«Neskatoties uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar Gazprom par Nord Stream paplašināšanu, kas faktiski palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja. Eiropas Komisijai ir jāpievērš uzmanība šim aspektam un jāizvērtē vai tas nav pretrunā mūsu patērētāju interesēm,» Eiropas Parlamenta (EP) debatēs, klātesot nozares atbildīgajam Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam, norādīja deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP), informē deputāta palīdze Ieva Zīberga.
EP debatēs par EK iecerēm enerģētikas jomā, K. Kariņš uzsvēra, ka Eiropas enerģētikas politikā ir jāatrod vidusceļš, lai, no vienas puses, neliktu šķēršļus mūsu rūpniecības nozares konkurētspējai ar dārgām energoresursu cenām, bet no otras puses - kā samazināt CO2 izmešus. «Tikpat svarīga ir arī Eiropas enerģētikas politikas ārējā dimensija, respektīvi, piegāžu drošība, ko paredz Eiropas Enerģētikas savienības mērķi. Energokompāniju vienošanās ar Gazprom par Nord Stream 2 ir pretrunā šiem mērķiem,» norādīja deputāts.
K.Kariņš atgādina: «Mēs importējam vairāk kā pusi no visiem saviem patērētājiem energoresursiem un tam ir pieaugoša tendence ar katru gadu. Pats lielākais piegādātājs ir Krievija, kuras prezidents šobrīd karo ne tikai Ukrainā, bet arī pret rietumu vērtībām.»
Eiropas Parlaments šonedēļ plenārsesijā Briselē debatēja par Eiropas Komisijas iecerēm enerģētikas jomā, t.sk. ES konkurētspēju, energodrošību un emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Tagad Eiropas Parlamentam jāuzsāk darbs pie likumdošanas, izstrādājot grozījumus un pārveidojot tekstus atbilstoši savām interesēm.
Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.