Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Nākamajai Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai pie darba jāķeras nekavējoties, risinot neatliekamus uzdevumus enerģētikas politikā, kā arī ķeroties pie 2023.gada valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Laika iešūpoties nav, ir jārīkojas bez kavēšanās," uzsvēra Kazāks.

Viņš norādīja, ka šis ir krīzes laiks, ko izraisījušas ģeopolitiskas norises, un tādējādi arī Latvijas tautsaimniecība slīd recesijā. Lai gan Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem ir laba un Latvijas uzņēmēji pierāda dzīvotspēju un elastību, ir virkne uzdevumu, kas jāpaveic nekavējoties, vidējā un ilgā termiņā.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Tostarp Kazāks sacīja, ka īstermiņā ir būtiski apzināties, ka energoresursi būs dārgi ne vien šajā, bet arī nākamajās apkures sezonās. Tas nozīmē, ka prioritāri jārisina vairāki uzdevumi enerģētikā - gan taupot resursus, gan dažādojot un palielinot vietējās jaudas, it īpaši atjaunojamo energoresursu jomā.

"Enerģētikā jānodrošina stabila reģiona energoapgāde, nākotnē ejot uz bezizmešu tehnoloģijām. Savukārt vislētākā ir tā enerģija, kas netiek patērēta," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Runājot par vidēja termiņa uzdevumiem, Kazāks norādīja, ka, pēc vairāku krīžu pārvarēšanas, jāsāk atgriezties pie stingrākas fiskālās disciplīnas.

"Cīnoties ar augsto inflāciju un neļaujot tai iesakņoties, esam cēluši un turpināsim celt procentu likmes, kas nozīmē, ka lētās naudas laikmets ir beidzies. Tāpēc arī valstīm dārgāk izmaksās valsts parāda apkalpošana. Tas nozīmē, ka turpmāk dažādu valsts pasākumu efektivitāte un lietderība būs jāizvērtē daudz rūpīgāk," teica Kazāks.

Pēc viņa teiktā, ilgtermiņā ir virkne praktiskas lietu, kas ir nozīmīgas stiprākas valsts izveidē. Piemēram, nevienlīdzības mazināšana, turklāt ne tikai ekonomikā un sociālajā, bet arī citās jomās, tostarp izglītībā.

Kazāks arī uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs ir "zelta vērtē", un būtiski, lai bērniem no mazāk turīgām ģimenēm būtu iespēja attīstīt savu potenciālu pilnā mērā.

Tāpat Kazāks apliecināja, ka, pēc jaunās Saeimas aprišu iezīmēšanās, nekavējoties plāno tikties ar par finanšu sektoru atbildīgās - Finanšu un budžeta (nodokļu) - komisijas vadītāju, jaunajiem deputātiem, kā arī nākamo Ministru prezidentu un nākamo finanšu ministru.

"Tuvākie mēneši būs saspringts darba laiks ne tikai politikā. Arī finanšu sektorā noslēgsies viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām - no 2023.gada 1.janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek integrēta Latvijas Bankā. Pašlaik notiek darbi, lai šis process stiprinātu Latvijas ekonomiku un finanšu sektoru," pauda Kazāks.

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Latvijas Bankas darbinieku skaits šogad samazināts par 10%, pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits šogad Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.

"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Skats uz Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd ir samērā optimistisks, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks," teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, jūnijā, atbilstoši plānotajam, valsts varētu izbeigt masveidīgi atbalstīt tautsaimniecību, saglabājot atbalstu tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, tūrismā. "Ne tik plašā apmērā kā līdz šim, bet dažām nozarēm vēl varētu palīdzēt," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies, tāpēc nav arī pamata atslābt, proti, ir jāpaveic ļoti daudz mājasdarbu, lai, piemēram, bērni rudenī varētu atgriezties skolā.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvija Covid-19 pandēmijas krīzē ir cietusi nedaudz smagāk kā Lietuva un Igaunija, kas pamātā ir saistīts ar ekonomikas struktūru. "Mums bija lielāks īpatsvars aviopārvadājumiem, mums bija lielāks īpatsvars tranzītam, līdz ar to tas mums ir trāpījis vairāk. Tajā pašā laikā tādu ļoti būtisku atšķirību tieši šīs krīzes pārciešanā, visticamāk, nav bijis," sacīja Kazāks.

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Gribētu redzēt izrāviena stāstu, izaugsmes stāstu, kvalitatīvu lēcienu, jo, darot visu tieši tāpat kā vakar, diez vai rezultāts būtiski mainīsies," sacīja Kazāks, piebilstot, ka Latvija ir maza ekonomika, tāpēc izaugsmi ir iespējams panākt tikai strādājot pasaules tirgū.

Viņš uzsvēra, ka Latvija tehnoloģiju jomā, infrastruktūras ziņā ir samērā attīstīta valsts, taču ir jāiemācās ar to arī nopelnīt, nevis tikai izmantot izklaidei, straumējot filmas. "Mēs nemēģinām apgūt šīs tehnoloģijas," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka Covid-19 pandēmija apliecināja, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem izaugsmes virzītājiem. "Digitalizācija ir durvis uz pasauli," uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka sākotnēji ir nepieciešams atbalstīt lielos uzņēmumus, kas ir jaudīgāki un inovētāki, bet tālāk jau šie lielie uzņēmumi palīdzēs mazajiem.

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku," sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. "Digitālais eiro nav jautājums "Vai?", digitālais eiro ir jautājums "Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?"," teica Kazāks.

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Bez investīciju kāpuma arī turpmāk Latvijas izaugsme būs gausa un palielināsies atpalicība gan no Eiropas Savienības (ES), gan kaimiņvalstīm.

Tā trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusijā "Dzīve pēc Covid-19 pandēmijas ar Covid" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka, neskatoties uz nepārtrauktu izaugsmi, Latvija ienākumu ziņā arvien vairāk atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kuras jau sasniegušas 82-84% no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija tikai 69%. Kazāks skaidroja, ka atpalicība sakņojas gan zemākā produktivitātē, gan zemākā nodarbinātībā.

Ja Latvijā turpmāk netiks veiktas pārdomātas investīcijas, tad izaugsme turpinās būt gausa, skaidroja Latvijas Bankas prezidents. Viņš piebilda, ka zemo investīciju līmeni pavada arī vājš kreditēšanas temps, piedāvāto un pieprasīto prasmju neatbilstība darba tirgū, kā arī slikti mērķētais sociālais atbalsts, kas polarizē sabiedrību.

Krievijas energoresursu imports Eiropas Savienībā (ES) jau pārskatāmā nākotnē būs daudz mazāks nekā vēl pirms mēneša, intervijā prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Kas attiecas uz enerģētiku, tad pašlaik ir sākums jaunam posmam, ja tā var teikt - "jaunam normālajam". Īstermiņā energoresursu cenas būs augstas un svārstības neprognozējamas, bet mūsu galvenie uzdevumi ir uzlabot energoefektivitāti, jo šīs lietas iepriekšējos gados ir iekavētas, kā arī veidot atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas. Pašlaik mēs par Krievijas energoresursiem vienkārši maksājam. Izveidojot atjaunojamās enerģijas bāzi, mēs varam arī pelnīt," uzsvēra Kazāks.

Attiecībā uz ES līderu nespēju vienoties par sankciju piemērošanu Krievijas energoresursiem, no kuriem Eiropa ir salīdzinoši atkarīga, Kazāks gan minēja, ka tas var būt arī tikai un vienīgi laika jautājums.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. "Tas tiek darīts ar mērķi, lai inflācijas sāpe būtu pēc iespējas īsāka, lai inflācija neiesakņotos," skaidroja M.Kazāks.

Tādējādi aizņemšanās kļūs dārgāka un tiks piebremzēta aktivitāte ekonomikā.

M.Kazāks atzina, ka aizdevumu likmes šogad jau ir kāpušas straujāk, nekā tika palielinātas ECB galvenās likmes: "Procentu likmes, kuras cilvēki, uzņēmumi un arī valsts izmanto ikdienā, par kurām aizņemas, jau ir augušas krietni straujāk". Aizdevumu likmju kāpums bijis straujāks, jo finanšu tirgi reaģē apsteidzoši.

Latvijas uzņēmumiem pašlaik ir jāaizmirst par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, to vietā orientējoties uz Rietumiem, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, lai gan tas radīs zināmas problēmas, piemēram, lielu bezdarba kāpumu, nav pamata gaidīt.

"Galvenie atskaites punkti ir divi. Pirmais ir kara beigas vai ilgstošs pamiers. Otrais ir Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Tas arī noteiks dinamiku tuvākajā nākotnē. Šīm lietām būtiski nemainoties, mēs varam rēķināties tikai ar vienu - tirdzniecības saites ar Krieviju pārtrūks. Uz Latvijas austrumu robežas šādā gadījumā būs kārtīgs žogs un tirdzniecības, kā arī finanšu plūsmas pāri tam būs minimālas," sacīja Kazāks.

Kaut gan Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju gadu no gada ir kļuvušas mazākas, ir uzņēmumi, kas cietīs. Turklāt tie Latvijas uzņēmumi, kuri ar Krieviju tirgojas, to ir darījuši koncentrēti, nozīmīgos apmēros un liela daļa viņu apgrozījuma ir saistīta tieši ar šo tirgu, atzina Kazāks. No valsts puses galvenajam atbalstam, kas ir jāsniedz šādiem uzņēmumiem, jābūt palīdzībai atrast citus eksporta tirgus. Savukārt kompensēt pazaudēto Krievijā nav īpaši lietderīgi, jo tas nav pārejoši un šis bizness neatgriezīsies vēl ļoti ilgu laiku.

Ģeopolitiskā nestabilitāte, kas valda pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, var samazināt privāto investīciju apmēru Latvijā, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ģeopolitiskais fons atsevišķos gadījumos var mazināt privātā sektora vēlmi investēt, jo nedrošība un neskaidrība atsevišķos mirkļos var sist augstu vilni. No valsts puses savukārt šajā mirklī būtu jābūt naskai rīcībai. Ja ir redzams, ka privātais sektors kādā brīdī atsakās un negrasās izmantot, piemēram, būvniecības jaudas, tad valsts var nākt un šo jaudu turpināt izmantot. Tādēļ šajā gadījumā ir jāskatās pa visu perimetru," teica Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomika un Baltijas valstis kopumā ir tik drošās kā nekad iepriekš, jo kā NATO dalībvalstīm tiešu militāru draudu pašlaik nav. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā investoru optimismu var mazināt.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Šobrīd pārtraukt valsts atbalstu būtu pāragri, jo Covid-19 krīze vēl nav beigusies, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvija ne tuvu nav ārā no Covid-19 krīzes problēmām, tāpēc, ja valsts šādā brīdī var sniegt atbalstu, tad tas ir arī jādara.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka Latvijas Banka ir identificējusi četrus principus, uz kādiem būtu jābalsta valsts sniegtais atbalsts.

"Pirmais ir pakāpeniskums - ja mēs redzam problēmu, tad tajā jomā arī palīdzam. Krīzes mēs nevaram prognozēt, tādēļ ir jārīkojas pēc nepieciešamības. Otrs - ir jāsniedz atbalsts tur, kur tas dod vislielāko labumu sabiedrībai. Trešais, ir jābūt saprātīgam riska sadalījumam starp privāto sektoru un valsti, nedrīkst pieļaut situāciju, kad nacionalizē zaudējumus, bet privatizē peļņu. Ceturtais princips, ka valsts parādam ir jābūt ilgtspējīgam, proti, lai labos laikos parāds tiek mazināts, savukārt sliktos laikos, kā tagad, valsts var ekonomiku atbalstīt un parāds var pieaugt," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu monētas. Tas ir ne tikai ekoloģijas un ērtības jautājums. Tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Naudas inkasācija, kalšana, vadāšana šurpu turpu ir izmaksas arī videi. Šeit mēs nerunājam par cenu apaļošanu, bet par gala rēķina apaļošanu. Mēs arī Latvijā mudināsim diskusiju par to, vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu. Nākamā lieta ir skaidras naudas apgāde. Šobrīd tā ir atbilstoša – iedzīvotājiem skaidra nauda ir pieejama, un mēs gribam, lai tas tā ir arī nākotnē – bez būtiskiem pārrāvumiem. Protams, strādāsim pie digitālā eiro, lai gan tas nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," saka M.Kazāks.

Uzraut ekonomiku krietni augstākā līmenī 

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc...

Jautāts, ar ko uzņēmēji var rēķināties, ja ņem vērā to, ko var iespaidot Latvijas Banka, iestādes vadītājs teic: "Monetārās politikas ietvaros būsim atbalstoši. Eirozonas ietvaros centīsimies nodrošināt stabilu finansēšanas un bezstresa situāciju finanšu tirgos. Latvijā turpināsim sniegt savu analītisko skatījumu uz to, kā ekonomika attīstās, lai uzņēmēji tam var sagatavoties. Turpināsim konsultēt valdību un Saeimu attiecībā uz iespējamiem lēmumiem, kā balstīt ekonomiku un kā veidot nākotnes izaugsmes stāstu. Šeit cieši sadarbosimies arī ar uzņēmēju organizācijām. Veidosim aptverošāku maksājumu infrastruktūru. Piemēram, šogad zibmaksājumiem pieslēgsies Valsts Kase".

Runājot par ilgtspēju, M.Kazāks norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nav vienīgi ekonomikas zaļināšana, energoefektivitāte un tādas lietas. "Es mudinātu uz to skatīties plašāk – kā uz ilgtspēju trīs jomās. Pirmkārt, protams, kas notiek ar vidi, ekoloģiju un biodaudzveidību. Nākamā lieta ir sabiedrība – veselība, izglītība, iekļaujoša sabiedrība, ienākumu nevienlīdzība. Trešais ir uzņēmējdarbības vide. Tikai visas šīs lietas saliekot kopā, Latvijas ekonomiku var padarīt tiešām ilgtspējīgu, bagātu un strauji augošu. Šīs ir lietas, ko mēs iedarbinām arī Latvijas Bankā. Sākot ar vienkāršāko – šajā gadā Rīgas filiālē plānojam pilnveidot saules parku, lai daļu no savām energoizmaksām padarītu videi draudzīgākas," teica M.Kazāks.

Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!