Jaunākais izdevums

Darbiniekus var iedalīt divās lielās grupās – darbinieki, kas strādā telpās, un darbinieki, kas strādā ārpus telpām. Ja pirmajā gadījumā Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti pieļaujamie mikroklimata parametri daļai darba vietu, tad normatīvo aktu ierobežojumu darbam ārpus telpām, piemēram, temperatūras grādi vai darba ilguma, nav, informē Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja.

Normatīvo aktu prasības attiecībā uz optimāliem mikroklimata parametriem darbam telpās nosaka Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās», kuros norādīti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Tomēr šie normatīvi nav obligāti visām darba vietām. Tie ir rekomendējoši visām tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi, bet obligāti - tām darba vietām, kas izveidotas pēc minētā datuma vai tiek veidotas no jauna šobrīd. Normatīvos lielumus var lasīt tabulā zemāk.

Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās» nosaka tikai to, ka darba devējam ir pienākums ārpus telpām strādājošos nodrošināt ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra iesaka, kā varētu cīnīties ar karstumu:

Mainīt darba organizāciju, piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā (lielākā saules aktivitāte ir laika posmā no 11.00 līdz 15:00) vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros) vai pārcelt darba laiku uz citu dienu.

Nodrošināt, ka iespēju robežās darbinieki strādā ēnā – to iespējams darīt, plānojot darbus (ielu remonta laikā izpētīt, kurā dienas daļā un kurā ielas pusē ir ēna, izvietot saldējuma pārdošanas vietu tā, lai darbinieks stāvētu koku ēnā, iegādāties saules sargus āra kafejnīcai u.c.).

Nodrošināt ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, izmantot dušu un padzerties dzeramo ūdeni. Darba devējs uz objektiem var piegādāt arī cisternu ar ūdeni, ko izmantot, lai darbinieki var atvēsināties.

Dzert vairākus litrus tīra ūdens dienā. Nevajadzētu dzert saldinātos dzērienus, piemēram, limonādes.

Nodrošināt ar kvalitatīvu, brīvu, ērtu darba apģērbu un galvassegām, kas ir gaišos toņos un no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas. Visām ķermeņa daļām pēc iespējas jābūt nosegtām, tāpēc plānas garās bikses un krekls ar garām piedurknēm var pasargāt no ādas apdeguma.

Lietot kvalitatīvas saules brilles ar UV aizsardzību un ādas aizsargkrēmus (SPF – Sun Protection Factor vismaz 30) tām ķermeņa daļām, kas nav nosegtas – seja, kakls, plaukstas. Abas šīs lietas ir uzskatāmas par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tāpēc tās ir jānodrošina darba devējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Žila Verna vēja tunelis spēj atveidot visus klimatiskos apstākļus

Lelde Petrāne, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāniju sasniedzis karsts gaiss no Āfrikas, un nākamnedēļ svelme gaidāma lielā Eiropas daļā, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Patlaban tikai Spānijā spēkā brīdinājums par 40 grādu karstumu; nākamās nedēļas sākumā šāda gaisa temperatūra prognozēta arī Francijā. Sagaidāms, ka liels karstums nākamnedēļ būs arī citviet Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā.

Prognozes par karstuma spēku, izplatību un noturību pagaidām ir dažādas. Iespēja, ka jūlija nogalē arī Baltijas valstīs gaisa temperatūra pakāpsies līdz +30 grādiem vai augstāk, ir nepilni 50 procenti.

Šīs nedēļas izskaņā Latvijā turpināsies gaisa temperatūras paaugstināšanās. Svētdien un pirmdien valsti no rietumiem šķērsos neliela aukstā atmosfēras fronte, gaidāms lietus un arī stipras pērkona lietusgāzes. Paredzams, ka pēc maza temperatūras krituma nākamās nedēļas gaitā laiks atkal kļūs saulaināks un siltāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidostā pieaug pasažieru skaits, komersanti attīsta biznesu

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Vaicāts, vai pēdējo dienu karstais laiks ietekmē lidostas darbību, viņš atzīmē, ka parasti karstā laika dēļ pieaug lidmašīnu ieskriešanās distance, bet Liepājā tas nav kritiski. Gluži pretēji, karstums nozīmē skaidru laiku un labu redzamību, ko airBaltic Training Pilotu akadēmija izmantojot par visiem 100%.

Cipari augšā

Pirmajos piecos mēnešos lidosta apkalpojusi 4652 pasažierus. Aprīlī airBaltic uzsāka lidojumus piecreiz nedēļā, palielinot lidojumu skaitu par diviem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, pieaugums ir virs 29%. Pēc A. Sprūdes teiktā, svarīgi ir, ka palielinājies ne tikai lidojumu un pasažieru skaits, bet arī katru gadu par apmēram pieciem procentpunktiem pieaudzis lidmašīnu piepildījums. Attiecīgais rādītājs ziemas periodā ir zem 50%, bet vasarā – jau pāri par 60%. Lidojumi piecas dienas nedēļā nodrošina biznesa pasažieru normālu ceļojumu apriti. Lidojumi trīsreiz nedēļā ne vienmēr ļāva uzņēmējiem un tūristiem sakombinēt sev piemērotus lidojumu plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen pirmdien paziņoja, ka pasaulē atsauc 700 000 vieglo apvidus automobiļu saistībā ar īssavienojumu riskiem.

Atsaukums aptver pašreizējos Tiguan un Touran modeļus, kas ražoti pirms šī gada 5.jūlija.

Uzņēmums brīdina, ka šo automašīnu lūkās iebūvētās gaismās var rasties īssavienojums, ja tās nonāk kontaktā ar ūdeni. Volkswagen skaidro, ka īssavienojuma radītais karstums var sabojāt jumtu un sliktākajā gadījumā arī izraisīt aizdegšanos.

Kompānija vēsta, ka šo automobiļu īpašnieki var turpināt tos izmantot, ja vien viņi nepamana īssavienojuma pazīmes, tostarp nestrādājošu salona apgaismojumu vai sviluma pēdas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Daudzviet Eiropā pārspēti karstuma rekordi

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dizains izglābs pasauli

Lana Jūra, speciāli DB, 12.05.2018

Yamakawa Rattan Japan Inc., nelieli piknika galdiņi – verami grozi Ami, kas iekštelpās izmantojami kā uzglabāšanas konteineri, diz. Jun Yasumoto

Foto: no uzņēmumu arhīviem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Milānas dizaina nedēļas izkārtnes šogad spoži izgaismojās stilu daudzveidība, ilgtspēja un inovācijas, skaistuma un dzīvnieku tēmas, aizvien grandiozāka dizaina mantojuma augšāmcelšanās un jauno un citādi domājošo ienākšana industrijā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Milānas dizaina nedēļa ir sprints. Tas nozīmē uz mirkli ieskatīties dažās no atvērtajām t.s. šovrūmu durvīm Brerā, pārmijot pāris vārdus ar viesmīlīgo personālu, tad traukties uz Tortona ielas rajonu, kur šogad īstu eksploziju piedzīvoja japāņu dizains jaunā un pasaulslavenā dizaina dieva Oki Sato vadībā, bet uz saules rietu atgriezties Milānas sirdī – tur Piazza del Duomo izvietotajā izstādē La natura dell’abitare (kurators – dizaina un inovāciju studija Carlo Ratti Associati) veldzēt acis un prātu zaļojošajās izmeklētu šķirņu koku galotnēs un krāšņu puķu dobēs.

Nākošā dienā skrējiens turpinās izstāžu centrā Rho Milano. Īsos pārtraukumos starp bagātīgajām ekspozīcijām sekot ekscentriskā holandiešu dizaina maksimālista Marsela Vandera (Marcel Wanders) vai inteliģentās itāliešu domātājas dizaineres Paolas Navones stāstiem, vai, atvelkot elpu pie kafijas tases, ieklausīties loģiskajā Salone del Mobile un vienlaikus Kartell prezidentā Klaudio Luti (Claudio Luti), kurš gluži kā uz šaha galdiņa izspēlē situāciju un skaitļus globālajā dizaina industrijā un Milānas lomu tajā. Redzēt vēl to…. paspēt tur… Milzīgie ļaužu pūļi ielās un izstāžu stendos, spožā saule un karstums tikai uzkurināja dizaina trakumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DPD Latvija infrastruktūras attīstībā plāno ieguldīt ap 5 miljoniem eiro

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums DPD Latvija šovasar uzstādījis 21 jaunu automatizēto paku termināli jeb Paku Skapi. Pirmo reizi paku termināļi ierīkoti arī biznesa centros, informē DPD Latvija.

Uzņēmuma Paku Skapji paredzēti sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Modernizētie paku termināļi atrodas Rīgā un reģionos, tostarp trīs no tiem pirmo reizi ierīkoti biznesa centros - «Barons Kvartāls» un «Place Eleven» iekštelpās, kā arī biroju centrā «Jaunā Teika».

«Paku Skapji biznesa centros paver plašākas iespējas mūsu klientiem, kuri tagad var vienkārši saņemt un nodot savus sūtījumus, nepametot biroja ēku. Kā īpaši ērts risinājums tas kalpos mazajiem ražotājiem, vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kuri savus ražojumus no biznesa centra var uzreiz nosūtīt klientiem,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. «Vienlaikus turpinām attīstīt arī paku termināļu izvietošanu iekštelpās. Iekštelpu skapju priekšrocība ir tāda, ka arī krasas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, liels karstums vai stiprs sals, tajos piegādātās preces nevar ietekmēt, kas dažkārt var būt svarīgi kosmētikai, elektronikai vai pārtikas precēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eiropā gaidāms straujš atsevišķu pārtikas produktu ražošanas izmaksu kāpums

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

«Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,» situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā - Vācijā, Polijā, Čehijā, Francijā - pārspēti līdzšinējie jūnija karstuma rekordi - gaisa temperatūra jau vairākas dienas tuvojas un vietām pat pārsniedz 40 grādu atzīmi un prognozes liecina, ka svelme būs jāiztur vēl kādu laiku.

Tostarp Francijā un Šveicē ceturtdien tiek solīta vairāk nekā 40 grādu liela svelme. Francijas amatpersonas pat izteikušas nopietnus brīdinājumus par risku dzīvībai, vēsta BBC.

Vācijas austrumos pie Polijas robežas gaisa temperatūra pakāpusies līdz vismaz +38,6 grādiem, par vienu grāda desmitdaļu pārspējot līdzšinējo jūnija nacionālo rekordu, kas reģistrēts 1947.gadā.

Meteorologi skaidro, ka Eiropas karstuma vilni atnesušas karstā gaisa masas no Ziemeļāfrikas. Turklāt šāds karstums uzskatāmi demonstrē globālās sasilšanas ietekmi un ar šādiem laikapstākļiem nākotnē jārēķinās daudz biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Karstuma dēļ Kurzemē šobrīd situācija ir kritiska. Salīdzinot ar pērnā gada lietavām, kas skāra Latgali, karstums lauksaimniekiem ir daudz nelabvēlīgāks. Pagājušās sezonas nogalē, kad kurzemnieki vāca ražu, Latgalē lauki bija applūduši, taču latgaļi paspēja apsēt laukus, savukārt kurzemniekiem sējas laikā lija, kā rezultātā Kurzemē, no kopējās platības tika iesēti tikai ap 40% ziemāju, no kuriem lielā karstuma dēļ «izdzīvojuši,» vien kādi 10%,» informē lauksaimniecības produktu piegādātāja SIA «Baltic Agro» Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

Ja pērn lauksaimnieki cīnījās ar lietavu izraisītajām sekām, tad šis gads Latviju ir pārsteidzis ar negaidītu sausumu, norāda «Baltic Agro» pārstāvis.

Latvijas ģeogrāfiskā izvietojuma specifika ir tāda, ka laikapstākļu situācija var kardināli atšķirties ne vien gadu no gada, bet pat 500 km rādiusā, piemēram Liepājā un Balvos, kur šobrīd valda diametrāli atšķirīgi laikapstākļi.

Laika apstākļi nav ietekmējami, tāpēc lauksaimniekiem jāmeklē gan jaunas tehnoloģijas, gan jāizmanto radoša pieeja, lai pārdzīvotu mainīgos laikapstākļus. «Mūsu spēkos nav izmainīt lietu un sauli, bet mūsu spēkos ir padarīt stiprus augus, lai tie būtu izturīgāki pret kataklizmām, piedāvājot tādus minerālmēslus, kas ir viegli uzņemami augam, piemēram tagad sausajā laikā ļoti efektīvi ir tā saucamie šķidrie lapu mēslojumi. Tas ir kā zāles augam, lai tas spēj izdzīvot sliktos apstākļos,» norāda Egils Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru