Finanses

Kariņš mudina konfiscēt un nodot Ukrainai Krievijas Centrālās bankas aktīvus

LETA/NIKKEI, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi būtu jākonfiscē un jānodod Ukrainai, intervijā Japānas biznesa laikrakstam "Nikkei" sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Krievija iznīcina Ukrainu, tāpēc mums ir jāpaņem Krievijas aktīvi [Ukrainas atjaunošanai]," teicis Kariņš.

Viņš uzsvēris, ka jāaktivizē diskusijas par Krievijas aktīvu konfiskāciju.

"Mums jāvirzās uz priekšu un jākoordinējas, visai Eiropai, Amerikai un Japānai," sacījis Latvijas premjers. Gaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests Eiropas Savienības (ES) un G7 samitos.

Īstenojot sankcijas, kas Krievijai noteiktas par iebrukumu Ukrainā, ES, ASV, Lielbritānijā, Japānā un citās valstīs iesaldēti Krievijas oligarhu un Centrālās bankas aktīvi.

Tā kā privātīpašuma konfiscēšana ir juridiski sarežģīta, Kariņš ierosinājis koncentrēties uz Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiscēšanu.

"Uzskatu to par iespējamu. Tas ir sarežģīti, bet iespējami," sacījis Latvijas valdības vadītājs.

Viņš arī uzsvēris, ka ES būtu nekavējoties jāpārtrauc importēt Krievijas gāzi. Pirmdien ES ārkārtas samitā tika panākta vienošanās aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa.

"Gāze būs nākamā," teicis Kariņš, piebilstot, ka šādām sankcijām "būtu jāstājas spēkā rīt, (..) es pat teiktu - vakar".

"Ukraiņi cīnās karā, viņi upurē savas dzīvības demokrātisku valstu - tādu kā Japāna - principu vārdā," sacījis Latvijas premjers. Viņš paskaidrojis, ka embargo gāzei liegs Krievijai līdzekļus savu bruņoto spēku uzturēšanai.

Kariņš intervijā "Nikkei" arī norādījis, ka ir svarīgi Ukrainai piešķirt ES kandidātvalsts statusu, tādējādi demonstrējot morālo atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ekonomikai Ukrainas kara negatīvās ietekmes dēļ tiks nodarīts ilgtermiņa kaitējums, uzskata Vācijas centrālā banka "Bundesbank".

Savā ikmēneša ziņojumā "Bundesbank" norāda, ka "Krievija virzās pretī tam, lai ilgtermiņā zaudētu ievērojamu daļu savas labklājības."

Kara negatīvā ietekme skars gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozari, prognozē banka.

"Jaunie eksporta aizliegumi, ko noteikušas rietumvalstis, un piegāžu ierobežojumi, ko noteikuši vairāki uzņēmumi, visticamāk, skars Krievijas rūpniecību jo sevišķi smagi," teikts bankas ziņojumā.

Plašās starptautiskās izolācijas dēļ Krievijas rūpniecībai pastāv riski zaudēt efektivitāti un piedzīvot tehnoloģisko regresiju, uzskata banka.

"Bundesbank" norāda, ka liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo jau devušies darbā uz ārzemēm, un šī tendence kara dēļ, visticamāk, turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka piektdien atkārtoti samazināja bāzes procentlikmi, šādu lēmumu skaidrojot ar inflācijas samazināšanos.

Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja no 9,5% līdz 8%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikme Krievijā tika samazināta jūnijā, kad tā tika pazemināta par 4,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka gada inflācija Krievijā līdz gada beigām samazināsies līdz 12%-15%, nākamgad tā saruks līdz 5%-7%, bet 2024.gadā atgriezīsies 4% līmenī.

Krievijas centrālā banka februāra izskaņā bāzes procentlikmi paaugstināja no 9,5% līdz 20%, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sankcijām pakļauto banku klientiem Krievijā nav pieejami Apple Pay un Google Pay

LETA--UNIAN, 26.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajām sankcijām pakļauto Krievijas banku klienti nevarēs izmantot maksājumu pakalpojumu "Google Pay" un "Apple Pay", paziņojusi Krievijas centrālā banka.

Tas attiecas uz starptautiskajām sankcijām pakļauto banku VTB, "Sovkombanka", "Novikombanka", "Promsvjazbanka" un banka "Otkritija" izdotām kartēm.

"Šo banku kartes nevar izmantot pakalpojumus "Apple Pay", "Google Pay", bet standarta kontakta vai bezkontakta maksājumu veikšana ar šīm kartēm ir pilnībā pieejama visā Krievijas teritorijā," skaidroja centrālā banka.

Tajā pašā laikā sankcijām pakļauto banku izdotās kartes nevar izmantot maksājumiem ārvalstīs, tiešsaistes veikalos, kā arī izmantot pakalpojumus, kuru sniedzēji reģistrēti sankcijas noteikušajās valstīs.

Jau vēstīts, ka solidarizējoties ar Ukrainu, Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānija "Paysera", kas darbojas arī Latvijā, vairs neapkalpos darījumus Krievijas rubļos, slēgs Krievijas uzņēmumu kontus un ierobežos naudas pārskaitījumus uz un no bankām Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas iedzīvotāji februārī no bankām izņēmuši 1,2 triljonus rubļu

LETA--RFE/RL, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Krievijas iedzīvotāji no saviem bankas kontiem izņēmuši aptuveni 1,2 triljonus rubļu (aptuveni 10 miljardus eiro), kas veido aptuveni 3,5% no kopējā noguldījumu apjoma.

Tā liecina Krievijas centrālās bankas publiskots apskats par bankas sektora attīstību valstī.

Banka norāda, ka šī ir vērienīgākā noguldīto līdzekļu izņemšana valstī vismaz kopš 2008.gada.

2008.gada oktobrī pasaules finanšu krīzes laikā Krievijas iedzīvotāji no saviem kontiem izņēma 6% no kopējā noguldījumu apjoma, taču absolūtos skaitļos šī summa bija mazāka nekā šobrīd, skaidro Krievijas Banka.

Banka vēstī, ka noguldījumu izņemšanas apjoms pieaudzis februāra pēdējā nedēļā pēc tam, kad Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai.

Centrālā banka apgalvo, ka veiktie pasākumi, jo īpaši bāzes procentlikmes paaugstināšana līdz 20% 28.februārī un tai sekojošais noguldījumu likmju paaugstinājums, "ļāvuši atjaunot naudas līdzekļu ieplūšanu banku termiņnoguldījumiem rubļos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijā aizliedz valūtas pārdošanu Centrālās bankas kasēs, ierobežo valūtas izņemšanu no depozītiem

LETA--UNIAN, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka ir aizliegusi pārdot bankas kasēs konvertējamo valūtu skaidrā naudā, kā arī noteikusi, ka no depozītiem var izņemt konvertējamo valūtu tikai ASV dolāros un ne vairāk kā 10 000 dolāru, teikts Krievijas Centrālās bankas paziņojumā.

Šāda kārtība būs spēkā no 9.marta līdz 9.septembrim.

No valūtu kontiem klienti varēs izņemt līdz 10 tūkstošiem dolāru skaidrā naudā, bet pārējo naudu varēs izņemt tikai rubļos pēc tirgus kursa, kāds būs spēkā izņemšanas dienā. Šo summu pārsniedz tikai 10% no visiem noguldījumiem, atzīmēja Centrālā banka.

Neatkarīgi no konta valūtas tā līdzekļi tiks konvertēti uz ASV dolāriem.

Krievijas pilsoņi, kas no 9.marta atvērs jaunus valūtas kontus un noguldījumus, varēs no tiem izņemt naudu tikai rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijā limitē pārskaitījumus uz ārvalstīm līdz 5000 dolāriem mēnesī

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas Centrālā banka ierobežos fizisko personu banku pārskaitījumus uz ārvalstīm citām personām, tostarp laulātajiem draugiem un tuviem radiniekiem, atļaujot mēnesī pārskaitīt tikai 5000 ASV dolāru, vēsta laikraksts "Kommersant".

Ar tuviem radiniekiem domāti vecāki, bērni, vecvecāki, mazbērni, kā arī māsas un brāļi, pusmāsas un pusbrāļi, adoptētāji un adoptētie bērni.

Krievijas Federācijas Centrālā banka iepriekš nolēma samazināt no 30% uz 12% komisijas maksu fiziskajām personām par ārvalstu valūtas iegādes darījumiem, izmantojot brokeru pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) šogad gaidāma straujāka lejupslīde par iepriekš prognozēto, ceturtdien paziņoja Krievijas centrālā banka.

Uzrunājot Krievijas parlamentu, valsts centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina brīdināja par Krievijas ekonomikas strukturālo transformāciju un izaicinājumiem, ko rada rietumvalstu noteiktās sankcijas.

"Sarežģījumi novērojumi visās nozarēs gan lielos, gan mazos uzņēmumos," norādīja Nabuļina.

Viņa sacīja, ka valsts ekonomikā, kas iepriekš bijusi būtiski atkarīga no ražošanas iekārtu un patēriņa preču importa, jau sākusies transformācija.

"Sankciju dēļ Krievijas patērētāji un ražotāji zaudē piekļuvi gatavās produkcijas un komponentu importa un eksporta tirgiem," uzsvēr Nabuļina.

Krievijas centrālās bankas jaunākā ekspertu aptauja liecina, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 9,2%, bet inflācija sasniegs 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV nosaka sankcijas Krievijas centrālajai bankai, Ieguldījumu fondam un Tiešo investīciju fondam

LETA--RFE/DPA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis pirmdien noteikšas sankcijas pret Krievijas centrālo banku, valsts Finanšu ministriju, valsts Ieguldījumu fondu, kā arī pret Krievijas Tiešo investīciju fondu, tā pārvaldošo uzņēmumu un vadītāju Kirilu Dmitrijevu saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Šo sankciju dēļ Krievijas centrālajai bankai un Ieguldījumu fondam būs liegta piekļuve aktīviem ASV vai aktīviem, kas izteikti dolāros.

Sankcijām nav pakļauti atsevišķi darījumi, kas nepieciešami energoproduktu piegādēm.

Baltais nams norāda, ka šīs sankcijas aizliedz ASV pilsoņiem un institūcijām veikt darījumus ar Krievijas centrālo banku.

Tāpat šie pasākumi nozīmē, ka Krievijas centrālā banka vairs nevar veikt darījumus dolāros citviet pasaulē.

Baltais nams uzsver, ka šīs sankcijas būtiski ierobežos Krievijas spēju atbalstīt rubli un valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt gandrīz pusei valsts finanšu rezervju

LETA--DPA, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melnajā tirgū Krievijā rubļa kurss sasniedz 200 rubļus par dolāru

LETA--UKRINFORM, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas centrālā banka aizliedz bankām apkalpot Krievijas un Baltkrievijas klientus

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka aizliegusi valstī strādājošajām bankām īstenot valūtas darījumus, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas rubļus, kā arī apkalpot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus un uzņēmumus.

Aizliegts arī pildīt saistības pret juridiskām vai fiziskām personām no šīm abām valstīm.

To paredz centrālās bankas valdes veiktie grozījumi 24. februāra lēmumā "Par banku sistēmas darbību karastāvokļa laikā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijai strauji palielinoties, Lielbritānijā plašumā vēršas streiki

LETA--AFP, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās no ilgākas snaudas pandēmijā pamodās inflācijas pūķis. Ir skaidrs, ka tam vēl nežēlīgāk sabiedrību dzīves līmeni un sakrātā vērtību liks papostīt Krievijas karš Ukrainā.

Attiecīgi ir arī centieni kaut ko likt pretī šim pamodinātajam pirmatnējam ekonomikas spēkam.

Nupat ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), kas no centrālajām bankām tiek uzskatīta par proaktīvāku – tādu, kuras soļiem citi seko –, pārstāvji likuši noprast, ka ASV dolāru likmju pieaugums varētu būt straujāks.

FRS savas ASV dolāru procentlikmes par ceturtdaļprocentpunktu paaugstināja maijā, lai gan nu nostiprinās pieņēmums, ka savā nākamajā sanāksmē maijā FRS dolāru likmes palielinās uzreiz par pusprocentpunktu, bet līdz gada beigām – kopumā aptuveni par 2,25 līdz 3 procentpunktiem. FRS arī atklāja, ka mazinās savu dolāru drukāšanas rezultātā uzblīdušo deviņu triljonu bilanci par gandrīz 100 miljardiem dolāru mēnesī. Tas tiks darīts, pārstājot reinvestēt guvumus no sapirkto parādu kalna papīru termiņa iztecēšanas. Jānorāda, ka ASV inflācija martā sasniegusi 8,5%, kas ir jauns 40 gadu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai.

Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.

ASV Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmes, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā.

Turklāt satraukumu par eirozonas ekonomiku vairo arī iespējamā enerģētikas krīze, ko var izraisīt problēmas ar energoresursu no Krievijas aizvietošanu ar energoresursiem no citiem avotiem.

Optimismu nevairo arī Eiropas Komisijas paziņojums, ka tā šonedēļ gatavojas samazināt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam un palielināt inflācijas prognozi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība trešdien pirmo reizi kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību.

Eiro kurss saruka līdz 0,9998 dolāriem pēc tam, kad tika publiskoti statistikas dati, kas liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1981.gada novembra. Šādi dati ir papildu stimuls ASV Federālajai rezervju sistēmai palielināt bāzes procentlikmi, padarot dolāru mazāk pievilcīgu investoriem.

Jau ziņots, ka eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai.

Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.

Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmi, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet eiro vērtība pirmoreiz kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību pēc datu publicēšanas par ASV inflācijas kāpumu jūnijā, kuri pārliecināja investorus, ka ir gaidāms tālāks aizņemšanās izmaksu pieaugums.

Gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,6% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada novembra, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Inflācijas kāpumu galvenokārt veicinājusi enerģijas un pārtikas produktu cenu palielināšanās.

Eiro kurss saruka līdz 0,9998 dolāriem, bet vēlāk pieauga un tirdzniecības sesijas beigās sasniedza 1,0061 dolāru.

Eirozonas ekonomiskās izredzes arī pasliktinās, jo iespējama Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšana palielina recesijas risku.

Analītiķi bažījas, ka jaunais ASV inflācijas ziņojums pamudinās Federālo rezervju sistēmu (FRS) padarīt vēl stingrāku savu monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Komentāri

Pievienot komentāru