Jaunākais izdevums

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis gatavs demisionēt; izglītības ministra amatam RP varētu virzīt Vjačeslavu Dombrovski

LETA, 29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis pēc demisionēšanas plāno nodarboties ar analīzi un stratēģiskiem risinājumiem

Dienas Bizness, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis: esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili

Db.lv, LETA, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis noliedz, ka sliecies par labu kādai pašvaldībai; nereti nācies strādāt Ķīļa vietā

LETA, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Ķīlis, iespējams, dzērumā izraisījis autoavāriju

LETA, 15.08.2013

Bojātā automašīna "Volkswagen Bora" Nometņu ielā, kurā ietriecās bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vadītā automašīna "Mazda 3".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā naktī, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā. R. Ķīlis apstiprināja, ka pagājušonakt izraisījis avāriju.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Savukārt taujāts par to, vai, sēžoties pie automašīnas stūres, juties alkohola reibumā, viņš atbildēja: «Nē, nejutos, ka būtu kas tāds, kas varētu man traucēt». «Pašlaik man jāiet uz policiju Gaujas ielā, kur man jāmaksā sods par to, ka es uzdūros mašīnai, par to, ka izraisīju avāriju, un tas ir pagaidām viss,» norāda bijušais ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis pametīs izglītības ministra ārštata padomnieka amatu

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien pieņēmis ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Kā informē Izglītības ministrijas pārstāvji, padomnieka pienākumus R. Ķīlis pārtrauks pildīt ar šodienu, 20.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā nedēļā, iespējams, dzērumā, izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes, ziņoja LETA. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vētra: Manipulācijas ar augstskolu izvērtējuma datiem veicis Ķīlis

Dienas Bizness, 20.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprina Vjačeslavu Dombrovski

LETA, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nekvalitatīvajām programmām augstskolās gadā iztērēti seši miljoni latu

Dienas Bizness, 24.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp visām 854 programmām tikai 589, kam tiek tērēti 50,07 milj. latu no budžeta, ir pārliecinoši kvalitatīvas, kamēr 210, kam tiek tērēti 5,596 milj. latu no budžeta, ir tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55, kam tērē 740 tūkst. latu no budžeta, ir tādas, kas būtu jāslēdz.

Šādus aprēķinus veikusi Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM), nonākot pie secinajuma, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu vēsta raidījums Nekā Personīga.

Izglītības un zināntnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk vēlas atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

«Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!» raidījumam Nekā Personīga norāda Ķīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: StudijāOmnes visi var dziedāt

Inita Šteinberga, speciāli DB, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīlis: IZM par nekvalitatīvām studiju programmām nemaksās; tādu ir 22%

Dienas Bizness, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēs ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka šajās programmās ir būtiski trūkumi un studenti faktiski nesaņem to, ko ir cerējuši. Iepriekš Augstākās izglītības padomes vērtējumā bija identificētas 55 šādas nekvalitatīvas programmas, un lielās atšķirības ir rezultāts stingrākiem kritērijiem.

Ministrs pagaidām izvairījās nosaukt konkrētas programmas un augstskolas, norādot, ka rezultāti vēl dažas dienas tiks pārbaudīti.

R. Ķīlis arī sacīja, ka «no augšas» nekvalitatīvās studiju programmas IZM neslēgs – tam būs jābūt augstskolu lēmumam - slēgt programmas, uzlabot tās, neko nedarīt un mēģināt piesaistīt maksas studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: nav saprotama Ķīļa kavēšanās ar svarīgu procesu virzību

LETA, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no 18 līdz 70 tūkstošiem gadā

Lelde Petrāne, 11.09.2012

Mārcis Auziņš, vadot Latvijas Universitāti, pērn no paša vadītās mācību iestādes saņēmis vairāk nekā 69 000 latu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Latvijas reformētājministru spožums un posts

Dienas Bizness, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis - šo trīs politiķu vārdi dažu pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos ir locīti visos iespējamos locījumos, turklāt droši var teikt, ka pārsvarā gadījumu viņi tiek kārtīgi pelti.

Divos no trīs gadījumiem pāris organizācijas katra savam ministram jau paspējušas izteikt neuzticību, bet trešajā, nesagaidot kādas biedrības vai savienības gana efektīvu bļaustīšanos, vismaz paša valsts sekretārs lika vienam otram vārdam izskanēt skaļāk. Attiecībā uz šo ministriju vadītāju reālo darbu, protams, var strīdēties par izvēlētajām metodēm, taču par visiem droši var teikt - izvēlētais virziens nereti ir pareizs vai vismaz diskusiju vērts.

Pavļuta gadījumā optimāla ir rīcība attiecībā uz turpmāko valsts politiku tā dēvētās zaļās enerģijas jomā, ko uzņēmēji jau ir novērtējuši. Ķīlis ir skaļi pateicis to, ko dažādi politiķi ir klāstījuši neoficiālās sarunās, bet, kolīdz ir bijis jārunā publiski, sākuši aizdomāties par saviem reitingiem - augstskolu sistēma Latvijā ir neefektīva, daudzos gadījumos - nekvalitatīva, un pašu mācību iestāžu ir par daudz. Tā tas ir! Jautājums tagad ir vien par Ķīļa iecerēm un spējām kaut ko mainīt, proti, vai viņš tiešām ir gatavs kaut ko radikāli mainīt attiecīgajā sfērā, vai arī viņam tikai patīk efektīvi, kolorīti izteikties brīžos, kad televīzijas ir ieslēgušas mikrofonus. Un ir tikai loģiski, ka savu neuzticību Ķīlim ir izteikuši visnotaļ pieklājīgi pelnošie Latvijas augstskolu rektori - gadījumā, ja Ķīlis ne tikai runās, bet arī darīs, daļa no viņiem savus amatus zaudēs, un tas taču nevienam nav patīkami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules Bankas eksperti atzinīgi vērtē Latvijas pārmaiņu procesus lielākajās augstskolās

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) starptautiskā ekspertu komanda, jūnija beigās piecu dienu vizītē uzturoties Latvijā, padziļināti vērtēja septiņu Latvijas augstskolu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas pārvaldības efektivitāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kopumā eksperti augsti novērtēja saikni starp studijām un pētniecības programmām augstskolu stratēģisko profilu ietvaros. Tāpat eksperti atzinīgi vērtēja Latvijas augstskolās ievēroto demokrātijas principu, kas ļauj visiem iesaistītajiem - akadēmiskajam un administratīvajam personālam, kā arī studentiem - piedalīties augstskolas pārvaldē. Īpaša uzmanība tika pievērsta augstskolu organizācijas struktūrai un tās atbilstībai mācību un pētniecības procesiem. Tika konstatētas atsevišķas strukturālas nepilnības, kuru novēršana ievērojami uzlabotu augstskolu darba efektivitāti.

Eksperti norādīja uz nepieciešamību pārorientēt augstskolu nākotnes plānus, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Meksikas televīzijas kanāls pārraidīs Latvijas animācijas filmas

Gunta Kursiša, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis: augstākās izglītības reforma ir svarīgāka par eiro ieviešanu

Madara Fridrihsone, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Augstākās izglītības reforma ir svarīgāka par eiro ieviešanu,» ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes, kurā valdība tika iepazīstināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija).

Nekādus konkrētus lēmumus saistībā ar šo ziņojumu un tam pievienoto pielikumu, kurā konkrētāk izklāstīta iecerētā reformu gaita, valdība gan nepieņēma.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim ar augstākās izglītības nozari izdiskutēt reformas gaitu un veicamos uzdevumus. Pēc tam par tiem atkārtoti lems Ministru kabinets.

R. Ķīlis, vaicāts, vai informatīvais ziņojums tapis kā atbildes reakcija uz pirms Ziemassvētkiem izdotajām premjera Valda Dombrovska (Vienotība) reakcijām un kritiku, kas ministram tika veltīta no Saeimas tribīnes, debatējot par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu, R. Ķīlis atbildēja, ka ziņojums tapis jau kopš oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīlis: Latvijas zinātnei jāskatās nišu virzienā

Dienas Bizness, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru