Jaunākais izdevums

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumi Latvijai par prokuratūras darbu ļaus precīzāk uzlabot šīs institūcijas darbību, pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiesiskums un taisnīgums joprojām ir šīs valdības vienas no prioritātēm. Kariņš atgādināja, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā tika veikts finanšu sektora "kapitālais remonts", lai izskaustu noziedzīgus darījumus finanšu jomā.

Nākamais solis bijis ekonomiskās tiesas izveide, tādējādi radot sistēmu, kas spēj pareizi izvērtēt un iztiesāt finanšu noziegumus.

Savukārt šodien publiskotais OECD pētījums, pēc Ministru prezidenta teiktā, ļaus uzlabot prokuratūras darbu. "OECD pētījuma rezultātā vēl precīzāk spēsim uzlabot ģenerālprokurora darbību," teica Kariņš, piebilstot, ka prokuratūras darbības pilnveidošana būs kārtējais konkrētais solis sistēmas uzlabošanā.

Lai arī noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šo noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, secināts Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Revīzijā secināts, ka visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.

Revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020.gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tai skaitā daži kriminālprocesi ir uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.

Tāpat no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020.gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, bet četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Revīzijā pausts, ka prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību, un arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam, uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas - tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pedagogi Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Pasaules ekonomika līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies 2021.gadā

LETA--AFP, 01.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

"Pirmo reizi kopš pandēmijas sākšanās parādījusies cerība par gaišāku nākotni," norāda OECD galvenā ekonomiste Lorānsa Būna. "Progress ar vakcīnām un ārstēšanu uzlabojis prognozes un samazinājis neskaidrību."

Organizācija savā jaunākajā ziņojumā lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 4,2%, bet nākamgad tā palielināsies par 4,1%.

Būna atzinīgi novērtējusi valdību un centrālo banku īstenotos pasākumus, jo "bez masveidīga politiskā atbalsta ekonomiskā un sociālā situācija būtu postoša".

Viņa uzsver, ka šis atbalsta tuvākajos mēnešos ievērojami atmaksāsies.

Vienlaikus gan OECD brīdina, ka ekonomikas atlabšana būs nevienlīdzīga un radīs ilgstošas izmaiņas pasaules ekonomikā. Ķīna, visticamāk, būs vienīgā no lielajām ekonomikām, kas šogad izvairīsies no lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 1,8%, bet nākamgad par - 8%, lēš OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma attīstības finanšu institūcija "ALTUM" saņēmusi 360 pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro.

Tas ir par teju trešdaļu vairāk nekā pērn visa gada laikā, un tiek prognozēts, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.

Laikā, kad uzticība starp ārvalstu pircējiem un piegādātājiem ir mazinājusies, uzņēmēju interese par eksporta garantijām pieaugusi trīskārtīgi. Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai. 61% no visiem limitiem izsniegti uz trīs valstīm: Šveice (20%), Apvienotā Karaliste (24%) un Itālija (17%). Eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Itāliju, Spāniju u.c.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs komentē: "Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – ES valstīm. Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn. Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē. Laikus parūpējoties par eksporta darījumu apdrošināšanu, uzņēmēji var pasargāt sevi no naudas pazaudēšanas ārvalstu pircēju maksātnespējas gadījumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, tirgiem cerot uz globālās ekonomikas atkopšanos

LETA--AFP, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, palielinoties tirgu cerībai uz globālās ekonomikas atveseļošanos šogad un ASV Kongresam tuvojoties prezidenta Džo Baidena ierosinātās ekonomikas stimulu paketes galīgajai pieņemšanai.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,7%, uzrādot labāko sniegumu tirdzniecības sesijas laikā kopš novembra. To sekmēja "Tesla" akcijas cenas kāpums par apmēram 20% un ievērojams "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu pieaugums.

Investori prognozē ekonomiskās izaugsmes kāpumu visa 2021.gada gaitā, ko daļēji sekmēs Baidena ierosinātais plāns, kas ietver stimulu čekus līdz 1400 ASV dolāru vērtībā lielākajai daļai ASV mājsaimniecību un bezdarba pabalstu pagarināšanu, kā arī citus pasākumus.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam otru dienu pēc kārtas, un kāpa arī Londonas un Parīzes biržu indeksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP. Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā.

Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP. Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā piektdien, 9.aprīlī plkst. 15.00 tiešsaistes sēdē atkārtoti skatīs grozījumus Likumā par ostām, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumi Likumā par ostām izstrādāti, pildot Valdības deklarācijā doto uzdevumu lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus. Mērķis ir palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Ar šiem likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk ostu pārvaldes funkcijas Rīgas un Ventspils ostās tiks nodotas valsts veidotām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāldaļas līdz vienai trešdaļai varēs iegūt arī attiecīgās pašvaldības. Tādējādi tiks ieviesti OECD valsts kapitālsabiedrību principi ostu pārvaldībā, tiks nodrošināta pašvaldību interešu pārstāvība, paredzēts speciāls regulējums, kā ostai svarīgu jautājumu izlemšanā piedalās ostas lietotāji un citas ieinteresētās personas, precizēti jautājumi attiecībā uz zemju un nekustamo īpašumu efektīvāku izmantošanu, ostu maksu regulējumu un ostas kapteiņa funkcijām, tiesībām un pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

LETA--DPA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājusies par 9,8%, kas ir visu laiku straujākā lejupslīde, teikts trešdien publiskotajā organizācijas paziņojumā.

Ekonomikas kritumu veicinājusi koronavīrusu izplatības ierobežošanas pasākumu negatīvā ietekme.

Pagājušajā ceturksnī fiksētā lejupslīde arī bijusi krietni straujāka par 2,3% kritumu, kas tika reģistrēts 2009.gada pirmajā ceturksnī globālās finanšu krīzes laikā.

Otrajā ceturksnī visstraujākā lejupslīde fiksēta Lielbritānijā, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 20,4%.

Savukārt Francijas ekonomika samazinājusies par 13,8%, bet Itālijā reģistrēta 12,4% lejupslīde.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn OECD ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 10,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotā Karaliste laika posmā no no aprīļa līdz jūnijam no Covid-19 uzliesmojuma cietusi visvairāk, paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vēsta "BBC".

Tās ekonomika trīs mēnešu laikā piedzīvojusi rekordlielu kritumu, koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem iedzenot valsts ekonomiku recesijā.

Apvienotās Karalistes ekonomikā reģistrētais kritums par 20,4% krietni pārsniedzis kritumu par 9,8% visās OECD valstīs kopumā.

Otrajā vietā visvairāk cietušo valstu sarakstā ir Spānija, kur reģistrēts iekšzemes kopprodukta kritums par 18,5%.

Tomēr arī kopumā reģistrētais kritums par 9,8% ir rekordstrauja lejupslīde, ievērojami pārsniedzot kritumu par 2,3%, kas tika reģistrēts 2009. gada pirmajos trīs mēnešos finanšu krīzes laikā.

Tajā pašā laikā industriāli attīstītāko valstu G7 grupā reģistrēts IKP kritums par 10,9%, bet eirozonā - par 12,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien izsludināts konkurss uz lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatu, liecina publiskotā informācija.

Pieteikties amatam var līdz 8.februārim.

Lidostas pārstāve Laura Kulakova aģentūrai LETA norādīja, ka konkurss izsludināts saistībā ar to, ka esošā lidotas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa amatā netika izvēlēta konkursa kārtībā. Viņas pilnvaru termiņš amatā tika noteikts uz gadu.

Pretendentiem uz amatu obligātās minimālās prasības ir valsts valodas zināšanas C1 līmenī, angļu valodas zināšanas ne zemākas par B2 līmeni, augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadībzinībās, transporta, loģistikas jomā, finansēs, ekonomikā vai citā pielīdzināmā jomā, ne mazāk kā trīs gadu nepārtraukta profesionālā darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes locekļa vai padomes priekšsēdētāja amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas mainās dažādos virzienos pēc FRS lēmuma saglabāt zemas procentlikmes

LETA--AFP, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien mainījās dažādos virzienos pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma saglabāt zemas procentlikmes, savukārt naftas cenas pieauga, viesuļvētrai Meksikas līcī samazinot naftas ieguves apjomu.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pēc augustā sasniegtiem rekordiem.

FRS solīja saglabāt zemas procentlikmes, līdz būs sasniegts maksimālas nodarbinātības mērķis. FRS piedāvāja labāku ekonomikas prognozi šim gadam, bet mērenāku prognozi 2021. un 2022.gadam.

FRS vadītājs Džeroms Pauels arī uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu no Vašingtonas, un atzīmēja, ka 11 miljoni cilvēku vēl ir bez darba jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pirms FRS paziņojuma ASV Tirdzniecības ministrija publicēja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu augustā par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Tet pārdod meitasuzņēmumu igauņiem

Db.lv, 03.08.2020

"Helmes" dibinātājs un izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar) un "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusējoties uz pamatdarbības attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" ir pieņēmis lēmumu par meitasuzņēmuma "T2T" pārdošanu starptautiskajam programmatūras uzņēmumam no Igaunijas – "Helmes".

Darījums noslēgts 3. augustā. Pārdošanas cena netiek atklāta.

""Tet" galvenais stratēģiskais tuvāko gadu uzdevums ir attīstīt uzņēmuma pamatdarbību un tās papildinošos servisus, īstenot vērienīgu uzņēmuma digitālās transformācijas procesu un investēt jaunākajās tehnoloģijās. Savukārt "T2T" ir programmatūras risinājumu uzņēmums, kas jau kādu laiku darbojas autonomi no "Tet" un kam ir vēlme un potenciāls augt un attīstīties, startējot lielos starptautiskos projektos. Pieredzējušais stratēģiskais akcionārs nodrošinās straujāku izaugsmi, vienlaikus arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Tajā pašā laikā "Tet" un "T2T" saglabās ciešas sadarbības attiecības," skaidro "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei.

Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus.

Ierobežojumi tirdzniecībā varētu saglabāties 2-3 nedēļas 

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas,...

Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Kā norāda OECD, mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no COVID-19 krīzes. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skar vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai. Tas rada KP bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb ievērojami pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi.

Vienlaikus pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē.

Tāpat pastāv riski, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot COVID-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādejādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

KP norāda, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas – valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām - , var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām.

Kopš COVID-19 pirmā viļņa 2020. gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem. Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem. Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu, īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus.

KP ieskatā šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas. Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru