Jaunākais izdevums

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Amerikā ir atšķirība arī tajā, kā žurnālistiem ir jādokumentē savi avoti, jo žurnālistam tur ir pieļaujams citēt vienkārši kādu anonīmu avotu, un viņam šis informācijas avots pat nav jāpazīst. Tā tas arī sākās – ar anonīmiem avotiem, ar it kā bijušajiem darbiniekiem.

Ir tiešām sarežģīti reaģēt un argumentēt, ja skaidri nezini, no kurienes ir inkriminējošā informācija. Procesa gaitā mēs noskaidrojām, ka visdrīzāk mēs esam vienkārši ierauti ģeopolitiskā cīņā, kurai nav nekāda sakara ar kiberdrošību. Ir pieaugoša spriedze starp lielajām valstīm – Ameriku, Ķīnu, Krieviju un arī Ziemeļkoreju un Tuvajiem Austrumiem. Tām visām ir vajadzīgs kaut kas, par ko citus vainot. Tā ASV prezidents ir apsūdzēts attiecībās ar Krieviju. Un šādai valdībai ir ērti izraudzīties kādu privātu Krievijas kompāniju un uzlikt tai aizliegumus – mēs viņus aizliegsim, jo viņi ir bīstami.

Bet no kurienes tam visam kājas aug?

Es sekoju lietas noklausīšanās gaitai ASV Tēvzemes drošības departamentā (TDD), un kad šīm amatpersonām jautāja, no kurienes tām ir šādas zināšanas, viņi skaidri teica, ka tās viņiem ir no preses. Daudzi lēmumi tika izdarīti un pieņēmumi balstīti tajā, ko rakstīja mediji, nevis reālā dokumentācijā. Līdz šai dienai ne prese, ne mēs neesam redzējuši īstu dokumentāciju par apsūdzībām, kādas ir vērstas pret Kaspersky Lab.

Mums bija grūti atbildēt apsūdzībām, kad mēs nezinājām, no kurienes tās nāk, tāpēc pērnā gada nogalē mēs piedāvājām TDD, ka kompānijas vadītājs Jevgeņijs Kasperskis būtu vairāk nekā priecīgs viņiem sniegt liecību oficiālā noklausīšanās sesijā. Tam tika arī noteikts datums, bet tad TDD to pārcēla, un uz nākamo tikšanās reizi Jevgeņijs nemaz netika uzaicināts. Tas likumprojekts kļuva par likumu, un to mēs esam apstrīdējuši ASV tiesā. Pagaidām šai lietai nav nekādas virzības. Ir gan šāda tāda uzmanība no mediju puses.

Starplaikā Lietuvas valdība ir izsludinājusi ASV līdzīgu aizliegumu. Vai tas bija balstīts Amerikas piemērā?

Nezinu. Lietuvas Aizsardzības ministrijas paziņojums saka, ka lēmums nav balstīts ne politiskos apsvērumos, ne emocijās, bet gan viņiem pieejamos faktos. Tomēr, tā kā šie fakti ir noslepenoti, viņi nevar citiem tos rādīt. Mēs arī tos neesam redzējuši, un esam sazinājušies ar Aizsardzības ministriju un izteikuši gatavību sadarboties un atklāt savas programmatūras pirmkodu, tomēr mums nav izdevies uzsākt tiešām sarunu ar ministriju.

Bet kā politiķiem ar jums tikt kaut kādos vārtos, jo tas tomēr ir tik sarežģīti. Kā saprast, kas notiek?

Ja kādam no piegādātāju produktiem – vienalga, vai tā ir programmatūra, vai iekārtas – tiek atklāta vājā vieta, tad mūsu industrijā pieņemta prakse ir informēt šo piegādātāju, lai kļūda tiktu izlabota. Mums Kaspersky ir speciāls atalgojumu fonds – Bug Bounty Programm. Tā ir programma, kas garantē 100 tūkstošu ASV dolāru atlīdzību ikvienam, kurš mūsu sistēmās atklās nopietnas nepilnības un caurumus. Mums nav ne mazākās intereses nenovērst jebkuras problēmas saistībā ar mūsu programmām, bet ir skaidrs, ka mums vispirms šīs problēmas ir jāzina.

Kāds lietuviešiem no tā labums? Vienkārši atraduši grēkāzi, ko pasist?

Es nepārzinu viņu politiskās aktualitātes un to, kas tikko ir noticis, bet, ja mēģinām saprast, no kurienes tam kājas aug, tad politiķu attieksmes maiņa pret kiberdrošību vispār ir nesena.

Līdz pat pagājušā gada vidum, kad mums līdzīgi cilvēki ar zināšanām par IT un drošību nāca un runāja «reālajā pasaulē» par kiberriskiem, tad mūs uzskatīja par paranoidāliem nūģiem, kas valkā folijas cepures, lai marsieši nelasītu viņu domas, sēž pagrabā, dzer kolu un skatās zinātnisko fantastiku. Bet tad sekoja ļoti apjomīgi uzbrukumi viscaur Eiropā. Viens bija WannaCry, otrs – Petya. Tie piesaistīja plašu mediju uzmanību, un arī politiķi viscaur pasaulē sāka domāt ar kiberdrošību – ka varbūt ir laiks domāt par nacionālo interešu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Bet kopš tiem uzbrukumiem viņiem bija apmēram seši mēneši laika saprast to, kam mēs, kiberdrošības speciālisti, esam veltījuši 20 gadus. Tāpēc ir saprotams, ka viņi nepārvalda kiberdrošības konceptu, un tāpēc kā jau politiķi viņi izmanto to, ko saprot un kur viņiem ir ekspertīze – vainot ārējos spēkus un ieviest sankcijas. Tā vietā, lai mēģinātu saprast kiberdrošības pasauli, kurā nacionālo robežu vienkārši nav, un nav arī interneta policijas, viņi ir un paliek tradicionālajā politiskajā domāšanā, kur viss ir lokalizēts un atrodas noteiktās robežās.

Tāpēc vien sešu mēnešu laikā politiķiem ir bijis ļoti maz laika saprast, kas tiešām ir kiberdrošība, un viņi ir ķērušies pie vecajiem sev pazīstamajiem instrumentiem, lai vienkārši kaut kā reaģētu, tomēr tas nav adekvāti. Iznākumā visa šī notikumu attīstība balstās vispārīgos pārpratumos.

TDD apgalvo, ka Kaspersky produkti ir veidoti tā, lai vāktu datus no lietotāju datoriem. Jūs vācat datus no Kaspersky antivīrusa lietotāju datoriem?

Pārpratums ir tajā, ka Kaspersky ar klientu piekrišanu tiešām vāc datus, lai analizētu globālajā tīmeklī notiekošo saistībā ar kiberuzbrukumiem un kiberdrošību un tā aizsargātu klientus. Tomēr tie ir statistiski un anonīmi jeb depersonalizēti dati, kas attiecas tikai uz Kaspersky produktu darbību un kiberuzbrukumiem. Šiem datiem ir vien informatīva vērtība par ļaundabīgiem kodiem, to izcelšanos un iekļūšanas metodi attiecīgajā datorā – vai tas noticis no mājas lapas, hipersaites, e–pasta vai kā.

Šādi dati tiek vākti, lai mūsu analītiķi varētu tiešsaistē aizsargāt mūsu klientus visā pasaulē. Mums nav intereses un mēs nevācam Word dokumentus, e–pastus vai jebkādus citus failus, kā tikai šo depersonalizēto statistiku, kas attiecas uz kiberdrošību.

Vai jūs to varētu?

Jebkurš to varētu. Pērn globāli populārās datoru tīrīšanas aplikācijas CCleaner programmas atjaunošanas procesā bija ielikts ļaunkods. Ja jūs no jebkuras vietas varat svešā programmā ielikt ļaunkodu, tad jebkurš var šādiem nolūkiem digitālajā vidē izmantot jebko. Bet mūsu kods ir veidots tā, ka mēs ar klientu piekrišanu ievācam tikai depersonalizētu statistiku par tiešsaistē notiekošo kiberdrošības jomā.

Spēlēties ar jebko citu mums kā kompānijai un biznesam nozīmētu riskēt ar nesamērīgiem zaudējumiem. Tāpēc mūsu pamata princips ir caurskatāmība. Pirmām kārtām tāpēc, ka mums nav nekā slēpjama. Otrām kārtām nav jau arī citas izvēles, jo pasaulē, kur viss ir savienots un mediji seko jebkam no notiekošā, tas ir tikai laika jautājums, kad jebkas nāks gaismā, ja jūs nespēlējat pēc noteikumiem.

Pret pašreizējām apsūdzībām runā arī biznesa loģika, jo Krievija veido vien nelielu daļu mūsu tirgus. Pārējais bizness ir globāls. Tad kāpēc gan mums ar to riskēt?

Vai Krievijas «pase» kā kompānijai jums nav mazliet neveiksmīga?

Varbūt nedaudz no ģeopolitiskā aspekta, tomēr veiksmīgi tas ir Krievijā pieejamo labo IT un kiberdrošības speciālistu dēļ, kas acīmredzot izriet no izglītības īpatnībām.

Būt labam programmu attīstītājam un ļaunkodu analītiķim prasa augstas matemātiskās prasmes. Nezinu, kāpēc, bet Krievijas universitātes spēj sagatavot vienus no labākajiem matemātiķiem pasaulē. Tāpēc mūsu pētniecība un attīstība ir bāzēta valstī, kur mums ir pieeja vieniem no labākajiem matemātiskajiem prātiem pasaulē, un šai aspektā tas noteikti ir ieguvums.

Kā jums Kaspersky vispār iet ar biznesu?

No ienākumu viedokļa aizliegums ASV mūs nav ietekmējis vispār, jo 2017. gadā bizness ir audzis. ASV sabiedriskais sektors kompānijas klientu lokā veidoja ļoti mazu daļu, un, lai arī šie klienti ir zaudēti, jauni ir iegūti citos segmentos.

Strauji attīstās jauni kiberdrošības segmenti – ne vairs tikai antivīrusu programmatūrā, bet arī kiberdraudu novēršanā, kiberdrošības treniņu pakalpojumos kompānijām, lai tās varētu sagatavot savus darbiniekus, kā arī industriālajā un kritiskās infrastruktūras kiberdrošībā. Tās ir jaunas biznesa jomas arī mums.

Arī Latvijas policija sadarbojas ar Kaspersky pērn palaistajā No More Ransom projektā, kas palīdz izspiedējprogrammu upuriem. Kā šai ziņā iet?

Mēs aizvien tajā darbojamies kopā ar Interpol, Europol un nacionālajām policijām. Mēs palīdzam viņiem saprast kiberdrošības jautājumus, kiberdraudu pētniecību (threat intelligence) un kādas ir policijas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai atklātu kibernoziegumus.

Izspiedējprogrammas nekur nav pazudušas, lai gan tās ir mainījušās. 2017. gadā bija pīķa punkts izspiedējprogrammu izmantošanā, un kopš tā laika ir mainījies kibernoziedznieku fokuss – tas ir pārlikts uz kriptovalūtām, kas ir jau 2018. gada kiberdrošības aktualitāte.

Kā privātpersona vai kompānija jūs pilnīgi legāli varat nodarboties ar kriptovalūtu ražošanu (mining), tomēr milzīgās nepieciešamās elektroenerģijas jaudas dēļ tas jums vienam pašam nebūtu izdevīgi. Kibernoziedznieki ir pamanījušies izmantot infiltrētu datoru tīklus, lai to jaudas izmantotu kriptovalūtu ražošanai savā vārdā. Iznākumā viņi paņem naudu, bet jums ir jāmaksā elektrības rēķins. Kriptovalūtu ražošana ir kļuvusi par patlaban lielāko nelegālo kiberbiznesu biznesu.

Ja rēķins pieaug par 5%, to pat neievēro, tāpēc šis ir ļoti slīpēts krāpniecības veids. Un ja kibernoziedznieki piekļūst ne vairs mājsaimniecību datoriem, bet lieliem datu centriem un izmanto to jaudas, tad tā ir jau vērā ņemama jauda, un šāda iefiltrēšanās ir arī grūti nosakāma.

Mēs mēģinām būt proaktīvi, pirmām kārtām veicot pētījumus un publicējot secinājumus, lai publika sāktu apzināties, ka šāds drauds vispār pastāv.

Protams, mēs arī pēc klientu pasūtījuma analizējam neregularitātes viņu datoru darbībā, kas var norādīt uz to jaudas nesankcionētu izmantošanu. Šis noziegums ir atšķirīgs no datorvīrusa un ļaunkoda, jo tie tiek instalēti jūsu datorā un var būt tam postoši. Kriptoražošanas programmatūras pamatideja ir netikt pieķertam. Viņi to izvieto jūsu datorā, bet nevēlas, ka tā tiek jebkādi pamanīta, jo viņu mērķis ir tikai un vienīgi jūsu datora jauda, nevis kaut kas, kas atrodas tajā iekšā.

Rezultātā jūs varbūt ievērosit, ka dators ir palicis drusku lēnāks, bet tas arī viss. Attiecīgi arī šādas ļaunprogrammatūras atklāšanai ir nepieciešamas drusku citas metodes, nekā vīrusu gadījumā. Pamatā var ieteikt pievērst uzmanību datora jaudai – vai tā pēkšņi nav kļuvusi mazāka un vai elektrības rēķini nav kļuvuši lielāki.

Baltijā līdzīgi kā Skandināvijas zemēs mēs esam pārāk naivi, un hakeru uzbrukumi aizvien daudziem šķiet zinātniskā fantastika vai kaut kas Ķīnā un Amerikā notiekošs, bet ne jau mūsu klusajās, mierīgajās zemēs. Pērnie izspiedējprogrammu uzbrukumi ir mazliet palīdzējuši apjēgt situācijas nopietnību, tomēr vairums aizvien domā, ka mani jau nu tas neskars. Apziņa par situācijas nopietnību prasīs laiku, tāpēc es esmu pat apmierināts, ka politiķi ir sākuši pievērst kiberdrošībai uzmanību, pat ja tas reizēm notiek bez izpratnes. Ar laiku tā radīsies, un politiķu uzmanība nozīmē, ka arī visa sabiedrība kļūst uzmanīgāka.

Es ticu, ka pāris gadu laikā, līdzīgi kā mēs vakara ziņās skatāmies laika prognozi, rādīs arī kiberdrošības prognozes nākamajai nedēļai – jums ir jāuzmanās no tā un tā. Tas pašlaik varbūt izklausās pēc joka, tomēr es esmu itin pārliecināts, ka tā būs.

Kā industrijai mums šajos pāris gados ir uzdevums maksimāli publiskot savus pētījumus un savas zināšanas, lai izpratni par kiberdrošību radītu gan plašākā sabiedrībā, gan politiskajās elitēs. Mēs to darām ar publiskām konferencēm un semināriem saviem klientiem. Pagaidām diemžēl kibernoziedznieki sabiedriskajai un individuālajai apziņai ir priekšā un to ļaunprātīgi izmanto.

Bet situācija uzlabojas. Vēl pirms gada attieksme bija – ak, mums nevajag domāt par savu enerģētikas vai ūdensapgādes kiberaizsardzību! Bet tagad jau mēs redzam potenciālu klientu interesi arī šajos sektoros, arī Baltijā.

Rakstu Kibernoziedzības jaunā mode lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness.

?http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumā fokusā būs ICO ekosistēmas iespējas un izaicinājumi, par kurām stāstīs Iconiq Lab akseleratora un kriptovalūtas kompānijas Factury līdzdibinātājs Sandris Mūriņš

Nākamo pirmdien koprades telpā The Mill notiks jau otrais kriptovalūtai veltītais pasākums. Šoreiz interesentus uzrunās Iconiq Lab akseleratora un kriptovalūtas kompānijas Factury līdzdibinātājs Sandris Mūriņš. Kriptovalūtas stratēģis savu prezentāciju veltīs vairākiem aktuāliem jautājumiem – kāpēc un kā ICO (Initial Coin Offering) traucē un demokratizē riska kapitāla nozari, kādi ir galvenie ICO ekosistēmas uzdevumi un kā Iconiq Lab palīdz jaunuzņēmumiem iegūt līdzekļus, izmantojot kriptovalūtas aktīvus.

The Mill pulcēs šīs jomas ekspertus pasākumu sērijās, lai pievērstu plašāku uzmanību iespējamajai nākotnes valūtai, lai arī cilvēkiem, kuri par kriptovalūtu un tās aktīviem pagaidām neko daudz vēl nezina, būtu iespēja izglītot sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt digitālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas lietotāju skaits pasaulē strauji aug un ir skaidrs, ka šī tendence saglabāsies. Uz šo dienu lietotāju skaits jau ir pārsniedzis 15 miljonus. Savukārt iespējas norēķināties ar Bitcoin vai kādu citu kriptovalūtu ir ierobežotas, jo trūkst uzņēmumu, kas tos pieņem.

AlbusCoin ir maksājumu procesinga uzņēmums, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt no klienta apmaksu ar Bitcoin, un savā bankas kontā saņemt EUR. Šī ir iespēja vienlaicīgi ne tikai paplašināt klientu loku, bet arī atbrīvoties no riska, kas saistīts ar kriptovalūtas vērtības nemitīgajām svārstībām.

AlbusCoin piedāvā risinājumus arī tiem uzņēmumiem, kam nav interneta veikalu vai arī kuri nepieņem apmaksu no klientiem ar maksājumu karšu starpniecību. Šādos gadījumos ar AlbusCoin palīdzību ir iespējams izrakstīt klientiem rēķinus Bitcoin valūtā un tāpat kā ar online jeb tiešsaistes apmaksu, saņemt savā kontā EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kibernoziedznieki pasaulē gūst peļņu ar Covid-19

Artūrs Filatovs, Tet kiberdrošības eksperts, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas iegūšanai tiek lietotas speciālas skaitļošanas ierīces, kuras skaitļo liela apjoma darījumus un formulas, un tā kā šīs ierīces šobrīd tiek izmantotas arī Latvijas teritorijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot ekspertīzi, konstatēja, ka konkrēta iekārta rada noteiktajām normām neatbilstošus izstarojumus, kas var negatīvi ietekmēt citu tuvumā esošu iekārtu darbību.

PTAC šī gada sākumā, veicot elektropreču kontroli uz robežas, pārbaudīja kriptovalūtas ieguvei paredzēto datu apstrādes iekārtu atbilstību elektrodrošuma un elektromagnētiskās savietojamības prasībām. Ņemot vērā, ka iekārtas tehniskā dokumentācija nebija atbilstoša normatīvo aktu prasībām, tika izņemts iekārtas ANTMINER S9-Miner ar barošanas bloku APW3++ paraugs un nosūtīts testēšanai akreditētā laboratorijā SIA «LEITC».

Testēšanas rezultātā tika konstatēts, ka iekārta rada noteiktajām normām neatbilstošus izstarojumus, līdz ar to tā var negatīvi ietekmēt citu tuvumā esošu iekārtu darbību. Iekārtas darbība var radīt traucējumus vairāku radiosakaru dienestu iekārtām - gaisa kuģniecības sistēmas iekārtām, FM apraides sistēmas iekārtām, profesionālo mobilo radiosakaru sistēmām, skaņas un video SAP/SAB pagaidu līnijām (apraides palīgdienests), valsts aizsardzības sistēmām un radioamatieru radiostacijām, kā rezultātā var tikt radīts risks sabiedrības interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūta – vieni aizliedz, citi mēģina «pieradināt»

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Irāna aizliedz bankām un citām finanšu institūcijām izmantot kriptovalūtas

LETA, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna aizliegusi bankām un citām finanšu institūcijām izmantot bitcoin un citas kriptovalūtas, pirmdien paziņojusi Irānas centrālā banka.

Paziņojumā norādīts, ka Irānas valdības komiteja cīņai pret naudas atmazgāšanu jau decembrī pieņēmusi lēmumu aizliegt kriptovalūtas, un tagad šis lēmums stājies spēkā.

Aizliegums noteikts, jo «visas kriptovalūtas var tikt pārvērstas līdzekļos naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanai un var tikt pārvērstas līdzekļos noziedznieku naudas pārskaitīšanai,» paziņojusi Irānas centrālā banka.

Irānā daudzi saskata lielu potenciālu kriptovalūtās, lai pārvarētu problēmas, ko radījušas starptautiskās sankcijas. Taču pastāv arī bažas, ka kriptovalūtas var vēl vairāk sašķobīt jau tā vājo Irānas banku sistēmu.

Irāņi, kas strādā privātajā kriptovalūtu tirgū, uzskata, ka aizliegums daudz neietekmēs viņu darbību, jo attiecas tieši uz bankām, finanšu institūcijām un valūtas maiņas birojiem, kas strādā ar centrālo banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» paplašina kriptovalūtu funkciju mobilajā lietotnē un līdzās jau atbalstītajām «Bitcoin», «Litecoin» un «Ether» pievieno «Ripple» un «Bitcoin Cash».

Pērn decembrī «Revolut» iepazīstināja ar jaunu funkciju, kas aplikācijas lietotājiem ļauj acumirklī iegādāties, glabāt un mainīt kriptovalūtas. Uzņēmums skaidro, ka «Ripple» un «Bitcoin Cash» pievienošana saistīta ar lielo pieprasījumu un klientu aktīvi pausto interesi, kā arī to, ka daži no pasaules svarīgākajiem kriptovalūtu maiņas punktiem drīzumā tāpat sāks atbalstīt šīs digitālās valūtas.

«Jaunās kriptovalūtas izvēlējāmies, ņemot vērā savu lietotāju vēlmes. Kad tiem jautājām, ko vēl vajadzētu pievienot, visbiežāk tika minēts «Ripple» un «Bitcoin Cash». Pēc vairāku mēnešu pārrunām un programmēšanas, priecājamies par rezultātu un iespēju saviem klientiem piedāvāt pieeju jau piecām kriptovalūtām,» stāsta Vlads Jacenko (Vlad Yatsenko), «Revolut» līdzdibinātājs un Tehnoloģiju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Rīgā atklāta kriptovalūtu vēstniecība CryptoCash

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar CryptoCash vēstniecības atklāšanu otrdien Rīgā, Latvijas iedzīvotājiem ir radīta iespēja oficiāli un droši iegādāties un pārdot par pasaules finanšu nozīmīgāko inovāciju nodēvētās kriptovalūtas, kā Bitcoin, Ripple, Ethereum un citas.

Jau pirms vēstniecības atklāšanas rīdzinieki izrādījuši lielu interesi par kriptovalūtām, veicot darījumus trešdaļmiljona eiro apmērā.CryptoCash vēstniecību nodibinājuši divi rīdzinieki Konstantīns Vasiļenko un Inokentijs Isers, kuri jau guvuši ievērojamus panākumus kriptovalūtu tirdzniecībā ar pirms trīs gadiem izveidoto finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu PayBis.com. Vēstniecībā var ne vien iegādāties un pārdot kriptovalūtas, pretī saņemot darījumu apstiprinošus dokumentus, bet arī saņemt speciālistu konsultāciju un piemeklēt dažādus aksesuārus, kā, piemēram, elektroniskos kriptovalūtas naudas makus.

«Šis patiešām ir viens no pirmajiem klientu apkalpošanas centriem pasaulē, kur var iegādāties populārākās kriptovalūtas, norēķinoties kā ar maksājumu karti, tā skaidrā naudā. CryptoCash vēstniecība ir uzticama un absolūti droša vieta kriptovalūtu pirkšanai un pārdošanai,» atklāšanas pasākumā uzrunājot klātesošos, teica CryptoCash līdzdibinātājs Inokentijs Isers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Bitkoins jau Amerikas biržā!

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. decembrī Čikāgas tirdzniecības birža (CBOE Global Markets), kas ir viena no lielākajām biržām pasaulē, ir sākusi tirdzniecību ar Bitcoin futures līgumiem. Tādējādi CBOE ir kļuvusi par pirmo ASV bāzēto tradicionālo biržu, kas piedāvā bitcoinu nākotnes līgumus, ko daudzi uztver kā lakmusa testu digitālās valūtas plašākai izplatībai.

Pirmās dienas tirdzniecības rezultāti vērtējami pozitīvi – noslēgti 4712 līgumi (viena līguma lielums ir viens bitcoins) un tirdzniecībā piedalījās 20 dažādi uzņēmumi. Tirdzniecības sākuma cena par līgumu bija 15 tūkstoši ASV dolāru, sasniedzot gandrīz 19 tūkstošus ASV dolāru dienas laikā, bet noslēdzot tirdzniecības sesiju ar cenu 18 530 dolāri. Rezultātā dienas laikā futures cena par bitcoinu palielinājās par 3530 dolāriem. Otrajā tirdzniecības dienā (12. decembrī) tika noslēgts 1701 līgums, tirdzniecība sākās ar 18 550 dolāriem, bet noslēdzās ar fiksēto cenu – 18 020 dolāri, viena bitcoina cenai samazinoties par 530 dolāriem. Savukārt 18. decembrī lielākā atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības birža – Čikāgas tirdzniecības biržas grupa (CME Group) – plāno sākt bitcoinu tirdzniecību. Arī Japānas birža (Tokyo Financial Exchange) ir paziņojusi par vēlmi sākt nākotnes darījumus ar bitcoin. Bitcoins decembra sākumā uzrādīja strauju izaugsmi, nedēļas laikā uzlecot no 10 līdz 18 tūkstošiem ASV dolāru. Kopš gada sākuma monētas vērtība ir pieaugusi 17 reizes, un kriptovalūtas kapitalizācija ir palielinājusies no 15 līdz 272 miljardiem ASV dolāru. Bitcoina straujš kāpums decembrī daļēji skaidrojams ar iespēju veikt tirdzniecību ar kriptovalūtas atvasinājumiem tradicionālās biržās. Jauns instruments radīs iespēju ienākt tirgū tiem konservatīvajiem ieguldītājiem, kuri nevēlas ieguldīt bitcoinus pa tiešo. Pirmkārt, bitcoin nav skaidra likumdošanas statusa, kas rada risku, ko ieguldītāji nevēlas uzņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks Baltijā lielākais starptautiskais forums, kas veltīts e-komercijas jomai – Rietumu eCom21.

Šogad foruma galvenā tēma ir E-Commerce HD2 – Homo Digitalis in High Definition. Tā dalībnieku uzmanības centrā būs cilvēks – klients, kura intereses nosaka mūsdienu tiešsaistes industrijas attīstību.

Konferences eCom 21 patrons tradicionāli ir Rietumu Banka.

Kā human-based ecommerce maina biznesa modeļus

eCom21 tiek rīkots jau sesto reizi, un par tā galveno tēmu katru gadu tiek izvēlēti būtiskākie un aktuālākie tiešsaistes industrijas jautājumi. Šoreiz foruma rīkotāji piedāvā apspriest vienu no elektroniskās komercijas attīstības pamattendencēm, kas noteiks tās nākotnes virzienus un formas.

„2017. gada konferences centrālā līnija ir human-based ecommerce,” stāsta eCom21 programmas direktors Mihails Bode. „Ekosistēmas centrā mēs redzam cilvēku ar viņa izvēli un vēlmēm, ar visu, kas viņu veido, ar viņa uzvedību un drošības prasībām. Pasaule, tai skaitā digitālā pasaule, vienlaikus gan kļūst sarežģītāka, gan arī sadalās atomos. Piedāvāt un pārdot preces un pakalpojumus tiešsaistē bez personalizācijas kļūst aizvien grūtāk. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā tas, kā uzvedas un ko grib ne tikai cilvēki kopumā, bet arī katrs indivīds, kuru, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, spējam ieraudzīt patiešām high definition – tātad ar augstu izšķirtspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad Revolut lietotāji var iegādāties trīs pasaulē populārākās kriptovalūtas Bitcoin, Litecoin vai Ethereum

«Kriptovalūtas ieviešana jau ilgu laiku bija mūsu klientu galvenais lūgums. Mēs to sadzirdējām, tādēļ uzreiz ķērāmies pie darba. Tomēr šīs sistēmas izveidošana un iepazīstināšana ar to prasīja sevišķi daudz darba, laika un izmaksu. Taču par rezultātu ļoti priecājamies. Sniedzot saviem lietotājiem iespēju viegli iegādāties un pārdot kriptovalūtas, mēs turpinām nostiprināt savu kā finanšu sistēmas huligāna tēlu. Protams, vēl ir daudz veidu, kā šo sistēmu iespējams spēcīgi sapurināt un padarīt lietotājam ērtāku un lētāku,» stāsta Revolut Baltijas reģiona vadītājs Andris Bičeika (Andrius Bičeika).

Revolut sniedz iespēju maiņu veikt, izmantojot kādu no 25 pamata valūtām, un tie, kuri vēlas iegādāties kriptovalūtu, piemēram, par Polijas zlotiem vai Šveices frankiem, var izvairīties no valūtas maiņas maksājumiem, jo naudu nenāksies sākumā mainīt pret ASV dolāriem vai eiro. Revolut klientiem tiek garantēta 1,5% komisijas maksa par naudas maiņu uz kriptovalūtām, nepiemērojot papildu slēptus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Hakeru uzbrukumā Japānā kriptovalūtas birža zaudējusi 29 miljonus eiro vērtus aktīvus

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru