Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 22.septembrī, uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

FM aģentūrai LETA atzina, ka patlaban nav zināms konkrēts 2021.gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs, jo valdība otrdien lēma par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm vienlaikus uzdodot veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus. Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.

No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots pakāpeniski mazināt - 2022.gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā - 563,8 miljonu eiro apmērā.

FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas darbinieku skaits šogad samazināts par 10%, pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits šogad Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.

"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai

LETA, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Gribētu redzēt izrāviena stāstu, izaugsmes stāstu, kvalitatīvu lēcienu, jo, darot visu tieši tāpat kā vakar, diez vai rezultāts būtiski mainīsies," sacīja Kazāks, piebilstot, ka Latvija ir maza ekonomika, tāpēc izaugsmi ir iespējams panākt tikai strādājot pasaules tirgū.

Viņš uzsvēra, ka Latvija tehnoloģiju jomā, infrastruktūras ziņā ir samērā attīstīta valsts, taču ir jāiemācās ar to arī nopelnīt, nevis tikai izmantot izklaidei, straumējot filmas. "Mēs nemēģinām apgūt šīs tehnoloģijas," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka Covid-19 pandēmija apliecināja, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem izaugsmes virzītājiem. "Digitalizācija ir durvis uz pasauli," uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka sākotnēji ir nepieciešams atbalstīt lielos uzņēmumus, kas ir jaudīgāki un inovētāki, bet tālāk jau šie lielie uzņēmumi palīdzēs mazajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu?

Jānis Šķupelis, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu monētas. Tas ir ne tikai ekoloģijas un ērtības jautājums. Tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Naudas inkasācija, kalšana, vadāšana šurpu turpu ir izmaksas arī videi. Šeit mēs nerunājam par cenu apaļošanu, bet par gala rēķina apaļošanu. Mēs arī Latvijā mudināsim diskusiju par to, vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu. Nākamā lieta ir skaidras naudas apgāde. Šobrīd tā ir atbilstoša – iedzīvotājiem skaidra nauda ir pieejama, un mēs gribam, lai tas tā ir arī nākotnē – bez būtiskiem pārrāvumiem. Protams, strādāsim pie digitālā eiro, lai gan tas nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," saka M.Kazāks.

Uzraut ekonomiku krietni augstākā līmenī 

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc...

Jautāts, ar ko uzņēmēji var rēķināties, ja ņem vērā to, ko var iespaidot Latvijas Banka, iestādes vadītājs teic: "Monetārās politikas ietvaros būsim atbalstoši. Eirozonas ietvaros centīsimies nodrošināt stabilu finansēšanas un bezstresa situāciju finanšu tirgos. Latvijā turpināsim sniegt savu analītisko skatījumu uz to, kā ekonomika attīstās, lai uzņēmēji tam var sagatavoties. Turpināsim konsultēt valdību un Saeimu attiecībā uz iespējamiem lēmumiem, kā balstīt ekonomiku un kā veidot nākotnes izaugsmes stāstu. Šeit cieši sadarbosimies arī ar uzņēmēju organizācijām. Veidosim aptverošāku maksājumu infrastruktūru. Piemēram, šogad zibmaksājumiem pieslēgsies Valsts Kase".

Runājot par ilgtspēju, M.Kazāks norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nav vienīgi ekonomikas zaļināšana, energoefektivitāte un tādas lietas. "Es mudinātu uz to skatīties plašāk – kā uz ilgtspēju trīs jomās. Pirmkārt, protams, kas notiek ar vidi, ekoloģiju un biodaudzveidību. Nākamā lieta ir sabiedrība – veselība, izglītība, iekļaujoša sabiedrība, ienākumu nevienlīdzība. Trešais ir uzņēmējdarbības vide. Tikai visas šīs lietas saliekot kopā, Latvijas ekonomiku var padarīt tiešām ilgtspējīgu, bagātu un strauji augošu. Šīs ir lietas, ko mēs iedarbinām arī Latvijas Bankā. Sākot ar vienkāršāko – šajā gadā Rīgas filiālē plānojam pilnveidot saules parku, lai daļu no savām energoizmaksām padarītu videi draudzīgākas," teica M.Kazāks.

Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pārtraukt valsts atbalstu būtu pāragri, jo Covid-19 krīze vēl nav beigusies, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvija ne tuvu nav ārā no Covid-19 krīzes problēmām, tāpēc, ja valsts šādā brīdī var sniegt atbalstu, tad tas ir arī jādara.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka Latvijas Banka ir identificējusi četrus principus, uz kādiem būtu jābalsta valsts sniegtais atbalsts.

"Pirmais ir pakāpeniskums - ja mēs redzam problēmu, tad tajā jomā arī palīdzam. Krīzes mēs nevaram prognozēt, tādēļ ir jārīkojas pēc nepieciešamības. Otrs - ir jāsniedz atbalsts tur, kur tas dod vislielāko labumu sabiedrībai. Trešais, ir jābūt saprātīgam riska sadalījumam starp privāto sektoru un valsti, nedrīkst pieļaut situāciju, kad nacionalizē zaudējumus, bet privatizē peļņu. Ceturtais princips, ka valsts parādam ir jābūt ilgtspējīgam, proti, lai labos laikos parāds tiek mazināts, savukārt sliktos laikos, kā tagad, valsts var ekonomiku atbalstīt un parāds var pieaugt," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jādefinē nozares, uz kurām fokusēt valsts un Eiropas atjaunošanas fonda finansējumu

Db.lv, 03.11.2020

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tiekas ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma viļņi svārsta Latvijas ekonomiku. Kaut arī līdz šim ekonomika ir izrādījusies diezgan izturīga, pandēmijas ierobežojumi turpinās neviendabīgi ietekmēt nozares un uzņēmumus.

Tā, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Rīgas pilī 2.novembrī atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidroja, ka tādēļ valstij ir jāgatavojas šīm svārstībām. LB prezidents norādīja, ka nav jāfokusējas uz to, kā atgriezties ekonomiskajā situācijā pirms Covid-19, bet gan jābūt skatam nākotnē – pasaule ir mainījusies, ir jāiet tālāk.

Diskutējot par ekonomikas attīstības prognozēm, M. Kazāks un Valsts prezidents bija līdzīgās domās, ka valstij ir jāsniedz mērķtiecīgāks atbalsts, īpaši palīdzot nodarbinātajiem apgūt jaunas prasmes un pārkvalificēties labāk atalgotām profesijām.

E. Levits uzsvēra, ka “valdībai ir skaidrāk jādefinē kritēriji un nozares, uz kurām nākamajā desmitgadē tiks fokusēts valsts un Eiropas atjaunošanas fonda finansējums, lai tas stiprinātu Latvijas valsts ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomisko noturību un starptautisku atpazīstamību”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 08.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

  • viedokļi - kāds ir2021. gada budžets?
  • tēma - valsts budžets optimisma burbulī; atalgojuma statistika ministrijās; Eiropas budžets top pārāk lēni; Poliju un Ungāriju var atstāt ārpusē
  • zinātne un inovācijas - vai zinātne un inovācijas glābs ekonomiku?
  • nafta - kartelis vienojas, bet izskatās nestabils
  • finanses - bitkoina rekords, tulpju sīpoli un pārmērības
  • e-komercija - bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs
  • pilsētvide Ziemassvētkos - pašvaldību Ziemassvētku dekorāciju izmaksu TOP
  • brīvdienu ceļvedis - Iluta Gaile, Astral Executive Search vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 16.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtības visiem kaut kas ir apsolīts. Bet, lai resursus izmantotu pārdomāti, kādam ir jāpasaka arī “nē”, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šādos apstākļos īpaša uzmanība pievērsta Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektam un tā tapšanas gaitai - cik un kam tiks novirzīts finansējums, kas paredzēts ekonomikas transformācijai Eiropas Savienībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. februāra numurā:

▶️viedokļi – Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts un tā tapšanas gaita

▶️tēma – jāatrod dzinējspēks, kas aptur tukšumu galvaspilsētas centrā

▶️intervija – Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks

▶️aktuāli – strīds par atveseļošanās miljoniem Latvijai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 1.aprīlī, attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes, informē Saeimas Preses dienestā.

"Komisija iepazinās ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas piedāvājumu, kas paredz iespēju dzēst hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. No priekšlikuma autoriem gaidām priekšlikumu redakcijas, lai Budžeta komisija tās var virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra idejas autors, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Puntulis: Budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, bet jāraugās solidāri

LETA, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, taču Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos ir jāspēj uz notiekošo raudzīties solidāri, neskatoties tikai uz sevi, uzrunājot Saeimu par nākamā gada budžetu, sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulis pauda, ka 2021.gada valsts budžetu varētu dēvēt par solidaritātes budžetu. Viņš skaidroja, ka sabiedrība dzīvo pandēmijas laikā un cilvēki raugās paši uz sevi: "Vai es nesaslimšu?" "Mums jāprot uz notiekošo paskatīties solidāri, situācijā ieraugot ne tikai sevi," aicināja politiķis.

Vērtējot Kultūras ministrijas plānoto nākamā gada budžetu, Puntulis atzina, ka tas "ne tuvu nav 2020.gada budžets ar algu pieaugumu nozarei". Tomēr viņš uzsvēra, ka nozare nedrīkst neatbalstīt valdības prioritāti - mediķus, tieši tāpat kā izglītības darbiniekus, kuru vidū ir arī kultūrizglītībā strādājošie.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, Puntulis uzsvēra, ka tai jābūt taisnīgai un solidāra, sociāli apdrošinošai un vienkāršai. "Šā brīža nodokļu sistēma neatbilst nevienam no šiem principiem," teica ministrs, uzsverot, ka "kroplīga nodokļu sistēma nav labākais veids, kā atbalstīt kultūru".

Komentāri

Pievienot komentāru