Jaunākais izdevums

Kempingu nozarē lielākā problēma ir sezonas darbinieku trūkums, atzina aptaujātie kempingu pārstāvji.

Ventspils "Piejūras kempinga" pārvaldniece Maija Pētersone norādīja, ka 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, viesu skaits atpūtas vietā ir palielinājies par 39%. Tostarp lielākais pieaugums ir teltīs un treileros dzīvojošo viesu skaitā.

Viņa sacīja, ka ir pieaudzis arī viesu pavadīto nakšu skaits kempingā, tostarp vasarā viesi kempingā pavadīja vidēji 2,3 naktis.

Rudens un ziemas sezonai viņa prognozēja lielāku tūristu interesi nedēļas nogalēs, kad viesi visbiežāk ģimenes lokā atpūšas mājiņās vai pirtī. "Darba dienās nakšņošanu "Piejūras kempingā" bieži izvēlas dažādu uzņēmuma darbinieki, kas uz Ventspili atbraukuši komandējumā," atzīmēja pārvaldniece.

Vaicāta par būtiskākajām problēmām, ar kurām šogad jāsaskaras, Pētersone minēja kvalificētu sezonas darbinieku trūkumu.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Dienesta viesnīcu departamenta direktore un atpūtas bāzes "Ronīši" pārstāve Iveta Sveržicka atzina, ka sezonālā darbaspēka trūkums ir lielākā un būtiskākā problēma. "Visu pārējo var risināt," viņa piebilda.

Tostarp Sveržicka norādīja, lai gan energoresursu sadārdzinājums kempingu būtiski neietekmē, tiks pielikti visi pūliņi, lai ievērotu taupības pasākumus.

Tāpat viņa pastāstīja, ka šovasar "Ronīšos" apkalpoto viesu skaits pieauga par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru, taču nesezonā pieprasījums ir nedaudz mazāks. "Tas, laikam, ir saistīts ar mājsēdes atcelšanu, ar atgriešanos aktīvajā dzīvē, darba dzīvē," pieļāva "Ronīšu" pārstāve.

Savukārt kempinga "Apaļkalns" īpašnieks Juris Leimanis sacīja, ka vasaras sezona kempingā aizritēja bez pārsteigumiem un kopumā vērtējama kā normāla, ļaujot lēnām sākt plānot darbus nākamajai vasarai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku mainība – viens no lielākajiem izaicinājumiem

Jekaterina Leidmane, Circle K biznesa atbalsta direktore, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā brīvi bija teju 26 000 darba vietu, tai skaitā gandrīz 16 000 – privātajā sektorā. Jau ilgu laiku Latvijas darba devēji jūt darbinieku trūkumu, un tas būtiski ietekmē uzņēmumu darbību.

Cilvēki bieži maina darbu, īpaši apkalpojošajā jomā. Tas saistīts ar pretrunu: ir daudz vakanču, bet maz cilvēku, kas vēlas strādāt šajā jomā. Darbinieku trūkums un mainība būs ilgstoša tendence, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nozarei piesaistīt vairāk cilvēku un kā ietekmēt viņu izvēli par labu vienai vai otrai darba vietai.

Darbinieku trūkumam jāmeklē ilgtermiņa risinājums

Kā rāda statistika – darbinieku trūkums nav īslaicīga problēma. Latvijas iedzīvotāju, it īpaši jauno cilvēku skaitam samazinoties, tā kļūs tikai akūtāka. Viens no risinājumiem ir darbinieku piesaiste ārpus Latvijas. Mēs Circle K šogad esam izveidojuši vairākus jaunus amatus, kur nav obligāti nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, – pārdevēja asistents, kas neapkalpo klientus, inventarizācijas komanda, kas skaita preces noliktavā, āra teritorijas uzkopēji. Lai paplašinātu iespējas ieņemt dažādus amatus un lai cilvēki no ārzemēm varētu strādāt darbu, kur valodas zināšanas ir svarīgas, nākotnē varētu domāt par papildu valodas apmācībām. Mēs redzam, cik labi funkcionē starptautiska darba vide Circle K birojā – tur daudzi ikdienas darbi un komunikācija ir saistīta ar kolēģiem ārvalstīs. Būtu labi rast iespējas šādu starptautisku vidi radīt arī degvielas uzpildes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa izaicinājums – piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasmju trūkums rada nopietnas problēmas ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LETA, 16.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaudīgais algu kāpums drīz atkal apsteigs inflāciju

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piezemētākas algu izaugsmes pērn, nu atkal esam atpakaļ pie divciparu skaitļiem algu kāpuma rādītājos.

Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka pirmajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1462 eiro – par 160 eiro jeb 12.3% lielāka nekā gadu iepriekš. Algu kāpums šī gada sākumā joprojām bija mazāk straujš nekā cenu pieaugums - tādejādi strādājošo iedzīvotāju reālā neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 6.1%. Prognozes par algu un inflācijas attīstību gan liek secināt, ka pavisam drīz – iespējams, jau gada 3. ceturksnī sāksim novērot patīkamāku ainu. Straujais algu kāpums turpināsies, bet, inflācijai sarūkot, darba ņēmēja pirktspēja beidzot atkal augs.

Algu pieaugumu 1. ceturksnī turpināja veicināt sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums. Vienīgā nozare, kur darbaspēka trūkums uzņēmējus uztrauc krietni mazāk nekā pirms gada, ir apstrādes rūpniecība, savukārt darba roku trūkums saglabājas augsts pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā, un ļoti ievērojams – būvniecībā. Vidējo darba samaksu celt palīdzēja arī minimālās algas palielināšana par 24% (līdz 620 EUR). Minimālās algas kāpuma ietekme uz vidējo algu visvairāk bija jūtama Latgalē, kur lielāka daļa strādājošo saņem minimālo algu, vai tuvu tai. Latgalē gada pirmajā ceturksnī algas auga pat par 16.4%, tomēr joprojām saglabājās par 29% zemākas nekā vidēji Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir stingrāk jāuzrauga pirmskara un padomju laikā celto ēku tehniskais stāvoklis

Armands Dzenis, “Civinity” būvinženieris, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā sagaidīts jaunākais no ASV kruīzu kompānijas “Silversea” flotes kuģiem “Silver Dawn”, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Šis ultra luksusa klases kuģis ir vien gadu vecs, tas uzbūvēts 2022. gadā Dženovas kuģu būvētavā Itālijā. Pirmā “Silver Dawn” vizīte Rīgas ostā tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, kurā kuģa kapteinis un Rīgas ostas pārstāvji apmainījās ar piemiņas zīmēm. Uz Rīgu kuģis atveda 530 kruīza tūristus, pārsvarā no ASV, bet arī no Lielbritānijas, Austrālijas, Kanādas un citām valstīm.

“Silver Dawn” ir ultra luksusa klases kruīza laineris ar 11 klājiem un 298 plašām, pasažieru ērtībām un komfortam pilnībā pielāgotām kajītēm. Uz kuģa ir 8 restorāni, kas piedāvā 26 dažādus ēdināšanas konceptus, un 6 bāri. Kā uzsver kompānija “Silversea”, ceļojums ar “Silver Dawn” piedāvā autentisku un aizraujošu pieredzi. Pasažierus uz klāja sagaida jaunas paaudzes luksusa pieredze - ar grezniem apartamentiem un izciliem maršrutiem, progresīvu dizainu un tehnoloģijām, kā arī īpaši izstrādātu labsajūtas koncepciju. Kruīza kuģis “Silver Dawn” ir 212,8 metrus garš, un tā bruto tonnāža ir 40 855 GT. Ceļojuma laikā par pasažieru ērtībām rūpējas 408 kuģa apkalpes darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru