Negadījumos Ķīnā pērnā gada laikā gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts 1049 ogļrači. Tas ir par 24% mazāk nekā 2012. gadā, citējot Ķīnas amatpersonu pasuto, vēsta AFP.

«Drošība ogļu raktuvēs pamazām uzlabojas,» paudušas amatpersonas.

2012. gadā ogļraktuvēs dzīvību zaudēja vai pazuda bez vēsts 1384 strādnieki, bet 2011. gadā – 1973 ogļrači.

Pagājušajā mēnesī 21 no 34 ogļračiem gāja bojā sprādzienā raktuvēs Beigangou (Baiyanggou) Ķīnas rietumu daļā, Sidzjaņas provincē. Maijā divi sprādzieni Sičuaņas un Guidžou provinces ogļu raktuvēs prasīja kopumā 40 cilvēku dzīvības.

Ogļraktuvēs strādājošie Ķīnā vidēji saņem 620 – 145 ASV dolārus mēnesī, liecina informācija worldsalaries.org.

Ogļrači Pakistānā izmanto ēzeļus, lai transportētu ogles no raktuvju dziļumiem uz zemes virsu.

Ēzeļi dienā veic aptuveni 20 gājienus. Katra nesamā maisa svars sasniedz 20 kilogramus. Darbs ir bīstams ar pastāvīgu raktuvju iebrukšanas risku.

Ogļrači apgalvo, ka, ņemot vērā savus ierobežotos resursus, dara visu iespējamo, rūpējoties par dzīvniekiem, taču sarežģīto dzīves apstākļu dēļ ēzeļu dzīves ilgums ir 12-13 gadi.

8. maijā tika atzīmēta Starptautiskā Ēzeļu diena, kuras mērķis ir uzsvērt ēzeļu darbu, ko tie veic visā pasaulē, atvieglojot dzīves cilvēkiem.

Sprādzienā ogļraktuvēs Manisas provincē, Turcijas rietumos, otrdien gājis bojā 201 kalnracis, bet vairāki simti palikuši iesprostoti pazemē, pavēstījis enerģētikas ministrs Taners Jildizs.

Brīdī, kad noticis sprādziens, pazemē atradās 787 ogļrači. Glābšanas darbos iesaistīti vairāki simti cilvēku.

Ugunsdzēsējiem izdevies apslāpēt liesmas, bet viņi joprojām cenšas atbrīvot no blīvajiem dūmiem tuneļus, kas atrodas vairāk nekā divus kilometru dziļumā.

Šahta, kas atrodas Somas rajonā, iegruva pēc sprādziena, ko, domājams, izraisīja dzirkstele no bojāta transformatora.

Ugunsgrēks esot izcēlies otrdien ap plkst.15.30.

Ogļrači, kā tiek uzskatīts, ir iesprostoti pazemē divu kilometru dziļumā aptuveni četrus kilometru attālumā no šahtas izejas.

Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Pārtrauciet pusaudžiem likt izvēlēties profesiju visam mūžam. Pasaule mainās ļoti strauji. Tāds bija viena no lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem – SBA Group – finanšu direktora Igna Mačeika vēstījums Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgu.

Šāds uzstādījums ir vērā ņemams un pilnībā XXI gadsimta realitātei atbilstošs. Ja kādreiz skaitījās goda lieta visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā, nereti vienā un tai pašā amatā, tad mūsdienās tas jau ir arhaisms. Ja nekas cits, tad veicamie pienākumi darba mūža laikā vienā un tai pašā amatā var mainīties vairākkārt. Galvenokārt to nosaka jauno tehnoloģiju ienākšana nozarē. Darba vietas ne tikai izzūd, tās transformējas un rodas no jauna. Tikpat fleksibliem jābūt arī strādājošajiem, īpaši tiem, kuri vēl šodien sēž skolas solā. Jo šodien skaidri zināt, kādas profesijas būs vai nebūs pieprasītas pēc 20 gadiem, gluži vienkārši nav iespējams.

Ir pilnīgi ticams, ka mēs pat iedomāties nevaram, kādas jaunas profesijas radīsies 2050. gadā, kad savos spēka gados būs šodienas skolnieki. Līdz ar to mūsu izglītības sistēmai ir pēc iespējas ātrāk jāpārorientējas uz kompetenču un prasmju attīstīšanu. Jau tuvās nākotnes darba tirgū vienas no svarīgākajām prasmēm būs spēja pielāgoties pārmaiņām un spēja nemitīgi mācīties. Nezinu, tā ir laba vai slikta ziņa, bet tie laiki ir beigušies, kad ar diploma iegūšanu mācības beidzās. Mūsdienās par normu kļūst mācīšanās visu mūžu, nemitīga savu profesionālo iemaņu papildināšana, tostarp arī pilnīgi jaunu prasmju apguve. Uzdrošinos apgalvot, ka, līdz ar aizvien plašāku jauno tehnoloģiju izmantošanu teju visās nozarēs, jau drīzumā nebūs tādas profesijas, kurā varēs nostrādāt visu mūžu un iztikt tikai ar skolas laikā iegūtām zināšanām.

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Milzīgs ražošanas apjoms palīdzēja izejvielu cenām kristies 2014. gadā, un analītiķi ir pārliecināti, ka tur tās arī kādu laiku uzkavēsies, jo krājumi ir izveidojušies ļoti lieli un daudzi turpina ražot iepriekšējos apjomos, par spīti zemajai cenai, norāda LHV bankas eksperts Mareks Rudovičs.

Pēdējo gadu augstās izejvielas cenas ļāvušas daudzām izejvielu kompānijām veikt ļoti lielas investīcijas visā pasaulē. Tas arī palīdzēja attīstīties vairākiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuri bija pilnīgi atkarīgi no šo kompāniju sekmēm. Šis kritums izejvielu cenā ir bijis diezgan postošs.

Izejvielu tigus kopumā saņēma vairākus triecienus iepriekšējā gadā, cenai strauji krītoties sākoties ar naftu, akmeņoglēm līdz pat cukuram. Izejvielu zemā cena ir novedusi pie vairākiem atlaistiem darbiniekiem, raktuvju slēgšanām un zaudējumiem investoriem, uzsver eksperts.

Viņš kā piemēru min - pirms diviem gadiem Daniela Nilsona ģimene iegādājās viesnīcu Zviedrijas pilsētā Pajalā, apmēram 80 kilometru attālumā no Polārā Loka. Tuvumā esošā Kaunisvāras dzelzs rūda bija tikko uzsākusi savu darbību un Nilsonu ģimene tikmēr izveidoja jaunas tikšanās vietas un atjaunoja nakstklubu. Kā atzina Nilsona kungs, tad viņš gribēja izveidot vietu, kur dzelzs rūdas darbiniekiem būtu patīkami atrasties. Citiem vārdiem sakot, viņš redzēja potenciālu.

Pulksteņu un juvelierizstrādājumu ražotājs «Chopard» paziņojis, ka no šā gada 1. jūlija tā ražotnē tiks izmantots tikai ētiskais zelts («fair gold»). Tādejādi «Chopard» sadarbosies tikai ar sociāli atbildīgām zelta raktuvēm, kuras ir saņēmušas atbilstošu sertifikāciju.

Kā atzīmē Madara Mančinska, «Chopard» salona pārstāve, lai arī Latvijā par dārglietu izcelsmi interesējas retais, pasaulē šobrīd jautājums par «asiņaino zeltu» un «asiņainajiem briljantiem» ir kļuvis par šīs nozares aktualitāti un godprātīgu izejvielu kustībai pievienojas arvien vairāk lielo juveliernamu.

Sākot ar jūliju, «Chopard» izejmateriāli tiks piegādāti no diviem avotiem. Viens ir mazās raktuves, kuras ietilpst Šveices Zelta Asociācijā (Swiss Better Gold Association). Savukārt, otrs ir RJC tīkls, izmantojot «Chopard» partnerību ar RJC naftas pārstrādes uzņēmumiem.

«Juveliernama zelts tiek iegūts mazajās raktuvēs, kurās darbs balstās uz senām zelta ieguves tradīcijām, proti, tajās minimāli tiek izmantotas modernās tehnoloģijas,» stāsta pārstāve.

Ārvalstu investoru piesaistei derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, īpaša koordinācijas komisija, kā arī pozitīvs sabiedrības viedoklis par šo jomu

Tāds ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes rezultāts pēc Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma Inventus Mining Corp direktora Roberta Skota Heteringtona prezentācijas. S. Heteringtons norādīja, ka Latvija ir neizpētīta zeme, kaut arī līdzīgos apstākļos esošajā Somijā un Norvēģijā ir ierīkotas derīgo izrakteņu raktuves, kuras rada būtisku ienākumu šīm valstīm un tajās dzīvojošajiem. Kompānija ir iepazinusies ar padomju laika ģeologu pētījumiem, arī ar tā dēvētajām urbumu serdēm, un iezīmējusi potenciālās ģeoloģiskās izpētes vietas, tomēr līdz konkrētu urbumu veikšanai vēl esot ejams tāls ceļš, kā arī jāatrisina virkne jautājumu. Kā viens no būtiskiem jautājumiem ir zemes dzīļu izmantošanas tiesības. Pēc Inventus Mining Corp direktora sacītā, Kanādā 90% zemes pieder valstij, tāpēc derīgo izrakteņu ieguves organizēšanai ir vajadzīga valdības atļauja. Viņš norādīja, ka ir dažādi modeļi, un, kuru izvēlas Latvija, tas esot pašas valsts ziņā. Proti, diez vai būtu pareizi, ja viena vai dažu zemes privātīpašnieku dēļ, kas īstenotu suņa sēdēšanu uz siena kaudzes (ne pats ēd, ne citam dod), tiek aizkavēta būtiska projekta attīstība.

Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā – preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt–izmest–pirkt atkal, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.

Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu – ražotne–pārdevējs–patērētājs–izgāztuve (labākajā gadījumā – pārstrāde) –, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.

Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.

#Ir vairāki dehidrēšanās gadījumi un citiem zeltračiem ir paaugstināts asinsspiediens, bet neviens nopietni cietis nav.

Visi 955 zeltrači, kas pēc elektroapgādes pārtraukuma tika iesprostoti zelta raktuvēs Dienvidāfrikas Republikā, sveiki un veseli izkļuvuši virszemē, piektdien paziņojusi kalnrūpniecības firma «Sibanye-Stillwater».

«Visi ir laukā,» pavēstīja «Sibanye-Stillwater» preses pārstāvis Džeimss Velsteds, piebilstot, ka ir vairāki dehidrēšanās gadījumi un citiem zeltračiem ir paaugstināts asinsspiediens, bet neviens nopietni cietis nav.

Zeltrači tika iesprostoti pazemē Beatriksas zeltraktuvēs, kas atrodas Teunisenas mazpilsētā netālu no Velkomas.

«Sibanye-Stillwater» skaidroja, ka vētras izraisīta plaša elektroapgādes pārtraukuma dēļ tai piederošajās raktuvēs nebija iespējams ar liftiem nogādāt virszemē nakts maiņas strādniekus. Taču viņi atradās drošā zonā, kur bija ventilācija un bija iespējams piegādāt ūdeni un pārtiku.

Marmora ciems Mjanmā ir pazīstams kā Budas otrā dzimtene, jo tas ir pasaulē lielākais Budas statuju ražotājs, vēsta Reuters.

Dažāda izmēra statuju lieli noieta tirgi ir Ķīna un Taizeme. Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi grūto darbu marmora raktuvēs, kā arī statuju tapšanas gaitu.

Buda ir persona budismā, kas ir sasniegusi apgaismību. Par Budu mēdz saukt vēsturisko budisma pamatlicēju Sidhārtu Gautamu.

Mjanma ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Mjanma ir pazīstama arī kā Birma, jo tas bija valsts oficiālais nosaukums līdz 1989. gadam.

#1/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#2/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#3/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#4/12

Vīrietis izmanto pneimatisko urbi marmora raktuvē.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#5/12

Sieviete rāda rubīnus, kurus atradusi marmora raktuvē.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#6/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#7/12

Marmora raktuve.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#8/12

Sieviete un bērns marmora raktuvē.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#9/12

Strādnieki marmora raktuvē.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#10/12

Sieviete marmora raktuvē.

Foto: REUTERS/SCANPIX

#11/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#12/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Aviobiļešu rezervēšanas portāls cheapflights.com aicina ceļotājus iepazīties ar neparastām nakšņošanas vietām no visas pasaules. Kopā ar deviņām citām savdabīgām naktsmītnēm Top 10 iekļuvis arī Karostas cietums.

Sarakstā iekļautas nakšņošanas vietas no Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Anglijas, Grieķijas, Kanādas, Austrālijas, Kalifornijas, Sjerra Leones un Jaunzēlandes. Nakšņošanas vietas ierīkotas visneiedomājamākās vietās – vecā lidaparātā, putna ligzdai līdzīgā veidojumā, kokos iekārtās lielās bumbās, divstāvu autobusā, agrākajās sudraba raktuvēs, modernā zoo dārzā un cietumā.

Tops aplūkojams raksta galerijā.

Kopš augstākās cenas sasniegšanas, pārkāpjot 1900 dolāru par unci atzīmi 2011.gadā, zelta cenas 2015.gadā nokritās zem 1100 dolāriem, taču spēja atgūties līdz 1400 dolāriem aizvadītā gada vasarā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Aizvadītajā nedēļā zelta cena februāra piegādēm bija 1210,2 dolāri, kas ir par aptuveni 100 dolāriem vairāk nekā pērnā gada decembrī. Zelta cena parasti aug inflācijas un ekonomiskās neskaidrības periodos.

Cenas izmaiņas ietekmējušas ASV Prezidenta vēlēšanas, augošā ASV inflācija un citi jautājumi. Tāpat spēcīgais dolārs ietekmē zelta cenu, un Donalds Tramps jau izteicies, ka dolārs, salīdzinot ar Ķīnas juaņu, ir pārvērtēts. Ja dolāra vērtība saruks, interese pēc zeltu, augs.

No kurienes zelts rodas? 2015.gadā kopējais zelta ražošanas apjoms sasniedza 3211 tonnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis. 10 lielākās ieguves vietas saražoja tikai nedaudz virs 10% no kopējiem pasaules ražošanas apjomiem. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir bijušas pasaules ražīgākās zelta raktuves!

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Lielbritānijā izsolē tiks pārdota apjomīga dārgakmeņu kolekcija, kuru tās īpašnieks veidojis aptuveni 40 gadus.

Kā ziņoja pārdošanas organizētājs, izsoļu nams John Pye Auctions, kolekcijas sākumcena noteikta astoņu miljonu mārciņu (11 miljonu eiro) apmērā.

Kolekcijā ir vairāk nekā 680 dārgakmeņi - rubīni, smaragdi, tanzanīti un safīri, kas iegūti ētiskā ceļā, veido Lielbritānijā lielāko dārgakmeņu kolekciju.

Ņemot vērā dārgakmeņu vērtības celšanos, to anonīmais īpašnieks cer gūt peļņu.

«Izsoļu nami visā pasaulē piedzīvo rekordlielu pārdošanu,» teica izsoļu nama John Pye Auctions direktors Šeldons Millers, kas septembrī pārdos pirmo daļu dārgakmeņu.

«Mēs sagaidām lielu interesi no starptautiskiem pircējiem. Dārgakmeņu tirgū reti kad nonāk tik liels daudzums labu dārgakmeņu».

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Grenlande noslēgusi vērienīgu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju London Mining par ievērojamu dzelzsrūdas atradņu apgūšanu 30 gadu garumā. Darījums ir lielākais infrastruktūras projekts Grenlandes vēsturē.

Iecerētais dzelzsrūdas atradņu apgūšanas projekts gan netiek viennozīmīgi vērtēts, vēsta BBC. Vērienīgā projekta pretinieki norāda uz paredzamo kaitējumu videi, kā arī uz to, ka atradņu attīstīšanai paredzēts ievest aptuveni trīs tūkstošus viesstrādnieku, galvenokārt ķīniešus.

Vairākus miljardus ASV dolāru vērtā līguma ietvaros tiks apgūtas dzelzsrūdas atradnes aptuveni 150 kilometru attālumā no Grenlandes galvaspilsētas Nūkas. Grenlandes valdība cer, ka dzelzsrūdas atradnes palīdzēs attīstīt teritorijas ekonomiku, kas šobrīd ir atkarīga no zvejniecības un Dānijas subsīdijām.

«Šis patiešām ir vēsturisks brīdis Grenlandei. Lielākais komerciālais projekts Grenlandes vēsturē palīdzēs uzlabot valsts ekonomiku un nodarbinātību,» sacījis teritorijas Rūpniecības un minerālu ministrs Jenss Eriks Kirkegārds (Jens-Erik Kirkegaard). Ārvalstu kompāniju piesaistīšana ir viens no valdošās Sociāldemokrātu partijas galvenajiem solījumiem.

Turpmāk globālās ārvalstu valūtu rezerves var sarukt

Jaunākie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati atklājuši, ka šā gada pirmajā ceturksnī pasaules centrālo banku ārvalstu valūtu rezerves salīdzinājumā ar pagājušā gada vidu sarukušas par pustriljonu – līdz 11,43 triljoniem ASV dolāru. Vairāki analītiķi norāda, ka šāda tendence var turpināties, kam varot būt visai ievērojama ietekme arī uz tendencēm finanšu tirgū.

Proti, pēdējo 20 gadu laikā ir ierasts, ka pasaules valstu ārvalstu valūtu rezerves aug, kur par šādu tendenci galvenokārt atbildīgas ir bijušas lielās attīstības valstis, piemēram, Ķīna. Tagad šīm rezervēm varot būt tendence samazināties, kas savukārt var nozīmēt mazāku pieprasījumu pēc daudzām pasaules valstu obligācijām un to, ka pieaug pārdošanas spiediens parāda vērtspapīru tirgū. Šīs rezerves tradicionāli nozīmē zināmu drošības buferi pret vietējās valūtas nestabilitāti un kapitāla noplūdi.