Investors

Ķīna turpina atlaist gāzi

Jānis Šķupelis, 22.10.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Ķīnai piefiksēta zemākā ekonomikas izaugsme kopš globālās krīzes.

Pasaules ekonomikai jau kādu laiku nākas samierināties ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos. Šis process gan vismaz pagaidām ir pakāpenisks, un šīs valsts milzīgās tautsaimniecības pieaugumu par 6,5% tāpat īsti par vāju nosaukt nevar. Tempa kritums notiek no ļoti augsta līmeņa, un pat pie zemākiem izaugsmes apmēriem šai valstij ir milzīga un pieaugoša artava gan pasaules ražošanā, gan arī patēriņā.

Lai nu kā – šā gada trešajā ceturksnī minētās valsts ekonomika palielinājusies par minētajiem 6,5%, kas ir zemākais izaugsmes temps kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes (un nedaudz sliktāks rādītājs, nekā pirms tam vidēji gaidīja analītiķi). Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā sabremzējusies rūpniecības un patēriņa izaugsme.

Kā piemēru var izcelt to, ka kaut ko līdzīgu aukstai dušai piedzīvojis šīs valsts auto tirgus, kur septembrī Ķīnas spēkratu pārdošanas apmēri saruka jau trešo mēnesi pēc kārtas un visstraujāk septiņu gadu laikā - par 11,6%. Ķīna pēdējo gadu laikā bijusi auto tirgus pieauguma bastions. Pašlaik tas mainās, un straujš pārdoto spēkratu kritums šajā valsī ir arī Eiropas auto industrijas pārstāvjiem, piemēram, Volskwagen. «Notiekošais dažu autoražotāju un detaļu piegādātāju vidū raisa zināmu satraukumu un pat paniku. Gandrīz 20 gadus šis tirgus ir nonstopā audzis, un kompānijas savus plānus veidojušas, rēķinoties ar tālāku tā pieaugumu,» situāciju Reuters no Pekinas raksturo Automotive Foresight eksperti.

Tikmēr visai labi, neskatoties uz tirdzniecības kariņu ar ASV, klājies šīs valsts eksportam, kas gada laikā audzis par 11,7%. Valdot šādam fonam, Ķīnas amatpersonas piebildušas, ka pagaidām protekcionisma pasākumiem vairāk bijusi vien psiholoģiska ietekme.

Valdot šādam fonam, tirgus dalībnieki jau kādu laiku spekulē, ka Ķīnas tautsaimniecība turpinās bremzēties, un vismaz daļēji par investoru skepsi liecina tendences šīs valsts akciju tirgū - kopš savām janvāra virsotnēm Shanghai Composite vērtspapīru indeksa vērtība ir nogāzusies teju par 30%. Tāpat jau vairāk nekā par 10% kopš aprīļa palielinājusies ASV dolāra cena Ķīnas juaņās. Vājāka Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām, jo ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem. Savukārt pašas Ķīnas iedzīvotājiem juaņas vērtības samazināšanās varētu būt ne visai tīkama parādība. Vismaz vēsturiski tas nozīmējis, ka saasinās Ķīnas iedzīvotāju vēlme meklēt dažādas alternatīvas krājumu saglabāšanas iespējas.

Visu rakstu Ķīna turpina atlaist gāzi lasiet pirmdienas, 22.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!