Ražošana

Ķīna gremdē tērauda tirgu

Mārtiņš Apinis, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Lēnāks Ķīnas ekonomiskais pieaugums un bremzēšanās celtniecības sektorā, kas ir viens no lielākajiem tērauda patērētājiem, turpina izdarīt spiedienu uz pasaules metālu tirgu, turklāt gadījumā, ja nenotiks kādas lielo centrālo banku kvantitatīvās iejaukšanās ekonomiku stimulēšanā, metālu cenas var turpināt samazināties.

Vakar saistībā ar vājo pieprasījumu Ķīnas tērauda kontraktu cenas samazinājušās par diviem procentiem, raksta portāls metaltorg.ru.

Notikumi Ķīnas tērauda tirgū turpina negatīvi ietekmēt arī pasaules dzelzsrūdas tirgu, kur saskaņā ar portāla informāciju cenas augustā samazinājušās par 24%.

Situācija tērauda tirgū ietekmējusi arī citus segmentus, un, piemēram, kompānija Tokyo Steel paziņojusi, ka kopš 1. septembra samazina melno metāllūžņu cenas. Samazinājums gan nav dramatiski liels, sasniedzot pāris procentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Startē vēl nepiesātinātā tirgū

Kristīne Stepiņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cozo plāno iekarot gan vietējo, gan eksporta tirgu ar lielizmēra interjera un eksterjera puķupodiem.

SIA Cozo dibinātājas un valdes locekles Alla Razumova un Natālija Volikova nākotnē veras optimistiski, solot drīzumā paplašināt produkcijas klāstu. Šoruden interesi par uzņēmuma ražoto produkciju – alumīnija, stiklplasta un cor–ten tērauda puķupodiem, dekoratīvajiem ekrāniem un paneļiem – izrādījuši starptautiskās mēbeļu, interjera un apgaismojuma izstādes Baltic Furniture 2018 apmeklētāji, tur saņemti arī pirmie pasūtījumi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

A. Razumova ilgus gadus ir strādājusi metālapstrādes nozarē, veicot administratīvu darbu, bet N. Volikovas pamatnodarbošanās ir loģistikas jomā. «Gribējām izveidot pašas savu uzņēmumu un radīt ko skaistu, kas gan izdaiļo apkārtējo vidi, gan sagādā gandarījumu. Tas ir daudz interesantāk un saistošāk nekā, piemēram, kaut ko pirkt un pārdot. Pētījām tirgu un tendences, konstatējām, ka gan privātajā, gan komercsektorā ir pieprasījums pēc interjera un eksterjera dizaina risinājumiem no metāla un stiklplasta,» stāsta A. Razumova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošana var ieilgt; administrators neizslēdz nomnieka piesaisti un liek cerības uz konsultantiem.

Liepājas metalurga (LM) īpašumu pārdošana var sākties 15 dienas pēc pārdošanas plāna iesniegšanas kreditoriem un tā saskaņošanas jeb aptuveni februāra vidū. Līdz ar to pārdošanas procesam atliks vien 3,5 mēneši, lēš LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Tas ir pārāk īss termiņš, lai noskaidrotu optimālo darījuma partneri. Visticamāk, nāksies kreditoriem lūgt termiņa pagarinājumu.

Sarežģījumu daudz

LM mantu plāno pārdot starptautiskajā piedāvājumā bez izsoles. Vispirms uz sarunu procesu par uzņēmuma iegādi tiks uzaicināts maksimāli plašs pretendentu loks, kas būs izvērtēts pēc to finanšu iespējām un ieinteresētības ražošanas atjaunošanā, sola administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Gear S sērijas trešais modelis izskatās prestiži un piedāvā vairāk iespēju, nekā vidusmēra lietotājam nepieciešams

Tehnoloģiju uzņēmumu degsme bez mitas radīt aizvien jaunus produktus ir apbrīnojama. Gluži tāpat kā labākās viedtālruņu sērijas Samsung tagad ik gadu atjauno arī viedpulksteņus. Pērn novembrī saules gaismu ieraudzīja nu jau piektais korejiešu giganta mēģinājums radīt nevainojamu, uz rokas nēsājamu papildinājumu viedajam sakaru līdzeklim – Gear S3.

Tas pieejams divās versijās – Classic un Frontier. Pirmā, atbilstoši nosaukumam, ir klasiska un vairāk līdzinās glauniem vīriešu rokas pulksteņiem, bet otram modelim piemīt sportiskāks izskats. DB bija iespēja iepazīties ar biznesa aprindām piemērotāko Classic versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nissan X-Trail pēcnācējs ir nolēmis nokopēt Nissan Qashqai dizainu

Aldis Zelmenis, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik robustā Nissan X-Trail pēcnācējs ir nolēmis nokopēt Nissan Qashqai dizainu, tādējādi atvadoties no sava «džipiskā» šarma.

Lai kā arī Nissan mārketologi censtos propagandēt, ka X-Trail dizains ir atšķirīgs no krosovera Qashqai, taču pat bērnam ir skaidrs, ka jaunais X-Trail pārvilcis strīpu pagātnei un vairs nesekos iepriekšējā modeļa dizaina vadlīnijām. Turpmāk kantainā un robustā visurgājēja tēls tiks nomainīts pret maigākām un plūstošākām virsbūves līnijām, pārmantojot pilsētas kros­overa Qashqai vizuālos pamatelementus un zemapziņā apņemoties turpmāk vairāk pārvietoties pa gludiem ceļiem, nevis meklēt piedzīvojumus, vizinoties pa lauku ceļiem vai meža stigām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Izmēru ziņā jaunais X-Trail ir par 17 mm garāks (4643 mm) nekā iepriekšējās paaudzes modelis, un tam ir par 76 mm garāka riteņu bāze. Turklāt jaunais modelis ir par 30 mm platāks un 5 mm zemāks nekā iepriekšējais X-Trail, bet virsbūves vēdera attālums līdz ceļa virsmai ir saglabāts 21 centimetru augsts. Virsbūves izmēru, jo īpaši auto kopējā garuma un riteņu bāzes palielināšana tiešā veidā kalpos tam, lai salonā pasažieri justos ievērojami komfortablāk nekā parastajā Qashqai, turklāt aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis X-Trail ir ievērojami platāks, lai iekāpšanas un izkāpšanas procesu padarītu maksimāli ērtu. Ne jau velti jaunajam X-Trail ir deleģēts pārņemt Nissan Qashqai +2 funkcijas. Līdz ar to salonā ir iespēja uzstādīt trešo sēdekļu rindu, lai X-Trail nomināli varētu saukties par septiņvietīgu auto. Tas gan drīzāk ir ķeksīša pēc, jo plānajos papildkrēsliņos labākajā gadījumā varēs iestūķēt pirmsskolas vecuma bērnus, bet visiem pārējiem tas varētu būt moku sols, kur izciest grēkus. Vadoties pēc autobūves šā brīža modes, jaunais X-Trail ir kļuvis par 90 kg vieglāks. Lai panāktu vieglāku, bet tajā pašā laikā izturīgāku čaulu, 49% X-Trail virsbūves konstrukcijas veido īpaši izturīgs tērauds. Pašmasas samazināšanai palīdzējusi moderno kompozītmateriālu izmantošana. Piemēram, bagāžnieka durvis ir izgatavotas no plastmasas, nevis tērauda, bet priekšējā un aizmugurējā bufera konstrukcijā ir optimizēts materiāla biezums. Neapšaubāmi aiz jaunā X-Trail ādas slēpjas daudz visādu pasīvās un aktīvās drošības, kā arī komforta labumu, ko daudzi jau paspējuši iepazīt jaunajā Nissan Qashqai. Pagaidām svarīgākais jautājums, vai jaunais X-Trail iepatiksies pašmāju pircējiem. To noteiks jaunā modeļa cena, ko Nissan reģionālais importētājs vēl neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības

Māris Ķirsons, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzliek superlielu ievedmuitu Ķīnas tēraudam; agonējošajā nozarē gan nav viegli nevienam, un sava daļa soda sankciju tiek vēl sešām valstīm.

Dzīšanās pēc noteicošā stāvokļa tradicionālajās smagajās industrijās, ar centrālās valdības ziņu tās pastiprināti kreditējot, ir novedusi Ķīnas ražošanu pie ļoti lielām liekajām jaudām un rūpniecības izejvielu pārprodukcijas (skat. DB 26.02.2015. http://www.db.lv/razosana/parprodukcija-kina-kaite-visiem-445964). Pasaules ekonomikai sabremzējoties, milzīgos saražotā uzkrājumus pārdot ir problemātiski, tāpēc virkne valstu jau ir ieviesusi muitas soda tarifus sevišķi pret Ķīnas tēraudu, un šai tendencei nupat ir sekojušas ASV ar 266% tarifu Ķīnas auksti velmētā tērauda importam, ziņo valsts Tirdzniecības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Swedan Partners iegūst Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu

Lelde Petrāne, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde, izvērtējot Sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Swedan Partners» iesniegtos dokumentus, t.sk. uzņēmējdarbības attīstības plānu, nolēmusi piešķirt «Swedan Partners» Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu. Uzņēmums plāno 2018. gadā ieguldīt jaunās tehnoloģijās 400 tūkst. EUR, nodrošinot vismaz 5 jaunas darba vietas.

«Swedan Partners» ir metālapstrādes uzņēmums ar Dānijas kapitālu, kas Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā strādā jau no 2009. gada.

SIA «Swedan Partners» sadarbojas ar starptautiskiem un vietēja mēroga uzņēmumiem kā apakšuzņēmējs, piedāvājot dažādas sarežģītības pakāpes metālapastrādes pakalpojumus. Galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ietver Skandināvijas valstis un Latviju.

«Swedan Partners» ir uzņēmums, kas nodarbojas ar metāla detaļu ražošanu (melnais metāls, alumīnijs, nerūsējošais tērauds, misiņš, bronza u.c.) un specializējies moderno tehnoloģiju izmantošanā, kas ļauj augstā kvalitātē izgatavot dažādas metāla detaļas pēc pasūtītāja rasējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Metsa Wood izsludina inovāciju konkursu ilgtspējīgām būvniecības metodēm

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somi atvieglo Liepājas metalurgam eksportu uz Somiju

Vēsma Lēvalde, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs produkcija saņēmusi produkcijas atbilstības sertifikātu jaunajam Somijas nacionālajam kvalitātes standartam, izpelnoties īpašu labvēlību no Somijas sertificētājiem.

Tas palielinājis produkcijas konkurētspēju šīs valsts metāla tirgū, norāda uzņēmuma vadība. Liepājas metalurgs ir starp pirmajiem metalurģiskajiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši Somijas jauno sertifikātu. Uzņēmumam tas pēc skaita ir jau 26. atbilstības sertifikāts pasaules valstu nacionālajiem kvalitātes standartiem.

Pirmo Somijas dzelzsbetona konstrukciju stiegru atbilstības sertifikātu uzņēmums saņēma 2004. gadā. Visu laiku, kamēr liepājnieku armatūras tērauds tika piegādāts Somijas tirgum, rūpnīca nav saņēmusi nevienu pretenziju no pircēju vai valsts sertifikācijas organizācijas puses, kuru pārstāvji regulāri ierodas uzņēmumā audita vizītēs. Tāpēc Somijas sertifikācijas uzņēmums piedāvāja atbilstības sertifikātu jaunajam standartam saņemt pēc atvieglotas shēmas, neveicot produkcijas paraugu papildu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) ir veiksmīgi pabeigusi divu lielu tankkuģu – RN Murmansk un Arctic Blizzard – remontu.

Ledus klases tankkuģim RN Murmansk tika veikts liels darbu apjoms korpusa attīrīšanā un krāsošanā. Ar speciālu krāsojumu, kas ir ledus izturīgs un aizsargā kuģi no korozijas, kuģa zemūdens daļa tika nokrāsota 2400 kvadrātmetru platībā. Tāpat tika veikta kuģa tērauda konstrukciju nomaiņa zemūdens daļā, izremontēti 16 kravas tilpņu sūkņi. Tika veikts dīzeļu un mehānismu remonts mašīnu telpā, informēja RKB valde.

RN Murmansk peld, izmatojot Kipras karogu, un tā pieraksta osta ir Limasola. Kuģa garums ir 176 metri, platums – 30 metri, kravnesība – 30720 tonnas. Kuģis ir būvēts Spānijā un nodots ekspluatācijā 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas karakuģu ražošanas uzņēmuma DCNS otrdien ieguvis 50 miljardus Austrālijas dolāru (34,3 miljardus eiro) vērtu līgumu par Austrālijas nākamās zemūdeņu paaudzes izstrādi un būvi, pārspējot konkurentus no Vācijas un Japānas.

Kā pavēstīja Austrālija premjers Malkolms Tērnbuls, 12 jaunās zemūdenes «būs vismodernākie karakuģi pasaulē».

Zemūdenes tiks būvētas Adelaidā un tās nomainās novecojošās Collins klases zemūdenes, kuras dienestu beigs 2026.gadā.

«Šī ir liela diena mūsu karaflotei, liela diena Austrālijas 21.gadsimta ekonomikai un liela diena darbavietām nākotnē,» Adelaidā paziņoja Tērnbuls. «Būvēts Austrālijā, Austrālijas darbavietas, Austrālijas tērauds, tieši šeit, kur mēs stāvam.»

DCNS Austrālijas vēsturē lielākajā aizsardzības iepirkuma konkursā pārspēja Japānas konsorciju Mitsubishi Heavy Industries un Vācijas grupu ThyssenKrupp Marine Systems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokia pārdos luksusa klases mobilo tālruņu struktūrvienību Vertu Zviedrijas investīciju grupai EQT VI, informē Somijas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tehnoloģiju kompānijas Nokia pārstāvēts konsorcijs saņēmis 1,35 miljardu ASV dolāru lielu Eiropas Savienības (ES) grantu, lai izstrādātu grafēnu, kas tiek uzskatīts par pasaulē stiprāko materiālu.

Finansējums piešķirts ES Nākotnes un jauno tehnoloģiju programmas (FET) ietvaros. Programmas mērķis ir veicināt riskantus pētījumus, kuri var nodrošināt tehnoloģisku izrāvienu ar lielu ietekmi uz sabiedrību un tehnoloģijām. ES grants piešķirts Grafēna iniciatīvas konsorcijam, kuru kopā ar citām ES kompānijām izveidojusi Nokia, lai veicinātu materiāla pētījumus un izstrādi.

Grafēns veidots no oglekļa viena atoma biezuma slāņa un Nokia uzsver, ka tas ir 300 reizes stiprāks nekā tērauds, bet tajā pašā laikā ir daudz vieglāks un arī var tikt izmantots par lielisku vadītāju. Nokia arī uzsver, ka grafēna izstrāde ES radīs jaunas darba vietas un dos ievērojamu grūdienu savienības rūpniecībai. «Globalizācijas procesu ietekmē ES pametuši daudzi ražotāji. Šī ir liela iespēja ražošanu atgriezt ES un, izmantojot jaunus materiālus, to padarīt konkurētspējīgu,» sacīja Nokia pētniecības centra vadītājs Jani Kivioja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Palīdz sakārtot darbu sarakstu

Anda Asere
, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu līderi ir iesaistīti vairākos projektos, darbu saraksts aug garumā, izpildes temps samazinās, bet neapmierinātība – pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Redzot šo problēmu paši savā uzņēmumā, IT uzņēmuma Idea Port Riga darbinieki izveidojuši web un mobilo lietotni Micromiles, kuras mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem kļūt produktīvākiem, uzlabojot līderu efektivitāti un palīdzot viņiem attīstīt nepieciešamās iemaņas. Galvenokārt šī lietotne domāta t.s. atslēgas cilvēkiem – līderiem, stratēģiski nozīmīgākajiem ļaudīm. «Visos uzņēmumos ir 20% cilvēku, kuri nodrošina 80% rezultātu. Pārsvarā šie cilvēki ir ļoti atbildīgi, atsaucīgi, ar labi attīstītām iemaņām. Kad uzņēmumam ir kāds jauns, ambiciozs projekts, šie cilvēki parasti piedalās to risināšanā – vai nu paši piesakās, vai arī atsaucas vadības lūgumam. Uz šo cilvēku produktivitātes uzlabošanu mēs arī fokusējamies,» saka Juris Tērauds, viens no Micromiles idejas autoriem. Ņemot vērā, ka līderi iesaistās daudzos projektos, darbu saraksts ir garš. Lai gan par rezultātu ir atbildīgs līderis, darbu veic komanda, un vadītājam var rasties problēmas ar kontroli. Tā kā darba ir daudz, rezultāti nereti tiek panākti, atņemot laiku privātajai dzīvei, kas rada disbalansu. «Darba ir daudz, cilvēks netiek ar visu galā un tas rada stresu, cilvēks ir tik pārslogots, ka izdeg un aiziet no darba. Uzņēmumam tas ir dramatisks notikums. Tāpēc mēs izlēmām izveidot lietotni, kas palīdzētu labi veikt darbu un netraucēt personisko dzīvi,» teic Juris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Turaidas un Jomas ielas krustojumā, ar ABLV Charitable Foundation atbalstu pēc restaurācijas uzstādīts vēsturiskais vides objekts Globuss, informēja Jūrmalas pilsētas dome.

Globuss netālu no Dzintaru koncertzāles tika uzstādīts pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, līdz ar to daudzu pilsētas viesu uztverē tas ir šī laika simbols, ko apliecina arī globusa kartē iezīmētās valstu teritorijas. Kartē ar gaismas aplīšiem ietvertas arī Jūrmalas sadraudzības pilsētas kopš 70. gadiem.

Pagājušā gada maijā Globuss tika demontēts restaurācijai, jo vides objekts bija cietis laikapstākļu un cilvēku neapzinīgās rīcības dēļ.

Skulptūras Globuss, kuras diametrs ir divi metri, vēsturiskā veidola atjaunošanas procesā izgatavota jauna ekvatora un meridiānu vara apdares paneļu nesošā konstrukcija, kā arī atbalsta kāja novietnei pret zemi. Lai aizsargātu no ārējās vides ietekmes globusa nesošo konstrukciju, tā atjaunošanai izmantots ilgmūžīgs materiāls, cinkots tērauds. Daļa laikapstākļu ietekmē cietušo vara apdares paneļu tika restaurēta, daļa – veidota no jauna, izmantojot vēsturisko vara apstrādi cizelēšanas tehnikā, un izvietota uz ekvatora, meridiāniem un globusa lodes nesošās konstrukcijas. Tāpat Globusam atjaunoti kustības un gaismas mehānismi – tas atkal griezīsies ap savu asi, un lampiņas izgaismos skulptūrā atzīmētās Jūrmalas sadraudzības pilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa tālruņu ražotājs Vertu laidis klajā pirmo ierīci, kopš kompānijas īpašnieku maiņas. Jaunā luksusa klases viedtālruņa Vertu Ti cena ir robežās no 9,6 līdz 19 tūkstošiem ASV dolāru (par sarkanā zelta versiju).

Viedtālrunis aprīkots ar Androi 4.0 operētājsistēmu, divkodolu Snapdragon S4 1,7 GHz procesoru, 3,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, astoņu megapiskeļu kameru un NFC komunikāciju atbalstu. Vertu izvēle par labu Android pārsteigusi nozares pazinējus, kas bija pieļāvuši, ka kompānija turpinās Nokia paspārnē iesāktās tradīcijas.

Aizvadītā gada vasarā Nokia pārdeva Vertu Zviedrijas investīciju grupa EQT VI. Darījuma summa tika aplēsta 200 miljonu eiro apmērā. Nokia, pārdodot Vertu, skaidroja, ka tas esot nākamais solis Vertu attīstībā un ļaus zīmolam pievērst lielāku uzmanību izaugsmei luksusa segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VALPRO: Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču būtu jāpieļauj izņēmumi

Māris Ķirsons, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta".

Tā uzskata metālapstrādes SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. “Latvija diemžēl nebūt ne pirmo reizi nonākusi specifiskā situācijā. Šoreiz konkrēti ar metālu. Proti, Igaunijā, Polijā ir Eiropas kapitāla metālapstrādes centrs ar griešanas iekārtām un tērauda izejvielas krājumiem. Latvijā ļoti labi strādāja Krievijas kompānijas Serverstaļ Servisa centrs, kura darbības nosacījumi un metāla noliktava bija izdevīga vietējiem metālapstrādātājiem, taču Krievijas kapitālam noteikto sankciju dēļ pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā metāla izejvielu saņemšana no šīs kompānijas noliktavām Rīgā vairs nav iespējama,” skaidro A.Flemings.

Viņš atzīst, ka arī VALPRO saskārās ar metāla izejvielu nepieejamību, kaut arī uzņēmumam nepieciešamais tērauds jau atradās Severstaļ noliktavā Rīgā. “Būtībā Severstaļ noliktavā iesaldēts ir uzņēmumam piederošais metāls,” uzsver A. Flemings. Viņš atgādina, ka sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājas pludmales metu konkursā uzvar piedāvājums ar devīzi K.A.I.J.A.

Vēsma Lēvalde, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa žūrija par uzvarētāju atzinusi darbu ar devīzi K.A.I.J.A., ko iesniegusi vairāku juridisku un fizisku personu grupa.

Uzvarētāji ir SIA CORE projekts, SIA Veido vidi, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, mārketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

To piektdien, 27. septembrī, pēc aplokšņu atvēršanas paziņoja konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

«Metu konkursa piedāvājuma autori ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,» atzīmē I. Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru