un darba vietas, nepieciešams, lai uzņēmēji pēc iespējas ātrāk varētu piedāvāt dīkstāves pabalstu.

Premjers akcentēja, ka tiek aktīvi strādāts pie jautājumiem, kas skar ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos, diskutējot par to, kādas nozares vēl varētu tikt iekļautas atbalstāmo lokā. Vienlaikus Kariņš norādīja, ka īpaši atbalstāmo Covid-19 pandēmijas skarto nozaru loks varētu tikt papildināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro, piektdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piektdien tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19 ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību.

Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. "Salīdzinot ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem," piebilda premjers.

Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs pieejami caur "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Jau rakstīts, ka ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti.

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: "Standarta nodokļu režīmā" strādājošajiem nodokļus celt nevar atļauties

LETA, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "standarta nodokļu režīmā" strādājošajiem nodokļus celt nevar atļauties, bet atlaižu režīmos strādājošajiem tie gan varētu augt, intervijā LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru prezidents atkārtoti atzina, ka koalīcijā sarunas par nodokļu pārmaiņām rit ļoti smagi, jo katrai no piecām partijām ir nedaudz cits redzējums. Viņš tomēr cer, ka partijas pie kopsaucēja nonāks, jo darbs koalīcijā notiekot aktīvi, tostarp šodien paredzēta saruna par šo tēmu.

Kariņš pauda viedokli, ka no valsts puses esot diezgan bezatbildīgi ļaut cilvēkiem legāli strādāt nodokļu režīmos, kuros tie neparūpējas par savu sociālo nodrošinājumu.

Premjers atzina, ka arī nākamā gada budžeta sarunas būs sarežģītas, jo Covid-19 krīzes rezultātā valsts ieņēmumi rūk, bet vajadzības tikai aug.

Cenšoties mazināt krīzes sekas, valdība pieņēmusi pirmo pasākumu daļu, kas paredz pēc dīkstāves regulējuma beigām ieviest vairākus jaunus un paplašināt esošos nodarbinātības atbalsta pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

"Atgādinu, ka valsts apmaksā Covid-19 testus un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju," uzsver ministre, vienlaikus arī aicinot lietot aplikāciju "Apturi Covid".

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu pēdējo dienu laikā, pēc informācijas saņemšanas par situāciju no veselības ministres, tiks lemts par tālāko rīcību.

"Esam gatavi ātri reaģēt un apturēt plašāku izplatību," uzsvēra premjers.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau šodien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EP: Labāk nevienoties par ES daudzgadu budžetu, nekā vienoties par sliktu risinājumu

LETA, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk nemaz nevienoties par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu no 2021.gada līdz 2027.gadam, nekā vienoties par sliktu risinājumu, šādu nostāju pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš aģentūru LETA informēja, ka EP deputāti pauduši nožēlu, ka dalībvalstis nav gatavas nodrošināt ES ar resursiem, kas vajadzīgi, lai tā veiktu savus uzdevumus.

"Labāk nevienoties nemaz, nekā vienoties par sliktu risinājumu," izteikušies EP deputāti, runājot debatēs par februāra beigās notikušo ES ārkārtas samitu, kurā dalībvalstis nespēja vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz nākamo ES daudzgadu budžetu.

Pēc Krastiņa stāstītā, EP deputāti mudināja Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt ārkārtas rīcības plānu, ņemot vērā paredzamo kavēšanos ar daudzgadu budžeta pieņemšanu, lai aizsargātu ES atbalsta saņēmējus, piemēram, lauksaimniekus, pilsētas, reģionus, studentus, pētniekus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas visā Eiropā, no problēmām, ko varētu radīt līdzekļu plūsmas pārtrūkšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) uz 30 dienām aizliegs nesvarīgus braucienus uz bloku no ES neietilpstošajām valstīm, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, otrdien pēc ES līderu videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Dalībvalstis "vienojušās ieviest iebraukšanas aizliegumu" ES un vienīgais izņēmums ierobežojumiem ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstu un Lielbritānijas pilsoņi, pavēstīja Merkele, piebilstot, ka ES koordinēs iestrēgušo ceļotāju repatriāciju.

"Mēs vienojāmies nostiprināt mūsu ārējās robežas, piemērojot koordinētu pagaidu ierobežojumu nesvarīgiem braucieniem uz ES," preses konferencē Briselē paziņoja Mišels.

Tikmēr Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc otrdienas vakarā notikušās videokonferences mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka dalībvalstu līderi vienojušies par kopīgu pieeju robežšķērsošanas jautājumos - koordināciju un sadarbību ES pilsoņu tranzītā un repatriācijā no trešajām valstīm. "Vienotais tirgus, brīva cilvēku un preču kustība ir ES stūrakmens!" uzsver Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas vienojušās nodrošināt piemaksas mediķiem, kuri strādā, lai ierobežotu un novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, pirmdien pēc koalīciju partiju tikšanās sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka otrdien, 24.martā, valdības sēdē plānots atbalstīt piemaksas mediķiem, kuri strādā "pirmajās frontes līnijās", cīnoties ar Covid-19 pandēmijas seku novēršanu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka panākta vienošanās terminētas piemaksas vismaz 20% apmērā piešķirt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem, laboratorijās strādājošajiem, slimnīcu uzņemšanas nodaļu personālam un Latvijas Infektoloģijas centrā strādājošajiem.

Viņķele sacīja, ka detalizētāka informācija tiks sagatavota uz rītdienas valdības sēdi.

Saeima pagājušajā nedēļā ar nosacīti nelielu balsu pārsvaru noraidīja Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S) rosinājumu par vismaz 20% palielināt mediķu algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot šā gada budžetā plānotos izdevumus pasākumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ šogad nenotiks, ministrijās atbrīvojušies trīs miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai. "Covid-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," pauda Kariņš.

FM apkopojusi ministriju iesniegto informāciju par izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un tie kopumā veido ap trim miljoniem eiro. Sasummējot šos līdzekļus ar marta sākumā ministrijās atbrīvotajiem līdzekļiem 1,4 miljonus eiro apmērā, kopumā izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir rasti aptuveni 4,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Politiskās diskusijas par nodokļu izmaiņām sola atsākt pēc FM analīzes

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pārtrauktās politiskās diskusijas par nodokļu izmaiņām tiks atsāktas pēc Finanšu ministrijas (FM) analīzes, pirmdien mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka koalīcijas partneru vidū valda konsenss jautājumos par visu strādājošo sociālo aizsardzību, nepieciešamo finansējumu veselības nozarei, kā arī mediķu un pedagogu algām.

Lai arī politiskās sarunas par izmaiņām nodokļos ir apturētas Jaunās konservatīvās partijas prasības par neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro dēļ, kas pārējo koalīcijas partneru ieskatā ir fiskāli ietilpīgs pasākums, Kariņš atzina, ka politiskie spēki laika gaitā tomēr spēs vienoties par izmaiņām nodokļos.

"Jebkurās diskusijās ir grūtības. Tāpēc palūdzām FM precizēt aprēķinus. Kad tie būs gatavi, tad varēsim detalizētāk skatīties," piebilda premjers, neprecizējot, kad nodokļu izmaiņu sarunas varētu atsākties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Premjers: Varētu pieļaut pulcēšanos lielākam skaitam cilvēku

LETA, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu tikt pieļauta pulcēšanās lielākam skaitam cilvēku, tomēr, kā uzsvērusi veselības ministre un Slimību profilakses un kontroles centrs, šovasar gan nevarētu gaidīt lielos masveida pasākumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Mums jāsaprot, ka tas ir mūsu pašu veselības interesēs," viņš norādīja, piebilstot, ka to, kur noteikt robežu, ieteiks epidemiologi, skatoties uz citu valstu pieredzi. Tomēr, viņaprāt, tuvākajā laikā masu pasākumus, kur notiek pulcēšanās kopā, varam negaidīt.

Premjers uzsvēra, ka Latvijā visu pandēmijas laiku bijis krietni mazāk ierobežojumu nekā daudzviet Eiropā, bet par spīti tam esam spējuši ļoti veiksmīgi kontrolēt Covid-19 gaitu Latvijā. Kariņš norādīja, ka arī pēc 9.jūnija, kad plānotas ārkārtējās situācijas beigas, valdība turpinās sekot speciālistu, epidemiologu ieteikumiem.

Politiķis sacīja, ka par kādām pārmaiņām drošāk varēs izteikties pēc rītdienas, 4.jūnija, valdības sēdes, kur par to tiks runāts. "Bet radikālas maiņas jau nebūs. Varbūt vēl kaut ko nedaudz paplašinās, bet diezgan maz kas ir palicis ierobežots," viņš sprieda.

Komentāri

Pievienot komentāru