Jaunākais izdevums

Gadījumā, ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tai būs arī jāpamet Eiropas Savienība (ES), pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, spāņu politiķis Hoakins Almunija.

«Ja kādas dalībvalsts teritorijas daļa vēlas atdalīties, tad šī daļa vairs nav Eiropas Savienības dalībniece,» EK viceprezidenta klāstīto konferencē Barselonā citē Euobserver.

Separātisks noskaņojums Spānijas bagātākajā reģionā ar jaunu sparu uzvirmoja aizvadītajā nedēļā, kad miljons cilvēku izveidoja dzīvu ķēdi 400 kilometru garumā. Daļa pasākumu dalībnieku vēlas sarīkot referendumu par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, bet daļa neatkarību vēlas panākt uzreiz. Spānijas premjers Marjano Rahojs noraidījis Katalonijas neatkarības referendumu, norādot, ka šādu nobalsošanu var sarīkot tikai Madride. Katalonija tikmēr referendumu par neatkarību iecerējusi sarīkot 2014. gadā – tajā pašā laikā, kad līdzīga iedzīvotāju nobalsošana notiek Skotijā.

Iepriekš publikācijā laikrakstā The New York Times Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass Katlons reģionu raksturoja kā Eiropas Savienības (ES) partneri ciešākas politiskās vienotības, drošības un ekonomiskās izaugsmes jautājumos.

A. Mass Katlons norādīja, ka Katalonija ir saistīta ar Spāniju gan vēsturiski, gan ar ciešām ģimenes saitēm, tomēr reģions vēlas lielāku kontroli pār savu ekonomiku, sociālo politiku un iekšlietām. Katalonijas premjers īpaši uzsvēra, ka centrālā valdība no reģiona saņem daudz vairāk nekā no citiem Spānijas apgabaliem, tomēr vienlaikus atpakaļ Katalonijā nokļūst salīdzinoši mazāk.

«Katalonieši ir dziļi proeiropiski un mēs nevaram iedomāties nākotni ārpus ES,» norādīja reģiona prezidents. Līdzīgu viedokli izteicis arī Katalonijas ekonomikas valsts sekretārs Endrjū Mas-Kolels (Andreu Mas-Colell). Amatpersona uzsvērusi, ka katalonieši pieder pie Eiropas, bet H. Almunijas izteikumi ir balstīti juridiskās formalitātēs.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, Katalonijas neatkarību gatavi atbalstīt vairāk nekā 50% reģiona iedzīvotāju. Vienlaikus lielākā daļa piekrīt referenduma rīkošanai, lai izlemtu šo jautājumu. Db.lv jau vēstīja, ka Katalonijai, kas ir viens no Spānijas attīstītākajiem reģioniem un kurā dzīvo aptuveni 7,5 miljoni cilvēku, šobrīd jau ir plaša autonomija, tomēr valstī valdošā ekonomiskā krīze un izdevumu samazinājums taupības režīma ietvaros ar jaunu sparu likusi uzjundīt kataloņu nacionālismu. Katalonijas neatkarības atbalstītāji uzsver, ka reģionam ir atšķirīga kultūras identitāte un valoda un tiem ir apnikušas neauglīgās sarunas ar Spānijas centrālo valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

LETA--AFP/AP, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

LETA--AFP, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Papildināta visa ziņa

Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm «par» un desmit «pret» un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.

«Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,» teikts rezolūcijas preambulā.

Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.

Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dombrovska vārdi vēl vairāk motivēja mūsu neatkarības kustību un raisīja bažas un neapmierinātību pārējā Spānijā. Vēl neviens ārvalstu līderis nebija paudis atbalstu,» intervijā laikrakstam Diena stāsta Horhe Garsija Martins, kurš nupat pārcēlies uz Rīgu, lai šeit mācītu spāņu valodu.

«Protams, tas nebija «supernozīmīgs» gadījums, taču notikušajam ir liels simbolisks spēks,» katalānis raksturo rezonansi, ko radīja V. Dombrovska paustais atbalsts.

Daļa katalāņu atdalīšanos vēlas vienkārši tāpēc, ka grib brīvi runāt katalāņu valodā, nevēlas maksāt nodokļus visai Spānijai, taču viņi situāciju neizprot globāli, uzskata H. G. Martins, jautāts par to, kā reģionā vērtē to, ka atdalīšanās no Spānijas nozīmē arī atdalīšanos no Eiropas Savienības.

Runājot par ekonomiskajām atšķirībām reģionā, katalānis skaidro, ka bezdarbs Katalonijā ir nedaudz virs desmit procentiem, bet tādos reģionos kā, piemēram, Estermadura un Andalūzija, darba nav 50% iedzīvotāju. «Tāpēc Madride bez problēmām pasaka – paņemsim naudu no Katalonijas, jo viņiem ir darbs, un iedosim to šiem abiem reģioniem, lai cilvēki var izdzīvot. Mums ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi, lai tādā veidā palīdzētu nabadzīgākajai valsts daļai,» stāsta H. G. Martins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

LETA, 28.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Saule. Pērkons. Globalizācija

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa nav dārzenis. To, ka vecā un šķietami gurdā kontinenta dzīves līmeņa izlutinātie asinsvadi spēj turēt jauneklīgu tonusu, apliecina arī katalāņu pašnoteikšanās alkas. Diemžēl pavadošie notikumi nevar mēroties ar to jūsmu, kas sākotnēji pildījusi brīvības cīnītāju sirdis.

Brutāla policijas iejaukšanās, neatkarības atbalstītāju līderu aizturēšana, Madrides augstprātīgie draudi valstsvīru izteikumos, banku īstenotā cepures pacelšana, starptautiska kolektīva novēršanās un visbeidzot pašu brīvības kaldinātāju nespēja izšķirties spert soli uz priekšu vai atpakaļ Katalonijas neatkarības leģendu pārvērtuši drīzāk par krimiķi. Eiropas sabiedrības nostāju šajā jautājumā labi raksturo kāda ārvalstu medijos manīta frāze – Katalonijas neatkarības centieni ir atbalstāmi, tomēr jācer, ka tā paliks Spānijas sastāvā. No otras puses – Katalonijas atdalīšanās nebūtu nekas «nesagremojams» pasaulē, kurā ASV vada Donalds Tramps, briti nobalso par Brexit un kā augoņi sprāgst teroristu bumbas Rietumu kultūras kvintesences bastionos u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas premjers rosina uz dialogu, atliek neatkarības pasludināšanu

LETA--DPA/AFP/BLOOMBERG, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas parlamenta vēlēšanās absolūtu vairākumu iegūst separātisti

LETA/AFP/AP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, liecina rezultāti pēc apmēram 99% balsu saskaitīšanas.

Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas - «Vienoti par Kataloniju» («Junts per Catalunya»), «Katalonijas Kreisie republikāņi» (ERC) un «Tautas vienotības kandidatūra» (CUP) - kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.

Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija «Pilsoņi» («Ciudadanos»), kas ieguvusi 37 deputātu mandātus.

Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas ekspremjeram liek maksāt 4,9 miljonus eiro par 2014.gada referendumu

LETA--AFP, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roma izturas pret Venēciju un tās apkārtni tā it kā tās būtu Romas impērijas priekšpilsētas, pavēstījis Itālijas Veneto reģiona prezidents. Vietējie iedzīvotāji balsos, vai atdalīties no Itālijas, vēsta thelocal.it.

«Roma uzskata, ka tā joprojām ir impērija. Tā iet pati savā ātrumā un bremzē pārējos,» Luca Zaia sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Itāļi Veneto reģionā balso nedēļu ilgā tiešsaistes aptaujā par to, vai reģionam vajadzētu atdalīties no pārējās Itālijas. Aptauja nav juridiski saistoša, bet tās mērķis ir sagatavoties oficiālam referendumam.

Sabiedriskās domas aptaujas liecinot, ka aptuveni 60 procenti no 3,8 miljoniem reģiona iedzīvotāju, kuri ir tiesīgi balsot, atbalsta reģiona atdalīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barrozu: Skotijas pievienošanās ES varētu nebūt iespējama

LETA--EUOBSERVER, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdības vadītājs: reģiona neatkarība tiks pasludināta pēc dažām dienām

LETA--DPA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču arhitektu birojs Multipod Studio šā gada sākumā radījuši pop-up mājas prototipu, kas celta no Lego konstruktoram līdzīgiem blokiem, vēsta Business Insider.

Mājas uzcelšanai nepieciešamas 1 – 2 nedēļas, bet visam procesam kopumā, ieskaitot dizaina izvēli un pasūtīšanu, aptuveni četri mēneši.

Pirmo šādu pop-up māju Multipod Studio kopā ar spāņu celtniecības kompāniju Wilbat House uzcēluši Spānijas pilsētā L’armenterā Katalonijā. Tā celta no koka paneļiem, kas tiek likti viens uz otra un pieskrūvēti, un izolācijas materiāliem.

Šādas pop-up mājas pašlaik pieejamas Francijā un Spānijā. Viena kvadrātmetra izmaksas ir 1200 līdz 1900 dolāru.

Kā top māja, izmantojot tikai skrūvgriezi, skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beļģijas policija atbrīvo Pudždemonu un četrus bijušos Katalonijas ministrus

LETA--DPA/AFP, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā svētdienas vakarā atbrīvoti bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri, kuri bija ieradušies policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai, pirmdien paziņojusi Beļģijas prokuratūra.

Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tiks izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.

Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.

Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaidis Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijas Konstitucionālā tiesa anulē Katalonijas neatkarības deklarāciju

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa trešdien anulējusi Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja tiesas preses pārstāve.

«27.oktobrī pieņemtā neatkarības deklarācija pasludināta par nekonstitucionālu un spēkā neesošu,» teikts tiesas pārstāves paziņojumā.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas-Gaujas reģions iegūst Eiropas gastronomijas reģiona titulu

Dienas Bizness, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgi aizstāvot pieteikto kandidatūru starptautiskai žūrijai, Rīgas - Gaujas reģions šodien ieguvis iespēju 2017.gadā kļūt par Eiropas gastronomijas reģionu, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Līdzās Rīgas-Gaujas reģionam titulu ieguvusi arī Orhūsa un centrālā Dānija un Lombardijas reģions Itālijā.

Rīgas - Gaujas reģions, kura vadošais partneris ir RTAB, bet sadarbības partneri - Gaujas nacionāla parka tūrisma klasteris, Siguldas novada dome, Valmieras pilsētas pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība, izstrādājis īpašu pasākumu un sadarbības programmu, ko kopīgi realizēs 2017.gadā.

Projekts galvenokārt vērsts uz gastronomijas tūrisma veicināšanu un Gaujas nacionālā parka kā tūrisma galamērķa stiprināšanu. Vienlaikus projektā vērība tiks pievērsta izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai, inovāciju nozīmei gastronomijā, ko īstenos katrs no projekta partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baski izveido vairāk nekā simts kilometru garu cilvēku ķēdi; prasa pašnoteikšanos

LETA, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 tūkstoši basku Spānijas ziemeļos svētdien sadevās rokās un izveidoja 123 kilometrus garu dzīvo ķēdi no Durango līdz Pamplonai, pieprasot lielākas Basku zemes pašnoteikšanās tiesības.

Baski iedvesmojušies no pērn septembrī sarīkotā 400 kilometrus garā «Katalonijas ceļa», kura rīkotāji savukārt atzina, ka viņiem par paraugu kalpojis Baltijas ceļš 1989. gadā.

Akcijas iniciatīvas grupa «Gure Esku Dago» (Tas ir tavās rokās) bija parūpējusies, lai 900 autobusi nogādā dalībniekus noteiktās vietās visa ceļa garumā. Dzīvajā ķēdē piedalījās arī pazīstami basku politiķi, arodbiedrību līderi un kultūras darbinieki.

Saulainajā jūnija dienā «Basku ceļā» valdīja svētku noskaņa, daudzi dalībnieki ap pleciem bija apmetuši sarkanbaltzaļos basku karogus un, pārlidojot helikopteriem, sveicienā pacēla sadotās rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Spāniju apmeklējuši vairāk nekā 10 miljoni ārvalstu tūristu, uzstādot jaunu mēneša rekordu, ziņo thelocal.es.

Šādu informāciju sniedzis Spānijas Nacionālais statistikas institūts.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, tūristu skaits palielinājies par 5,8 procentiem.

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos Spāniju apmeklējuši vairāk nekā 52,5 miljoni tūristu, kas iezīmē pieaugumu par 10 procentiem, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2015. gadā.

Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka, apkopojot gada kopējos rezultātus, varētu tikt pārspēts pagājušā gada tūristu skaita rekords - 68,1 miljons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

No Spānijas uz Purvciemu

Kristīne Stepiņa, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš.

Pēc trim Spānijas viesmīlības biznesā pavadītiem gadiem, R. Vēciņš atgriezās Latvijā, lai pievērstos uzņēmējdarbībai un savai sirdslietai - ēst gatavošanai. Tāpēc restorānā "Purch", kas durvis vēra 1. maijā, jūtams spāņu virtuves piesitiens.

"Kad dzīvoju Tenerifē un strādāju dažādos restorānos, apguvu spāņu virtuves nianses. Šobrīd "Purch" piedāvā gaspačo, tapas, jūras velšu uzkodas, desertu - brulē, kādu gatavo tikai Katalonijā u.c.," klāsta "Purch" šefpavārs, atzīstot, ka Purvciems par biznesa vietu izvēlēts, jo šajā mikrorajonā nav bijis neviens restorāns.

Ēdināšanas iestādes nosaukums ir saīsinājums no vārda "purčiks", kādā šo rajonu dēvē vietējie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ārlietu ministrs: Krima un Katalonija ir viens un tas pats

Lelde Petrāne, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas ārlietu ministrs pavēstījis, ka ir skaidri saskatāmas paralēles starp nelegālo plānoto neatkarības referendumu Spānijas Katalonijas apgabalā un neseno balsojumu Krimā par pievienošanos Krievijai, vēsta thelocal.es.

Ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margallo (José Manuel García-Margallo) šādu salīdzinājumu paudis pēc tam, kad Eiropas Savienība svētdienas referendumu Krimā nodēvēja par nelegālu un nelikumīgu.

Provizoriskās aplēses liecina, ka aptuveni 96 procenti balsotāju Ukrainas dienvidu reģionā nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

«Neviens saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevar atzīt Krimas referendumu, jo tas pārkāpj (Ukrainas) konstitūciju,» Garsija-Margallo sacījis reportieriem Briselē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos teroraktos, ko ceturtdienas pēcpusdienā un agrā piektdienas rītā Katalonijā pastrādāja islāma ekstrēmisti, pieaudzis līdz 14 cilvēkiem.

Kā jau ziņots, 13 cilvēki gāja bojā, kad ceturtdien terorista vadīts autofurgons ietriecās pūlī vienā no tūristu pārpildītajām Barselonas ielām.

Piektdien no gūtajiem ievainojumiem mirusi sieviete, kas dažas stundas vēlāk cieta, kad teroristi automašīnā ietriecās pūlī jūras krasta promenādē Kambrilsas kūrortā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas.

Kopumā teroraktos cietuši vismaz 24 valstu pilsoņi.

Pagaidām zināms, ka starp bojāgājušajiem ir kāds Beļģijas pilsonis un divi itāļi.

Starp ievainotajiem savukārt ir 26 francūži un 13 vācieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumi Katalonijā valūtu tirgū pavājinājuši eiro pozīcijas un likuši pieaug Spānijas obligāciju ienesīgumam

Šā gada sākumā daudz tika runāts par Eiropas politiskajiem riskiem, kur paaugstināta neskaidrība galvenokārt saistījās ar gaidāmajām vēlēšanām Nīderlandē, Francijā un mazākā mērā – arī Vācijā. Tiesa gan, asāka Katalonijas atdalīšanās no Spānijas nezīmējās daudzu tirgus dalībnieku kārtīs. Šāda papildu politiskā neskaidrība daudziem tirgus dalībniekiem nav patīkama, un tā pēdējo dienu laikā eiro vērtībai palīdzējusi atslīdēt tuvāk 1,17 ASV dolāru līmenim. Tāpat Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pārsniedzis 1,7% līmeni. Vēl septembra pirmajā pusē tas atradās pie 1,4% atzīmes (2012. gada parādu krīzes eskalācijas brīdī tas paviesojās virs 7% līmeņa).

Komentāri

Pievienot komentāru