Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Lielākajā daļā Austrijas no svētdienas atcelti ierobežojumi cilvēkiem, kas vakcinēti pret Covid-19, bet nevakcinētie cilvēki arī turpmāk drīkstēs pamest dzīvesvietas vienīgi konkrētu vajadzību dēļ, tostarp, lai iegādātos pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, apmeklētu ārstu vai lai sportotu.

Gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem stingrie ierobežojumi bija spēkā trīs nedēļās.

Noteikumi atšķiras pa reģioniem, bet no svētdienas lielākoties darbu ļauts atsākt teātriem, muzejiem un citām kultūras un izklaides iestādēm, bet no pirmdienas durvis vērs arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces.

Vairākos reģionos no šodienas atvērti arī restorāni un viesnīcas. Visos gadījumos restorāni drīkstēs strādāt tikai līdz plkst.23 un visur sabiedriskajā transportā, veikalu iekštelpās un citās sabiedriskajās telpās arī turpmāk obligātas būs sejas maskas.

Jaunais Austrijas kanclers Karls Nēhammers pagājušajā nedēļā nodēvēja jaunos noteikumus par "atvēršanos ar drošības jostu", dodot Austrijas reģioniem tiesības atvieglot vai pastiprināt ierobežojumus atkarībā no situācijas.

Kukuļdošanā apsūdzētajam un no amata atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Austrijā atņemta pase, lai ierobežotu viņa pārvietošanos.

«Kā jūs zināt, viņš Austrijā tika ievietots citā ārstniecības iestādē, kur viņam tika nodrošināta apsardze. Advokāti pārsūdzēja, un šis lēmums tika atcelts. Viņam ir atņemta pase, lai viņš nevarētu nekur izbraukt, bet pašreiz šis process par iespējamo viņa izdošanu Latvijai vēl arvien ir procesā,» šodien Latvijas Radio stāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Prokuratūras sadarbības partneri Austrijā risina jautājumu par Vaškeviča izdošanu Latvijai, taču prasība par bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka izdošanu noraidīta vēl nav.

No trešdienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim.

Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.

Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī, sacīja Zēders.

Kurcs pavēstīja, ka Austrija no 19.maija atkal būs atvērta tūristiem, bet Bavārija tiks atvērta tūrismam divas dienas vēlāk.

Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Austrija pirmdien ar čārterreisiem ieveda vairāk nekā 200 mediķus no ārvalstīm, lai novērstu viņu trūkumu laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir noteikti ceļošanas ierobežojumi.

Austrijas veselības aprūpes sistēma ir lielā mērā atkarīga no Austrumeiropas valstu mediķiem, no kuriem daudzi parasti braukā starp savu valsti un Austriju, tur katru reizi uzturoties vairākas nedēļas.

Pirmdien 231 mediķis tika atvests, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpi Lejasaustrijas federālajā zemē, kura organizēja lidojumus no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas un Rumānijas pilsētas Timišoaras.

"Es nevaru jums pateikt, vai šī būs vienreizēja akcija vai ne," sabiedriskā radio stacijai "Oe1" paziņoja Lejasaustrijas sociālo lietu ierēdne Kristiāne Tešla-Hofmeistere.

"Ja atkal radīsies vajadzība, mēs mēģināsim darīt visu, lai to apmierinātu," viņa sacīja.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Apkopojot ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība Balta (RSA Grupa) ir secinājusi, ka tūristi visbiežāk akūti saslimst Vācijā, bet zagļi tūristus nereti apzog Spānijā. Tikmēr bagāža visbiežāk tiek nozaudēta vai sabojāta ASV lidostās.

Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības Balta dati, TOP trīs valstis, kurās cilvēki visbiežāk ir vērsušies pie ārsta ar akūtām saslimšanām, ir Vācija, Turcija un Ēģipte. Savukārt vidējās izmaksas akūtas saslimšanas gadījumā, ņemot vērā laika periodu no 2011.gada janvāra līdz šī gada maija otrai pusei, ir salīdzinoši ievērojamas - 3520 lati.

«Atlīdzību izmaksas apliecina, ka ceļotāji vēl joprojām nereti dodas uz ārzemēm ar laikus neārstētām saslimšanām, kas var saasināties tieši ceļojuma laikā, kad cilvēks piedzīvo nestandarta apstākļus, bauda neierastu pārtiku un citādi izbauda atpūtu. Īpaši tas attiecināms uz eksotiskām zemēm, piemēram, Ēģipti. Tikmēr vislielākās atlīdzības par šādām veselības problēmām izmaksā tieši ASV ceļotājiem, piemēram, atlīdzība par plaušu karsoņa ārstēšanu trīs dienas stacionārā ASV izmaksā apmēram 20 000 latu, apstiprinot izplatīto uzskatu par augstajām medicīnas izmaksām šajā valstī. Tāpēc pirms ceļojuma arvien ieteicams pārliecināties par vispārējo veselības stāvokli, īpaši dodoties uz tālām zemēm,» Baltas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Vīnē, pašā vecpilsētas sirdī 10. septembrī atklāts pirmais Stenders veikals, informē Latvijas Republikas vēstniecība Austrijas Republikā.

Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja savā apsveikuma uzrunā atzīmējis Stenders kosmētikas veiksmes stāstu, kā arī atzinīgi novērtējis Stenders zīmola nozīmi Latvijas atpazīstamības veicināšanā ārvalstīs, tai skaitā arī Austrijā.

Uz īpašnieku Sintijas Čibirevas un Štefana Altenburga ielūgumu piedalīties veikala atklāšanā, esot atsaucies liels skaits austriešu mediju, biznesa un sabiedrības pārstāvju.

Stenders pašreiz ir 228 veikali 22 pasaules valstīs. Austrijā darbojas divi veikali - Zalcburgā un Vīnē. Nākotnē tiek plānota vēl vairāku veikalu atvēršana Vīnē.

Veikala atrašanās vieta - Tuchlauben 22, Vīnē.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko trešdien apstiprinājis, ka iecerējis ierasties oficiālā vizītē Austrijā, bet pēc tam - Latvijā.

«Austrija, Latvija un citas valstis pēc visa tā žoga, kas bija ap mums uzcelts, ir logs. Vēl vairāk - viens otrs sankcijas ieviesa. Tāpēc mums nākas ne gluži no jauna, taču jaunā līmenī, jaunā laikā cirst šos logus un būvēt ceļus,» Lukašenko teikto citē baltkrievu aģentūra «Belta».

Viņš piebildis, ka prezidenta uzdevums kopš Krievijas cara Pētera I laikiem ir «cirst logus uz turieni, uz kurieni mēs uzskatām par vajadzīgu».

«Ja prezidents aizbrauc uz Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem, tagad - uz Austriju, pēc tam - uz Latviju (..), tas nozīmē, ka prezidentam uz turieni jāuzbūvē ceļš,» norādīja Baltkrievijas līderis. «Viņa pēdās jāiet tiem, kam jāpārdod sava produkcija, kam tur jāpērk u.tml. Lūk mans uzdevums.»

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Austrija no 5.marta atcels gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus, izņemot prasību par sejas masku valkāšanu konkrētās vietās, trešdien paziņojusi valdība.

No 5.marta bāriem un restorāniem tiks atcelts saīsinātais darba laiks un darbu atkal varēs atsākt naktsklubi. Tiks atcelti arī ierobežojumi lieliem pasākumiem, paziņoja Austrijas kanclers Karls Nēhammers.

Viņš norādīja, ka Austrija vēl nav pārvarējusi pandēmiju, bet situācija ir pietiekami uzlabojusies, sevišķi slimnīcās, lai būtu iespējams atvieglot ierobežojumus.

Austrijas veselības ministrs Volfgangs Mikšteins paziņoja, ka jau no sestdienas cilvēkiem, lai iekļūtu restorānos, sporta iestādēs un lielos pasākumos, vairs nebūs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19 vai šīs slimības pārslimošanu.

Austrijā šomēnes stājās spēkā prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 visiem pieaugušajiem.

Pretēji prokurora Arvja Miglāna prasītajam, Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja lūgumu par kukuļdošanā apsūdzētā un no amata atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu.

Kā informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, prokurors lūgumu par apsūdzētā apcietināšanu pieteica vakar, taču aizstāvji oponēja, ka klientu nav pamata apcietināt, jo viņa atrašanās vieta esot zināma. Pēc advokātu teiktā, Vaškevičs joprojām ārstējas slimnīcā Austrijā.

Jautāta, vai tiesa nav vērtējusi iespēju izskatīt šo lietu videokonferences režīmā, Kvjatkovska sacīja, ka pagaidām par to neesot lemts.

Kārtējā slēgtā tiesas sēde Vaškeviča krimināllietā plānota rīt, 25.septembrī, plkst.9.40, kad tiesa lems par dažiem procesuāliem jautājumiem, pastāstīja advokāte.

Kā ziņots, tiesnese Tamāra Broda, kuras lietvedībā nonākusi Vaškeviča krimināllieta, par apsūdzētā drošības līdzekli lēma arī šā gada 19.martā, grozot to uz apcietinājumu, tomēr jau 5.aprīlī Augstākā tiesa (AT) šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca.

Austrija un Šveice iesaldējušas aktīvus gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un vēl 17 bijušajām amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju.

Austrija, kura pretojusies Eiropas centieniem palielināt caurskatāmību banku sektorā, Kijevā tikusi uzskatīta par finansiāli drošu patvērumu ar Janukoviču saistītajiem oligarhiem.

Austrijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka aktīvu iesaldēšana ir sākotnējs drošības pasākums, līdz tiks īstenotas sankcijas, ko apņēmusies piemērot Eiropas Savienība (ES).

Austrijā iesaldēti Janukoviča, viņa dēla Oleksandra Janukoviča, bijušā premjerministra Mikolas Azarova, viņa vietnieka Sergeja Arbuzova, kā arī citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Savukārt Šveicē iesaldēti Janukoviča, viņa dēla, kā arī Arbuzova, Azarova un citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols sadarbībā ar Japānas farmācijas kompānijas Takeda Pharmaceutical Company Limited pārstāvniecību Austrijā Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir uzsācis produkta kāju vēnu veselībai Venocaps eksportu uz Austriju, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Gantimurova.

Aprīļa beigās Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir piegādāti 20 000 Venocaps iepakojumu, plānots, ka līdz gada beigām uz Austriju tiks nosūtīts vēl vismaz tāds pat skaits šī produkta iepakojumu.

«Austrijas farmācijas tirgum ir raksturīga stabilitāte, augsta iedzīvotāju pirktspēja un prasības pret produktu kvalitāti, un mūsu produkcija spēj tās apmierināt. Mēs turpināsim strādāt, lai paplašinātu eksporta tirgu īpatsvaru Eiropas valstīs,» norāda Artjoms Borcovs, Silvanols valdes priekšsēdētājs.

Takeda interesi Silvanols izpelnījās izstādes CPhI Worldwide 2013 laikā. Pirmajām sarunām par sadarbību sekoja Takeda ekspertu audits Silvanols’ ražotnē, kurā tika novērtētas uzņēmuma kvalitātes sistēmas, ražošanas process un produktu atbilstība kvalitātes prasībām un standartiem. Pēc audita Takeda pārstāvji pieņēma lēmumu uzsākt sadarbību ar Silvanols.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Austrijā pirmdien sākusies mājsēde tiem, kas nav potējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši.

Mājsēde, kas jāievēro diviem miljoniem no gandrīz deviņiem miljoniem valsts iedzīvotāju, noteikta uz desmit dienām, taču tiks izvērtēts, vai to pagarināt.

Cilvēkiem no 12 gadu vecuma, kas nav vakcinēti pret Covid-19 vai to pārslimojuši, atļauts pamest dzīvesvietu tikai, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, saņemtu medicīnisko palīdzību, pastaigātos vai pavingrotu.

Lai kontrolētu, kā nevakcinētie ievēro mājsēdi, pastiprinātas policijas patruļas, bet pārkāpējiem draud 500 eiro naudassods.

Mājsēde noteikta ar valdības lēmumu, un sagaidāms, ka to apstiprinās parlaments.

Inficēšanās ar koronavīrusu Austrijā sasniegusi rekordaugstu līmeni. Svētdien tika ziņots par 11 552 jauniem inficēšanās gadījumiem iepriekšējā diennaktī salīdzinājumā ar 8554 gadījumiem nedēļu iepriekš.

Latvijas interaktīvo risinājumu aģentūra Bright, 6. februārī atvērusi filiāli Vīnē, Austrijā.

Uzņēmums, kurš piedāvā virtuālās 360° tūres, izstrādā mājas lapas, interneta reklāmas, SEO un web sistēmas, sāka piedāvāt pakalpojumus ārpus Latvijas pagājušajā gadā. «Ar savu darbu kvalitāti un cenām varam spēcīgi konkurēt ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši 360° panorāmu izstrādē,» stāsta Bright mārketinga direktore Zane Šneidere.

Pašlaik Austrijā ir izveidotas vairākas apjomīgas 360° virtuālās tūres – gan publiskai, gan uzņēmumu privātai lietošanai. Bright Austrijā realizēto projektu sarakstā ir, piemēram, viesnīcas Am Schottenpoint 360 virtuālā tūre un aptiekas Leopolds virtuālā tūre.