Ekonomika

Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi šo karu, tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

«Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt «faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» paziņoja politiķis.

Viņaprāt, šāds solis Latvijai nozīmētu atgriešanos «kaut kur pagājušā gada līmenī". Latvija cer, ka igauņi būs gatavi sēsties pie galda un meklēt kādu risinājumu, jo līdz šim visi mēģinājumi ar igauņiem runāt, lai viņi nespertu šo soli, esot bijuši neauglīgi. «Mums nekas cits neatliek, kā spert atbildes soli. Šī ir pilnīgi nevēlama situācija, bet man liekas, ka Latvijai diemžēl nekādas iespējas nav atstātas,» secinājis Kariņš.

Šī gada martā Latvijā akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tika palielinātas. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.

Kā ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.

Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.

Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.

Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem - 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.

Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas Budžeta komisija neatbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu alum

LETA, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien neatbalstīja priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu alum.

Saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam priekšlikumu par nodokļa samazināšanu arī alum katra atsevišķi iesniedza trīs puses - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Politiķi rosināja pašreizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5 eiro. Savukārt 8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu tika rosināts samazināt līdz 6,8 eiro.

Komisijas sēdē kā pretargumentu šādu izmaiņu veikšanai tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka arī pēc Igaunijā veiktās akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Latvijā joprojām alum saglabājas mazāka akcīze, nekā kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs aicinātu izveidot pakāpenisku akcīzes nodokļa politiku, respektīvi, paredzot lēnu likmes kāpumu, ņemot vērā kā aug ekonomika," teica Dālderis, piebilstot, ka pagaidām konkrētāk par gaidāmajām izmaiņām akcīzes nodokļa likmē alkoholam vēl nevar pateikt, jo tikai pirmdien koalīcija sāks skatīt šo jautājumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada 1.martā mainīsies akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā alum, atgādina Valsts ie;nēmumu dienests (VID).

Līdz ar to Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.

Iespējamā ietekme uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā aprēķināta šāda (akcīze un PVN):

• Alus (5% 0.5 l) + 0,02 eiro;

• Vīns (0.75 l)+ 0,08 eiro;

• Degvīns (40% 0,5 l) + 0,41 eiro.

DB jau rakstīja, ka saskaņā ar Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektora Dāvja Vītola sacīto Dienas Biznesam, Latvijai būtu jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā panākta vienošanās par alkohola akcīzes pazemināšanu

LETA--BNS/ERR, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība panākusi vienošanos par akcīzes nodokļa pazemināšanu alkoholam, otrdien žurnālistiem paziņojis finanšu ministrs Martins Helme.

Pēc viņa teiktā, valdība, kas pirmdien un otrdien Vihulas muižā Lahemā nacionālajā parkā apsprieda valsts budžeta stratēģiju, vēl turpinās diskutēt par alkohola akcīzes tematu.

«Visi vienojās, ka alkohola akcīze pazemināsies. Turpinās diskusija par to, kad, par cik un kā - vai visa veida alkoholam vienādi vai atšķirīgi,» norādījis Helme.

Kā pastāstījis valsts pārvaldes lietu ministrs Jāks Ābs, nākamreiz par šo jautājumu tiks spriests ceturtdien.

Finanšu ministrs savukārt norādījis, ka turpmākās sarunas balstīsies uz pašreizējo valsts budžeta bāzes likumu.

«Mēs meklējam pozīcijas, kurās varētu taupīt, un iespējas par to pašu naudu panākt vairāk,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru