Jaunākais izdevums

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Aizvadītajā gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro.

Gaujas AB īpašnieki ir Svetlana Druva (52%), Tamāra Klimenko (24%) un Agris Nagliņš (24%).

Uzņēmums ir arī Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas biedrs. Kopumā asociācijā pārstāv astoņus biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Saskaņā ar asociācijas datiem 2012.gadā Latvijas kažokzvēru fermās tika izaudzēts 500 tūkstoši ūdeļu un 10 tūkstoši lapsu. 90% no visas produkcijas tiek eksportēts, 2012. gadā eksporta apjoms sasniedza 13,5 miljonus eiro jeb 9,48 miljonus latu. Latvijā šajā nozarē nodarbināti vairāk nekā 450 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lubezeres zvēraudzētava plāno attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlavas pagasta Lubezeres zvēraudzētavā septiņu hektāru teritorijā ir īstenota pirmā fermas kārta, kuras ganāmpulku veido 6500 vaislas mātes. Tuvāko gadu laikā plānots attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku, stāsta fermas vadītājs Valdis Ernstsons.

Lubezeres zvēraudzētava darbojas kopš 2014.gada. Tajā nodarbināti vairāk nekā 30 cilvēki.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Pēdējo divu gadu griezumā eksporta apjoma kāpums gada laikā ir palielinājies par 42% no 13,5 miljoniem līdz 32 miljoniem eiro. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēdzamās zvēraudzētavas Ceļmalnieki zvērus pārstrādā ādās vai pārdod citām novietnēm

LETA, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kažokādu audzētājas Gauja AB peļņa samazinājusies deviņas reizes; investēti 2,2 miljoni

Gunta Kursiša, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā kažokādu nozares uzņēmuma Gauja AB apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi teju deviņas reizes līdz 112,6 tūkst. eiro. Uzņēmuma vadība uzsver, ka peļņas kritumu ietekmējušas vērienīgās investīcijas zvēraudzētavā.

Pēdējo divu gadu laikā Gauja AB investējusi 2,2 miljonus eiro fermas attīstībā un uzlabošanā. Vairāk nekā 1,6 miljoni eiro investēti fermas rekonstrukcijā un pusmiljons eiro ieguldīti, uzlabojot zvēru barošanas tehnoloģijas un uzlabojot ganāmpulka kvalitāti.

Tāpat 2013. gads kažokādu biznesa nozarē globālajos tirgos, kas vistiešākajā veidā nosaka arī situāciju Latvijā, raksturojams kā pārmaiņu gads, kas licis nozarē strādājošajiem mainīt savu ražošanas un investīciju politiku, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Kopš 2010. gada pakāpeniski galvenokārt Ķīnas ekonomikas ekspansijas ietekmē samērā strauji palielinājušās kažokādu realizācijas cenas, kas ražotājiem nodrošināja lielus ieņēmumus. Tiesa gan, līdz ar šīm cenām strauji pieaugušas arī barības izejvielu cenas, vēsta Klientu Portfelis. Tiesa gan, 2013. gada pavasarī nozarē parādījušās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – kažokādu realizācijas cenas strauji kritās. Cenu kritumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltic Devon Mink ūdeļu fermā notikusi ielaušanās; atvērti 400 būri

LETA, 03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu īstenojusi biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija, ieguldot pašu līdzekļus, Swedbank finansējumu un piesaistot ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits pastāstīja, ka saldētavas platība ir 4100 kvadrātmetru ar ietilpību vairāk nekā 30 tūkstoši kubikmetru. Kopējās projekta izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, tajā skaitā 1,57 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. Saldētava izbūvēta Ventspils brīvostas teritorijā Talsu ielā 200 – padomju laikā tur 7,3 hektāru lielā platībā darbojās zvēraudzētava, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas teritorija ilgstoši netika izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru