Jaunākais izdevums

Ozoliņi ZL ar 60 hektāriem pašlaik ir lielākais bioloģisko cietes kartupeļu audzētājs Baltijā – apstākļos, kad kartupeļu platības gadu no gada mūsu valstī sarūk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ozoliņi ZL pirms astoņiem gadiem bija pirmais sadarbības partneris SIA Aloja Starkelsen, rūpnīcai sākot bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanu, bet tagad kļuvis par tās lielāko piegādātāju. Šopavasar saimniecībā Lēdurgas pusē iestādīti 60 ha kartupeļu – tikpat, cik pērn. Saimnieks Zigmārs Logins vērtē, ka stādītu arī vairāk, bet jārēķinās ar bioloģiskajā lauksaimniecībā obligāto augu seku, kas ierobežo straujas attīstības plānus, un pie šāda apjoma vēl ap 200 ha jāpatur rezervē augu maiņai. Kartupeļi ir prasīgāka kultūra par graudiem arī tehniskā nodrošinājuma ziņā, tāpēc saimniecība šogad ar ES fondu atbalstu gatavojas būvēt kartupeļu noliktavu par 445,19 tūkst. eiro.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 6.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauzes tirgū Bauskā pagājušajā nedēļā bija nopērkami pašmāju kartupeļi. To cena atkarībā no bumbuļu lieluma svārstījās no 0,80 līdz 1,20 eiro par kilogramu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Piektdien, 16. jūnijā, pirmo dienu jaunos kartupeļus uz tirgu bija atvedis codietis Stefans Timahovičs. Viņš, tāpat kā vēl trijās vietās Bauzes tirgū, piedāvāja pircējiem iegādāties šķirni 'Solists'. Lai arī tā esot agrīnā šķirne, ražas paātrināšanai kartupeļu vagām pāri likts agrotīkls. Latviešu «otro maizi» codietis audzē nelielā platībā Ceraukstes pagastā.

S. Timahovičs atzīst, ka cilvēki pagaidām pērk maz. Visbiežāk no klientu puses jāklausoties stāsti par mānīšanos, jo iedzīvotāji netic, ka tie tiešām ir vietējie kartupeļi.

Iecavas zemnieks Aigars Cirītis kartupeļus šogad iestādījis aprīļa vidū, bet pie jaunās ražas vēl nav ticis. Pirmdien, 19. jūnijā, viņš pārliecinājies, ka izaudzētais vēl nav tirgus prece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novākti vien 5-7% kartupeļu; ražas novākšanas darbus kavē ūdens uz laukiem

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir novākti aptuveni 5-7% kartupeļu, un ražas novākšanas darbi varētu turpināties arī oktobrī, jo tos kavē lietus ūdens uz laukiem, aģentūrai LETA teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Ļoti daudz darba ir atlicis, jo būtībā nevar parakt, ir pārāk slapjš. Nav tā, ka nenotiek rakšana, bet tā nav sākusies masveidā. Pie gana liela mitruma atkal ir uzlijis lietus, un kombaini neiet, teica Kraukle. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Latvijā ir novākti tikai 5-7% no kopējās kartupeļu ražas, neskaitot vasarā tūlītējam patēriņam novāktos kartupeļus. Daudzviet ražas novākšanas darbus kavē uz lauka sakrājies lietus ūdens, bet vēlākām šķirnēm vēl ir jānobriest.

Kraukle pastāstīja, ka vietām, kur ir smilšaināki tīrumi, ievākts nedaudz vairāk kartupeļu, bet mitrākās vietās - mazāk, jo darbi kavējas. Ar ražas novākšanu raitāk sokas Zemgalē, tāpat kartupeļu raža aktīvāk tiek vākta Vidzemē, kur ir koncentrējusies kartupeļu pārstrāde. Savukārt Latgalē masveida ražas novākšana vēl nav sākusies. Kopumā kartupeļu novākšanas procesam visā Latvijā vajadzētu būt aktīvākam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2,9%

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,8 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, palielinājās par 6,2 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, augļiem, cukuram, sviestam, skābajam krējumam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, kefīram, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, svaigām vai atdzesētām zivīm, jogurtam, saldumiem, šokolādei un gaļas izstrādājumiem. Savukārt lētāki kļuva kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Jūras laivas izpilddirektori Luīzi Šulcu

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Jūras laivas izpilddirektore Luīze Šulca. Jūras laivas ir ģimenes uzņēmums, kas radies no vaļasprieka. «Tas nav vienkārši bizness, tas ir mūsu dzīvesveids. Mēs paši vienlaicīgi esam gan tūrisma produkta piedāvātāji, gan patērētāji, jo laivošana un «jūrā iešana» ir visas mūsu darbošanās pamatā. Mēs zinām, ko šajā vaļaspriekā mēs gribētu kā laivotāji saņemt, tādēļ arī zinām, ko citi gaida no mums,» stāsta L. Šulca.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Gluži loģiski, kurš gan vēl pārzinās uzņēmuma un mūsu laivotāju vajadzības, ja ne mēs paši. Nevar būt vēl interesantāka un aizraujošāka darba par to, kuru dari ar prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kurās preču grupās cenas gada laikā augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri), palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, palielinājās par 6,1 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem, šokolādei, cūkgaļai, saldumiem un kafijai. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Neizkalt jaunu čiku nodokļu reformas veidolā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs ir paziņojis, ka tūdaļ pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas kopā ar sociālajiem partneriem sāksies darbspie nodokļu reformas, kas varētu stāties spēkā 2021. gadā. Tas ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka pašreizējā nodokļu reforma ir izgāzusies, atstājot vien milzīgu caurumu valsts budžetā.

Darbaspēka nodokļu slogs vēl joprojām ir augsts, un reforma, kāto norāda arī Eiropas Komisija, nekādā mērā nav palīdzējusi mazināt nevienlīdzību. Taču birokrātiju gan tā ir vairojusi. Jāteic, ka diferencētais neapliekamais minimums ir sarežģīti piemērojams praksē, turklāt tas ir labvēlīgāks pret strādājošiem bez apgādājamiem, kas jau pats par sevi nav pareizi. Nākamajai nodokļu reformai noteikti vajadzētu mazināt darbaspēka nodokļu slogu,ieviest saprātīgus progresivitātes elementus, protams,ne tik sarežģītus un grūti administrējamus kā diferencētais neapliekamais minimums.

Tāpat pašlaik Latvijā līdztekus vispārējam nodokļu režīmam ir nepilni desmit citi režīmi, kas apgrūtina ne tikai nodokļu administrēšanu,bet arī būtiski samazina tajos strādājošo sociālās garantijas un rada robu valsts budžetā. Jāatgādina, ka daudzi alternatīvie režīmi tika ieviesti krīzes laikā kā pagaidu risinājums, taču nostiprinājās uz palikšanu. Piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīms, ko vairākas valdības viļā kā karstu kartupeli, kamēr daudzas nozares sūdzas, ka tas kropļo konkurenci (īpaši publiskajos iepirkumos). Līdz ar to valdībai ar sociālajiem partneriem ir jāizdiskutē un jāsaprot, kādi alternatīvie nodokļu režīmi būtu saglabājami, kādi - ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana pieaugusi, bet mazāk pirkti citi augļi

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piegādātāju nav palielinājuši cenas augļiem un dāzeņiem 2018.gadā. Savukārt visi tirgotāji vadījušies pēc jaunās PVN likmes - 5%, līdz ar to visiem produktiem, kam noteika samazinātā PVN likme, mazinājusies gala cena, informē Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Ir vērojams arī atsevšķu cenu pieaugums, ko piegādātāji skaidro ar sezonālajām cenu svārstībām. Piemēram, vietējiem burkāniem piegādes cena kāpusi par 0,03 eiro kilogramā un kartupeļiem - 0,02 eiro/kg. Jebkurā gadījumā gala cena samazinājusies, jo šis pieaugums ir mazāks par starpību, ko dod jaunā samazinātā PVN likme.

Ir arī atsevišķi piegādātāji, kas samazinājuši cenas. Tā, piemēram, Getliņi EKO tomātu piegādes cena samazinājusies par 1 eiro kilogramā, kā rezultātā arī pārdošanā šobrīd cena kritusies par vairāk kā 1 eiro un svārstās no 4,99 eiro/kg patērētāju kooperācijās līdz 5,99 eiro/kg RIMI veikalos.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka šis valdības solis, samazinot PVN, ir ļoti svarīgs patērētājiem, sevišķi tiem, kam iztikas līdzekļi ir mazāki par Eiropas pieņemto iztikas standartu: «Ikdienā redzam, ka cilvēki iegādājas biežāk auglus un dārzeņus, pie tam var atļauties veikalos pievērst lielāku uzmanību to kvalitātei. Kopumā situācija ir ļoti normāla, mūsuprāt, nav konstatēta neviena ļaunprātība, un samazinātais PVN devis rezultātus. Tas attiecas gan uz šo brīdi, gan ilgtermiņā nodrošinās pircējiem pieeju lētām šīs grupas pārtikas precēm. Mūsuprāt, vajadzētu samazināt PVN arī ēdināšanas pakalpojumiem, jo, piemēram, aizbraucot uz Poliju redzam, ka tur cilvēkiem ir iespējas biežāk apmeklēt gan restorānus, gan kafejnīcas un ēdnīcas ikdienā. Tas izskaidrojams ar 5 vai 8% PVN atkarībā no pagatavošanas veida. Savukārt Latvijā augstais PVN padara sabiedirsko ēdināšanu pieejamu ikdienā tikai šaurai iedzīvotāju grupai un tūristiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Investējot 40 tūkstošus eiro, Latvijā ienāk ātrais ēdinātājs Nathan’s Famous

Lelde Petrāne, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Rīgā tiks atvērta pirmā ātrās ēdināšanas kafejnīca Nathan’s Famous.

Nathan’s Famous ir viens no vecākajiem ātrās ēdināšanas zīmoliem pasaulē, kas piedāvā hotdogus. Uzņēmuma vēsture aizsākās 1916. gadā, kad Ņujorkā atklāja ātrās ēdināšanas kafejnīcu Nathan’s Famous. Šobrīd darbojas vairāk nekā 40 000 Nathan’s ēdināšanas vietas 13 pasaules valstīs.

Colliers International konsultējis uzņēmumu par tirdzniecības platību nomas jautājumiem un atradis piemērotas telpas Vecrīgā – Grēcinieku ielā 7. Kafejnīcas izveidē ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

Ēdienkartē tiks piedāvāti Ņujorkas hotdogi, hamburgeri, kā arī kartupeļi ar dažādām mērcēm. Franšīzes turētājs SIA SGK Nordic plāno atvērt vēl vismaz 10 Nathan’s Famous ātrās ēdināšanas kafejnīcas Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru