Kas šoreiz pasargās no ieslīgšanas deflācijā 

Viens no Eiropas ekonomikas izaicinājumiem pēdējos gados ir spītīgi zema inflācija. Pieejamie provizoriskie dati liecina, ka oktobrī tā varētu būt sarukusi jau līdz 0,7% atzīmei.

Jānis Šķupelis, 2019. gada 06. novembris plkst. 6:11

Foto: no DB arhīva

Šāda patēriņu cenu samazināšanās gājusi roku rokā ar ekonomiskās aktivitātes kritumu. Katrā ziņā, inflācijai jau tagad esot tik zemai un ekonomikai potenciāli pie kādu apstākļu sakritības sabuksējot vairāk, nav izslēgts, ka Eiropas tautsaimniecība tuvināsies deflācijas slazdam.

Sākotnēji varētu šķist, ka patēriņa cenu kritums nav nekas slikts, jo, piemēram, ierindas mājsaimniecības par savu sapelnīto naudiņu varētu nopirkt vairāk. Savukārt biežāk redzamā parādība – inflācija - ir slikta, jo apēd naudas vērtību. Tomēr no modernās ekonomikas teorijas izriet – ja šāda situācija, kad ir vērojama deflācija vai pat tikai ļoti zemas inflācijas gaidas, ieilgtu, tas būtu daudz nozīmīgāks risks tautsaimniecības stabilitātei, jo mazina cilvēku vēlmi tērēt. Proti, ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi (kādēļ man kaut ko pirkt jau tagad, ja pēc diviem mēnešiem es to varēšu dabūt lētāk un pēc sešiem - vēl lētāk?), gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, kreditēšanas krituma, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma un tad - viss sākas no gala. Jeb - lielais risks ir, ka šāda deflācijas sniega bumba turpina velties no kalna un cenas un ekonomika sarūk vēl tālāk. Situāciju Eiropā var saasināt arī neizteiksmīgas demogrāfiskās tendences.

Dažādi eksperti jau vairākkārt Vecajam kontinentam piesaukuši ko līdzīgu Japānas scenārijam (runāts par Eiropas japanizāciju). Japānas valdība un centrālā banka ilgstoši centusies valsti izvest no vairāk nekā desmit gadu ilgstošas deflācijas. Ekonomikas terminoloģijā šis laika posms iegājis vēsturē ar nosaukumu zaudētā desmitgade.

Protams, ļoti cītīgi pie cenu stabilitātes uzturēšanas strādā Eiropas Centrālā banka, kuras galvenais uzdevums ir reģiona inflāciju noturēt 2% atzīmes tuvumā. Tieši šo Centrālā banka atzinusi par optimālo inflācijas līmeni, kas neliecina ne par pārāk karstu, ne pārāk vēsu ekonomiku. Uzglūnošās deflācijas spirāles efektus šoreiz var izrādīties ļoti grūti ierobežot, jo procentu likmes jau ir ļoti zemas. Ne velti, lai nekādā gadījumā nepieļautu deflāciju, kopš iepriekšējās finanšu krīzes arī īstenoti triljonu monetārie eksperimenti. Tomēr, kā redzams tagad, tie inflāciju īsti iegriezuši nav, lai gan ļoti iespējams, ka tie pasargāja no jau krietni agrākas ekonomikas ieslīgšanas deflācijā. Skaidrs ir tas, ka bija nopirkts laiks.

Tomēr tagad risks ir, ka centrālo baņķieru pasākumu efektivitāte šoreiz var būt izsmelta un šis nopirktais laiks ir tuvu tam, lai beigtos.

Kas no centrālajām bankām varētu pārņemt stafetes kociņu? Daudz variantu, šķiet, jau nav, un pēdējā laikā Eiropā bijuši mudinājumi valdībām atkal tērēt arvien vairāk. Interesanti būs vērot, kā laiku mēģinās nopirkt tās.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 31. oktobris plkst. 6:19

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir mobilizēšanās cīņai ar klimata pārmaiņām....

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:25

Pasaules ekonomika spiež pa bremzēm, lai gan akciju tirgus izskatās neapstādināms. ASV...

2019. gada 29. oktobris plkst. 6:18

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā...

2019. gada 28. oktobris plkst. 6:29

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm....

2019. gada 25. oktobris plkst. 6:47

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma...

Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...