Ķīmijas nozarē uzņēmumiem izaugsme; meklē jaunas eksporta iespējas 

Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmumi kāpina gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus.

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 2014. gada 28. maijs plkst. 8:07

Darbības rādītājus pērn ļāvusi uzlabot gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, gan ieguldītie resursi mārketingā. Uzņēmēji gan norāda arī uz riskiem, problēmām, ar kādām jārēķinās, ja valsts līmenī netiks radīti labvēlīgāki nosacījumi attīstībai. Tas attiecas gan uz kvalificēta darbaspēka piesaisti, gan ieguldījumiem vietējo zinātnes sasniegumu atpazīstamībā.

Svarīga Krievija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvi vērtējams faktiski visām ķīmijas nozarēm Latvijā – pieaudzis saražotās produkcijas apjoms, intensīvi meklēti jauni tirgi. Ļoti laba situācija esot kosmētikas un būvķīmijas produkcijas ražotājiem. Stabili attīstās farmācijas uzņēmumi, taču atbilstoši V. Skrīveļa teiktajam šajā nozarē nav vērojams straujš pieaugums, un tāds tas arī nav bijis gaidāms, ņemot vērā, ka runa ir par nozari, kas jau iepriekšējos gados sasniegusi ievērojamus darbības rādītājus. Respektīvi, panākt straujas izmaiņas ir ļoti grūti.

Runājot par eksporta tirgiem, V. Skrīvelis atzīst, ka joprojām lielākais ķīmijas produkcijas apjoms tiek eksportēts uz Krieviju. Uzņēmēji cenšas palielināt eksporta tirgu apmēru, piedāvājot savu produkciju Dienvidaustrumāzijā, kā arī Tuvajos Austrumos.

«Joprojām nav attīstīts Dienvidamerikas virziens. Pirmkārt, šis reģions atrodas pārlieku tālu no Latvijas. Otrkārt, dažādas ekonomiskās krīzes tur ir visnotaļ bieža un reizēm šķiet, ka pat nepārtraukta parādība,» – tā Skrīvelis.

Par austrumu tirgu gan varot teikt, ka tas ir nelabvēlīgi ietekmējis ķīmijas nozares kopumā, taču nedaudz citāda situācija veidojas, runājot par katru uzņēmumu atsevišķi. Kompānijas Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins norāda, ka, neraugoties uz dažādiem starptautiska līmeņa sarežģījumiem, viņa vadītajam uzņēmumam joprojām ir bijis stabils produkcijas noieta apjoms gan Krievijā, gan Ukrainā. Tajā pašā laikā aktīvi tiek strādāts ar jauniem eksporta virzieniem. Iestrādnes šajā jomā Olainfarm ir gan bijušās Dienvidslāvijas valstīs, it īpaši Bosnijā un Hercegovinā, gan Mongolijā. Tas, protams, ir mazs tirgus, taču interesants un stabils. Uzņēmējs min, ka pagājušais gads bijis veiksmīgs periods, kura ietvaros ir izdevies audzēt pārdošanas apjomus, un tas ir svarīgi. «Vērojot Olainfarm finanšu rādītājus, varētu rasties iespaids, ka 2013. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, situācija nav mainījusies, taču tā gluži nav. Jāņem vērā, ka 2012. gada nogalē dažādu iemeslu dēļ uz Ukrainu nācās eksportēt lielu daudzumu produkcijas, kas realizēta tika pagājušajā gadā,» pauž V. Maligins. Tādējādi uzņēmuma finanšu rādītājos pārdotās produkcijas apjoms atspoguļots par 2012. gadu, lai gan pārdots pērn.

Savukārt kā panākumu atslēgu uzņēmējs min veiksmīgas, intensīvas mārketinga aktivitātes. 20% no kompānijas apgrozījuma tiek ieguldīti mārketingā, pārdošanas apjomu veicināšanā.

Pērn uzņēmums ir piedalījies starptautiskajās izstādēs Frankfurtē un Tokijā, bet šogad plāno piedalīties šāda rakstura pasākumā Parīzē. «Protams, saražotajai produkcijai ir jābūt atzītai galvenajos tirgos – ASV, Eiropā un Austrālijā,» piebilst V. Maligins.

Uzņēmumam pērn bijis 80 miljonu eiro apgrozījums un 12 miljonu eiro liela peļņa. DB jau ziņojis, ka Olainfarm šogad plāno investēt 12–13 milj. eiro, iegādāties jaunas aptiekas, uzņēmuma konsolidētais apgrozījums savukārt varētu sasniegt 90 milj. eiro.

Privāto artava

Veiksmīgi attīstās būvķīmijas sektors. Kompānijas Sakret Plus līdzīpašnieks Valentīns Kokorevičs norāda, ka uzņēmums 2013. gadā piedzīvojis vairāk nekā 20% lielu darbības apjomu pieaugumu, un izskaidrojums tam ir viens – beidzoties krīzei, valstī atsākusies būvniecības aktivitāte, īpaši tas attiecas uz privāto sektoru. Turklāt interesants ir apstāklis, ka būvniecības darbus vairāk veikušas privātpersonas.

«Sagaidāms, ka arī pārskatāmā nākotne pārdošanas apjomi nemazināsies. Jāņem vērā, ka būvniecība nav vienas dienas process. Privātmājas būvniecība parasti prasa pāris gadu, mūsdienās šo procesu nav izdevīgi ievilkt, tāpēc ir skaidrs, ka cilvēki būvķīmiju pirks arī turpmāk – tā viņiem vienkārši ir vajadzīga,» tā V. Kokorevičs. Jāpiebilst, ka līdz 40% saražotās produkcijas Sakret eksportē uz Igauniju un Somiju.

Trūkst speciālistu

Eksperti pievērš uzmanību aspektiem, ar kuriem jārēķinās, lai arī turpmāk būtu iespējams runāt par izaugsmi nozarē. V. Skrīvelis norāda, ka aktuāls jautājums ir darbaspēka trūkums. Trūkst analītiķu, kas spētu veikt augsta līmeņa darbu laboratorijās, tehnologu, kā arī mārketinga speciālistu, kas spētu atrast jaunus tirgus Latvijā saražotajai produkcijai. Attiecībā uz tehnologiem tiek atzīts, ka jau līdz šim vietējiem uzņēmējiem ir nācies piesaistīt ekspertus, piemēram, no Ungārijas un Francijas, atvēlot viņiem lielāku atalgojumu nekā vietējiem darbiniekiem, jo uz vietas nepieciešamā darbaspēka vienkārši nav. Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmēji cer, ka Iekšlietu ministrija piekritīs īstenot pasākumus, kas atvieglotu speciālistu piesaisti no Baltkrievijas un Ukrainas. Protams, uzņēmējiem vajadzīgie eksperti pietiekamā apjomā ir sagatavoti arī dažās Eiropas Savienības valstīs – Spānijā un Grieķijā, taču viņi nevēloties šurp braukt aukstā klimata un nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ.

«Neapmierina Izglītības un zinātnes ministrijas neizlēmība, neieviešot obligāto eksāmenu ķīmijā un fizikā vidusskolas beidzējiem. No visiem Latvijas skolu beidzējiem pagājušajā gadā kārtot centralizēto eksāmenu šajos priekšmetos izvēlējās vien 4% jauniešu. Redzot šo skaitli, ir skaidrs, ka nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm,» uzskata V. Skrīvelis.

Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš norāda uz aspektiem, kam valsts līmenī būtu jāpievērš uzmanība, lai arī turpmākajos gados būtu iespējams runāt par izaugsmi. Piemēram, arvien vairāk nepieciešams pilnveidot datu kopumus jeb failus par katru konkrēto produktu, kas ļautu potenciālajiem klientiem iegūt par to iespējami vairāk informācijas.

«Jāņem vērā, ka situācijā, ja vienu un to pašu produktu ražo kāds no starptautiski pazīstamajiem zīmoliem un mūsu ražotājs, datu kopumam ir jābūt tādā līmenī, lai klientus varētu pārliecināt, ka mūsu piedāvātā preparāta īpašības nav sliktākas un tas ir vismaz tādā pašā līmenī kā konkurentu piedāvātais. Ja tas netiks izdarīts, mūsu ražotājiem tirgū nebūs, ko darīt, – tā I. Kalviņš.

Šobrīd top ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumu attīstības stratēģija 2015.–2020. gadam, kuras realizācija nodrošinātu labvēlīgu biznesa vidi. Tiek veidots arī pasākumu plāns šīs stratēģijas integrēšanai Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu īstenošanai.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 15. aprīlis plkst. 17:35

AS Olainfarm pagājušā gada peļņu 12,84 miljonu eiro apmērā paredzēts reinvestēt uzņēmuma...

2014. gada 17. marts plkst. 16:41

AS Olainfarm produktu realizācija ir sasniegusi 7,31 miljonu eiro, kas ir par...

2014. gada 12. marts plkst. 11:05

Latvijas valdība ir nolēmusi piešķirt AS Olainfarm nodokļu atlaides uzņēmuma investīcijām,...

2014. gada 17. februāris plkst. 11:07

AS Olainfarm produktu realizācijas apjomi janvārī ir sasnieguši 9,67 miljonus eiro, kas...

2014. gada 12. februāris plkst. 16:22

Pēc provizoriskajām aplēsēm nekonsolidētais AS Olainfarm apgrozījums 2014.gadā varētu sasniegt...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...