Jaunākais izdevums

Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir vismaz 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu, kas apliecina nozīmīgo nozares pienesumu Latvijas ekonomikā, šodien Atvērto durvju dienā Iecavas novada ūdeļu fermā Baltic Devon Mink atzina Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

«Kažokzvēru audzēšana ir viena no lauksaimniecības nozarēm un eksportē 90% produkcijas. Ir iespējams palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk, jo noieta tirgus pasaulē ir un visas ādas tiek pārdotas. Svarīgi, ka nozare patērē pārtikā nederīgos produktus - vismaz 4000 tonnu gadā, kas citādi būtu par maksu jāiznīcina, turklāt dzīvnieku barībai ik gadu tiek iepirktas vismaz 3000 tonnas graudu, ko audzētājiem pārdod vietējie zemnieki,» sacīja Vilciņa.

Savukārt Baltic Devon Mink valdes loceklis Leifs Mogensens atzina, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus garantējot darba iespējas daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

«Saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību ūdeļu audzēšana ir viena no kontrolētākajām nozarēm gan Latvijā, gan Eiropā, turklāt labturības normu stingra ievērošana ir mūsu prioritāte, jo no tā atkarīgs biznesa rezultāts un ādu kvalitāte. Uzņēmums dod darbu 100 darbiniekiem, bet dzīvnieku mazuļu kopšanas sezonas laikā tas palielinās vēl par 30-40 cilvēkiem,» sacīja Mogensens.

Patlaban Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv astoņus biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Saskaņā ar asociācijas datiem 2012.gadā Latvijas kažokzvēru fermās tika izaudzēts 500 000 ūdeļu un 10 000 lapsu. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 450 darbinieki.

Kā ziņots, Baltic Devon Mink lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir Nīderlandē reģistrēts uzņēmums Van Ansem Participaties. 25% kapitāldaļu pieder Nīderlandes kompānijai Leimi Holding, bet Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam Basaltic Securities pieder 15,01% Baltic Devon Mink kapitāldaļu.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Baltic Devon Mink apgrozījums 2011.gadā bija 2,46 miljoni latu, kas ir 44% samazinājums salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmums apgrozīja 4,43 miljonus latu. Uzņēmuma peļņa 2011.gadā bija 550 540 latu salīdzinājumā ar 433 463 latu peļņu 2010.gadā.

Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā Iecavas novadā, tā pamatkapitāls ir 1,594 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LOSP: Atbalstām kažokzvēru nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā

LETA, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Vēsma Lēvalde, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kažokādas paliek modē un tirgū

Elīna Pankovska, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas austrumos, Džedzjanas provincē Čongfu pilsētā atrodas valsts lielākais dzīvnieku ādu apstrādes, ražošanas un eksporta centrs.

Pilsētā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku un tajā reģistrēti 1,496 tūkstoši ādu apstrādes kompāniju. Ķīnas dzīvnieku ādu ieguves nozare saņēmusi asu kritiku no dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Pirms aptuveni astoņiem gadiem – 2005. gadā – vienā no dzīvnieku audzētavām bija iekļuvuši PETA biedri, kas ar slēpto kameru uzņēma tajā notiekošo. Audzētavas strādnieki ādas novilkuši vēl dzīviem dzīvniekiem. Savukārt kažokzvēru būri tikuši turēti ārpusē, kur bijuši pakļauti gan aukstumam, gan lietusgāzēm. PETA norāda, ka Ķīnā nepastāv noteikumi, kas regulētu kažokzvēru audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru