Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam? 

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 2018. gada 13. augusts plkst. 18:38

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Sliktais holesterīns

Kā var izpausties ĀTI negatīvie aspekti? Ārvalstu investors kā jebkurš cits investors var sev piederošās daļas pārdot, sadalīt, tā sadrumstalojot uzņēmumu vai vājinot to. Pārāk būtiskas ĀTI kādā nozarē, kuras stabila pastāvēšana ir nozīmīga sabiedrībai valstiskā līmenī, piemēram, enerģētika, transports, ieguves rūpniecība u.c., var radīt drošības riskus un arī kaitēt konkurētspējai. Ārvalstu investors var arī izmantot uzņēmuma daļas vai aktīvus kā ķīlu, lai saņemtu vietējos aizdevumus. Un tā vietā, lai ieguldītu šo finansējumu vietējā uzņēmuma vajadzībām, var tos aizdot mātesuzņēmumam ārvalstīs.

Lai izvairītos no potenciāliem riskiem, būtiski, lai valstis mēģinātu nepieļaut ĀTI koncentrēšanos valstij stratēģiski svarīgās nozarēs. Piemēram, šogad pavasara sākumā medijos virmoja Francijas, Vācijas un Itālijas politiķu bažas, ka šajās valstīs uzkrājušās vērienīgas ĀTI no Ķīnas. Tās ieplūdušas nozarēs, kas būtu pastiprināti jāvērtē no nacionālās drošības aspekta, piemēram, tehnoloģiju un infrastruktūras nozarēs. Lai izvairītos no līdzīga riskanta iznākuma, Lielbritānija lēma pastiprināt regulējumu saistībā ar jomām, kurās drīkst ieplūst ĀTI, pēc tam, kad Ķīna ieguldīja būtisku daļu kodolspēkstacijā. Savukārt Francija šā gada sākumā nobloķēja Tulūzas lidostas daļas pārdošanu Ķīnas konsorcijam, kas būtu ieguvis kontrolējošo daļu uzņēmumā. Izskan arī minējumi, ka Ķīnas ieguldījumi ir daļa no valdības stratēģijas «Made in China 25», kas slēpj ieceri pārņemt Rietumu inovācijas. Piemēram, 2016. gadā Ķīnas uzņēmums ieguva daļas 4.5 mljrd. eiro vērtībā Vācijas robotikas uzņēmumā. Darījuma kritiķi izteicās, ka šādā veidā ķīnieši pamazām pārņem Vācijas know-how, tādējādi potenciāli apdraudot Vācijas konkurētspēju un secīgi pabojājot valsts salīdzinošās priekšrocības. Nupat arī Vācijas valdība atsauca savu piekrišanu Ķīnai pārņemt mikroshēmu iekārtu ražošanas uzņēmumu, norādot uz drošības apsvērumiem. Kādas nozares aktīvu pārņemšanu vienas valsts ietekmē caur ĀTI mēdz dēvēt arī par sava veida mūsdienu kolonizācijas formu.

Runājot par Ķīnu Latvijas kontekstā, ĀTI statistikā būtiskākas ieplūdes no šīs valsts ir kopš 2014. gada un pēdējos pāris gados veido 77 milj. eiro. uzkrājumu, kas ir vien pusprocents no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma. Tātad Latvijā šādi ekonomiskās «kolonizācijas» riski pašlaik nav aktualitāte. Saskaņā ar Lursoft datiem lielākās uzkrātās ĀTI no Ķīnas ir sadalījušās pa dažādām nozarēm, proti, mazumtirdzniecības, kokapstrādes, apģērbu un apavu ražošanas, nekustamā īpašuma, ēdināšanas un finanšu nozarēs.

Pētot valstis, kas dominē Latvijā uzkrāto ĀTI apjoma ziņā, secināms, ka ĀTI sadalījums vērtējams kā diversificēts. TOP10 lielāko uzkrāto ĀTI valstu sarakstā ierindojas, piemēram, Zviedrija, Nīderlande, Dānija, Krievija, Lietuva. Tiesa, par Krieviju tiek lēsts, ka daļa no tās naudas Latvijā tiek ieguldīta arī caur tādām valstīm kā, piemēram, Nīderlande un Kipra, kas arī ierindojas ĀTI izcelsmes valstu saraksta topā.

Arī nozaru skatījumā ĀTI sadalās pa dažādām jomām, no kurām TOP10 ietilpst, piemēram, finanšu, tirdzniecības, nekustamā īpašuma, apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības nozares.

Labais holesterīns

Pārejot pie labā holesterīna, izpētīts, ka tas attīra asinis, tātad dara labu visam organismam. Arī labās ĀTI kopējo ekonomiku ietekmē pozitīvi, ko pamato pētījumi. Līdz ar ĀTI ieplūdēm notiek starptautiska tehnoloģiju un zināšanu pārnese. Piemēram, investējot jaunās ražošanas tehnoloģijās, secīgi paaugstinās arī uzņēmumā nodarbināto zināšanu līmenis, jo tiek nodrošināta apmācība vietējam darbaspēkam, lai strādātu ar jaunajām tehnoloģijām. Vienlaikus, ienākot ārvalstu investoram, var ienākt arī jaunas domāšanas vēsmas un inovatīvi risinājumi no investorvalsts gan kopumā, gan konkrētās jomās – vadības stilā, grāmatvedībā, juridiskajos risinājumos, finansējuma piesaistīšanas veidos, tehnoloģiju izmantošanā, kas viss var veicināt uzņēmuma kopējo efektivitāti un uzlabot uzņēmumā strādājošo dzīves standartus un kvalitāti. Šādā veidā paaugstinās arī kopējā uzņēmējdarbības konkurences latiņa, jo citi uzņēmumi cenšas turēt līdzi, lai nezaudētu savu biznesu.

Neskatoties uz raksta pirmajā daļā pieminētajiem iespējamajiem riskiem saistībā ar investoram piederošo daļu pārdošanu, ĀTI kopumā uzskatāms par salīdzinoši stabilu finansējuma veidu. Ja ārvalstu investors ieguldījis nozīmīgu summu, piemēram, ražošanas iekārtās, viņš ir ieinteresēts atpelnīt investīcijas un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Turklāt, pat ja investors vēlētos pārdot iegādātās iekārtas, to nevarētu izdarīt pēkšņi un strauji, jo nefinanšu aktīvi ir mazāk likvīdi nekā, piemēram, portfeļinvestīcijas (finanšu aktīvi).

Būtiska ĀTI priekšrocība ir to pozitīva ietekme uz eksportu. Pētījumi rāda, ka ĀTI saņēmējvalstī sekmē tādu apstākļu veidošanos, kas uzlabo iespēju palielināt eksportu. Piemēram, ĀTI var veicināt eksportu līdz ar jaunu, uzlabotu tehnoloģiju ieviešanu un veiksmīgāku vadības stilu, kas kopā veicina efektivitāti un produktivitāti, tā sekmējot starptautiskās tirdzniecības panākumus. Cits iemesls var būt saistīts ar lielāku finansiālo drošību, jo ārvalstu kapitāla ieplūdes palīdz nosegt būtiskās jaunu ārvalstu tirgu apgūšanai nepieciešamās izmaksas, tādējādi palielinās iespēja vispār sākt jaunu tirgu iekarošanu. Cita nianse - ĀTI var veicināt saražotās produkcijas apjoma pieaugumu, līdz ar to secīgi palielinās arī eksports. Eksportu var veicināt arī ĀTI saņēmējvalsts, kļūstot par tā dēvēto eksporta platformu. Citiem vārdiem, ĀTI saņēmējvalsts ražo produktus vai starppatēriņa preces, ko tālāk eksportē uz ĀTI izcelsmes valsti vai arī uz ĀTI izcelsmes valsts citiem jau iekarotajiem tirgiem. 2017. gadā tika publicēts pētījums, kurā, izmantojot astoņu Centrālās un Austrumeiropas valstu (arī Latvijas) piemērus, tika analizēta sakarība starp ĀTI un eksportu laikā no 1999. līdz 2013. gadam. Analīzē secināts, ka saikne starp ĀTI pieaugumu un eksporta pieaugumu pastāv un, palielinoties ĀTI par 1%, nākamajā gadā eksports pieauga par 0.28%. Pētnieki secināja, ka šo sakarību, visticamāk, veicina eksporta platformas teorija, proti, pieauga imports starppatēriņa preču veidā no ĀTI valstīm, bet galaprodukts pēcāk eksportēts. Pētnieki teoretizēja, ka šādas platformas veidošanos sekmēja tādi faktori kā lētāks darbaspēks ar labu izglītību, kā arī tas, ka valstis ietilpst ES. Tā kā Latvija katru gadu palēnām tuvojas Eiropas Savienības vidējam algu līmenim, jāturpina strādāt pie citiem konkurētspējas faktoriem, kas mudinātu ārvalstu investorus ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā.

Rezumējot par iegūstamajiem labumiem ĀTI ietekmē, 2017. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā secināts[11], ka piektā daļa lielāko uzņēmumu (apgrozījums virs 145 tūkst. eiro) Latvijā ir ĀTI uzņēmumi (kuros ir vismaz 50% ārvalstu kapitāla) un šie uzņēmumi samaksā 48% no visiem iekasētajiem nodokļiem, 36% no iekasētajiem sociālās apdrošināšanas nodokļiem, un tie nodarbina 27% no kopējā darbaspēka. Šo un arī citu iemeslu dēļ valstis, tai skaitā arī Latvija, ir ieinteresētas saņemt pēc iespējas vairāk ĀTI un ir vērts par tām pacīnīties.

Turpmākajās rindkopās analizēti dati par TOP10 eksportētākajām nozarēm un uzkrātajām ĀTI šajās nozarēs, lai noskaidrotu, vai iespējams saskatīt saikni starp Latvijā uzkrāto ĀTI dinamiku un realizēto eksportu makroekonomikas līmenī.

Vai ĀTI kāpums varētu būt starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Latvijas preču un pakalpojumu eksportam 2017. gads bijis ļoti labvēlīgs. Preču eksporta ienākumiem bija straujš pieaugums, savukārt pakalpojumu eksportētāji demonstrē stabilu ienākumu pieaugumu jau vairāku gadu garumā, turklāt veidojot aptuveni trešo daļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Kādi faktori veicinājuši šo pieaugumu? Nozīmīgs faktors bijis spēcīgs pieprasījums pasaules tautsaimniecībā kopumā un Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tādējādi Latvijas eksporta panākumus ietekmēja ne tikai eksportētā apjoma pieaugums, bet arī eksporta cenu kāpums. Savukārt ĀTI Latvijā pērn pēc zemā līmeņa 2016. gadā atkal bija tuvu vēsturiski vidējam līmenim, sasniedzot 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un uzkrātais ĀTI līmenis veidoja 53.5% no IKP. Vai ĀTI kāpums varētu būt ierindojams starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Summējot preču un pakalpojumu eksportu, 3. attēls ilustrē 2017. gadā 10 lielākās eksporta nozares un šo nozaru eksporta dinamiku gadu gaitā. Savukārt 4. attēls ilustrē nozares, kurās veidojas ciešākā korelācija starp nozares eksporta rezultātiem un šajās nozarēs uzkrātajām ĀTI 2009. – 2017. gadā.

Lursoft pērn publicēja pētījumu, kurā apkopoja uzņēmumus, kuros ārvalstu investīciju apjoms veido vismaz 51% no kopējā kapitāla un kuri apgroza vismaz 10 milj. eiro laikā no 2009. līdz 2016. gadam. Rezultāti atklāj, ka visbiežāk starp lielajiem investīciju uzņēmumiem ierindojas kapitālsabiedrības, kuras par savas pamatdarbības jomu izvēlējušās tās pašas nozares, kuras ir lielākās eksportētājas (3. attēls). Ja pētām korelāciju starp eksporta nozarēm un tajās uzkrātajām ĀTI, tad ciešākās korelācijas veido tās pašas nozares, kas figurē 3. attēlā un kas izceltas Lursoft pētījumā. Piemēram, no Lursoft pētīto ĀTI uzņēmumu kategorijas 37% veido ar vairumtirdzniecību saistīti uzņēmumi, 8% ar mazumtirdzniecību, 7% ar uzglabāšanu un transporta palīgdarbībām (52 4. attēlā) un 7% ar automobiļu un motociklu tirdzniecību saistīti uzņēmumi.

Cits novērojums, analizējot valstis, uz kurām aizplūst vislielākā daļa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta, atklāj, ka šo valstu saraksts cieši korelē ar tām valstīm, no kurām Latvijā ieplūdušas lielākās ĀTI. Ja šķetinām sīkāk pa nozarēm (TOP10 eksportētākās nozares, 3. attēls) un analizējam eksporta un importa datus par valstīm, no kurām uzkrātas lielākās ĀTI, 5. attēls ilustrē, ka vidēji cieša un cieša korelācija veidojas visām pētītajām nozarēm, izņemot gaisa transporta nozari un sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozari (negatīva korelācija). Turklāt šī korelācija atspoguļo būtisku eksporta daļu. Ja skatām TOP10 ĀTI un eksporta valstis TOP10 nozarēs, eksports uz šīm 10 valstīm veido ap 60% pēdējos gados no kopējā 10 nozaru eksporta un vairāk nekā trešo daļu no visu nozaru kopējā eksporta. Turklāt cita būtiska nianse - attiecīgajās nozarēs eksporta un importa dati demonstrē ļoti ciešu korelāciju. Šādu situāciju varētu skaidrot ar to, ka ĀTI konkrētajās nozarēs mērķis ir resursu, piemēram, izejmateriālu, starppatēriņa preču vai pakalpojumu pārstrāde (piemēram, izmantojot no ĀTI valsts importētās izejvielas) vai arī iegūšana, ko secīgi tālāk eksportē uz attiecīgo ĀTI valsti. Pētījumos šo mēdz dēvēt par eksporta platformu, ko sev izveido ĀTI investors (par šo jau rakstīju iepriekš, skaidrojot sakarību starp ĀTI un eksportu). Kā jau rakstīju iepriekš, iemesli šādai stratēģijai var būt dažādi, piemēram, iespēja Latvijā produkciju vai pakalpojumus, vai kādu posmu ražošanas procesā izgatavot lētāk vai labāk, vai efektīvāk, piemēram, zemāku izmaksu, kādu darbaspēka iezīmju vai kādu nozarē uzkrātu specifisku zināšanu jeb know-how dēļ, vai arī elastīgākas darba likumdošanas dēļ u.c. Tikmēr, kamēr Latvija darbojas gudri ĀTI saņemšanā, kā arī saglabājas ĀTI diversifikācija un tiek pārvaldīti pārējie ar ĀTI saistītie riski, Latvija ir veiksmīga ieguvēja.

Spriežot pēc Latvijas statistikas datiem makroekonomikas līmenī, varētu izteikt minējumu, ka pētījumos formulētā sakarība par ĀTI eksportu veicinošo ietekmi izpildās. Tomēr te der arī atzīmēt, ka šo sakarību var veicināt arī citi apstākļi, piemēram, nevis ĀTI veicinājušas eksportu, bet gan ārvalstu investori nopirkuši jau esošus – labākos eksportspējīgos uzņēmumus. Piemēram, kolēģi savā pētījumā izanalizēja, ka Latvijā eksportējošie uzņēmumi ir par 80% produktīvāki, algo divreiz vairāk darbinieku, samaksā par 62% vairāk nodokļu un izmanto par 77% vairāk kapitāla uz vienu darbinieku nekā neeksportējošie uzņēmumi. Tādējādi, iespējams, investori saredz lielāku potenciālu tieši šajos uzņēmumos un tāpēc izvēlas tajos ieguldīt. Pētot datus makroekonomikas līmenī, rezultātus var ietekmēt arī statistikas apkopošanas nianses, veidojot interpretācijas kļūdas. Piemēram, uzņēmums, kurā nav ārvalstu kapitāla, eksportē preces uz valsti X, un tikmēr kāds cits uzņēmums, kurš neeksportē, saņem ĀTI arī no valsts X. Makroekonomikas līmenī veidojas sakarība, bet mikro līmenī – abi uzņēmumi darbojas nesaistīti un tiešā veidā neietekmē cits citu. Tādējādi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par ĀTI un eksporta sakarību Latvijā, būtu jāveic analīze, izmantojot datus mikro līmenī, kā arī ņemot vērā virkni vēl citu faktoru, kas varētu ietekmēt eksporta rezultātus, ko attiecīgi salīdzināt nozaru starpā. Piemēram, salīdzināt izglītības un inovāciju līmeni, iesaistīšanos globālajās tirdzniecības ķēdēs, ekonomikas stāvokli eksporta valstīs, re-eksportu, cenu faktoru u.c.

Nobeigumā starp būtiskākajiem secinājumiem ierindojams fakts, ka ĀTI ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. Gan vietējā, gan starptautiskā līmenī ir atzīts, ka ĀTI ir svarīga nozīme ekonomikas attīstībā, tomēr ir būtiski gudri pārraudzīt ar ĀTI saistītos procesus. ĀTI mēdz dēvēt par mūsdienu kolonizācijas veidu, jo ārvalstu investori var pārņemt vadību pār kādu stratēģiski nozīmīgu nozari, tādējādi ietekmējot šīs nozares turpmāko konkurētspēju. Latvijas gadījumā tā nav šībrīža aktualitāte, jo ĀTI vērtējamas kā diversificētas gan nozaru, gan valstu griezumā. Svarīgi, lai mēģinām ne vien koncentrēties uz aizvien jaunu investoru piesaistīšanas, bet rūpīgi strādāt ar esošajiem investoriem, kuri Latvijas tirgu ir jau iepazinuši un apliecinājuši savu lojalitāti valstij, atbalstot tos un aicinot ieguldīt arī turpmāk.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2018. gada 13. augusts plkst. 11:17

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums...

2018. gada 13. augusts plkst. 6:37

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts,...

2018. gada 10. augusts plkst. 8:05

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu...

2018. gada 09. augusts plkst. 18:14

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi...

2018. gada 09. augusts plkst. 16:59

Jūnijā preču eksports eiro izteiksmē atgriezās pie divciparu izaugsmes, pieaugot par 10.7%,...

2018. gada 08. augusts plkst. 6:29

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās...

2018. gada 07. augusts plkst. 8:16

Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības...

2018. gada 06. augusts plkst. 7:31

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to...

2018. gada 06. augusts plkst. 6:59

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:49

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu,...